Anotācija

25-TA-391: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu formas tērpiem, dienesta pakāpju atšķirības zīmēm un žetoniem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija sēdes protokola Nr.24, 45.§ "Likumprojekts "Nodokļu un muitas policijas likums"" 5.5. apakšpunktā dotais uzdevums Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram līdz 2025.gada 1.jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projektu par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu formas tērpiem, dienesta pakāpju atšķirības zīmēm un žetoniem.
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu formas tērpiem, dienesta pakāpju atšķirības zīmēm un žetoniem” (turpmāk – Noteikumu projekts) ir viens no tiesību aktu projektiem, kas izstrādāts, lai īstenotu Ministru kabineta atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju un Nodokļu un muitas policijas izveidi.
Noteikumu projekts izstrādāts pamatojoties uz Nodokļu un muitas policijas likuma (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī) 12.panta trešo daļu, kurā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņi, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpu, dienesta pakāpes atšķirības zīmi un žetonu. Formas tērpu, dienesta pakāpju atšķirības zīmju un žetonu aprakstu nosaka Ministru kabinets. Formas tērpu, dienesta pakāpju atšķirības zīmju un žetonu nēsāšanas kārtību nosaka Nodokļu un muitas policijas priekšnieks.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Nodokļu un muitas policijas ierēdņu formas tērpu, dienesta atšķirības zīmju un žetonu aprakstu, jo 2026. gada 1. janvārī stāsies spēkā Nodokļu un muitas policijas likums un spēku zaudēs likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, līdz ar to spēku zaudēs arī Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumi Nr. 561 “Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu formas tērpiem, dienesta pakāpju atšķirības zīmēm un žetoniem” (turpmāk – Noteikumi Nr. 561).
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Stājas spēkā vienlaikus ar Nodokļu un muitas policijas likumu 2026.gada 1.janvārī.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd nodokļu un muitas policija ir viena no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) patstāvīgajām struktūrvienībām un spēkā esošs ir:
 - likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kura 25.panta trešajā daļā ir noteikts, ka VID Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, nodokļu un muitas policijas ierēdņi, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpus, dienesta pakāpju atšķirības zīmes un žetonus, kuru aprakstu nosaka Ministru kabinets, bet nēsāšanas kārtību - Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;
 - Noteikumi Nr.561, kas nosaka VID Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, nodokļu un muitas policijas ierēdņu formas tērpu, žetona un dienesta pakāpēm atbilstošu atšķirības zīmju aprakstu un paraugus. Noteikumi Nr.561 izdoti saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 25.panta trešo daļu.
Ministru kabineta 2024.gada 6.februāra sēdē (protokols Nr.6, 33.§, 1., 3., 4., 5.punkts) Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem” un nolēma atbalstīt informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus par
VID reorganizāciju, saskaņā ar kuriem paredzēts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai.
Pamatojoties uz Ministru kabineta doto uzdevumu 2024.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemti 3.lasījumā šādi likumi:
- Valsts ieņēmumu dienesta likums (Nr.644/Lp14), kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī un kurā VID uzdevumos vairāk nav noteikts veikt tiesībaizsardzības iestāžu funkcijas, struktūra un tiesību normas par VID ierēdņu tiesībām nodokļu administrēšanā un muitas jomā;
- Nodokļu un muitas policijas likums (Nr.645/Lp14), kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī un ar kuru VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi izveido par patstāvīgu valsts pārvaldes iestādi - Nodokļu un muitas policiju.
Nodokļu un muitas policijas likuma (Nr.645/Lp14), kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka Nodokļu un muitas policija ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Savukārt 12.panta trešajā daļā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņi, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpu, dienesta pakāpes atšķirības zīmi un žetonu. Formas tērpu, dienesta atšķirības zīmju un žetonu aprakstu nosaka Ministru kabinets. Formas tērpu, dienesta pakāpes atšķirības zīmju un žetonu nēsāšanas kārtību nosaka Nodokļu un muitas policijas priekšnieks.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd VID nodokļu un muitas policijas uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā ir noteiktas likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.nodaļā "Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā". Tā kā turpmāk minētos uzdevumus likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas jomā veiks Nodokļu un muitas policija, attiecīgi ir nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu, tostarp tajā integrējot arī tās likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" normas, kuras ir nepieciešamas Nodokļu un muitas policijas darbības nodrošināšanai.
Ievērojot minēto, ir pieņemts Valsts ieņēmumu dienesta likums (Nr.644/Lp14) un Nodokļu un muitas policijas likums (Nr.645/Lp14), kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī. Valsts ieņēmumu dienesta likuma (Nr.644/Lp14), kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, pārejas noteikumi noteic, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Abi minētie likumi stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī, tādējādi ar 2026.gada 1.janvāri spēku zaudē Noteikumi Nr.561, proti, noteikumi zaudē spēku ar dienu, kad spēku zaudējusi likuma norma, uz kuras pamata noteikumi ir izdoti.
Tādējādi, ievērojot plānoto tiesisko regulējumu, ir nepieciešams izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu.
Risinājuma apraksts
Pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Nodokļu un muitas policijas ierēdņu formas tērpu (t.sk. ikdienas un parādes formas tērpu, darba un speciālo apģērbu, apavu un aksesuāru aprakstu), žetona un dienesta pakāpēm atbilstošu atšķirības zīmju aprakstu ir iekļauts Nodokļu un muitas policijas likuma (Nr.645/Lp14), redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, 12.panta trešajā daļā. Tādēļ ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus uz jaunā pilnvarojuma pamata.
