Anotācija (ex-ante)

23-TA-114: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts pētījumu programmu "Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” 2023.–2026. gadam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu un Ministru kabineta 2018.gada 4.septembra noteikumu Nr.560 „Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.560) 4.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai apstiprinātu valsts pētījumu programmu „Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” 2023.-2026.gadam (turpmāk – Programma), nosakot tās virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas termiņu, finansējumu un galvenos sasniedzamos rezultātus. Projekts dos iespēju uzsākt Programmas īstenošanu un finansēšanu, projektu pieteikumu konkursa nolikuma izstrādi, izsludināt atklāto konkursu, veikt pieteikumu atlasi un noslēgt īstenošanas līgumus, iesaistoties Latvijas Zinātnes padomei, saskaņā ar MK noteikumu Nr.560 7.punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Projekts sagatavots saskaņā ar:
1) Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojuma Nr.143 „Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027.gadam „Kultūrvalsts”” (turpmāk – Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam „Kultūrvalsts”) 5. Rīcības virziena „Kultūra un izglītība” 5.3. uzdevumu „Stiprināt augstāko izglītību un pētniecību”;
2) Ministru kabineta 2021.gada 14.aprīļa rīkojuma Nr.246 „Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam” 2.3. Rīcības virziena „Sadarbība starp pētniecības un publisko sektoru” 2.3.1.1. uzdevumu „Veidot valsts pētījumu programmas u.c. P&I pasūtījuma formātus Latvijas ilgtspējai un nozaru stratēģiskai attīstībai nozīmīgu un aktuālu jautājumu identificēšanai, padziļinātai izpratnei un risināšanai”;
3) Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina valsts pētījumu programmas un Zinātniskās darbības likuma 35.panta otro daļu, atbilstoši kurai valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome;
4) MK noteikumu Nr.560 4.punktu, kas nosaka, ka valsts pētījumu programmu izstrādā nozares ministrija sadarbībā ar valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomi, definējot valsts pētījumu programmas nosaukumu, virsmērķi (ja nepieciešams), mērķi, īstenošanas laiku, finansējuma apmēru, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Valsts pētījumu programmas izstrādes gaitā nozares ministrija konsultējas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Valsts pētījumu programmu apstiprina Ministru kabinets ar rīkojumu. Programmu izstrādā nozares ministrija sadarbībā ar valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomi, definējot programmas nosaukumu, virsmērķi (ja nepieciešams), mērķi, īstenošanas laiku, finansējuma apmēru, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.560 6.punktu valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes funkcijas var pildīt attiecīgās nozares ministrijas jau iepriekš izveidota institūcija, kuras kompetencē ir nozares stratēģisko jautājumu risināšana. Kultūras ministrijas institūcija, kuras kompetencē ir nozares stratēģisko jautājumu risināšana valsts pētījumu programmas ietvaros, ir Nacionālā kultūras padome. Nacionālā kultūras padome ir valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padome, kura saskaņā ar Kultūras ministrijas 2020.gada 28.februāra nolikumu Nr.2.5.-4-13 „Grozījumi Kultūras ministrijas 2014.gada 30.janvāra nolikumā Nr.5.1-4-4 „Nacionālā kultūras padomes nolikums”” veic valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes funkcijas atbilstoši MK noteikumu Nr.560 6.punktam, un konkrēti, sniedz viedokli un konsultatīvu atbalstu Kultūras ministrijai valsts pētījumu programmas izstrādes un īstenošanas gaitā, sniedz Kultūras ministrijai priekšlikumus par valsts pētījumu programmas pilnveidi un sniedz viedokli par valsts pētījumu programmas rezultātiem pēc valsts pētījumu programmas pabeigšanas.

Nacionālās kultūras padomes (valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes) sastāvā ir pārstāvji no Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas, Latvijas Radošo savienību padomes, Kultūras alianses, Dziesmu un deju svētku padomes, biedrības „Laiks kultūrai”, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas, Literatūras un grāmatniecības padomes, Latvijas Mūzikas padomes, Latvijas Teātra padomes, Latvijas Bibliotēku padomes, Latvijas Muzeju padomes, Arhīvu padomes, Vizuālās mākslas padomes, Nacionālās arhitektūras padomes, Latvijas Filmu padomes, Latvijas Dejas padomes un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības nozares pārstāvis un uzņēmējdarbību un kultūrizglītību pārstāvoši locekļi.

Valsts pētījumu programma „Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” 2020.-2022.gadam saņēma augstu starptautisko zinātnisko novērtējumu, tādēļ, lai nodrošinātu pēctecību, nepieciešams turpināt pētniecību atbilstoši nacionālajām un starptautiskajām kultūras un radošā sektora un kultūrpolitikas aktualitātēm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Mūsdienu sabiedrībā arvien aktuālāki kļūst pētījumi par mākslinieciskās jaunrades daudzveidību, tostarp laikmetīgām un starpdisciplinārām formām, mākslinieciskās jaunrades iniciatīvām, radošo uzņēmējdarbību, kā arī ietekmi uz ekonomiku un citām jomām. 2018.gada 22.maijā publicētajā Eiropas Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” uzsvērts, ka kultūras un radošās nozares ir spējīgas uzlabot dzīvi, pārveidot kopienas, veicināt nodarbinātību un izaugsmi, kā arī atstāt plašu ietekmi uz citām ekonomikas nozarēm, palīdzot veidot iekļaujošāku un taisnīgāku Eiropas Savienību, atbalstot inovācijas, jaunradi, ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi.[1] Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam „Kultūrvalsts” ir uzsvērts, ka kultūras un radošo nozaru ilgtspējīgā attīstībā būtiska loma ir nozaru fundamentālajai un pielietojamajai pētniecībai. Aktuāli ir pētījumi par kultūras un radošo nozaru tiešo un pastarpināto ietekmi uz ekonomiku un citām tautsaimniecības jomām, radošuma prasmju attīstīšanu mūžizglītības procesā un dizaina nozares pienesumu visām tautsaimniecības jomām. Vienlaikus vēl joprojām Latvijā kultūras un mākslu jomās ir daudz aktuālu jautājumu, kuru izpēte padziļinātu izpratni par Latvijas kultūras procesiem un to vietu pasaules un Eiropas kontekstā[2].

Lai nodrošinātu kultūras un radošo nozaru pētniecību aktuālajos virzienos, Programmas virsmērķis ir Latvijas kultūras attīstība un efektīva izmantošana Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

[1] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018DC0267&from=EN

[2] Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam „Kultūrvalsts”.  Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/330444-kulturpolitikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam-kulturvalsts
Risinājuma apraksts
Projekts sagatavots, lai apstiprinātu Programmu un noteiktu tās virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas termiņu, finansējumu un galvenos sasniedzamos rezultātus. Programma kā valsts pasūtījums ir nozīmīgs politikas īstenošanas līdzeklis, ar kura palīdzību ir nepieciešams identificēt un pētīt tādus Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgus jautājumus, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu, veicinot nozares attīstību. Programmas īstenošana ir nepieciešama, jo tā attīstīs cilvēkkapitālu un radīs jaunu zināšanu bāzi par Latvijas kultūras aktuālajiem un vēsturiskajiem procesiem, kultūras un radošajām nozarēm kā šo procesu īstenotājām un kultūras pienesumu valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Programma paredz nozares attīstībai un Latvijas ilgtspējīgai attīstībai aktuālus uzdevumus. Viens no Programmas uzdevumiem ir attīstīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas kultūras un radošo nozaru (literatūras, mūzikas, teātra un dejas mākslas, vizuālās mākslas, dizaina, arhitektūras, audiovizuālās un filmu mākslas, starpdisciplināro radošo izpausmju un kultūras mantojuma nozaru, tostarp tradicionālās kultūras un amata prasmju) aktuālajām attīstības tendencēm. Nozīmīga izpētes joma ir arī kultūras piedāvājuma pieejamība Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā laikmetīgo kultūras formu pieejamība, kā arī publiskā un privātā sektora loma un mijiedarbība kultūras piedāvājuma veidošanā. Aktuāls izpētes virziens ir saistīts ar nodarbinātības un ieņēmumu gūšanas modeļiem un tendencēm kultūras un radošajās nozarēs, kā arī visu līmeņu izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm. Programmas ietvaros plānots pētīt arī digitālo tehnoloģiju ietekmi uz kultūras patēriņa paradumiem, kultūras satura radīšanas un izplatīšanas procesiem, un ieņēmumu gūšanu no radošās darbības.

