Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar pārvaldes sniegto informāciju pārbaudes kārtotāju (KF pilsoņi) skaits varētu būt ap 17 865 personas. Patlaban Valsts izglītības satura centra (turpmāk - centrs) finanšu un cilvēkresursu kapacitāte ļauj nodrošināt pārbaudi aptuveni 4500 personām gadā, kas ietver tādas grupas kā bezdarbniekus, personas, kas vēlas iegūt darba atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Kopš 2022.gada vasaras ir radies pieprasījums valsts valodas prasmes pārbaudes nodrošinājumam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas indikatīvi tuvākajos gados palielinātu pārbaudes kārtotāju skaitu līdz 6 000 personām. Šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāji intensīvi apgūst latviešu valodu nodarbinātības uzsākšanai un līdz ar to par 1500 cilvēkiem pieaug to cilvēku skaits, kas ikgadēji prognozējami kārtos valsts valodas prasmes pārbaudi. Atbilstoši publiski sniegtajai informācijai Latvijas Sabiedrisko mediju portālā - https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sogad-139-skolotaji-soditi-par-latviesu-valodas-neprasanu.a483701/, šogad 139 pedagogi sodīti par latviešu valodas neprašanu, līdz ar to pieaug to cilvēku skaits, kas ikgadēji prognozējami kārtos valsts valodas prasmes pārbaudi.
KF pilsoņi kā grupa, kas ir valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāji ir papildu grupa, kas līdz šim nav bijusi paredzēta iepriekš plānotajā sistēmiskajā ietvarā. Pārbaudes nodrošināšana KF pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšana ir process, kas ir politiski sensitīvs un rada būtiskus korupcijas riskus, tāpēc konkrētajai pārbaudei nepieciešama papildu uzraudzība un kontrole. Vērtējumam par personas valodas prasmi jābūt kvalitatīvam, respektīvi, centram jānodrošina pārbaužu drošums un validitāte. Svarīgs nosacījums procesa nodrošināšanai ir būtiski paaugstināt algas pārbaudes procesā iesaistītajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu tā konkurētspēju ar izglītības nozares (pedagogu, mācībspēku) atlīdzību, ļaujot piesaistīt kvalificētus darbiniekus ar atbilstošām kompetencēm valsts valodas prasmes pārbaudes darbu satura izstrādē, novērtēšanā un pārbaudes norises uzraudzībā.
Pārbaudes nodrošināšana tik lielam skaitam personu īsā laika periodā nosaka nepieciešamību paredzēt veidus, kā tiek regulēta personu plūsma, lai personas reģistrētu pārbaudei un noteiktu tām pārbaudes kārtošanas laikus un vietas. Jāņem vērā, ka par KF pilsoņu pārbaudes procesu jau interesējas un turpinās izrādīt interesi un uzraudzību dažādi plašsaziņas līdzekļi, tādēļ nedrīkstētu rasties problēmsituācijas, ko varētu izmantot valstij nelabvēlīgas propagandas mērķiem. Lai nodrošinātu organizētu šī procesa norisi un mazinātu dažādu sabiedrības grupu neapmierinātības izpausmes, KF pilsoņiem ir nepieciešams noteikt atsevišķu un stingru kārtību valodas pārbaužu kārtošanai. Plānotie speciālie pasākumi pārbaudes kārtošanā  KF pilsoņiem ir nepieciešami arī tādēļ, lai to lielais skaits nekavētu pārbaudes nodrošināšanu citām personu grupām (bezdarbniekiem un darba meklētājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ieslodzītajiem u.c.). Ja KF pilsoņu lielā skaita dēļ tiks kavēta pārbaužu nodrošināšana šīm grupām, tas var radīt neapmierinātību dažādās sabiedrības grupās, kā arī kavēt viņu tiesībās noteikto iespēju realizāciju.