Noteikumu projektā tehniski saglabāts vispārējais tiesiskais regulējums atsaucoties uz Noteikumos Nr.561 noteikto attiecībā uz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes ierēdņu formas tērpu komplektāciju.
Pamatojoties uz Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, 2.panta trešo daļu, Nodokļu un muitas policijai ir muitas iestādes statuss. Savukārt Muitas likuma 4.pantā noteikts, ka muitas iestādes emblēmu veido divi dzelteni diagonāli krustoti Merkura zižļi, virs kuriem ir mazais valsts ģerbonis. Emblēmu lieto uz muitas iestādes amatpersonas formas tērpa. Tādējādi Nodokļu un muitas policijas ierēdņu formas tērpu sastāvdaļas - uzšuve, žetons un žetona maks tiek saglabāts pašreizējā veidolā, tajā skaitā ar iekļautu muitas iestādes emblēmu.
Nereti ierēdņi dienesta pienākumu izpildes laikā saskaras ar personām, kuras klaji pauž savas dusmas vai nepatiku par spēkā esošajām tiesību normām, kā arī rada dažādas provokatīvas situācijas, lai vēlāk ar tām dalītos sociālajos tīklos. Šādas situācijas rada tiešus draudus ne tikai amatpersonām, bet arī to ģimenes locekļiem, jo minētās personas var vērst dažādas cieņu aizskarošas darbības un izteikt draudus gan pret konkrētu amatpersonu, gan arī viņa ģimenes locekļiem. Tamdēļ drošības apsvērumu dēļ Noteikumu projekts ir papildināts un tajā ir iekļauts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņi personas identifikācijas zīmi ar vārda pirmo burtu un uzvārdu var aizstāt un izmantot piecu ciparu personas identifikācijas numura zīmi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 9.jūlija  noteikumiem Nr.453 "Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 1.oktobra noteikumos Nr.464 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu"" arī Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām personas identifikācijas zīmē vārda pirmā burta un uzvārda vietā norādīt piecu ciparu identifikācijas numuru. Personas identifikācijas zīme ar vārda pirmo burtu un uzvārdu vai piecu ciparu identifikācijas numura zīme tiks izmantota saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma 12.panta trešo daļu, kas nosaka, ka formas tērpu, dienesta pakāpju atšķirības zīmju un žetonu nēsāšanas kārtību nosaka Nodokļu un muitas policijas priekšnieks.
Papildus noteikumu projekts ir papildināts ar jaunu ierēdņu darba formas tērpu sastāvdaļu – flīsa darba jaku (noteikumu projekta 2.pielikuma 6.punkts), kas paredzēta nēsāšanai ziemas periodā, kad nepieciešams veikt procesuālās darbības vai citu neatliekamu uzdevumu izpildi aukstos laikapstākļos. Kā arī funkcionālu apstākļu dēļ noteikumu projekta 2. pielikumā ir precizētas darba jakas (noteikumu projekta 2.pielikuma 5.punkts), vīriešu un sieviešu darba bikšu (noteikumu projekta 10., 11.punkts) apraksts.
Tādējādi noteikumu projektā pārņemtas noteikumu Nr.561 normas, kas attiecas uz VID nodokļu un muitas policijas formas tērpu sastāvdaļām, t.sk. uzšuvi, žetonu un žetona maku, izņemot personas identifikācijas zīmi.
Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Valsts ģerboni" 8.panta sesto daļu šā likuma 5.–7.pantā minētā institūcija un amatpersona drīkst lietot jebkuru valsts ģerboni uz formas tērpa un amata zīmē (arī kā emblēmas sastāvdaļu) normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
VID 2017.gada 22.novembra vēstulē Nr.6.7-2/333 lūdza Kultūras ministriju (Heraldikas komisiju) apstiprināt atribūtikas ar valsts ģerboni izmantošanu VID formas tērpos, žetonam, to makam, kokardei un citām formas tērpu sastāvdaļām (uzšuvēm, pogām, cepurēm). 
Kultūras ministrija ar 2017.gada 6.decembra lēmumu Nr.2.6-18.2/25 akceptēja VID iesniegto atribūtiku ar valsts ģerboni projektus un apstiprināja šādu atribūtiku ar valsts ģerboni:
a) VID formas tērpu sastāvdaļās – metāla pogām un kokardei;
b) ģenerāļa kokardei;
d) nodokļu un muitas policijas uzšuvei, žetonam un žetona makam.
Nodokļu un muitas policija ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu pārņēmēja, un noteikumu projekts nenosaka minētās atribūtikas izmaiņas.
Ņemot vērā, ka Noteikumu projektā tiek pārņemts Noteikumu Nr. 561 noteiktais, kas attiecināmas uz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes ierēdņu formas tērpiem, dienesta pakāpju atšķirības zīmēm un žetoniem, proti, VID formas tērpu sastāvdaļās izmantotais valsts ģerbonis – metāla pogām un kokardei un ģenerāļa kokardei, nodokļu un muitas policijas uzšuvei, žetonam un žetona makam, tad attiecīgi atkārtoti nav jāapstiprina ar Heraldikas komisiju projektā izmantotā atribūtika ar valsts ģerboni.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Nodokļu un muitas policijas ierēdņi
Ietekmes apraksts
Projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neskar sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas un procesus, kā arī tiesību akta piemērošanai nav vajadzīgs publiskais finansējums, sabiedriskā apspriešana nav nepieciešama.
Noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nodokļu un muitas policija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi