21-TA-599: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. janvāra noteikumos Nr. 13 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrijas ierosina veikt grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 4. janvāra noteikumos Nr. 13 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts). Finansējuma pārdales nepieciešamība projektu veiksmīgai pabeigšanai. Izmaiņas sasniedzamajos iznākuma rādītājos.
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punkts.
Šis Noteikumu projekts ir saistīts un tiek virzīts paralēli ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumos Nr. 534 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”.
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punkts.
Šis Noteikumu projekts ir saistīts un tiek virzīts paralēli ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumos Nr. 534 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz publiskā finansējuma pārdali:
- 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas finansējuma (brīvs no 22.09.2020 Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 30.§ 2.1.apakšpunkts) pārdali uz 4.2.1.2. pasākuma pirmās iesniegumu atlases kārtu palielinot Zemkopības ministrijas,Iekšlietu ministrijas kvotu;
- 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas atsevišķu projektu finansēšanai.
- Izmaiņas sasniedzamajos iznākuma rādītājos.
- 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas finansējuma (brīvs no 22.09.2020 Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 30.§ 2.1.apakšpunkts) pārdali uz 4.2.1.2. pasākuma pirmās iesniegumu atlases kārtu palielinot Zemkopības ministrijas,Iekšlietu ministrijas kvotu;
- 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas atsevišķu projektu finansēšanai.
- Izmaiņas sasniedzamajos iznākuma rādītājos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektus, ar kuriem plānots veikt izmaiņas Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” (turpmāk – 4.2.1.2. pasākums) pirmo un otro kārtu regulējošajos Ministru kabineta noteikumos, kas paredz 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas finansējuma (brīvs no 22.09.2020 Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 30.§ 2.1.apakšpunkts) pārdali 4.2.1.2. pasākuma pirmās iesniegumu atlases kārtai, paredzot Zemkopības ministrijas, Iekšlietu ministrijas kvotas palielināšanu, kā arī otrās iesniegumu atlases kārtas atsevišķu projektu finansēšanai. Projekts paredz precizēt iznākuma rādītājus.
Noteikumu projektā tiek precizēti punkti, kas skar valsts atbalsta normu piemērošanu.
Noteikumu projektā tiek precizēti punkti, kas skar valsts atbalsta normu piemērošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ir identificēti projekti, kuros nepieciešams papildus finansējums projekta veiksmīgai pabeigšanai.
VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedza informāciju, ka projektos “Energoefektivitātes paaugstināšana VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” stacionāra 1.nodaļas ēkā”” un “Energoefektivitātes paaugstināšana VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” stacionāra 6.nodaļas ēkā””, iesniedzot projekta pieteikumu izvērtēšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk - Sadarbības iestāde), tika izdalītas izmaksas - 184 645.51 EUR apjomā, kuras bija plānotas kā neattiecināmās izmaksas piešķirtā ierobežotā projekta finansējuma apmēra dēļ (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums līdz 669 800 euro un valsts budžeta finansējums līdz 118 200 euro), ko Slimnīca apņēmās segt no pašu līdzekļiem, kaut gan tajās ietilpst darbi, kas nodrošina projekta mērķu un rezultātu vērtību sasniegšanu, - ēkas energosertifikātu izstrāde, energosertifikāta pārskata izstrāde, būvprojekta izstrāde, būvdarbi: sagatavošanās un demontāžas darbi, ieejas kāpņu un jumtiņu atjaunošana, ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi, kas atbilst sākotnējam mērķim, šī projekta ietvaros ir atbalstāmas kā attiecināmās izmaksas.
Pašreizējā situācijā, kad Covid pandēmijas ietekmē būtiski par 30% samazinājies Slimnīcā ārstēto pacientu skaits, jo Slimnīca viena no pirmajām specializētajām slimnīcām strādāja gatavības režīmā, nodrošinot gultas vietas potenciālajiem Covid pacientiem ar psihiatrijas diagnozi, atslogojot arī Vidzemes slimnīcu, Slimnīca nevar rēķināties ar finansējumu, ko bija plānojusi, iesniedzot projekta pieteikumu, lai segtu sasniedzamajam mērķim nepieciešamo iztrūkstošo finansējumu no saviem līdzekļiem. Plānotā papildus finansējuma apjoms, kas sastāda 158 552 EUR, nosedz daļu sākotnēji no pašu līdzekļiem plānotām izmaksām, kuras ir nozīmīgas projektu rezultāta un mērķu sasniegšanai.
