Anotācija

Sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem (MVU) un lielajiem komersantiem ir jāsniedz deklarācija par atbilstību MVU statusam, saņemot de minimis atbalstu Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) un Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013) kārtībā. Gala labuma guvējiem ir jāiesniedz otrreizējo digitālo brieduma testu un, ja attiecināms, atzinumu 30 dienu laikā pēc investīciju projekta īstenošanas. Investīcijas īstenošanā secināts, ka šāds termiņš nav samērīgs gala labuma guvējam, jo neparedz iespēju to pagarināt objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, gala labuma guvējam nav iespējams iesniegt nepieciešamos dokumentus neparedzētu apstākļu dēļ).

Ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” tika apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, kurā bija noteikts, ka atbalstam var pieteikties tikai uzņēmumi, kas neaptver biedrības un nodibinājumus. Ar MK rīkojumu Nr. 635 tika grozīta atbalstāmā mērķgrupa, paredzot, ka mērķgrupa ir vienības, kas aptver plašāku loku nekā uzņēmumi. Pašlaik MK noteikumi Nr. 10 paredz šaurāku interpretāciju.

2025. gada 1. janvārī stājas spēkā Eiropas Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģētā regula Nr. 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/137), līdz ar ko 2025. gada 1. janvārī mainās NACE klasifikācijas no 2. redakcijas uz 2. redakcijas 1. atjauninājumu (NACE 2.1. redakcija).

2024. gada 10. decembrī tika pieņemta Eiropas Komisijas 2024. gada 10. decembra Regula 2024/3118 , ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk – Komisijas regula 2024/3118), ar ko tiek grozīti Komisijas regulas 1408/2013 atbalsta piešķiršanas nosacījumi, tai skaitā de minimis atbalsta piešķiramā kopsumma un laika periods, kurā jāvērtē piešķirtā atbalsta kopsumma vienam vienotam uzņēmumam.

Tāpat MK noteikumos Nr. 10 ir jāpapildina nodokļu pārbaudes kārtība ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 41. pantu, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja vienošanās līgumu noslēgšanu, kā arī visā normatīvajā aktā savstarpēji jāsalāgo tiesību normu redakcijas nodokļu pārbaudes veikšanai.

[1] Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra rīkojums Nr. 635 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/345848-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-papildinajumu

MK noteikumu projekts paredz:

1. Atbrīvot uzņēmumu no papildu administratīvajām prasībām

MK noteikumu Nr. 10 36. punkts noteic prasības, kādus dokumentus gala labuma guvējam jāiesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (turpmāk - LIAA), lai varētu sniegt atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013 jeb de minimis atbalstu.

Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktu viens vienots uzņēmums ir visi uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no pantā minētajām attiecībām. Turklāt atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. pantam vienam vienotam uzņēmumam piešķiramā atbalsta kopsumma ir 300 000 EUR, bet atbilstoši Komisijas regulas 1408/2013 3. panta 2. punktam atbalsta kopsumma ir 50 000 euro, ievērojot Komisijas regulas 2024/3118 1. panta 3. punktā norādīto. Attiecīgi de minimis atbalstu piešķir nevis konkrētajam uzņēmumam, bet gan visai saistītajai uzņēmuma grupai, kas veido vienu vienotu uzņēmumu.

Līdz ar to, neatkarīgi no komersanta statusa, de minimis atbalsta piešķiršanai komersants tiek vērtēts saistītās grupas ietvaros kā viens vienots uzņēmums. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 10 36.3. apakšpunktu informācija par saistītajiem uzņēmumiem ir jānorāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotā izdrukas veidlapā. Lai gala labuma guvējiem mazinātu administratīvo slogu, gatavojot atbalsta pieteikuma dokumentāciju, MK noteikumu projekta 4. punkts paredz, ka MK noteikumu Nr. 10 36.4. apakšpunktā tiek izslēgta prasība iesniegt deklarāciju par atbilstību sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam. Tāpēc, sniedzot de minimis atbalstu, gala labuma guvējam nav jāiesniedz deklarācija par atbilstību sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam.

Savukārt attiecībā par de minimis atbalstu MK noteikumu Nr. 10 77. punktā minētajā gadījumā, šo noteikumu 30. punktā minētajam gala labuma guvējam maksimāli pieļaujamā attiecināmo izmaksu intensitāte ir atkarīga no komersanta statusa investīciju projekta reģionā. Lai noteiktu komersanta statusu un attiecināmo izmaksu intensitāti, LIAA, balstoties uz de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās izdrukas veidlapā esošo informāciju, pārbauda katra saistītā uzņēmuma informāciju un konstatē komersanta statusu. Nepieciešamības gadījumā LIAA var pieprasīt komersantam iesniegt informāciju, kas palīdz noteikt komersanta statusu.

Papildus ar MK noteikumu projekta 2. punktu tiek grozīts MK noteikumu Nr. 10 17.8. apakšpunkts, kas izslēdz prasību neatbalstīt darbības, kas jau ir pabeigtas brīdī, kad tiek noslēgts LIAA līgums ar gala labuma guvēju. Atbilstoši MK noteikumu Nr.10 komercdarbības atbalsta nosacījumiem, gala labuma guvējs investīciju projekta atbalstāmās darbības var uzsākt tikai pēc atbalsta pieteikuma iesniegšanas LIAA. Ja atbalsta pieteikums netiek apstiprināts, gala labuma guvējs visas investīciju projekta izmaksas sedz no saviem līdzekļiem. Attiecīgi nav nepieciešams uzturēt birokrātisku prasību gala labuma guvējam gaidīt līguma slēgšanu, un tikai tad pabeigt saimnieciskajai darbībai nepieciešamo ieguldījumu, tādējādi kavējot saimnieciskās darbības  tālāku attīstīšanu. Jāņem vērā, ka LIAA līguma slēgšanai ar gala labuma guvēju var paiet līdz pat 2 -3 mēnešiem, kas mainīgos tirgus apstākļos var būt saimniecisko aktivitāti kavējošs faktors.

2. Izslēgt gala labuma guvējam 30 dienu termiņu otrreizējā digitālā brieduma testa un, ja attiecināms, atzinuma iesniegšanai

Pašlaik MK noteikumu Nr. 10 43. punkts paredz, ka otrreizējais digitālā brieduma tests un, ja attiecināms, atzinums gala labuma guvējam jāiesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā 30 dienu laikā pēc investīciju projekta īstenošanas. Lai mazinātu gala labuma guvēja administratīvo slogu, MK noteikumu projekta 5. punktā paredzēts, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 10 43. punktu gala labuma guvējam jāiesniedz otrreizējais digitālā brieduma tests un, ja attiecināms, atzinums pēc projekta īstenošanas dienas.

LIAA nepieciešams nodrošināt investīcijas īstenošanu un rādītāju sasniegšanu noteiktos termiņos. Attiecīgi LIAA atbalsta piešķiršanas līgumā starp LIAA un gala labuma guvēju var norādīt termiņu, kādā gala labuma guvējs apņemas iesniegt maksājuma pieprasījumu ar otrreizējo digitālā brieduma testu, kā arī situācijas risinājumus, ja objektīvu iemeslu dēļ gala labuma guvējs to nevar izdarīt noteiktajā termiņā. LIAA atbalsta piešķiršanas līgumā nosaka, kādā termiņā LIAA izskata otrreizējo digitālā brieduma testu un, ja attiecināms, atzinumu un izmaksas pamatojošos dokumentus no to saņemšanas dienas. Vienlaikus šis nosacījums ir piemērojams arī tiem gala labuma guvēju projekta pieteikumiem un to maksājuma pieprasījumiem, kas atrodas LIAA izskatīšanā.

MK noteikumu projekts paredz labvēlīgāku normu, līdz ar to gadījumos, kad nepieciešams iesniegt otrreizējā digitālā brieduma testu un, ja attiecināms, atzinumu, LIAA minēto termiņu (arī esošajos līgumos) varēs pagarināt, savstarpēji vienojoties ar gala labuma guvēju.

3. Precizēt gala labuma guvēju loku

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 10 2.4. apakšpunktu gala labuma guvējs ir biedrība un nodibinājums, kas apvieno vismaz trīs komersantus vai pārstāv to intereses.

MK rīkojuma Nr. 635 2. tabulā “2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā (CID atsauce Nr. 46)”  ir precizēts, ka atbalstam investīcijas ietvaros rādītāji ir vienības. Izpildot MK rīkojumā Nr. 635 noteikto, MK noteikumu Nr. 10 2.4. apakšpunktā precizēts gala labuma guvēju loks - atbalstam var pieteikties gala labuma guvējs – Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais, lielais komersants (tai skaitā juridiskas personas ārvalstu filiāle, zemnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība), biedrība un nodibinājums, kas veic saimniecisko darbību, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija, publiskas personas kapitālsabiedrības.