Programmas otrais uzdevums tostarp ir attīstīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas kultūras un radošajām nozarēm nozīmīgiem vēsturiskajiem procesiem, tostarp padomju okupācijas gadu norisēm kultūras jomā ar paliekošu ietekmi uz mūsdienu kultūru. Savukārt Programmas trešais uzdevums paredz attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas, it īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, veselību, izglītību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, un inovācijām, paplašinot zināšanas un izpratni par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo pienesumu šīm jomām, veicinot valsts ilgtspējīgu attīstību.

Programma sniegs iespēju identificēt un pētīt tādus Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgus jautājumus, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu un noteikt zinātniskus uzdevumus. Ievērojot minēto, Programma rada labvēlīgus apstākļus Latvijas kultūras attīstībai un efektīvai izmantošanai Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Projekts dos iespēju Kultūras ministrijai uzsākt Programmas īstenošanu un tās projektu konkursa nolikuma izstrādi sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi, izsludināt Programmas projekta pieteikumu atklāto konkursu, veikt projekta pieteikumu atlasi un noslēgt projekta īstenošanas līgumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • studenti
  • ārvalstu zinātniskie eksperti
  • zinātnieki
  • doktora grāda pretendenti
  • Latvijas izcelsmes pētnieki
  • studējošie diasporā
Ietekmes apraksts
Zinātnieki, studenti, doktora grāda pretendenti, Latvijas izcelsmes pētnieki, studējošie diasporā būs iesaistīti Programmas projekta īstenošanā un administrēšanā, lai sasniegtu Programmas ietvaros plānoto mērķi un uzdevumus, kā arī nepieciešamos rezultātus, kas tostarp iever oriģinālu zinātnisko rakstu sagatavošanu Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, pieteikumu sagatavošanu starptautiskiem pētniecības projektiem un citus rezultātus. Ārvalstu zinātniskie eksperti sniegs projekta izvērtējumus.
Juridiskās personas
  • augstskolas
  • zinātniskās institūcijas
  • kultūras institūcijas
  • uzņēmēji
  • kultūras un radošajās nozarēs nodarbinātie
  • Latvijas Zinātnes padome
Ietekmes apraksts
Zinātniskās institūcijas un augstskolas ir saistītas ar dalību Programmas projekta īstenošanā un administrēšanā, lai sasniegtu Programmas ietvaros plānoto mērķi un uzdevumus, kā arī nepieciešamos rezultātus.

Programmas ietvaros būs nepieciešama sadarbība ar uzņēmējiem un kultūras un radošajās nozarēs nodarbinātajiem, kultūras institūcijām, jo Programmas ietvaros tostarp tiks pētīti jautājumi, kas saistīti arī ar nodarbinātības un ieņēmumu gūšanas modeļiem un tendencēm kultūras un radošajās nozarēs, visu līmeņu izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm, kā arī digitālo tehnoloģiju ietekmi uz kultūras patēriņa paradumiem, kultūras satura radīšanas un izplatīšanas procesiem, un ieņēmumu gūšanu no radošās darbības. Programmas ietvaros ir plānots attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas, it īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, veselību, izglītību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, un inovācijām, paplašinot zināšanas un izpratni par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo pienesumu šīm jomām, veicinot valsts ilgtspējīgu attīstību.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Projekts dos iespēju īstenot Programmu, kas radīs pozitīvu ietekmi tautsaimniecībai, kultūras nozares un radošo industriju sektorā, jo Programmas ietvaros tiks radītas tautsaimniecības, kultūras nozares un radošo industriju sektora stiprināšanai nozīmīgas zināšanas un attīstīts cilvēkkapitāls.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Projekts dos iespēju īstenot Programmu, kuras ietvaros tostarp tiks pētīti jautājumi, kas saistīti ar visu līmeņu izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm, kā arī plānots attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Projekts dos iespēju īstenot Programmu, kuras ietvaros tostarp tiks pētīti jautājumi, kas saistīti ar visu līmeņu izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm, kā arī plānots ietvaros ir plānots attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Projekts radīs pozitīvu ietekmi tautsaimniecībai, jo tās rezultātā tiks radītas darbavietas (pētniekiem un studējošajiem).

