Anotācija

Tiesību akta projekta mērķis ir veicināt starpnozaru pētniecības un starpnozaru doktorantūras attīstību.

Vispārējā kārtība

Ministru kabineta 2022. gada 27. septembra noteikumi Nr. 595 "Noteikumi par Latvijas zinātnes nozaru grupām, zinātnes nozarēm un apakšnozarēm" nodrošina Latvijā zinātniskās darbības īstenošanu atbilstoši vienotiem starptautiskiem standartiem (turpmāk - noteikumi). Noteikumu pielikuma 5. punkta "Sociālās zinātnes" 5.1. apakšpunktā atrodas gan zinātnes apakšnozare "klīniskā psiholoģija", gan zinātnes apakšnozare "veselības psiholoģija". Taču noteikumu pielikuma 3. punkta “Medicīnas un veselības zinātnes” 3.3. apakšpunktā zinātnes nozares “Veselības un sporta zinātnes” nav nevienas zinātnes apakšnozares, kas būtu attiecināma uz veselības un klīnisko psiholoģiju. Līdz ar to tiek ierobežota starpdisciplināro studiju programmu licencēšana. Tas arīdzan neatbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) zinātnes un tehnoloģiju nozaru klasifikatoram, kurā 3.3. sadaļā iekļauta psiho-onkoloģija, t.i. vēža pacientu psiholoģijas problēmu izpēte. Latvijas gadījumā nelielās pētniecības telpas dēļ nebūtu lietderīgi iekļaut 3.3. apakšpunktā atsevišķi katras lielās diagnožu grupas pacientu psiholoģijas problēmu izpēti, tādēl pielietots kombinēts nosaukums “klīniskā un veselības psiholoģija”. Ja bioloģiskā psihiatrija jau ir kļuvusi par augstas ietekmes biomedicīnas un medicīnas specializāciju, ir atzīmējams arī bioloģiskās psiholoģijas progress, tiek izdots citēts Journal of Biological Psychology. Attiecībā uz bioloģisko, biomedicīnisko un medicīnisko, kā arī sabiedrības veselības un matemātiskās modelēšanas metožu kopumu, tas ir lielā mērā analogs gan klīniskās psiholoģijas uz slimībām orientētajā sfērā, gan veselības psiholoģijā, kas vairāk vērsta uz prevenciju. Attīstoties integratīvajai medicīnai, pacientu psiholoģijai un psiholoģiskā atbalsta metodēm ir pieaugoša nozīme gan garīgo, gan somatisko slimību ārstēšanā, tās kļūst par reģistrētām ārstniecības metodēm, līdz ar to organiski iekļaujas medicīnas un veselības nozaru grupā.
Pēdējos gados pierādījies, ka biomedicīnas un biofarmācijas zinātnes sasniegumi izolēti nespēj stabili uzlabot sabiedrības veselību kopumā un katra indivīda atsevišķās vajadzības.  Izaugsmi šajā jomā var panākt tikai ar mērķtiecīgām uzvedības un sociālām intervencēm, kas integrētas jaunākajos holistiskās zinātnes atklājumos. Piemēram, šobrīd faktiski visām medicīnas nozarēm ir atbilstoši atvasināts klīniskās un veselības psiholoģijas virziens; psihokardioloģija, psihoonkoloģija un psihogeriatrija ir tikai trīs piemēri, bez kuriem nav iedomājama mūsdienīga jēgpilna zinātniska un klīniska izcilība.
Piemēram, lai sekmētu starpdisciplinaritāti, Rīgas Stradiņa universitātē ir izveidotas pētniecības platformas, kuras koncentrē resursus pasaules līmeņa pētījumu īstenošanai un izstrādā metodes Eiropas Savienībā (ES) izplatītāko slimību diagnostikai un ārstēšanai, lai sekmētu veselības veicināšanu, veselības aprūpes organizāciju un darba vides uzlabošanu Latvijā, kā arī īstenotu izcilus sociālo zinātņu pētījumus un sniegtu ieteikumus politikas veidotājiem, nozarei un sabiedrībai. Starpdisciplinaritāte ir ļoti būtiska, lai radītu jaunas zināšanas un inovatīvus risinājumus dažādām sabiedrības veselības problēmām. Savukārt Latvijas Veselības psiholoģijas asociācijas eksperti norāda, ka starpdisciplināros pētījumos gūtie rezultāti sekmēs zināšanu un pieredzes pārnesi un iestrādāšanu gan veselības aprūpes politikas plānošanas dokumentos un klīniskajās vadlīnijās; gan sekmēs iedzīvotāju veselības uzvedību un dažādu pacientu grupu līdzestības palielināšanu u. c.
Šāda prakse jau pastāv, piemēram, mikrobioloģija ir iekļauta četrās apakšnozarēs, kas savukārt izkārtotas trīs dažādās nozaru grupās.

Nē

Nē

Augstskolām būs iespēja licencēt starpdisciplināras studiju programmas

Nē

Nē

Nē

-