Anotācija (ex-ante)

Ir identificēti projekti, kuros nepieciešams papildus finansējums projekta veiksmīgai pabeigšanai.

  VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) sniedza informāciju, ka projektos “Energoefektivitātes paaugstināšana VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” stacionāra 1.nodaļas ēkā”” un “Energoefektivitātes paaugstināšana VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” stacionāra 6.nodaļas ēkā””, iesniedzot projekta pieteikumu izvērtēšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk - Sadarbības iestāde), tika izdalītas izmaksas - 184 645.51 EUR apjomā, kuras bija plānotas kā neattiecināmās izmaksas piešķirtā ierobežotā projekta finansējuma apmēra dēļ (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums līdz 669 800 euro un valsts budžeta finansējums līdz 118 200 euro), ko Slimnīca apņēmās segt no pašu līdzekļiem, kaut gan tajās ietilpst darbi, kas nodrošina projekta mērķu un rezultātu vērtību sasniegšanu, - ēkas energosertifikātu izstrāde, energosertifikāta pārskata izstrāde, būvprojekta izstrāde, būvdarbi: sagatavošanās un demontāžas darbi, ieejas kāpņu un jumtiņu atjaunošana, ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi, kas atbilst sākotnējam mērķim, šī projekta ietvaros ir atbalstāmas kā attiecināmās izmaksas. 
         Pašreizējā situācijā, kad Covid pandēmijas ietekmē būtiski par 30% samazinājies Slimnīcā ārstēto pacientu skaits, jo Slimnīca viena no pirmajām specializētajām slimnīcām strādāja gatavības režīmā, nodrošinot gultas vietas potenciālajiem Covid pacientiem ar psihiatrijas diagnozi, atslogojot arī Vidzemes slimnīcu, Slimnīca nevar rēķināties ar finansējumu, ko bija plānojusi, iesniedzot projekta pieteikumu, lai segtu sasniedzamajam mērķim nepieciešamo iztrūkstošo finansējumu no saviem līdzekļiem. Plānotā papildus finansējuma apjoms, kas sastāda 158 552 EUR, nosedz daļu sākotnēji no pašu līdzekļiem plānotām izmaksām, kuras ir nozīmīgas projektu rezultāta un mērķu sasniegšanai. 
       Slimnīca norāda, ka ES fondu finansējums netiek novirzīts projekta sadārdzinājuma segšanai, bet gan attiecināmo izmaksu - ēkas energosertifikātu izstrāde, energosertifikāta pārskata izstrāde, būvprojekta izstrāde, būvdarbi: sagatavošanās un demontāžas darbi, ieejas kāpņu un jumtiņu atjaunošana, ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi, segšanai, kuras nav iespējams segt no pašu līdzekļiem pacientu skaita samazinājuma dēļ, kas radījis Slimnīcas brīvo līdzekļu samazinājumu.
Ņemot vērā minēto Veselības ministrija lūdz atbalstīt papildus finansējuma 158 552 EUR (ERAF 134 769; VB 23 783) apmērā piešķiršanu Slimnīcas projekta energoefektivitātes mērķu sasniegšanai. Kopējās plānotās summas sadalījums 158 552 EUR: 1.nodaļai – 57 293 EUR (ERAF 48 699; VB 8 594) un 6.nodaļa- 101 259 EUR (ERAF 86 070; VB 15 189).

 Attiecībā uz finansējuma nepieciešamību Valsts sociālās aprūpes centrs “Zemgale” projekta ”„Ziedkalnes 3”, Vilces pagasts, Jelgavas novads” īstenošanai Labklājības ministrija sniegusi  sekojošu informāciju:
ES fondu finansējums nav novirzīts projekta sadārdzinājuma segšanai, bet gan saistīts ar papildus veicamajiem darbiem. Šo darbu izmaksu segšanai plānots novirzīt ES fondu finansējumu 279 633 euro apmērā, tādejādi nepārkāpjot 04.01.2018. Ministru kabineta noteikumos Nr. 13 ”Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās”4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” noteiktos nosacījumus.

