Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumā par Latviju norādītajam, Latvija joprojām ir nedaudz zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja vismaz digitālo pamatprasmju ziņā (51% salīdzinājumā ar 54 %, tāds pats kā 2022. gada rezultāts), un tas joprojām ir ievērojami zemāks par Dekādes programmā noteikto mērķrādītāju – 80 % līdz 2030. gadam. Tas vien liecina par nepieciešamību īstenot dažāda veida izglītojošas un informējošas aktivitātes un pasākumu kopumus, lai sasniegtu 2030. gada mērķi un panākt pilnīgu publisko pakalpojumu pieejamību tiešsaistē.
Latvijas Atvērto datu portālā data.gov.lv pieejamie dati par 2021., 2022. un 2023. gadu liecina, ka e-pakalpojumu izmantošana ik gadu turpina pieaugt, kas liecina par līdz šim veikto digitālo risinājumu izmantošanas veicināšanas īstenoto darbību efektivitāti.

Lai nodrošinātu augstāk minētos Dekādes programmā noteiktos mērķus, ir jāturpina īstenot mērķtiecīgi pasākumi digitālo risinājumu izmantošanas veicināšanai, līdz ar to 4.2.4.3. pasākuma "Digitālo prasmju pilnveide" (turpmāk – 4.2.4.3. pasākums) ietvaros ir plānoti ieguldījumi gan mācību, gan komunikāciju aktivitāšu īstenošanai.
4.2.4.3. pasākuma atbalstāmās darbības ir plānotas atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam (turpmāk - NAP) rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" izvirzītajam mērķim “Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē” un uzdevumam, veicinot digitālo risinājumu izmantošanu, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes.

Latvijā ir augsts līmenis izveidoto digitālo pakalpojumu pieejamībā, atbilstoši Digitālās dekādes 2023. gada ziņojuma par Latviju datiem, Latvijā digitālo pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem rādītājs ir 87,17, kas ir augstāks kā vidēji ES, kur rādītājs ir 77,03. Vienlaikus ir jāīsteno pasākumi šo risinājumu izmantošanas veicināšanai, lai nodrošinātu digitālajos risinājumos ieguldīto līdzekļu lielāku atdevi un lietderību, jo ik gadu pakalpojumu pieejamība pieaug, bet atbilstoši Digitālās dekādes 2023. gada ziņojuma par Latviju datiem, e-pakalpojumus 2023. gadā izmantoja 76,96%, bet 2022.gadā 83,95%. 2022. gadā e-pakalpojumu izmantošana tika veicināta, īstenojot mācību un komunikāciju pasākumus par digitālajiem risinājumiem.

Digitālās transformācijas izaicinājumu risināšanai ir nepieciešama kompleksa pieeja un, ņemot vērā, ka identificētie šķēršļi patstāvīgai digitālo pakalpojumu un risinājumu izmantošanai ietver gan nepietiekamas prasmes, gan lietošanas ieradumus, ir būtiski paaugstināt dažādu sabiedrības grupu digitālās prasmes un informētības līmeni par digitālo risinājumu priekšrocībām un pieejamību. Arī ES fondu 2014.‑ 2020. gada plānošanas perioda pieredze liecina, ka centralizēti īstenotie komunikācijas pasākumi ir veicinājuši izveidoto valsts digitālo risinājumu izmantošanas līmeņa pieaugumu.

Līdz ar to 4.2.4.3. pasākuma ietvaros atbalsts sabiedrības digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai plānots divos virzienos:

1) tiks izglītoti valsts, valstspilsētu, novada pašvaldību (turpmāk - pašvaldības) un to padotībā esošo iestāžu, piemēram, Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk – VPVKAC), Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Valsts zemes dienesta u.c. darbinieki, kas varēs veikt digitālo mentoru lomu, ievērojot, ka iepriekš minētie darbinieki izmanto un būs pilnveidojuši vai apguvuši jaunas prasmes izmantot valsts un pašvaldību iestāžu digitālos risinājumus dažādu dzīves situāciju risināšanā, kā arī var iedvesmot to izmantošanā citus (savas iestādes kolēģus un klientus) un sniegt atbalstu iedzīvotājiem digitālo risinājumu izmantošanā. Lai mērītu mērķgrupas mācību rezultātā iegūtās zināšanas un publisko un privāto pakalpojumu izmantošanu, tiks izveidots un aprobēts praksē monitoringa ietvars.
Līdzšinējā pieredze parāda, ka digitālie mentori ir būtisks kanāls sabiedrības informēšanai paradumu maiņai un izglītošanai, kā arī iedrošināšanai digitālo risinājumu izmantošanā. Tie savu pienākumu ietvaros tālāk konsultē, iedrošina un sniedz atbalstu ikvienam sabiedrības pārstāvim e-pakalpojumu un dažādu digitālo rīku (personas apliecība (eID karte), e-paraksts, e-adrese) lietošanā, lai ikviens, neatkarīgi no digitālajām prasmēm, spētu saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus elektroniski.
Lai nodrošinātu, ka pasākuma mērķa grupa - valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki - ir informēti par savām tiesībām piedalīties mācības, ir paredzēts komunicēt vairākos veidos:
-nosūtot oficiālas vēstules valsts un pašvaldību iestādēm, ietverot detalizētu informāciju par projektu, tā mērķiem un ieguvumiem, piedaloties tajā (tai skaitā dalībniekiem, kas piedalījušie mācībās programmas “Dari digitāli” ietvaros” (ap 8 000 valsts un pašvaldību darbinieki), kā arī projekta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – AF plāna)investīcijas 2.3.2.2.i. “Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība” projekta Nr. 2.3.2.2.i.0/1/23/I/VARAM/001 “Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija” ietvaros);
 - izmantojot iekšējos komunikācijas kanālus iestādēs;
 - caur digitālām platformām, (piemēram, e-pasti, sociālie tīkli, mājaslapas);
 - tiešas saziņas veidā;
 - nododot informāciju Digitālajiem inovāciju centriem (piemēram, Kuldīgas digitālais inovāciju centrs, Cēsu digitālais centrs), kas tiešā veidā strādā ar pašvaldības darbiniekiem;
 - piedaloties pasākumos, kuros piedalās valsts un pašvaldību darbinieki;
 - projekta ieviešanas laikā, īstenojot projekta ietvaros paredzētās komunikācijas aktivitātes,
lai caur šiem dažādajiem komunikācijas veidiem mērķa grupas dalībnieki būtu informēti un motivēti piedalīties projekta aktivitātēs.
Mācību piedāvājums tiks attiecināts tikai uz mērķa grupu, kas ir valsts un pašvaldību iestādes, attiecīgi, ikviens mērķa grupas dalībnieks varēs pieteikties tiešsaistes mācībām. Piereģistrējoties apmācībām, dalībniekiem būs jānorāda kontaktinformācija, tai skaitā, darbavieta, tādējādi nodrošinot atbilstību mērķa grupai un ka tiek sasniegts šajos MK noteikumos noteiktais iznākuma rādītājs (1 867 nodarbinātas personas), vienlaikus paredzams, ka, ņemot vērā, ka tiks īstenoti arī attālinātu apmācību pasākumi, kopējais apmācīto darbinieku skaits varētu būtiski pārsniegt šajos MK noteikumos noteikto rādītāju.

2) atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam tiks īstenotas komunikācijas aktivitātes par digitālajiem risinājumiem iedzīvotājiem, par efektīvu un uzticamu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk -IKT) pārvaldību, par digitālās tautsaimniecības transformāciju, par datu pārvaldību un mākslīgo intelektu un par digitālajiem risinājumiem Eiropas līmenī. Plānots īstenot, piemēram, šādas komunikāciju aktivitātes:

a) piecas integrētās komunikācijas kampaņas, t.sk. reģionālajos medijos;
b) dalība sarunu festivālā LAMPA, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas kultūras datu hakatonā, forumā "5G Techritory", Digitālajā nedēļā u.c.;
c) klātienes un tiešsaistes pasākumi sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām;
d) regulāras komunikācijas veikšana sociālajos tīklos, nodrošinot mērķtiecīgu satura izvietošanu, kas ir būtisks elements digitālo prasmju attīstībā.

Ir būtiski nodrošināt informāciju par valsts radītajiem digitālajiem risinājumiem, jo attālināta pakalpojumu pieteikšana un saņemšana ne tikai potenciāli uzlabo sabiedrības dzīves kvalitāti, nodrošina vienlīdzīgas iespējas un mazina digitālo plaisu, bet arī samazina administratīvo un finansiālo slogu valsts pārvaldei, tai skaitā pašvaldībām. Piemēram, arvien vairāk iedzīvotāju Latvijā izvēlas saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm drošā elektroniskā veidā un e-adreses lietotāju skaits jau pārsniedz 200 000 fizisko personu, kas ļauj iestādēm būtiski ietaupīt finanšu resursus, samazinot papīra dokumentu plūsmu un ietaupot pakalpojumu sniedzošo iestāžu darbinieku laiku. Līdz ar to ir jāturpina īstenot mērķtiecīgas komunikācijas aktivitātes par valsts izveidotajiem un plānotajiem digitālajiem risinājumiem, lai nodrošinātu vēl aktīvāku šo risinājumu izmantošanu gan fiziskām, gan juridiskām personām, kas savukārt nodrošinātu gan papildu finanšu ietaupījumu valsts iestādēm, gan arī sociālekonomisko ieguvumu lietotājiem.

Plānotie ieguldījumi nodarbināto personu izglītošanā sniegs ieguldījumu NAP noteiktā mērķa "Digitālo risinājumu izmantošanas veicināšana, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes" sasniegšanā - tiks nodrošināti par digitālajiem risinājumiem zinoši pašvaldību iestāžu darbinieki (digitālie mentori), kas savukārt veicinās sabiedrības digitālo prasmju un zināšanu attīstību un valsts izstrādāto digitālo risinājumu (e - pakalpojumi, IKT platformas u.c.) izmantošanu. VPVKAC punktos ir pieejami brīvpieejas datori un internets katrā pagasta teritorijā, vienlaikus kvalificēti darbinieki sniegs konsultācijas par digitālo iespēju izmantošanu (kā valsts, tā ikdienas vajadzībām nepieciešamo citu digitālo rīku). Atbilstoši valsts pakalpojumu stratēģijai, VPVKAC punkti kļūs par būtiskāko atbalsta punktu pakalpojumu saņemšanai reģionos (digitālā formā).

4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotie pasākumi veicinās Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktā rīcības virziena “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība no pamatprasmēm līdz augsta līmeņa prasmēm” mērķu sasniegšanu, sniedzot ieguldījumu pamatnostādnēs noteikto minētā rīcības virziena uzdevumu izpildē.

4.2.4.3. pasākumam plānota sinerģija ar šādām AF plāna investīcijām: AF plāna investīciju 2.3.2.1.i. "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem" un AF plāna investīciju 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība", AF plāna investīciju 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai", AF plāna investīciju 2.3.1.4.i. "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība", AF plāna investīciju 3.1.2.5.i. "Prasmju pilnveide pieaugušajiem", kā arī ERASMUS+ projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā".
Vienlaikus šo pasākumu ietvaros plānotās darbības ir nepietiekamas, tai skaitā, ņemot vērā, ka to īstenošana ir plānota tikai līdz 2026.gada vidum, kā arī, ņemot vērā mūsdienu straujās digitālās pārmaiņas un aktuālās tendences, apmācību materiāli un apmācības ir nepārtraukti jāatjauno, lai nodrošinātu apmācību aktualitāti un tās atbilstu jaunākajām tendencēm un tehnoloģiskajām izmaiņām.

Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 47. un 50. pantā un atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.—2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Pasākumam pieejamais finansējums
Kopējais 4.2.4.3. pasākumam plānotais finansējums ir 4 335 338 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus fonda (turpmāk – ESF+) finansējums – 3 685 037 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 650 301 euro, tai skaitā:
1) 4.2.4.3. pasākuma ietvaros šobrīd pieejamais finansējums: 3 651 330 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 3 103 630 euro apmērā un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 547 700 euro apmērā;
2) elastības finansējums, kas būs pieejams 4.2.4.3. pasākuma īstenošanai no 2026. gada 1. janvāra (pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu) – 684 008 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 581 407 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 102 601 euro.

Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, 4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM).
Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam noteiktais 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" kopējais iznākuma rādītājs ir "nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas", attiecīgi 4.2.4.3. pasākuma ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs ir "1 867 nodarbinātas personas (personu skaits)". Atbilstoši 4.2.4.3. pasākuma mērķim un plānotajām darbībām ar rādītāju tiek saprasti valsts un pašvaldību darbinieki. Faktiskais apmācīto skaits būs atkarīgs no pašvaldību vajadzību analīzes un no veikto apmācību iepirkumu rezultātiem, kas var atšķirties atkarībā no satura, kas konkrētāk tiks atspoguļots projekta iesniegumā, tai skaitā, sadarbojoties ar pašvaldībām. Paredzams, ka, ņemot vērā, ka tiks īstenoti arī attālinātu apmācību pasākumi, kopējais apmācīto darbinieku skaits varētu pārsniegt noteikumu projektā noteikto iznākuma rādītāju.

4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir noteikti šādi nacionālie rādītāji:
1. organizēti vismaz 30 pasākumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanai (semināri, konferences vai citi pasākumi);
2. mācībās piedalījušās vismaz 1 867 valsts un pašvaldību darbinieki;
3. īstenotas vismaz piecas integrētās komunikāciju kampaņas.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Visas 4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2. prioritātes "Digitālo prasmju pilnveide" noteiktajiem intervences kodam – 145.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.
Tematiski atbalstu paredzēts koncentrēt uz mācību un komunikācijas aktivitāšu īstenošanu.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projekta tiešajām personāla izmaksām. Tās ir finansējuma saņēmēja projekta personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai, piemēram, telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst: kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas; telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas; informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi).

Noteikumu projekta ietvaros ir atbalstāmas projekta vadības un īstenošanas personāla iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas un ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un īstenošanas personālam gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu.
Noteikumu projekta ietvaros ir attecināmas jaunradītu projekta vadības un īstenošanas personāla darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu, tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai īres izmaksas ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, vienlaikus vērtējot aprīkojuma iegādes samērīgumu attiecībā uz darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips.
Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir arī citas ar mācību, semināru, konferenču, integrēto komunikāciju kampaņu, pieredzes apmaiņas un citu prasmju paaugstināšanas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, piemēram, pasākumu organizēšanas uzņēmumu piesaistes izmaksas tehnisko pakalpojumu nodrošinājumam, ja nepieciešams.
4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

Vienkāršotās izmaksas
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu vienotā likme 20% apmērā no noteikumu projekta 20. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla izmaksas, saskaņā ar regulas 2021/1060 55. panta 1. punktu.

Projekta vadības personāla izmaksu vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka tas ir:
1) taisnīgs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2) objektīvs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, nepārsniedzot mēnešalgu grupu viduspunktus valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) pārbaudāms – personāla izmaksu vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) iepriekš noteikts – personāla izmaksu vienotā likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti šajos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām indikatīvi pieejamais ESF+ finansējums ir 704 933 euro. Kvalitatīvai projekta ieviešanai projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai indikatīvi ir nepieciešamas vismaz 5 slodzes – projekta vadītāja (39.1. amatu saime, IV A līmenis, 11. mēnešalgu grupa), projekta koordinatoru (39.1. saimes III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), VARAM Juridiskā departamenta jurista (24. saimes II līmenis, 10. grupa) un finansista (15.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, nepārsniedzot tajā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Ievērojot iepriekš minēto, projektam pieejamā finansējuma ietvaros 5 slodžu nodrošināšanai tā īstenošanas laikā būtu iespējams piesaistīt finansējumu projekta vadības un īstenošanas personālam 4,4 gadus, kas ir projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanas intensīvais periods.
Noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā norādīto personāla izmaksu ietvaros tiks nodrošinātas projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (vecākais projekta vadītājs, projekta koordinators, VARAM Juridiskā departamenta jurists, finansists), savukārt noteikumu projekta 20.5.1. un 20.6. apakšpunktā minētie speciālisti nodrošinās projekta saturisko īstenošanu kā pakalpojumu sniedzēji, kas tiks piesaistīti, ievērojot noteikumu projekta 28. punktā noteikto kārtību, kas paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, un minēto speciālistu pienākumi nepārklājas, nodrošinot izmaksu un finansējuma nodalāmību.

Izmaksas ir attiecināmas no brīža, kad tiek noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas (arī pievienotās vērtības nodokļa izmaksu uzskaiti) uzskatāmu nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.

Projekta īstenošanas nosacījumi
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Noteikumu projektā noteikti arī citi projekta īstenošanas, tostarp komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

VARAM nodrošina, ka tiek nodalītas funkcijas, ko tā pilda kā ES fondu 2021.- 2027. gada plānošanas perioda atbildīgā iestāde un kā finansējuma saņēmējs 4.2.4.3. pasākuma ietvaros.

Citi nosacījumi
VARAM kā finansējuma saņēmējs nodrošinās dubultā finansējuma novēršanas risku, lai 4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts, t.sk. atbalstāmo darbību saturs, nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem. 4.2.4.3. pasākums tiks īstenots sinerģijā ar AF investīcijām 2.3.2.1.i. "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem", 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība", 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai", 2.3.1.4.i "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība", 3.1.2.5.i. "Prasmju pilnveide pieaugušajiem" un ERASMUS+ projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā", nodrošinot demarkāciju investīciju /projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo satura fokusu, regulāri apmainoties ar informāciju starp investīciju un projektu īstenošanā iesaistītajiem darbiniekiem par mācību pasākumu saturu, norises laika grafiku un rezultātiem.

Atbalsts nodrošinās savstarpēju papildinātību ar 1.3.1. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" aktivitātēm to mērķu sekmīgai sasniegšanai.

4.2.4.3. pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir VARAM, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un kas 4.2.4.3. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, savukārt par sadarbības partneriem (ja attiecināms) var tikt piesaistītas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, kas pasākuma ietvaros arī neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to 4.2.4.3. pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.

Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktam projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.

Ievērojot noteikumu projekta nosacījumus attiecībā uz interešu konflikta neesību, finansējuma saņēmējs izveido iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā atbilstoši normatīvajam regulējumam par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā.