Anotācija

Saskaņā ar 2023.gada 15.septembra valdības deklarācijas¹ 35. punktu, Ministru kabinets ir apņēmies mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, vairāk uzticēties uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dot iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Šajā kontekstā būtu nodrošināms, ka arī parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem un Patērētāju tiesību aizsardzības centram tiek samazināts birokrātiskais slogs, ņemot vērā, ka iesniegums par pārlicencēšanu bija jāiesniedz un Patērētāju tiesību aizsardzības centram jāizskata un jāizvērtē reizi trijos gados.

Ņemot vērā, ka šobrīd, līdz ar pēdējiem grozījumiem Likumā, parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem vairs nav pienākums veikt saņemto speciālās atļaujas (licences) pārlicencēšanu reizi trijos gados, taču Noteikumos Nr.485 šī prasība vēl joprojām ir iekļauta. 

¹ https://www.mk.gov.lv/lv/media/16704/download?attachment

Izvērtējot Patērētāju tiesību aizsardzības centra līdzšinējo praksi, atsakoties no ikgadējās speciālo atļauju (licenču) pārreģistrācijas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu jomā un ieviešot ikgadējo uzraudzības mehānismu licencējamā nozarē, tiks veidota vienota pieeja un atslogots birokrātiskais slogs komersantiem. Tādēļ ir atceļama līdzšinējā kārtība, kas nosaka, ka parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējam izsniegtās speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācija veicama reizi trīs gados, paredzot turpmāk speciālo atļauju (licenci) parādu atgūšanas pakalpojumu sniegšanai izsniegt uz nenoteiktu laiku.

Ņemot vērā, ka pārlicencēšanas prasība ir atcelta, ir nepieciešams noteikt papildus prasības attiecībā uz parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību, tāpēc Noteikumos Nr.485 ir nosakāma ikgadējā valsts nodeva (2000 euro apmērā) par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību, kas aizstās līdz šim spēkā esošo valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju. Tajā pašā laikā Noteikumos Nr.485 tiek saglabāts nosacījums par valsts nodevas apmaksu par pirmreizējo speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, taču šīs nodevas apmērs tiek paaugstināts no 3555 euro uz 10 000 euro. Attiecīgi šīs nodevas izmaiņas neietekmēs jau spēkā esošās (izsniegtās) speciālās atļaujas (licences) īpašniekus, taču, ja šādas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai pieteiksies jauns parādu ārpustiesas pakalpojumu sniedzējs, viņam šī nodeva būs apmaksājama.

Jāatzīmē, ka kopš 2013.gada, kad tika ieviesta parādu ārpustiesas pakalpojumu sniedzēju licencēšana un tika noteikts valsts nodevas apmērs, ir būtiski mainījušās prasības parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, proti, klāt ir nākušas arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības, līdz ar to parādu ārpustiesas pakalpojumu sniedzējiem tiek izvirzītas augstākas atbilstības prasības un veidojas daudz augstāki standarti to uzraudzībai. Papildus, jāņem vērā vispārējo cenu, darba spēka izmaksu u.c. monetāro rādītāju kāpumu pēdējo gadu garumā, ir pieaudzis arī administratīvo izmaksu apjoms, arī pakalpojumu sniedzēju skaita izmaiņas ietekmē uzraugošās iestādes darba kapacitāti, kas uzskatāms par pamatotu argumentu, lai pārskatītu līdz šim noteikto nodevu apmērus, gan par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, gan turpmāk - par darbības uzraudzību. Noteiktie nodevas apmēri uzskatāmi par atbilstošiem esošajai tirgus situācijai un kopējām izmaiņām dažādos monetārajos un finansiālajos rādītājos kopumā. 
Norādītais ikgadējās nodevas apmērs 2000 euro apmērā uzskatāms par pietiekamu, lai sekmētu Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkciju nodrošināšanu parādu ārpustiesas pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzībā. 

Ņemot vērā veiktās izmaiņas, tiek precizēta kārtībā, kādā attiecīgie pakalpojumu sniedzēji veic valsts nodevas un ikgadējās valsts nodevas apmaksu. Attiecīgi tiek noteikts, ka, iesniedzot iesniegumu par jaunas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu (jauns pakalpojumu sniedzējs), tam ir nepieciešams veikt vienreizēju valsts nodevas samaksu 10 000 euro apmērā. Savukārt, iesniedzot iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu uz nenoteiktu laiku, šī nodeva nav jāmaksā. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējs līdz spēkā esošās licences derīguma termiņa beigām samaksā tikai ikgadējo valsts nodevu par parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību proporcionāli dienu skaitam par periodu no speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām līdz attiecīgā kalendāra gada beigām, un turpmākajos gados šo ikgadējo valsts nodevu par darbības uzraudzību tas maksās par katru nākamo kalendāra gadu - līdz kārtējā gada 1.decembrim. 

Šobrīd Noteikumos Nr.485 ir iekļauta prasība parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas plāno atgūt no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošu parādu uzņemošā dalībvalstī, ir pienākums iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā informāciju, kas apliecina, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs savā darbībā ievēro attiecīgas Eiropas Banku iestādes Pamatnostādnes. Šobrīd ir izdotas jaunas Eiropas Banku iestādes Pamatnostādnes, kas attiecas uz kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem, līdz ar to Noteikumi Nr.485 būtu papildināmi ar atsauci uz šīm Pamatnostādnēm, ņemot vērā, ka tās ir pilnībā ieviešamas un īstenojamas nacionālajā likumdošanā.

Papildus, ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd ir spēkā esošs Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, kurš cita starpā ir attiecināms arī uz parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem un to veiktajām darbībām, ir nepieciešams arī Noteikumos Nr.485 iekļaut nosacījumu, ka šie pakalpojumu sniedzēji ir izveidojuši un izmanto ne tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, bet arī iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam. 

Noteikumi Nr.485 tiek papildināti ar jaunu 6.4. apakšpunktu, kurā pievienota atsauce uz to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pēc lēmuma pieņemšanas (par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu) savā tīmekļvietnē ievieto informāciju, ka parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs savā darbībā ievēro Eiropas Banku iestādes Pamatnostādnes par kredītu apkalpotāju valsts sarakstu vai reģistru izveidi un uzturēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīvu (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES  (EBA/GL/2024/02, 2024. gada 5. marts). Kā arī jaunā redakcijā tiek izteikts 10.11.5. apakšpunkts, nosakot, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kas plāno atgūt no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošu parādu uzņemošā dalībvalstī, iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrā informāciju, ka tas savā darbībā ievēro arī Eiropas Banku iestādes Pamatnostādnes, ar ko groza pamatnostādnes par sūdzību izskatīšanu vērtspapīru un banku sektorā attiecībā uz kredītu apkalpotājiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīvu (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES (EBA/GL/2024/12, 2024. gada 24. jūlijs).

Tostarp Noteikumu Nr.485 10.9.apakšpunktu ir papildināts ar prasību, ka parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir izveidojis noziedzīgi arī starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasībām, lai nodrošinātu tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm. 

Līdz šim Noteikumos Nr.485 bija noteikts, ka speciālo atļauju (licenci) pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt elektroniskā vai papīra formātā. Atzīmējams, ka šeit būtu nepieciešams pāriet no tradicionālās papīru dokumentu aprites uz informācijas apriti, mazinot birokrātiskos papīra apjomus gan pašam pakalpojumu sniedzējam, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centram, cita starpā arī mazinot negatīvo ietekmi uz vidi.

Ņemot vērā, ka gan valsts pārvalde, gan uzņēmējdarbības vide strauji pāriet uz elektroniskās vides sniegtajām iespējām, tostarp papīra formāta dokuments ir rada papildus kaitējumu videi un palielina lieku papīru krājumus iestādēs, tiek noteikts, ka speciālo atļauju (licenci) var pieprasīt un saņemt tikai elektroniskā formātā.