Pārbaudes nodrošināšanai noteiktais laiks ir ļoti īss, tāpēc pārbaužu process KF pilsoņiem jāuzsāk pēc iespējas ātrāk. KF pilsoņu reģistrācijai pārbaudēm un pārbaudēm nepieciešams papildu finansējums šādās galvenās pozīcijās: 1) vērtētāju un pārbaudes norises vadītāju atlīdzībai, ņemot vērā, ka vērtētāju un norises vadītāju skaits salīdzinājumā ar šo brīdi jāpalielina aptuveni trīs reizes; 2) centra atbildīgās struktūrvienības kapacitātes paaugstināšanai nepieciešams pieņemt darbā papildu darbiniekus, t.sk. valsts civildienesta ierēdņus; 3) atbildīgās struktūrvienības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai  (vismaz līdz vidējam atalgojuma līmenim izglītības nozarē (izglītības iestādēs, augstskolās) (2022. gadā vidējā alga struktūrvienībā ir aptuveni 1130 eiro, kamēr minimālā alga pedagogam, kas strādā 40 stundu darba nedēļu izglītības iestādē – 1200 eiro); 4) drošības pasākumu īstenošanai;5) reģistrācijas plānošanas sistēmas izveidei; 6) ar datoriem aprīkotu telpu īrei, ņemot vērā, ka ar 2023. gadu pārbaudes klausīšanās, lasīšanas un runāšanas daļas notiks tiešsaistē;
7) tehnisko nodrošinājumu (datori pastāvīgajās pārbaudes vietās un konsultāciju nodrošināšanai); 8) komandējumu izdevumu nodrošināšanai, jo ārpus Rīgas pārbaudes plānots nodrošināt Daugavpilī un Liepājā; 9) autotransporta pakalpojumu nodrošināšanai u.c. 
Ņemot vērā, ka no 2022.gada ir būtiski paplašinājusies pārbaudes mērķauditorija (Ukrainas civiliedzīvotāji, trešo valstu pārstāvji, pedagogi, ieslodzītie u.c.), lai  nodrošinātu kvalitatīvu pārbaudes procesu un novērstu korupcijas riskus, ir nepieciešama papildu dotācija (bāzes finansējums) arī turpmākajiem gadiem.
Papildus kvantitatīvajam pretendentu pieaugumam jāņem vērā ekonomiskā situācija, piemēram, pieaug izmaksas autotransporta pakalpojumiem, telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem, kas tieši ietekmē procesa nodrošināšanu.
Nepieciešams papildināt Noteikumu Nr. 157 nosaukumu, lai tas atbilstu Imigrācijas likuma 24.panta 5.¹ daļai un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3.panta piektajai daļai.

Projekts papildināts ar VI.1 nodaļu "Valsts nodeva un samaksas kārtību par valsts valodas prasmes pārbaudi", kurā noteikta valsts nodevas apmērs un kārtība, kādā persona, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis par valsts valodas prasmes pārbaudi maksā valsts nodevu saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta 5.1 daļu un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3.panta piekto daļu. Imigrācijas likuma izpratnē ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" izpratnē trešās valsts pilsonis ir persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis. Personai, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis ir pienākums par valsts valodas prasmes pārbaudi maksāt valsts nodevu, lai nodrošinātu pārbaudes validitāti un motivētu minēto personu apgūt valsts valodu un iegūt valsts valodas prasmes apliecinošu dokumentu. Līdz ar to tiek uzlabota lingvistiskā situācija un integrācija Latvijas sabiedrībā. 
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta otrajā daļā noteikts, ka trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā, un trešajā daļā noteikts, ka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par šā panta otrajā daļā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 17.punktā noteikts, ka mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam apliecina sociālā dienesta izsniegta izziņa, kurā norādīti visu mājsaimniecībā ietilpstošo personu vārdi, uzvārdi, personas kodi, dzimšanas dati, kā arī izziņas derīguma termiņš un normatīvais akts, uz kura pamata noteikts attiecīgais statuss. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta trešajai daļai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu piešķir uz vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem. Projektā noteikts, ka no valsts nodevas tiek atbrīvota persona, kurai ir piešķirta trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss. Tāpēc, ierodoties uz pārbaudi, personai jāuzrāda derīgs dokuments, kas apliecina, ka tai ir piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss. Ja tiek konstatēts, ka persona neuzrāda minēto dokumentu un valsts nodevu nav samaksājusi, tad pārbaudes norises vadītājs neļauj tai kārtot pārbaudi. Šāda norma ir iekļauta, ņemot vērā, ka labas pārvaldības princips nosaka iestādei darboties saskaņā ar normatīviem aktiem. Gan pārbaudes norises vadītājam, gan pārbaudes kārtotājam ir skaidri jānosaka veicamā darbība, mazinot patvaļīgas rīcības sekas. 
Projekts noslēguma jautājumos paredz, ka valsts nodevu nemaksā personas, kas atbilst Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktam Ukrainas civiliedzīvotāju statusam. Norma noteikta noslēguma jautājumos, jo Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Šajā likumā paredzētais atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Ukrainas civiliedzīvotāji šā likuma izpratnē ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nevar atgriezties savas pilsonības valstī, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu, un to ģimenes locekļi. Ņemot vērā noslēguma jautājumu ietvaru un noteikumu, ka noslēgumu jautājumos iekļauj normas, kurām ir pagaidu raksturs, līdz ar minētajā likumā noteikto, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek sniegts atbalsts bruņotā konflikta norises laikā, tad arī noteikums par valsts nodevas atbrīvojumu ir ar terminēto raksturu.
Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde par valsts politiku sabiedrības integrācijas jomu un Sabiedrības integrācijas fonds, plānojot latviešu valodas apguves pasākumus patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām noteikts alternatīvais statuss, budžetā iekļaus finansējumu valsts nodevas par valsts valodas prasmes pārbaudi samaksai minētajām personu grupām.
Valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi administrēšanu veiks centrs. Valsts nodeva tiks noteikta 52 euro apmērā, kas nodrošinās papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai īstenotu fiskālo neitralitāti. Valsts nodevas apmaksu persona veic septiņas darbdienas pirms valsts valodas prasmes pārbaudes noteiktā norises datuma, lai centrs samērīgā termiņā spētu konstatēt (aptuveni 300 personām dienā) valsts nodevas samaksas faktu un varētu ļaut personai kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi.
Projektā noteikts, ka valsts nodevu neatmaksā gadījumos, ja persona nenokārto valsts valodas prasmes pārbaudi, centra resursi tika patērēti, lai sagatavotos valsts valodas prasmes pārbaudei, taču personas rīcības rezultātā valsts valodas prasmes pārbaude nav nokārtota. Kā arī valsts nodevu neatmaksā, ja persona valsts valodas prasmes pārbaudes laikā pārkāpusi šo noteikumu 34. punktā minētos pārbaudes norises noteikumus vai tiek konstatēts, ka persona pārbaudes laikā veikusi prettiesiskas darbības Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā izpratnē, šādā gadījumā tiek konstatēta personas prettiesiskā rīcība. Valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi neatmaksā, ja persona nav ieradusies uz valsts valodas prasmes pārbaudi norādītajā vietā un laikā, un nav iesniegusi neierašanās attaisnojošus dokumentus. Centrs arī šajā gadījumā ir sagatavojis pārbaudes materiālus, patērējot finanšu un cilvēku resursus, lai nodrošinātu personai valsts valodas prasmes pārbaudi, persona pakalpojumu nav saņēmusi pašas rīcības dēļ. Ja valsts nodeva netiek atmaksāta (jo pakalpojums no centra puses ir sniegts, taču persona savas rīcības rezultātā to nav saņēmusi), tad attiecīgi, ja persona vēlēsies saņemt jaunu pakalpojumu, tai būs jāveic jauns valsts nodevas maksājums.