4. Precizēt NACE klasifikācijas un papildināt atbalstāmo darbību loku

Pamatojoties uz Komisijas regulu Nr. 2023/137, no 2025. gada 1. janvāra oficiālajā statistikā tiks izmantota NACE 2.1. redakcija. Līdz ar to MK noteikumu projektā paredzēts MK noteikumu Nr. 10 60. punktu izteikt jaunā redakcijā, iekļaujot atsauces uz NACE 2. redakcijas 1. atjauninājumā (NACE 2.1. redakcijā) noteiktajām nozarēm un darbībām.

Papildu, lai nodrošinātu pareizu tiesību normas interpretāciju, ar MK noteikumu projekta anotāciju tiek skaidrota MK noteikumu Nr. 10 60.1. apakšpunktā ietvertā Komisijas regulas 651/2014 13. panta “d” apakšpunktā noteiktā neatbalstāmā nozare “Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi”. Ar šo anotāciju tiek skaidrots, ka neatbalstāmajā nozarē neietilpst finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jeb tādi uzņēmumi, kas attīsta jaunus biznesa modeļus, iedzīvina inovācijas, veido jaunus finanšu produktus un pakalpojumus, pilnveido pakalpojumu sniegšanas veidus un biznesa modeļus. Attiecīgi MK noteikumu Nr.10 ietvaros tiek atbalstīti uzņēmumi, kuriem galvenā darbība ir saistīta ar digitālo tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus šie komersanti paši nesniedz finanšu vai apdrošināšanas pakalpojumus savas pamatdarbības ietvaros un to pamatdarbība nav reģistrēta “Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu” nozarē.[2] Savukārt, ja komersanta pamatdarbības veids ir reģistrēts NACE 2.1. red. L sadaļā “Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi”, tad komersantam jāpierāda atbalstāmās un neatbalstāmās nozares vai darbības nodalīšana, lai varētu saņemt atbalstu.

Vienlaikus komersantam, kurš darbojas “Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi” nozarē, bet nevar nodalīt atbalstāmās un neatbalstāmās darbības, ir iespēja pieteikties de minimis atbalstam, ievērojot MK noteikumu Nr. 10 VI nodaļas noteikumus.

5. Precizēt de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumus lauksaimniecības nozarē

Spēkā esošo MK noteikumu Nr. 10 81.1. apakšpunkts paredz, ka plānotais atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Ar Komisijas regulas Nr. 2024/3118 1. panta 3. punktu grozīts Komisijas regulu Nr. 1408/2013 3. panta 2. punkts, nosakot, ka atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā trīs gadu periodā nepārsniedz 50 000 EUR. Ievērojot Komisijas regulas Nr. 2024/3118 preambulas 4. apsvērumā noteikto, attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs trīs gadu periods, skaitot no de minimis atbalsta piešķiršanas lēmuma pieņemšanas dienas, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024. gada 17. jūlijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021. gada 17. jūlijam.

Ņemot vērā grozījumus Komisijas regulā Nr. 1408/2013, MK noteikumu projekta 14. punkts paredz izteikt MK noteikumu 81.1. apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas". Tādējādi precizējot MK noteikumu Nr. 10 atbilstību Komisijas regulas Nr. 1408/2013 un Komisijas regulas Nr. 2024/3118 prasībām.

MK noteikumu projekts neietekmē finansējuma saņēmēju un nav nepieciešams veikt grozījumus Ekonomikas ministrijas un LIAA vienošanās par investīciju projekta īstenošanu.

6. Precizēt nodokļu pārbaudes nosacījumus

MK noteikumu projekta 3. punkts paredz papildināt MK noteikumu Nr. 10 34.3. apakšpunktu, nosakot, ka gala labuma guvējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku publiskajā datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir spēkā vienošanās līgums saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 41. pantu.

Pašlaik spēkā esošo MK noteikumu Nr. 10 81.2. apakšpunkts izteikts ar citiem vārdiem nekā 34.3. apakšpunkts, kaut arī prasības ir identiskas. Lai nodrošinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu un novērstu iespējamu nepareizu tiesību normas piemērošanu, MK noteikumu projekta 15. punkts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu 81.2. apakšpunktu, t.i., “gala labuma guvējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku publiskajā datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir spēkā vienošanās līgums saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 41. pantu”.

[2] New version of NACE Overview on the main changes in relation to NACE Rev. 2. European Comission. Eurostat, 2022. Pieejams: https://www.csp.gov.lv/lv/media/4182/download