Anotācija (ex-ante)

Projekts sagatavots, lai apstiprinātu valsts pētījumu programmu „Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” 2023.-2026.gadam (turpmāk – Programma), nosakot tās virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas termiņu, finansējumu un galvenos sasniedzamos rezultātus. Projekts dos iespēju uzsākt Programmas īstenošanu un finansēšanu, projektu pieteikumu konkursa nolikuma izstrādi, izsludināt atklāto konkursu, veikt pieteikumu atlasi un noslēgt īstenošanas līgumus, iesaistoties Latvijas Zinātnes padomei, saskaņā ar MK noteikumu Nr.560 7.punktu.

Vispārējā kārtība

Projekts sagatavots saskaņā ar:
1) Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojuma Nr.143 „Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027.gadam „Kultūrvalsts”” (turpmāk – Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam „Kultūrvalsts”) 5. Rīcības virziena „Kultūra un izglītība” 5.3. uzdevumu „Stiprināt augstāko izglītību un pētniecību”;
2) Ministru kabineta 2021.gada 14.aprīļa rīkojuma Nr.246 „Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam” 2.3. Rīcības virziena „Sadarbība starp pētniecības un publisko sektoru” 2.3.1.1. uzdevumu „Veidot valsts pētījumu programmas u.c. P&I pasūtījuma formātus Latvijas ilgtspējai un nozaru stratēģiskai attīstībai nozīmīgu un aktuālu jautājumu identificēšanai, padziļinātai izpratnei un risināšanai”;
3) Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina valsts pētījumu programmas un Zinātniskās darbības likuma 35.panta otro daļu, atbilstoši kurai valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome;
4) MK noteikumu Nr.560 4.punktu, kas nosaka, ka valsts pētījumu programmu izstrādā nozares ministrija sadarbībā ar valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomi, definējot valsts pētījumu programmas nosaukumu, virsmērķi (ja nepieciešams), mērķi, īstenošanas laiku, finansējuma apmēru, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Valsts pētījumu programmas izstrādes gaitā nozares ministrija konsultējas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Valsts pētījumu programmu apstiprina Ministru kabinets ar rīkojumu. Programmu izstrādā nozares ministrija sadarbībā ar valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomi, definējot programmas nosaukumu, virsmērķi (ja nepieciešams), mērķi, īstenošanas laiku, finansējuma apmēru, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.560 6.punktu valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes funkcijas var pildīt attiecīgās nozares ministrijas jau iepriekš izveidota institūcija, kuras kompetencē ir nozares stratēģisko jautājumu risināšana. Kultūras ministrijas institūcija, kuras kompetencē ir nozares stratēģisko jautājumu risināšana valsts pētījumu programmas ietvaros, ir Nacionālā kultūras padome. Nacionālā kultūras padome ir valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padome, kura saskaņā ar Kultūras ministrijas 2020.gada 28.februāra nolikumu Nr.2.5.-4-13 „Grozījumi Kultūras ministrijas 2014.gada 30.janvāra nolikumā Nr.5.1-4-4 „Nacionālā kultūras padomes nolikums”” veic valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes funkcijas atbilstoši MK noteikumu Nr.560 6.punktam, un konkrēti, sniedz viedokli un konsultatīvu atbalstu Kultūras ministrijai valsts pētījumu programmas izstrādes un īstenošanas gaitā, sniedz Kultūras ministrijai priekšlikumus par valsts pētījumu programmas pilnveidi un sniedz viedokli par valsts pētījumu programmas rezultātiem pēc valsts pētījumu programmas pabeigšanas.

Nacionālās kultūras padomes (valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes) sastāvā ir pārstāvji no Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas, Latvijas Radošo savienību padomes, Kultūras alianses, Dziesmu un deju svētku padomes, biedrības „Laiks kultūrai”, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas, Literatūras un grāmatniecības padomes, Latvijas Mūzikas padomes, Latvijas Teātra padomes, Latvijas Bibliotēku padomes, Latvijas Muzeju padomes, Arhīvu padomes, Vizuālās mākslas padomes, Nacionālās arhitektūras padomes, Latvijas Filmu padomes, Latvijas Dejas padomes un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības nozares pārstāvis un uzņēmējdarbību un kultūrizglītību pārstāvoši locekļi.

Valsts pētījumu programma „Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” 2020.-2022.gadam saņēma augstu starptautisko zinātnisko novērtējumu, tādēļ, lai nodrošinātu pēctecību, nepieciešams turpināt pētniecību atbilstoši nacionālajām un starptautiskajām kultūras un radošā sektora un kultūrpolitikas aktualitātēm.

Nē

Zinātnieki, studenti, doktora grāda pretendenti, Latvijas izcelsmes pētnieki, studējošie diasporā būs iesaistīti Programmas projekta īstenošanā un administrēšanā, lai sasniegtu Programmas ietvaros plānoto mērķi un uzdevumus, kā arī nepieciešamos rezultātus, kas tostarp iever oriģinālu zinātnisko rakstu sagatavošanu Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, pieteikumu sagatavošanu starptautiskiem pētniecības projektiem un citus rezultātus. Ārvalstu zinātniskie eksperti sniegs projekta izvērtējumus.

Zinātniskās institūcijas un augstskolas ir saistītas ar dalību Programmas projekta īstenošanā un administrēšanā, lai sasniegtu Programmas ietvaros plānoto mērķi un uzdevumus, kā arī nepieciešamos rezultātus.

Programmas ietvaros būs nepieciešama sadarbība ar uzņēmējiem un kultūras un radošajās nozarēs nodarbinātajiem, kultūras institūcijām, jo Programmas ietvaros tostarp tiks pētīti jautājumi, kas saistīti arī ar nodarbinātības un ieņēmumu gūšanas modeļiem un tendencēm kultūras un radošajās nozarēs, visu līmeņu izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus pieprasījumam un tā attīstības tendencēm, kā arī digitālo tehnoloģiju ietekmi uz kultūras patēriņa paradumiem, kultūras satura radīšanas un izplatīšanas procesiem, un ieņēmumu gūšanu no radošās darbības. Programmas ietvaros ir plānots attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas, it īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, veselību, izglītību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, un inovācijām, paplašinot zināšanas un izpratni par kultūras un radošo nozaru esošo un potenciālo pienesumu šīm jomām, veicinot valsts ilgtspējīgu attīstību.

Jā

Nē

Nē

-