Fizisko personu reģistra likuma 21. pantā ir noteikts, ka valsts pārvaldes iestādēm ir tiesības saņemt no Fizisko personu reģistra šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktās ziņas atbilstoši minēto institūciju un privātpersonu kompetencei. Lai saņemtu nepieciešamo informāciju, Valsts izglītības satura centrs saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumu Nr. 682 “Valsts izglītības satura centra nolikums” 2.10. apakšpunktā noteikto kompetenci, vienojas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sniedz nepieciešamās ziņas no Fizisko personu reģistra par personu, tostarp valstisko piederību un tās veidu (pilsonis, nepilsonis, bezvalstnieks, bēglis, alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība), tai skaitā par personas atbilstību Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktam Ukrainas civiliedzīvotāju statusam.
Projekts papildināts ar 61.1 punktu, kas paredz KF pilsoņiem noteikt pārbaudes kārtībā papildu regulējumu.
KF pilsoņiem noteikts konkrēts reģistrēšanās termiņš – no 2023. gada 1. februāra līdz 2023.gada 24. martam. Aprēķini ļauj secināt, ka šajā laika periodā KF pilsoņus iespējams reģistrēt pārbaudei, ja vienlaikus strādā 10 reģistrētāji un katrs apkalpo 48 cilvēkus dienā. 
Projektā paredzēts, ka persona, kura reģistrējas pārbaudei pēc 2023.gada 24. marta, kārto pārbaudi vispārējās rindas kārtībā, sākot ar 2023. gada 1. augustu.
Lai kontrolētu KF pilsoņu plūsmu un neveidotos rindas, noteikta norma, ka KF pilsonis pirms ierašanās klātienē reģistrēties pārbaudei telefoniski vai e-pastā piesakās reģistrācijai. 
Persona, kura sniedz reģistrācijas dokumentus klātienē uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu centra reģistratoram, lai būtu iespējams identificēt personu, kura sniedz iesniegumu un piesakās uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
KF pilsonis iesniegumā par pārbaudes kārtošanu nenorāda konkrētu pārbaudes laiku un vietu.
Informāciju par konkrētās pārbaudes laiku un vietu KF pilsonis saņem ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī (piemēram, sūtot informāciju un saziņai norādīto tālruņa numuru, e-pastu, kā arī var to iegūt centra tīmekļvietnē). Reģistrējoties pārbaudei, KF pilsonim piešķir unikālo kodu, kas pēc tam tiek izmantots katram KF pilsonim nosakot konkrēto pārbaudes laiku un vietu.
KF pilsoņiem pārbaudes tiek plānotas laika periodā no 2023. gada 11. aprīļa līdz 2023. gada 31. jūlijam. Ņemot vērā, ka Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punktā ir noteikts 2023.gada 1.septembris kā materiāltiesisks jeb prekluzīvs termiņš, pēc kura beigām minētās tiesības īstenošana principā vairs nav iespējama, prekluzīva termiņa izbeigšanās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu KF pilsoņiem izslēdz. Prekluzīva termiņa ilgumu nosaka likumdevējs, izdarot politisku izšķiršanos attiecībā uz jautājumu, kāds laiks dodams kādas tiesības īstenošanai. Tādējādi, lai nodrošinātu ievērojamam KF pilsoņu skaitam vienlīdzīgas tiesības kārtot pārbaudi, tiek noteikts, ka minētajā periodā KF pilsonis drīkst kārtot pārbaudi atbilstoši centra norādītajam konkrētajam pārbaudes laikam un vietai. Noteiktajā laika periodā personai tiek nodrošinātas tiesības kārtot pārbaudi. Ja persona nav ieguvusi nepieciešamo valsts valodas līmeni un pakāpi (A2), tā reģistrējas pārbaudei atkārtoti šo noteikumu 22.2., 22.3. un 22.5. apakšpunkta noteiktajā kārtībā. Minētajā laika periodā persona kārto pārbaudi atkārtoti ne agrāk kā vienu mēnesi pēc iepriekšējā lēmuma saņemšanas atbilstoši centra norādītajam pārbaudes laikam un vietai.