Slimnīca norāda, ka ES fondu finansējums netiek novirzīts projekta sadārdzinājuma segšanai, bet gan attiecināmo izmaksu - ēkas energosertifikātu izstrāde, energosertifikāta pārskata izstrāde, būvprojekta izstrāde, būvdarbi: sagatavošanās un demontāžas darbi, ieejas kāpņu un jumtiņu atjaunošana, ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi, segšanai, kuras nav iespējams segt no pašu līdzekļiem pacientu skaita samazinājuma dēļ, kas radījis Slimnīcas brīvo līdzekļu samazinājumu.
Ņemot vērā minēto Veselības ministrija lūdz atbalstīt papildus finansējuma 158 552 EUR (ERAF 134 769; VB 23 783) apmērā piešķiršanu Slimnīcas projekta energoefektivitātes mērķu sasniegšanai. Kopējās plānotās summas sadalījums 158 552 EUR: 1.nodaļai – 57 293 EUR (ERAF 48 699; VB 8 594) un 6.nodaļa- 101 259 EUR (ERAF 86 070; VB 15 189).
Attiecībā uz finansējuma nepieciešamību Valsts sociālās aprūpes centrs “Zemgale” projekta ”„Ziedkalnes 3”, Vilces pagasts, Jelgavas novads” īstenošanai Labklājības ministrija sniegusi sekojošu informāciju:
ES fondu finansējums nav novirzīts projekta sadārdzinājuma segšanai, bet gan saistīts ar papildus veicamajiem darbiem. Šo darbu izmaksu segšanai plānots novirzīt ES fondu finansējumu 279 633 euro apmērā, tādejādi nepārkāpjot 04.01.2018. Ministru kabineta noteikumos Nr. 13 ”Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās”4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” noteiktos nosacījumus.
Labklājības ministrijai ir ļoti svarīgi īstenot šo projektu, jo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normas nosaka valsts pienākumu nodrošināt ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus tām personām, kurām pašvaldība nevar nodrošināt sabiedrībā balstītos sociālās pakalpojumus, t.sk. pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un aprūpes līmeņa dēļ nepieciešams saņemt pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kā arī bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē. Lai nepieļautu dzīves kvalitātes pazemināšanos un nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu (piemēram novēršot siltuma zudumu un nodrošinot atbilstošu temperatūru telpās, kurās tiek sniegti pakalpojumi) tām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir būtiski veikt ieguldījumus VSAC ēku un infrastruktūras sakārtošanā, t.sk., veicot energoefektivitātes pasākumus.
VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedza informāciju, ka projektos “Energoefektivitātes paaugstināšana VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” stacionāra 1.nodaļas ēkā”” un “Energoefektivitātes paaugstināšana VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” stacionāra 6.nodaļas ēkā””, iesniedzot projekta pieteikumu izvērtēšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk - Sadarbības iestāde), tika izdalītas izmaksas - 184 645.51 EUR apjomā, kuras bija plānotas kā neattiecināmās izmaksas piešķirtā ierobežotā projekta finansējuma apmēra dēļ (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums līdz 669 800 euro un valsts budžeta finansējums līdz 118 200 euro), ko Slimnīca apņēmās segt no pašu līdzekļiem, kaut gan tajās ietilpst darbi, kas nodrošina projekta mērķu un rezultātu vērtību sasniegšanu, - ēkas energosertifikātu izstrāde, energosertifikāta pārskata izstrāde, būvprojekta izstrāde, būvdarbi: sagatavošanās un demontāžas darbi, ieejas kāpņu un jumtiņu atjaunošana, ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi, kas atbilst sākotnējam mērķim, šī projekta ietvaros ir atbalstāmas kā attiecināmās izmaksas.
Pašreizējā situācijā, kad Covid pandēmijas ietekmē būtiski par 30% samazinājies Slimnīcā ārstēto pacientu skaits, jo Slimnīca viena no pirmajām specializētajām slimnīcām strādāja gatavības režīmā, nodrošinot gultas vietas potenciālajiem Covid pacientiem ar psihiatrijas diagnozi, atslogojot arī Vidzemes slimnīcu, Slimnīca nevar rēķināties ar finansējumu, ko bija plānojusi, iesniedzot projekta pieteikumu, lai segtu sasniedzamajam mērķim nepieciešamo iztrūkstošo finansējumu no saviem līdzekļiem. Plānotā papildus finansējuma apjoms, kas sastāda 158 552 EUR, nosedz daļu sākotnēji no pašu līdzekļiem plānotām izmaksām, kuras ir nozīmīgas projektu rezultāta un mērķu sasniegšanai.
Slimnīca norāda, ka ES fondu finansējums netiek novirzīts projekta sadārdzinājuma segšanai, bet gan attiecināmo izmaksu - ēkas energosertifikātu izstrāde, energosertifikāta pārskata izstrāde, būvprojekta izstrāde, būvdarbi: sagatavošanās un demontāžas darbi, ieejas kāpņu un jumtiņu atjaunošana, ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi, segšanai, kuras nav iespējams segt no pašu līdzekļiem pacientu skaita samazinājuma dēļ, kas radījis Slimnīcas brīvo līdzekļu samazinājumu.
Ņemot vērā minēto Veselības ministrija lūdz atbalstīt papildus finansējuma 158 552 EUR (ERAF 134 769; VB 23 783) apmērā piešķiršanu Slimnīcas projekta energoefektivitātes mērķu sasniegšanai. Kopējās plānotās summas sadalījums 158 552 EUR: 1.nodaļai – 57 293 EUR (ERAF 48 699; VB 8 594) un 6.nodaļa- 101 259 EUR (ERAF 86 070; VB 15 189).
Attiecībā uz finansējuma nepieciešamību Valsts sociālās aprūpes centrs “Zemgale” projekta ”„Ziedkalnes 3”, Vilces pagasts, Jelgavas novads” īstenošanai Labklājības ministrija sniegusi sekojošu informāciju:
ES fondu finansējums nav novirzīts projekta sadārdzinājuma segšanai, bet gan saistīts ar papildus veicamajiem darbiem. Šo darbu izmaksu segšanai plānots novirzīt ES fondu finansējumu 279 633 euro apmērā, tādejādi nepārkāpjot 04.01.2018. Ministru kabineta noteikumos Nr. 13 ”Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās”4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” noteiktos nosacījumus.
Labklājības ministrijai ir ļoti svarīgi īstenot šo projektu, jo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normas nosaka valsts pienākumu nodrošināt ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus tām personām, kurām pašvaldība nevar nodrošināt sabiedrībā balstītos sociālās pakalpojumus, t.sk. pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un aprūpes līmeņa dēļ nepieciešams saņemt pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kā arī bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē. Lai nepieļautu dzīves kvalitātes pazemināšanos un nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu (piemēram novēršot siltuma zudumu un nodrošinot atbilstošu temperatūru telpās, kurās tiek sniegti pakalpojumi) tām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir būtiski veikt ieguldījumus VSAC ēku un infrastruktūras sakārtošanā, t.sk., veicot energoefektivitātes pasākumus.
Risinājuma apraksts
Kapitālsabiedrības, kurās Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, īstenotajos 4.2.1.2.pasākuma otrās kārtas projektu ir radusies situācija, ka VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” projektiem “Energoefektivitātes paaugstināšana VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” stacionāra 1.nodaļas ēkā” un “Energoefektivitātes paaugstināšana VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” stacionāra 6.nodaļas ēkā” dēļ nepietiekama Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma ir plānotas neattiecināmās izmaksas. Veselības ministrija ir lūgusi pārdalīt naudu projektiem: valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 804 569 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 141 983 euro.
Labklājības ministrija īstenojot 4.2.1.2.pasākuma otrās kārtas projektus, ir konstatējusi finansējuma nepieciešamību projektā Valsts sociālās aprūpes centrs “Zemgale” projektam „Ziedkalnes 3”, Vilces pagasts, Jelgavas novads 279 633 euro apmērā. Vienlaikus Labklājības ministrija lūgusi rast iespēju piešķirt finansējumu projekta īstenošanai.
Vadoties no iepriekšminētā no 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas līdzekļiem (brīvs no 2020.gada 22.septembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 30.§ 2.1.apakšpunkts) piešķirtais finansējuma apjoms šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem finansējuma saņēmējiem būs:
- valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 804 569 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 141 983 euro;
- valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 720 425 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 127 134 euro.”
Noteikumu grozījumi paredz no 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas kvotu pārpalikuma (brīvs no 2020.gada 22.septembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 30.§ 2.1.apakšpunkts) finansējuma pārdali 4.2.1.2. pasākuma pirmās iesniegumu atlases kārtas:
- Zemkopības ministrijas kvotas palielināšanai par 181 885 euro (ERAF 154 602; VB 27283), attiecīgi precizējot Zemkopības ministrijas kvotu;
- Iekšlietu ministrijas kvotas palielināšanai par 2690 EUR (ERAF 2286; VB 404),attiecīgi precizējot Iekšlietu ministrijas kvotu.
Pārdalāmais finansējums kopā ir 184 575 EUR (ERAF 156 888; VB 27 687).
Projektiem precīza piešķirtā finansējuma summa būs zināma pēc projektu dokumentācijas izvērtēšanas sadarbības iestādē, izvērtējot grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai, kā arī nepieciešams saņemt attiecīgās ministrijas saskaņojumu par finansējuma apmēru un kvotas izlietojumu.
Lai nodrošinātu skaidrus komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, noteikumu projekts precizēts:
- ar saimniecisku darbību nesaistītā projektā ir pieļaujamas šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētās izmaksas atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai, ja vismaz 80 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam (noteikumu V nodaļā minētie finansējuma saņēmēji).
- šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētās izmaksas atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai ir pieļaujamas šo noteikumu 49. punktā minēto finansējuma saņēmēju projektos, ja visa saražotā enerģija tiks izmantota tikai valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sniegšanai, ievērojot, ka atbalsts, kas tiek sniegts atjaunojamo energoresursu izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai, ietilpst atlīdzības (kompensācijas) apmērā, (noteikumu VI nodaļā minētie finansējuma saņēmēji).
- ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts vai projekts, kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ieviešanas gaitā vai projekta dzīves ciklā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu (noteikumu IX nodaļā minētiem finansējuma saņēmējiem).
- šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētās izmaksas atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai ir pieļaujamas šo noteikumu 74.1. apakšpunktā minētājos gadījumos, ja vismaz 80 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam (noteikumu IX nodaļā minētiem finansējuma saņēmējiem).
- šo noteikumu 22.6 punktā minēto Elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana nav pieļaujama šo noteikumu VII. un VIII. nodaļā, kā arī 74.2. apakšpunktā minētajos gadījumos.
Noteikumu projekta 4. punkts paredz, ka ieteicama ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums). 4.2.1.2.pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” otrās projektu iesniegumu kārtas kritērijos par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu ir paredzēti papildus punkti.
Lai atbalsta saņēmējs - publiska persona, slēdzot iepirkuma līgumus vai veicot iepirkumu, izslēgtu komercdarbības atbalstu konkrētam piegādātājam, jārīkojas kā tirgus ekonomikas dalībniekiem, proti, darījumam ir jāatbilst tirgus nosacījumiem.
Līdz ar to, lai izslēgtu ekonomiskās priekšrocības preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi novēršot tiem komercdarbības atbalsta piešķiršanu, tie būtu jāizraugās atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā. Procedūrai ir jābūt konkurenci nodrošinošai, lai procesā varētu piedalīties visi ieinteresētie un nosacījumiem atbilstīgie piegādātāji/pakalpojuma sniedzēji, kā arī procedūrai ir jābūt pārredzamai, lai nodrošinātu, ka visi ieinteresētie piegādātāji/pakalpojuma sniedzēji katrā konkursa procedūras posmā ir vienādi un pienācīgi informēti. Iepirkuma procedūrai jābūt pietiekami plaši publiskotai, lai par to varētu uzzināt potenciālie piedāvājumu iesniedzēji. Nepieciešamie priekšnosacījumi ir nediskriminējoša attieksme pret visiem piedāvājumu iesniedzējiem visos procedūras posmos un objektīvu atlases un līgumslēgšanas kritēriju noteikšana pirms procedūras. Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, līgumslēgšanas kritērijiem būtu jābūt tādiem, kas dod iespēju objektīvi salīdzināt un novērtēt piedāvājumus.
Lai nodrošinātu korektu izpratni par papildinošās saimnieciskās darbības jēdzienu noteikumu projekta punkts precizēts.
Projekta iesniedzēja īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošajā infrastruktūrā (tajā skaitā ēkas daļā platības izteiksmē, kur tiek īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, ēkā vai ēku grupā), kas tiek izmantota tādas funkcijas vai pārvaldes uzdevuma nodrošināšanai, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma periodā pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību. Ar papildinošo saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar ēkas vai ēku grupas ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku un pamatkapitālu) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts.