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
358 450
0
358 450
0
358 450
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
358 450
0
358 450
0
358 450
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
358 450
0
358 450
0
358 450
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
358 450
0
358 450
0
358 450
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Programmas īstenošanai ik gadu Kultūras ministrijas valsts budžeta programmā 20.00.00 „Kultūrizglītība” plānots finansējums 358 450 euro. Tādējādi 2023.-2026.gada periodam plānotais finansējums kopā ir 1 433 800 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Zinātņu akadēmija, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisija, Nacionālā kultūras padome
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, Biedrība "Latvijas Radošo savienību padome", Biedrība "Laiks kultūrai", Latvijas Kultūras darbinieku biedrība
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedrības līdzdalība ir nodrošināta Nacionālās kultūras padomes (valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes) 2022.gada 2.decembra sēdes ietvaros.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nacionālās kultūras padomes (valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes) 2022.gada 2.decembra sēdes ietvaros (protokols Nr.5) ir izskatīti Programmas mērķi, uzdevumi un sniedzamie rezultāti.

6.4. Cita informācija

Nacionālās kultūras padomes (valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes) ietvaros ir nodrošināta valsts un pašvaldības pārstāvju iesaiste no Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas. Projekta izstrādē tika iesaistīta un savus priekšlikumus iesniedza Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinātnes padome atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 35.panta otrajā daļā noteiktajiem, kas paredz konsultācijas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi.

Nacionālās kultūras padomes (valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes) ietvaros ir nodrošināta šādu nevalstisko organizāciju iesaiste – Latvijas Radošo savienību padome, biedrība „Laiks kultūrai”, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, Kultūras alianse (jeb Alianse kultūrpolitikas jautājumu risināšanai, kuru izveidoja iepriekš minētās trīs nevalstiskās organizācijas) un Latvijas Kultūras darbinieku biedrība.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Latvijas Zinātnes padome
  • Kultūras ministrija
  • zinātniskās institūcijas
  • augstskolas
  • Programmas īstenošanas un uzraudzības komisija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts radīs pozitīvu ietekmi tautsaimniecībai, jo tās rezultātā tiks radītas tautsaimniecības stiprināšanai nozīmīgas zināšanas un cilvēkkapitāls. Programmas ietvaros paredzēts radīt arī zinātniski pamatotas rekomendācijas rīcībpolitikas plānošanai un izvērtēšanai. Programma ir izstrādāta, ievērojot Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 rīcības virziena „Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” 140.uzdevumu, kā arī ir saistīta ar tā rādītājiem – finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai (procentos no IKP) un starptautiskās citējamības datubāzē SCOPUS iekļauto Latvijas autoru zinātnisko publikāciju skaits gadā.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Programma paredz attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas, it īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, izglītību un sociālo iekļaušanos, paplašinot zināšanas un izpratni par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo pienesumu šīm jomām, veicinot valsts ilgtspējīgu attīstību.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Programma paredz attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas, it īpaši uz iedzīvotāju veselību, paplašinot zināšanas un izpratni par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo pienesumu šīm jomām, veicinot valsts ilgtspējīgu attīstību.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Programmas konkursa ietvaros plānots piesaistīt pētniekus un studējošos no diasporas.

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi