Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" (Nr. 1277/Lp13) pārejas noteikumu 21. punkts paredz, ka grozījumi Konkurences likuma 5. panta 2.² daļā stājas spēkā 2022. gada 1. augustā. Ar šiem grozījumiem Konkurences likuma 5. pantā 2.² daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu pretendentu:
1)pieteikšanās nosacījumus un kārtību;
2)atlases kritērijus un novērtēšanas kārtību;
3)vērtēšanas komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.
Lai neveidotu kazuistisku regulējumu un neizdotu atsevišķus Ministru kabineta noteikumus par Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu atlases kārtību, paredzēts papildināt Noteikumu Nr.293 deleģējumu un noteikt, ka tie attiecas ne vien uz valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi, bet arī uz Konkurences padomes priekšsēdētāja un locekļu atlasi. Tādējādi veicinot vienota atlases procesa veidošanu uz vadošajiem amatiem valsts pārvaldē.

Ar noteikumu projektu paredzēts precizēt Noteikumu Nr. 293 nosaukumu un izdošanas pamatu. Ņemot vērā, ka līdz šim Noteikumi Nr. 293 attiecās tikai uz valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju (ierēdņu) atlases kārtību, bet turpmāk tie būs piemērojami arī attiecībā uz Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļiem, kas nav iestādes vadītāja amats, ir nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 293 nosaukumu.

Noteikumu projektā noteikts, ka Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi veic saskaņā ar Noteikumos Nr. 293 noteikto kārtību, ja Konkurences likumā nav noteikts citādi. Grozījumi Konkurences likumā paredz, ka Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus izraugās atklātā konkursā. Pretendentu atlasi veic pretendentu vērtēšanas komisija, kuras sastāvu nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to attiecībā uz Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu atlasi nav piemērojams Noteikumu Nr. 293 4. punkts, ciktāl tas attiecās uz Ministru kabineta locekļa rīcības brīvību izlemt par nepieciešamību lūgt Valsts kancelejai izsludināt atklātu pretendentu konkursu, jo Konkurences likums paredz, ka pretendenti uz Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatiem tiek izraudzīti atklātā konkursā. Vienlaikus 4. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, lai precizētu, ka attiecīgajam Ministru kabineta loceklim (ekonomikas ministram) ir pienākums nosūtīt Konkurences padomes locekļa amata aprakstu un informēt par nepieciešamību izsludināt atklātu pretendentu konkursu.
Arī Noteikumu Nr. 293 6. punkts par pretendentu vērtēšanas komisijas sastāva noteikšanu nav piemērojams attiecībā uz Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi, jo atbilstoši grozījumiem Konkurences likumā pretendentu atlasi veic pretendentu vērtēšanas komisija, kuras sastāvu nosaka Ministru kabinets (Konkurences likuma 5. panta 2.¹ daļa).

Noteikumu Nr. 293 8. punkts paredz, ka Valsts kanceleja sadarbībā ar pretendentu vērtēšanas komisiju sagatavo un attiecīgais Ministru kabineta loceklis apstiprina 10 jautājumus par par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu. Ņemot vērā, ka minētā norma jau šobrīd paredz, ka jautājumu lokā ir jāietver jautājumi par iestādes darbības jomu, tad nav nepieciešams precizēt pašu noteikumu projektu paredzot detalizētāku regulējumu attiecībā uz Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu atlasi. Vienlaikus norādāms, ka, izstrādājot 10 jautājumu projektu, attiecībā uz Konkurences padomes priekšsēdētāju un padomes locekļiem jautājumos par iestādes darbības jomu ir nepieciešams ietvert jautājumus arī par konkurences tiesībām un normatīvajiem aktiem šajā jomā.

Attiecīgi precizēts arī Noteikumu Nr. 293 5., 9., 14., 15., 26., un 28. punkts, ievērojot, ka turpmāk tie attieksies arī uz Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi.

Noteikumu Nr. 293 5. punkts paredz, ka amata pārbaudes kritērijus un to ietekmi uz kopējo novērtējumu nosaka, ņemot vērā amata pienākumu sarežģītību, atbildību, iestādes lielumu, kā arī nepieciešamās reformas un inovācijas konkrētajā iestādē vai nozarē. Atlases plānošanas procesā Valsts kanceleja, konsultējoties ar attiecīgo ministriju, nosaka pārbaudes kritērijus, kas izriet gan no amata aprakstā, gan sludinājumā definētajām prasībām, un tos apstiprina attiecīgais ministrs. Daļa no novērtēšanas kritērijiem ir minēta arī Noteikumu Nr. 293 17.‑19. punktā, kas paredz novērtēšanu atlases konkursa mutiskajā daļā.

Noteikumu Nr. 293 25. punktā noteiktas vadības kompetences, kuras tiek vērtētas valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases procesā. Minētās kompetences ir noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" (turpmāk – Noteikumi Nr. 494) 35.7. apakšpunktam, kurā minētas tās kompetences, kas tiek vērtētas augstākā līmeņa vadītājiem. Noteikumu Nr. 494 33.5.3. apakšpunktā ir noteikts, ka ar augstākā līmeņa vadītājiem saprot iestādes vadītāju un viņa vietniekus. Līdz ar to arī Konkurences padomes locekļu amata pretendenti ir pielīdzināmi augstākā līmeņa vadītājiem un viņiem ir veicama šo pašu kompetenču novērtēšana. Kompetenču rīcības rādītāji ir noteikti Noteikumu Nr. 494 4. pielikumā (Kompetenču vārdnīca). Kompetenču vārdnīcā norādītās kompetences iedalītas sešās grupās. Noteikumu Nr. 293 25. punktā norādītās kompetences atbilstoši Noteikumu Nr. 494 4. pielikumam iedalāmas šādās grupās:
1. saskarsme un sadarbība (attiecību veidošana un uzturēšana);
2. domāšana un problēmu risināšana;
3. personīgais ieguldījums (orientācija uz attīstību; spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību);
4. uzdevumu un procesu pārvaldīšana (orientācija uz rezultātu sasniegšanu);
5. vadītāju kompetences (darbinieku motivēšana un attīstīšana; komandas vadīšana; pārmaiņu vadīšana; stratēģiskais redzējums);
6. iestādes vērtību izpratne (organizācijas vērtību apzināšanās).
Līdz ar to ne visas no Noteikumu Nr. 293 25. punktā minētajām vadības kompetencēm atbilstoši Noteikumu Nr. 494 4. pielikumā noteiktajiem rīcības rādītājiem ir iedalītas grupā "vadītāju kompetences". Piemēram,  kompetences "attiecību veidošana un uzturēšana"; "organizācijas vērtību apzināšanās"; "orientācija uz attīstību"; "orientācija uz rezultātu sasniegšanu"; "spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību", atbilstoši Noteikumu Nr. 494 4. pielikumam nav ietvertas grupā "vadītāju kompetences", bet gan citās grupās. Tādējādi gadījumos, kad atlase tiek organizēta uz Konkurences padomes locekļa amatu, atlases procesa noslēgumā vērtējamās kompetences var noteikt tādas, kuras atbilstoši Noteikumu Nr. 494 4. pielikumam neietilpst grupā "vadītāju kompetences". Vienlaikus jānorāda, ka kompetences tvērums ir atkarīgs no amatam izvirzītajām prasībām, tādēļ arī citas Noteikumu Nr. 293 25. punktā minētās kompetences iespējams iespēju robežās vērtēt atbilstoši Konkurences padomes locekļu amata aprakstā noteiktajām prasībām.

Kopš 2015. gada Valsts kanceleja nodrošina vienotu valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju (ierēdņu) atlases procesu. Piecu gadu laikā noorganizēti vairāk nekā 30 konkursi, kuru ietvaros atlasīti vairāk nekā 15 iestāžu vadītāji (uz atsevišķiem amatiem konkursi organizēti vairākkārt).
Ņemot vērā atlases procesa rīkošanā gūtās atziņas, nepieciešams uzlabot un stiprināt atlases procesu, lai padarītu jauno vadītāju atlases procesu objektīvāku un efektīvāku, kā arī nodrošinātu, ka amatam tiek izvēlēts labākais un atbilstošākais pretendents.
2022. gada 2. jūnijā tika pieņemti grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā, līdz ar to attiecīgi nepieciešams precizēt arī Noteikumus Nr. 293.

Ar noteikumu projektu paredzēts precizēts, ka visai atlases procesa ietvaros saņemtajai un radītajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss (3.¹ punkts). Tas nepieciešams, lai uzsvērtu atlases procesā iesaistīto personu pienākumu neizpaust ar atlases norisi saistīto informāciju trešajām personām. Atlases procesā ir nepieciešams nodrošināt konfidencialitāti, lai jebkurš pretendents varētu būt drošs, ka informācija par viņa dalību konkursā netiks izpausta personām, kas nav iesaistītas atlases procesā.

Grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā paredz, ka, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos valsts civildienesta attiecības var izbeigt ar iestādes vadītāju, Valsts kancelejas direktoru un Pārresoru koordinācijas centra vadītāju ne ātrāk kā 6 mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. Vienlaikus Valsts civildienesta likums turpmāk paredzēs, ka gadījumā, ja iestādes vadītājs, Valsts kancelejas direktors vai Pārresoru koordinācijas centra vadītājs atbrīvots, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, uz iestādes vadītāja, Valsts kancelejas direktora vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāja amata vietu izsludināms atklāts konkurss (Valsts civildienesta likuma 8. panta ceturtās daļas 3. punkts). Ievērojot minēto, attiecīgi papildināms Noteikumu Nr. 293 4. punkts, identificējot, ka šādā gadījumā attiecīgajam Ministru kabineta loceklim ir nepieciešams informēt Valsts kanceleju par nepieciešamību izsludināt konkursu.

Noteikumu Nr. 293 6. punkts šobrīd paredz, ka komisijas locekļus – piecas personas – izvēlas no personu saraksta, kuru atbilstoši Valsts civildienesta likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktam ir apstiprinājis Ministru kabinets (personu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc attiecīgā ministra ieteikuma).
2022. gada 2. jūnijā pieņemts likumprojekts "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" (Nr. 1320/Lp13), kurš tostarp paredz izslēgt Valsts civildienesta likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkta otro teikumu (grozījumi stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā). Šobrīd, lai apstiprinātu komisiju, attiecīgā ministrija izstrādā Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju", ko saskaņo ar visām iesaistītajām amatpersonām, tai skaitā citu iestāžu amatpersonām, un pēc saskaņošanas virza rīkojuma projektu apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē. Šāda kārtība rada lielu administratīvo slogu un nespēju ātri un savlaicīgi reaģēt uz iesaistīto amatpersonu maiņu. Tāpat jebkuras izmaiņas rada nepieciešamību izstrādāt, saskaņot un apstiprināt grozījumus Ministru kabineta rīkojumā, kas ne tikai rada lielu administratīvo slogu, bet arī veicina normatīvo aktu skaita pieaugumu. Līdz ar to no Valsts civildienesta likuma izslēgts 9. panta pirmās daļas 1.punkta otrais teikums, tādējādi mazinot administratīvo slogu un normatīvo aktu skaita pieaugumu. Ievērojot minēto, attiecīgi precizējams Noteikumu Nr. 293 6. punkts, paredzot, ka komisijas sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs un četri komisijas locekļi (kopumā piecas personas), kurus ar rīkojumu turpmāk apstiprinās attiecīgais Ministru kabineta loceklis. 
Papildus iepriekš minētajam ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka komisijas sastāvā var būt ne vairāk kā divi komisijas locekļi no vienas iestādes. Šādas izmaiņas izdarītas, lai komisijas sastāvu veidotu pēc iespējas dažādāku un plašāku, kā arī nodrošinātu pretendenta izvērtēšanu no dažādu komisijas locekļu pieredzes un perspektīvas viedokļa, kā arī nodrošinot lielāku objektivitāti un vispusīgāku vērtējumu, veicot iestāžu vadītāju atlasi. Nereti tiek saņemti sabiedrības locekļu pārmetumi par to, ka atlases process tiek politiski ietekmēts no konkrētā ministra puses. Tādēļ viens no risinājumiem, lai veicinātu sabiedrības uzticību, ir atlases procesa objektivitātes stiprināšana, piesaistot pretendentu vērtēšanas komisijās pārstāvjus no dažādām institūcijām, kas var sniegt atšķirīgu redzējumu, izraugoties jaunos iestādes vadītājus. 

Ar 2018. gada 21. jūnija grozījumiem Valsts civildienesta likuma 9. pantā (stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī) noteikts, ka atklātu pretendentu konkursu uz jebkuru ierēdņa amatu izsludina Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā. Minētie grozījumi pamatoti ar to, ka "sludinājumu publicēšana Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā gan šobrīd, gan turpmāk būs bezmaksas pakalpojums (pašlaik konkursa izsludināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir maksas pakalpojums). Nodarbinātības valsts aģentūra ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas jau pašlaik uztur NVA CV/Vakanču portālu (https://cvvp.nva.gov.lv/#/pub/), līdz ar to lietderīgi izmantot iekšējos valsts pārvaldes resursus."[1]
Šobrīd Noteikumu Nr. 293 9. punkts paredz, ka atklātu pretendentu konkursu uz iestādes vadītāja amatu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar to, izsludinot atklātus pretendentu konkursus uz iestāžu vadītāju amatiem, sludinājumi šobrīd tiek publicēti gan oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", gan Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā.
Sludinājumi par konkursiem uz iestāžu vadītāju amatiem oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vidēji tiek skatīti 640 reizes (vidējais unikālo skatījumu skaits sludinājumiem, kas publicēti laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 15. jūnijam).[2]
Ņemot vērā, ka no 2021. gada oficiālo publikāciju iesniedzējiem vairs nav jāmaksā par publikāciju "Latvijas Vēstnesī"[3], ir pamats saglabāt publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", vienlaikus nosakot, ka sludinājums publicējams arī Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā. Tādējādi nodrošinot pēc iespējas plašāku informācijas pieejamību, sasniedzot plašāku mērķauditoriju un paplašinot iespējamo pretendentu loku, kas varētu pieteikties konkursā, uz kādu no vakantajiem valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju vai Konkurences padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļu amatiem.
Vienlaikus sludinājumu par atklātu pretendentu konkursu var publicēt arī citās tīmekļvietnēs, piemēram, attiecīgās ministrijas vai iestādes, uz kuras vadītāja amatu tiek izsludināts konkurss, tīmekļvientē. Tādējādi nodrošinot vēl plašāku informācijas pieejamību dažādos informācijas avotos. Par sludinājuma publicēšanu citās tīmekļvientēs Valsts kanceleja atlases plānošanas laikā var vienoties ar attiecīgo ministriju. 

Noteikumi Nr. 293 papildināti ar II.¹ nodaļu, kurā regulēts process, kādā notiek pieteikšanās konkursam (attiecīgi precizēts arī noteikumu 2. punkts, papildinot to ar 2.1.¹ apakšpunktu). Ar grozījumiem plānots noteikt, ka, piesakoties konkursā, pretendentam ir jāiesniedz motivācijas vēstule un dzīvesgaitas apraksts (CV), savukārt pretendenta redzējumu par iestādes vai nozares prioritātēm un attīstību jāiesniedz atbilstoši konkursa sludinājumā noteiktajai kārtībai. Piemēram, sludinājumā var būt noteikts, ka redzējumu iesniedz visi pretendenti, piesakoties konkursā (pirms pirmās kārtas), vai ka to iesniedz tikai tie, kas tiek virzīti uz otro kārtu. Minēto jautājumu izlemj atlases plānošanas procesā, Valsts kancelejai konsultējoties ar attiecīgo ministriju.
Iepriekšējos atlases procesos, kur tikusi izmantota personāla atlases kompānijas nodrošināta kandidātu piesaiste, uzrunātie pretendenti kā vienu no visbiežāk minētajiem iemesliem, kādēļ tie ir atteikušies kandidēt, norādījuši tieši nepieciešamību iesniegt redzējumu par iestādes vai nozares prioritātēm vai attīstību, jo minētā redzējuma sagatavošana prasa laiku un iedziļināšanos iestādes darbības jomā, taču sākotnēji nav zināms vai pretendents tiks virzīts uz otro kārtu un viņam būs iespēja prezentēt komisijai savu sagatavoto redzējumu. Pirmajā konkursa kārtā komisijas uzdevums, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, ir izvērtēt, vai pretendents atbilst valsts civildienesta ierēdņa amata pretendentam izvirzītajām obligātajām prasībām un pretendentam izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, kas noteiktas sludinājumā uz iestādes vadītāja amatu. Šajā atlases posmā netiek vērtēts pretendenta iesniegtais redzējums, tādēļ, lai atvieglotu pieteikšanos konkursam un iespējami paplašinātu pretendentu loku, paredzēts, ka var būt tādi gadījumi, kad redzējums būtu jāiesniedz tikai tiem pretendentiem, kas uzaicināti uz mutisko daļu – konkursa otro kārtu. To, kurā atlases procesa stadijā pretendentam nepieciešams iesniegt redzējumu, izlemj Valsts kanceleja, konsultējoties ar attiecīgo ministriju atlases plānošanas procesa laikā.  

Noteikumu Nr. 293 13. punkts šobrīd paredz, ka komisija ir lemttiesīga, ja komisijas darbā un lēmuma pieņemšanā piedalās ne mazāk kā četri komisijas locekļi, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju. Ņemot vērā, ka komisijas sastāvā parasti tiek iekļautas augsta līmeņa amatpersonas (ministri, iestāžu vadītāji un iestāžu vadītāju vietnieki), mēdz būt sarežģīti organizēt komisijas sēdes, lai tajās vienlaikus varētu piedalīties vismaz četri no pieciem komisijas locekļiem. Tādēļ, lai atvieglotu pretendentu vērtēšanas komisijas darba organizāciju, paredzēts noteikt, ka komisija ir lemttiesīga, ja tās darbā piedalās vismaz trīs komisijas locekļi, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju. Līdzīgs princips ir paredzēts arī speciālajos atlases noteikumos uz tādiem amatiem, kā, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs un padomes locekļi, Datu valsts inspekcijas direktors, Finanšu kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājs.

Noteikumu Nr. 293 19. punkts paredz, ka par katru atbildi uz jautājumu komisijas loceklis var sniegt vienu no šādiem vērtējumiem: 1 punkts (atbilde ir sniegta); 0,5 punkti (sniegta daļēja atbilde) un 0 punkti (atbilde nav sniegta). Maksimālais punktu skaits, ko pretendents var saņemt par atbildēm uz jautājumiem, ir 10 punkti. Savukārt par redzējumu un prezentācijas prasmēm pretendents var saņemt maksimāli piecus punktus par katru. Uz trešo kārtu līdz šim tika uzaicināti tie pretendenti, kuri katrā no otrās kārtas posmiem saņēmuši vismaz trīs punktus. Ņemot vērā minēto, var veidoties situācija, ka uz nākamo kārtu ir jāaicina personas, kas par atbildēm uz jautājumiem ir saņēmušas tikai trīs punktus no 10. Lai izlīdzinātu šo punktu sadalījumu, Noteikumu Nr. 293 19. punktā noteikts, ka, turpmāk par katru atbildi uz jautājumu komisijas loceklis var sniegt vienu no šādiem vērtējumiem: 0,5 punkti (atbilde ir sniegta); 0,25 punkti (sniegta daļēja atbilde) un 0 punkti (atbilde nav sniegta). Tas nodrošinās līdzsvaru starp visiem trīs otrās kārtas posmiem, proti, redzējumu, prezentācijas prasmēm un atbildēm uz jautājumiem, kā arī to, ka tikai zinošākie, profesionālākie un kompetentākie pretendenti tiek izvirzīti uz konkursa trešo kārtu.