Gadījumā, ja attiecīgā projekta ietvaros atbalsts minēto attiecināmo izmaksu segšanai paredzēts visiem atbalsta pretendentiem, Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departaments skaidrojis, ka komercdarbības atbalsta kontekstā nav jāvērtē tikai tādi subjekti, kas neveic saimniecisko darbību un kuri izmanto vismaz 80% no saražotās elektroenerģijas AER iekārtā “pašpatēriņam” (lūdzam skatīt Eiropas Komisijas dokumenta https://ec.europa.eu/competition-policy/system/files/2021-04/template_RRF_renewable_power_generation.pdf%20 19. punktu, kā arī e-State aid WIKI sistēmā EK 2017.05.10 un 2019.09.30 atbildes uz Polijas jautājumiem “Para (196) and (207) - No effect on trade - PV micro systems” un “Para 207 - cogeneration, ancillary activity”, kā arī EK 2021.02.24 atbildi uz Luksemburgas jautājumu “Economic activity - private households and renewable energy”). Attiecīgi secināms, ka tie subjekti, kas saražoto elektroenerģijas pārpalikumu pārdod vairāk kā 20% no saražotās enerģijas AER iekārtā gadā, attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu un pārpalikuma realizēšanu ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji komercdarbības atbalsta izpratnē. Attiecībā uz gadījumiem, ja atbalstu saražotās enerģijas pašpatēriņam paredzēts sniegt valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tad atbalstam saražotās enerģijas pašpatēriņam jāietilpst atlīdzības (kompensācijas) apmērā.
Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk – Eiropas Komisijas paziņojums) 207.punktam “ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, Komisija uzskata, ka valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, tas ir, šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu.”
Eiropas Komisijas paziņojuma 207.punkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52016XC0719(05)&from=LV.
Attiecībā uz atbalstu saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (turpmāk- Komisijas Regula Nr.651/2014) paziņota Eiropas Komisijai līdz 2021.gada 30.jūnijam.
Sadarbības iestāde ir apzinājusi projektus un sniegusi informāciju, ka pasākuma 4.2.1.2 otrās atlases kārtas ietvaros komercdarbības atbalsts ar Komisijas Regula Nr.651/2014 ir sniegts tikai 1 (vienā) projektā Nr.4.2.1.2/18/I/027 “Sporta centrs “Mežaparks” energoefektivitātes paaugstināšana”. Atbalsta piešķiršanas datums ir atzinuma par projekta iesniegumu apstiprināšanu datums 16.04.2019. Tādējādi, piešķirot atbalstu šajā projektā, nav pārkāpti komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi.
Atbilstoši iepriekš minētajam, atbalsta piešķiršana ar regulu Nr.651/2014 iespējama tikai līdz 2021.gada 30.jūnijam, tam nebūtu ietekmes uz īstenošanā esošajiem un pabeigtajiem projektiem, tajā skaitā nebūtu ietekmes uz projektu Nr. 4.2.1.2/18/I/027, jo atbalsts tika piešķirts jau 16.04.2019. un atkārtota/papildus atbalsta piešķiršana, īpaši pabeigtā projektā, nebūtu iespējama.
Vadoties no citu valstu pieredzes, un Eiropas Komisijas paziņojumiem esošie noteikumu projekta punkti tiek precizēti, lai izslēgtu līdzīgus precidentus.
Ņemot vērā 4.2.1.2. pasākuma otrās kārtas publiskā finansējuma apjoma izmaiņas, attiecīgi nepieciešams precizēt arī iznākuma rādītājus, kas tiek aprēķināti proporcionāli pasākuma otrās kārtas īstenošanai piešķirtajam finansējuma apmēram, attiecīgi:
Otrajā iesniegumu atlases kārtā: primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās - 13 966 MWh/gadā; no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 0,13 MW; aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 2493 ekvivalenta tonnas gadā.
Nav pieļaujama sadārdzinājuma segšana no ES fondu līdzekļiem un valsts budžeta līdzfinansējuma (t.sk. valsts budžeta dotācijām pašvaldībām). Izmaksu pieaugumu jeb sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, un projektā tās atspoguļo kā neattiecināmās izmaksas.
Problēmas apraksts
Ar lūgumu rast iespēju pagarināt projekta īstenošanas termiņu CFLA ir vērsusies Latvijas Neredzīgo biedrība. Pēc finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas, CFLA ir konstatējusi objektīvu pamatojumu par nepieciešamību pagarināt projekta īstenošanas termiņu Latvijas Neredzīgo biedrības projektam “Energoefektivitātes pasākumu veikšana Latvijas Neredzīgo biedrības ēkā Braila ielā 10, Rīgā’’ Nr. 4.2.1.2/18/I/046 - pagarināt projekta īstenošanas termiņu par 3 mēnešiem (līdz 02.06.2022.).