Labklājības ministrijai ir ļoti svarīgi īstenot šo projektu, jo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normas nosaka valsts pienākumu nodrošināt ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus tām personām, kurām pašvaldība nevar nodrošināt sabiedrībā balstītos sociālās pakalpojumus, t.sk. pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un aprūpes līmeņa dēļ nepieciešams saņemt pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kā arī bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē. Lai nepieļautu dzīves kvalitātes pazemināšanos un nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām  atbilstošu pakalpojumu sniegšanu (piemēram novēršot siltuma zudumu un nodrošinot atbilstošu temperatūru telpās, kurās tiek sniegti pakalpojumi) tām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir būtiski veikt ieguldījumus VSAC ēku un infrastruktūras sakārtošanā, t.sk., veicot energoefektivitātes pasākumus.

 

Kapitālsabiedrības, kurās Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, īstenotajos 4.2.1.2.pasākuma otrās kārtas projektu  ir radusies situācija, ka VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” projektiem “Energoefektivitātes paaugstināšana VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” stacionāra 1.nodaļas ēkā” un “Energoefektivitātes paaugstināšana VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” stacionāra 6.nodaļas ēkā” dēļ nepietiekama Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma ir plānotas neattiecināmās izmaksas. Veselības ministrija ir lūgusi pārdalīt naudu  projektiem: valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 804 569 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 141 983 euro.

Labklājības ministrija īstenojot 4.2.1.2.pasākuma otrās kārtas projektus, ir konstatējusi finansējuma nepieciešamību projektā Valsts sociālās aprūpes centrs “Zemgale” projektam „Ziedkalnes 3”, Vilces pagasts, Jelgavas novads 279 633 euro apmērā. Vienlaikus Labklājības ministrija lūgusi rast iespēju piešķirt finansējumu projekta īstenošanai.

Vadoties no iepriekšminētā no 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas līdzekļiem (brīvs no 2020.gada 22.septembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 30.§ 2.1.apakšpunkts) piešķirtais finansējuma apjoms šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem finansējuma saņēmējiem būs:
- valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 804 569 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 141 983 euro;
- valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 720 425 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 127 134 euro.”


Noteikumu grozījumi paredz  no 4.2.1.2. pasākuma otrās iesniegumu atlases kārtas kvotu pārpalikuma (brīvs no 2020.gada 22.septembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 30.§ 2.1.apakšpunkts) finansējuma pārdali 4.2.1.2. pasākuma pirmās iesniegumu atlases kārtas:
 - Zemkopības ministrijas kvotas palielināšanai par 181 885 euro (ERAF 154 602; VB 27283), attiecīgi precizējot Zemkopības ministrijas kvotu;
- Iekšlietu ministrijas kvotas palielināšanai par 2690 EUR (ERAF 2286; VB 404),attiecīgi precizējot Iekšlietu ministrijas kvotu.

Pārdalāmais finansējums kopā ir 184 575 EUR (ERAF 156 888; VB 27 687).
Projektiem precīza piešķirtā finansējuma summa būs zināma pēc projektu dokumentācijas izvērtēšanas sadarbības iestādē, izvērtējot grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai, kā arī nepieciešams saņemt attiecīgās ministrijas saskaņojumu par finansējuma apmēru un kvotas izlietojumu.

Lai nodrošinātu skaidrus komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, noteikumu projekts precizēts:
- ar saimniecisku darbību nesaistītā projektā  ir pieļaujamas šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētās izmaksas atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai, ja vismaz 80 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam (noteikumu V nodaļā minētie finansējuma saņēmēji).
-  šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētās izmaksas  atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai ir pieļaujamas šo noteikumu 49. punktā minēto finansējuma saņēmēju projektos, ja visa saražotā enerģija tiks izmantota tikai  valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sniegšanai, ievērojot, ka atbalsts, kas tiek sniegts atjaunojamo energoresursu izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai, ietilpst atlīdzības (kompensācijas) apmērā, (noteikumu VI nodaļā minētie finansējuma saņēmēji).
- ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts vai projekts, kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ieviešanas gaitā vai projekta dzīves ciklā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu  (noteikumu IX nodaļā minētiem finansējuma saņēmējiem).
- šo  noteikumu 22.6. apakšpunktā minētās izmaksas atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai ir pieļaujamas šo noteikumu 74.1. apakšpunktā minētājos gadījumos, ja vismaz 80 procenti  no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam (noteikumu IX nodaļā minētiem finansējuma saņēmējiem).

- šo noteikumu 22.6 punktā minēto Elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana nav pieļaujama šo noteikumu VII. un VIII. nodaļā, kā arī 74.2. apakšpunktā minētajos gadījumos. 

Noteikumu projekta 4. punkts paredz, ka ieteicama ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).  4.2.1.2.pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” otrās projektu iesniegumu kārtas kritērijos par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu ir paredzēti papildus punkti.

      Lai atbalsta saņēmējs - publiska persona, slēdzot iepirkuma līgumus vai veicot iepirkumu, izslēgtu komercdarbības atbalstu konkrētam piegādātājam, jārīkojas kā tirgus ekonomikas dalībniekiem, proti, darījumam ir jāatbilst tirgus nosacījumiem.
Līdz ar to, lai izslēgtu ekonomiskās priekšrocības preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi novēršot tiem komercdarbības atbalsta piešķiršanu, tie būtu jāizraugās atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā. Procedūrai ir jābūt konkurenci nodrošinošai, lai procesā varētu piedalīties visi ieinteresētie un nosacījumiem atbilstīgie piegādātāji/pakalpojuma sniedzēji, kā arī procedūrai ir jābūt pārredzamai, lai nodrošinātu, ka visi ieinteresētie piegādātāji/pakalpojuma sniedzēji katrā konkursa procedūras posmā ir vienādi un pienācīgi informēti. Iepirkuma procedūrai jābūt pietiekami plaši publiskotai, lai par to varētu uzzināt potenciālie piedāvājumu iesniedzēji. Nepieciešamie priekšnosacījumi ir nediskriminējoša attieksme pret visiem piedāvājumu iesniedzējiem visos procedūras posmos un objektīvu atlases un līgumslēgšanas kritēriju noteikšana pirms procedūras. Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, līgumslēgšanas kritērijiem būtu jābūt tādiem, kas dod iespēju objektīvi salīdzināt un novērtēt piedāvājumus.

Lai nodrošinātu korektu izpratni par papildinošās saimnieciskās darbības jēdzienu noteikumu projekta punkts precizēts.
Projekta iesniedzēja īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošajā infrastruktūrā (tajā skaitā ēkas daļā platības izteiksmē, kur tiek īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, ēkā vai ēku grupā), kas tiek izmantota tādas funkcijas vai pārvaldes uzdevuma nodrošināšanai, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma periodā pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību. Ar papildinošo saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar ēkas vai ēku grupas ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku un pamatkapitālu) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts.  

Gadījumā, ja attiecīgā projekta ietvaros atbalsts minēto attiecināmo izmaksu segšanai paredzēts visiem atbalsta pretendentiem, Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departaments skaidrojis, ka komercdarbības atbalsta kontekstā nav jāvērtē tikai tādi subjekti, kas neveic saimniecisko darbību un kuri izmanto vismaz 80% no  saražotās elektroenerģijas AER iekārtā “pašpatēriņam” (lūdzam skatīt Eiropas Komisijas dokumenta https://ec.europa.eu/competition-policy/system/files/2021-04/template_RRF_renewable_power_generation.pdf%20 19. punktu, kā arī e-State aid WIKI sistēmā EK 2017.05.10 un 2019.09.30 atbildes uz Polijas jautājumiem “Para (196) and (207) - No effect on trade - PV micro systems” un “Para 207 - cogeneration, ancillary activity”, kā arī EK 2021.02.24 atbildi uz Luksemburgas jautājumu “Economic activity - private households and renewable energy”). Attiecīgi secināms, ka tie subjekti, kas saražoto elektroenerģijas pārpalikumu pārdod vairāk kā 20% no saražotās enerģijas AER iekārtā gadā, attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu un pārpalikuma realizēšanu ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji komercdarbības atbalsta izpratnē. Attiecībā uz  gadījumiem, ja atbalstu saražotās enerģijas pašpatēriņam paredzēts sniegt valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tad atbalstam saražotās enerģijas pašpatēriņam jāietilpst atlīdzības (kompensācijas) apmērā. 

Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk – Eiropas Komisijas paziņojums) 207.punktam “ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, Komisija uzskata, ka valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, tas ir, šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu.”
Eiropas Komisijas paziņojuma 207.punkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52016XC0719(05)&from=LV.


      Attiecībā uz atbalstu saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (turpmāk- Komisijas Regula Nr.651/2014) paziņota Eiropas Komisijai līdz 2021.gada 30.jūnijam.
      Sadarbības iestāde ir apzinājusi projektus un sniegusi informāciju, ka pasākuma 4.2.1.2 otrās atlases kārtas ietvaros komercdarbības atbalsts ar Komisijas Regula Nr.651/2014 ir sniegts tikai 1 (vienā) projektā Nr.4.2.1.2/18/I/027 “Sporta centrs “Mežaparks” energoefektivitātes paaugstināšana”. Atbalsta piešķiršanas datums ir atzinuma par projekta iesniegumu apstiprināšanu datums 16.04.2019. Tādējādi, piešķirot atbalstu šajā projektā, nav pārkāpti komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi.
      Atbilstoši iepriekš minētajam, atbalsta piešķiršana ar regulu Nr.651/2014 iespējama tikai līdz 2021.gada 30.jūnijam, tam nebūtu ietekmes uz īstenošanā esošajiem un pabeigtajiem projektiem, tajā skaitā nebūtu ietekmes uz projektu Nr. 4.2.1.2/18/I/027, jo atbalsts tika piešķirts jau 16.04.2019. un atkārtota/papildus atbalsta piešķiršana, īpaši pabeigtā projektā, nebūtu iespējama.


Vadoties no citu valstu pieredzes, un Eiropas Komisijas paziņojumiem esošie noteikumu projekta punkti tiek precizēti, lai izslēgtu līdzīgus precidentus.

Ņemot vērā 4.2.1.2. pasākuma otrās kārtas publiskā finansējuma apjoma izmaiņas, attiecīgi nepieciešams precizēt arī iznākuma rādītājus, kas tiek aprēķināti proporcionāli pasākuma otrās kārtas īstenošanai piešķirtajam finansējuma apmēram, attiecīgi:
Otrajā iesniegumu atlases kārtā: primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās  - 13 966 MWh/gadā; no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 0,13 MW; aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 2493 ekvivalenta tonnas gadā.

Nav pieļaujama sadārdzinājuma segšana no ES fondu līdzekļiem un valsts budžeta līdzfinansējuma (t.sk. valsts budžeta dotācijām pašvaldībām). Izmaksu pieaugumu jeb sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, un projektā tās atspoguļo kā neattiecināmās izmaksas.

Ar lūgumu rast iespēju pagarināt projekta īstenošanas termiņu CFLA ir vērsusies Latvijas Neredzīgo biedrība. Pēc finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas, CFLA ir konstatējusi objektīvu pamatojumu par nepieciešamību pagarināt projekta īstenošanas termiņu Latvijas Neredzīgo biedrības projektam “Energoefektivitātes pasākumu veikšana Latvijas Neredzīgo biedrības ēkā Braila ielā 10, Rīgā’’ Nr. 4.2.1.2/18/I/046 - pagarināt projekta īstenošanas termiņu par 3 mēnešiem (līdz 02.06.2022.).

Pagarināt Latvijas Neredzīgo biedrības projektam “Energoefektivitātes pasākumu veikšana Latvijas Neredzīgo biedrības ēkā Braila ielā 10, Rīgā’’ Nr. 4.2.1.2/18/I/046  projekta īstenošanas termiņu par 3 mēnešiem (līdz 02.06.2022.).