Līdz grozījumu izstrādei tika paredzēts, ka uz kompetenču interviju jāuzaicina visi pretendenti, kas katrā no otrās kārtas posmiem saņēmuši vismaz trīs punktus. Ar noteikumu projektu precizēts, ka tos pretendentus, kuri saņēmuši vismaz trīs punktus visos mutiskās daļas posmos, var aicināt uz vadības kompetenču novērtēšanu, bet pamatotu lēmumu par to, kuri pretendenti tiek uzaicināti uz trešo kārtu, pieņem komisija (22.punkts). Līdz ar to komisijas locekļiem tiek piešķirta plašāka rīcības brīvība izraudzīties, kuri no pretendentiem, kas izturējuši otro kārtu, virzāmi tālāk. Trešā kārta ir vadības kompetenču novērtēšana, kuru veic Valsts kancelejas piesaistīti personāla atlases speciālisti (ārpakalpojums), kas ir saistīts ar izmaksām. Ņemot vērā, ka pēdējā gada laikā ir pieaudzis atklātu pretendentu konkursu skaits uz iestāžu vadītāju amatiem, nepieciešams piešķirt komisijai nedaudz plašāku rīcības brīvību. Vienlaikus komisijai ir paredzēts pienākums argumentēti pamatot, kuri pretendenti no tiem, kas pārvarējuši trīs punktu robežu visos otrās kārtas kritērijos, ir virzāmi un kuri nav virzāmi uz trešo kārtu. Šādas izmaiņas nodrošinātu, ka uz atlases trešo kārtu tiek virzīti tikai tie pretendenti, kas ieguvuši visaugstākos rezultātus, kā arī nodrošinātu efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Noteikumi Nr. 293 papildināti arī ar 22.¹ punktu, kurš paredz, ka, lai pārbaudītu pretendentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, par pretendentiem, kuri uzaicināti uz vadības kompetenču novērtēšanu, Valsts kanceleja pieprasa informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs" par Konkurences likuma 5.² panta 1. punktā un Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 5. punktā un 6. punktā (attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietā vai krimināllietā piemērotu sodu, ar kuru aizliegts ieņemt ierēdņa amatu) noteikto.
Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 6. punktā noteikts, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kurai sakarā ar disciplinārlietā, administratīvo pārkāpumu lietā vai krimināllietā piemērotu sodu nav aizliegts ieņemt ierēdņa amatu. 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums. Ar minētā normatīvā akta spēkā stāšanos normas par administratīvā soda piemērošanu ietvertas nozaru likumos. Administratīvās atbildības likuma 14. pants paredz, ka par administratīvo pārkāpumu var piemērot papildsodus - tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums. 
Vairākos nozaru likumos ir paredzēts papildsods - tiesību izmantošanas aizliegums. Piemēram, Publiskās un privātās partnerības likumā (123. panta ceturtā daļa un 126. panta piektā daļa), Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (73. panta ceturtā daļa un 76. panta piektā daļa), Publisko iepirkumu likumā (84. panta ceturtā daļa un 87. panta piektā daļa) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (90. panta ceturtā daļa un 93. panta piektā daļa) paredzētas tiesības piemērot papildsodu - tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana. Lai gan šajās normās paredzētais papildsods tiešā veidā neaizliedz personai ieņemt ierēdņa amatu, tomēr iestādes vadītājs - ierēdnis ir tā persona, kuras kompetencē parasti ir attiecīgo darbību veikšana, piemēram, iepirkuma līguma parakstīšana. 
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 32. panta otrajā, ceturtajā un piektajā daļā ir paredzētas tiesības piemērot papildsodu - valsts amatpersonas tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem. 
Ievērojot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 16. un 17. punktā noteikto, proti, ka valsts amatpersona ir publiskas personas iestādes vadītājs, kā arī vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis, secināms, ka minētā papildsoda piemērošana liegtu ieņemt iestādes vadītāja amatu.
Jāņem vērā, ka ir iespējami arī citi administratīvie pārkāpumi, kuros paredzētais papildsods tiesību atņemšana vai tiesību izmantošanas aizliegums varētu liegt personai ieņemt ierēdņa amatu. 
Noteikumu projekta 22.¹ 2. apakšpunkts paredz arī informācijas pieprasīšanu no kompetentās valsts drošības iestādes atbilstoši likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajam kompetences sadalījumam par pretendentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 10. panta trešo daļu Valsts kancelejā un Pārresoru koordinācijas centrā personu atbilstību drošības prasībām pārbauda Satversmes aizsardzības birojs; Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās institūcijās - Militārās izlūkošanas un drošības dienests, savukārt citās institūcijās personu atbilstību drošības prasībām pārbauda Valsts drošības dienests.

Ar noteikumu projektu precizēts arī Noteikumu Nr. 293 27. punkts, nosakot, ka pretendenta vadības kompetenču novērtējums uzskatāms par neatbilstošu, ja kāda no kritiskajām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "jāpilnveido" vai "neapmierinoši" vai kāda no pārējām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "neapmierinoši". Līdz šim, lai pretendenta vadības kompetenču novērtējumu atzītu par neatbilstošu, bija nepieciešams, lai pretendenta novērtējums kādā no kritiskajām kompetencēm būtu "jāpilnveido" vai "neapmierinoši" un kādā no pārējām kompetencēm būtu "neapmierinoši". Ar noteikumu projektu paredzēts noteikt augstākas prasības tam, kādu vērtējumu nepieciešams saņemt pretendentam vadības kompetenču novērtēšanā, lai nodrošinātu, ka konkursā tiek izvēlēts labākais un atbilstošākais pretendents no atlases dalībniekiem.

Noteikumu projekts papildināts ar 33. punktu, paredzot, ka uz tiem atklātiem pretendentu konkursiem, kas izsludināti līdz 2022. gada 31. augustam ir piemērojama kārtība, kas bija spēkā konkursa izsludināšanas dienā.


[1] Priekšlikumu tabula Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdei par likumprojektu "Grozījums Valsts civildienesta likumā" Nr.624/Lp12. Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/877253F94DC1024EC225829100308498?OpenDocument

[2] VSIA "Latvijas Vēstnesis" statistikas dati par konkursa sludinājumiem uz valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju amatiem, kurus Valsts kanceleja publicējusi laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 15. jūnijam.

[3] Likumprojekta "Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā" anotācija Nr.831/Lp13. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/E3ED7C5BA9377E11C22586010020F317?OpenDocument