Risinājuma apraksts
Pagarināt Latvijas Neredzīgo biedrības projektam “Energoefektivitātes pasākumu veikšana Latvijas Neredzīgo biedrības ēkā Braila ielā 10, Rīgā’’ Nr. 4.2.1.2/18/I/046 projekta īstenošanas termiņu par 3 mēnešiem (līdz 02.06.2022.).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Valsts ēku īpašnieki un lietotāji.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
12 874 168
-156 888
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
12 874 168
-156 888
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
15 146 081
-184 575
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
15 146 081
-184 575
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-2 271 913
27 687
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-2 271 913
27 687
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
27 687
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
27 687
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Atlases kārtas īstenošanai 2022.gadā plānotais kopējais publiskais finansējums ir 14 961 506 EUR (ERAF 12 717 280 EUR un VB 2 244 226 EUR).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav plānotas amata vietu skaita izmaiņas.
Cita informācija
Finansējums 184 575 EUR (ERAF 156 888; VB 27 687) apmērā tiks pārdalīts 4.2.1.2. pasākuma pirmās iesniegumu atlases kārtas projektu īstenošanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumos Nr. 534 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Abi ministru kabineta noteikumi tiek virzīti paralēli.
Noteikumu projekts paredz publiskā finansējuma pārdali:
- 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas finansējuma (brīvs no 22.09.2020 Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 30.§ 2.1.apakšpunkts) pārdali uz 4.2.1.2. pasākuma pirmās iesniegumu atlases kārtas projekta attiecināmo izmaksu palielināšanai.
Noteikumu projekts paredz publiskā finansējuma pārdali:
- 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas finansējuma (brīvs no 22.09.2020 Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 30.§ 2.1.apakšpunkts) pārdali uz 4.2.1.2. pasākuma pirmās iesniegumu atlases kārtas projekta attiecināmo izmaksu palielināšanai.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
Dokuments 52016XC0719(05)
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu
C/2016/2946
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – Direktīva 2012/27/ES) ir pārņemta ar Energoefektivitātes likumu, bet ar 4.2.1.2. pasākuma pieejamo finansējumu tiek sniegts ieguldījums Direktīvas 2012/27/ES noteikto mērķu sasniegšanā.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014.
MK noteikumu projekta 4.; 5.; 6.; 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
MK noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
MK noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas Nr. 1407/2013 3. pants
MK noteikumu projekta 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
MK noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
MK noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu
C/2016/2946
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu
(2016/C 262/01) 207 punkts
(2016/C 262/01) 207 punkts
MK noteikumu projekta 3; 9;10;11;12; 13; 14;15. punkts
Pārņemtas pilnībā
ne
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Eiropas Komisijas dokumenta https://ec.europa.eu/competition-policy/system/files/2021-04/template_RRF_renewable_power_generation.pdf%20 19. punkts.
e-State aid WIKI sistēmā EK 2017.05.10 un 2019.09.30 atbildes uz Polijas jautājumiem “Para (196) and (207) - No effect on trade - PV micro systems” un “Para 207 - cogeneration, ancillary activity”, kā arī EK 2021.02.24 atbildi uz Luksemburgas jautājumu “Economic activity - private households and renewable energy”.
Eiropas Komisijas paziņojuma 207.punkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52016XC0719(05)&from=LV.
e-State aid WIKI sistēmā EK 2017.05.10 un 2019.09.30 atbildes uz Polijas jautājumiem “Para (196) and (207) - No effect on trade - PV micro systems” un “Para 207 - cogeneration, ancillary activity”, kā arī EK 2021.02.24 atbildi uz Luksemburgas jautājumu “Economic activity - private households and renewable energy”.
Eiropas Komisijas paziņojuma 207.punkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52016XC0719(05)&from=LV.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
4.2.1.2. pasākums “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" tiek ieviests kā ierobežota atlase, tāpēc Noteikumu projekts tiek skaņots ar visām ministrijām, kuras skar šie grozījumi.
6.4. Cita informācija
nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ekonomikas ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav plānota jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija.
Noteikumu projekts tiks realizēts esošo cilvēkresursu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai nepieļautu dzīves kvalitātes pazemināšanos un nodrošinātu iespēju pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un aprūpes līmeņa dēļ nepieciešams saņemt pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kā arī bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē, ieguldījumi VSAC ēku un infrastruktūras sakārtošanā veicinās personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi