Anotācija (ex-ante)

22-TA-3619: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību”” (turpmāk – projekts) pēc savas iniciatīvas. Projekts izstrādāts saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punktu, kas stājās spēkā 2022.gada 24.septembrī.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā Krievijas Federācijas pilsoņi, kuriem saskaņā ar Imigrācijas likumu pārejas noteikumu 58.punktu, kārto valsts valodas prasmes pārbaudi (turpmāk - pārbaude), kārtību, kādā Izglītības likuma 30.panta septīto daļu un 48.panta septīto daļu kārto pārbaudi profesionālo un amata pienākumu veikšanai, kā arī nosaka valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību personai, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2022. gada 24. septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. Grozījumi likumā paredz to, ka Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas pirms citas valsts pilsonības saņemšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas saņemta saistībā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu (turpmāk – KF pilsoņi) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – pārvalde)  līdz 2023. gada 1. septembrim  jāiesniedz dokuments, kas apliecina nokārtotu valsts valodas zināšanu pārbaudi vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2).
Vienlaikus norādām, ka 2022.gada 25.oktobrī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā,kas paredz, ka gadījumos, kad nepietiekamas valsts valodas prasmes tiks konstatētas izglītības iestādes vadītājam, viņa darba devējam būs jānodrošina, ka attiecīgais izglītības iestādes vadītājs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Savukārt izglītības iestādes vadītājam būs jānodrošina, ka pedagogs, kura valsts valodas prasmes neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim, tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Informējam, ka attiecībā uz šiem grozījumiem tiek virzīti TAP 22-TA-3583 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību"", kas 2022.gada 23.decembrī atrodas saskaņošanas procesā. 
Noteikumos Nr.157 nav noteikts regulējums attiecībā uz pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Šādas kārtības noteikšanai ir īslaicīgs raksturs un ir attiecināma tikai un vienīgi uz konkrētu personu grupu, līdz ar to sagatavots projekta 1.punkts.
Noteikumos Nr.157 nav paredzēts valsts nodevas apmērs un tās samaksas kārtība par valsts valodas prasmes pārbaudi Imigrācijas likuma un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" izpratnē. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar pārvaldes sniegto informāciju pārbaudes kārtotāju (KF pilsoņi) skaits varētu būt ap 17 865 personas. Patlaban Valsts izglītības satura centra (turpmāk - centrs) finanšu un cilvēkresursu kapacitāte ļauj nodrošināt pārbaudi aptuveni 4500 personām gadā, kas ietver tādas grupas kā bezdarbniekus, personas, kas vēlas iegūt darba atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Kopš 2022.gada vasaras ir radies pieprasījums valsts valodas prasmes pārbaudes nodrošinājumam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas indikatīvi tuvākajos gados palielinātu pārbaudes kārtotāju skaitu līdz 6 000 personām. Šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāji intensīvi apgūst latviešu valodu nodarbinātības uzsākšanai un līdz ar to par 1500 cilvēkiem pieaug to cilvēku skaits, kas ikgadēji prognozējami kārtos valsts valodas prasmes pārbaudi. Atbilstoši publiski sniegtajai informācijai Latvijas Sabiedrisko mediju portālā - https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sogad-139-skolotaji-soditi-par-latviesu-valodas-neprasanu.a483701/, šogad 139 pedagogi sodīti par latviešu valodas neprašanu, līdz ar to pieaug to cilvēku skaits, kas ikgadēji prognozējami kārtos valsts valodas prasmes pārbaudi.
KF pilsoņi kā grupa, kas ir valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāji ir papildu grupa, kas līdz šim nav bijusi paredzēta iepriekš plānotajā sistēmiskajā ietvarā. Pārbaudes nodrošināšana KF pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšana ir process, kas ir politiski sensitīvs un rada būtiskus korupcijas riskus, tāpēc konkrētajai pārbaudei nepieciešama papildu uzraudzība un kontrole. Vērtējumam par personas valodas prasmi jābūt kvalitatīvam, respektīvi, centram jānodrošina pārbaužu drošums un validitāte. Svarīgs nosacījums procesa nodrošināšanai ir būtiski paaugstināt algas pārbaudes procesā iesaistītajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu tā konkurētspēju ar izglītības nozares (pedagogu, mācībspēku) atlīdzību, ļaujot piesaistīt kvalificētus darbiniekus ar atbilstošām kompetencēm valsts valodas prasmes pārbaudes darbu satura izstrādē, novērtēšanā un pārbaudes norises uzraudzībā.
Pārbaudes nodrošināšana tik lielam skaitam personu īsā laika periodā nosaka nepieciešamību paredzēt veidus, kā tiek regulēta personu plūsma, lai personas reģistrētu pārbaudei un noteiktu tām pārbaudes kārtošanas laikus un vietas. Jāņem vērā, ka par KF pilsoņu pārbaudes procesu jau interesējas un turpinās izrādīt interesi un uzraudzību dažādi plašsaziņas līdzekļi, tādēļ nedrīkstētu rasties problēmsituācijas, ko varētu izmantot valstij nelabvēlīgas propagandas mērķiem. Lai nodrošinātu organizētu šī procesa norisi un mazinātu dažādu sabiedrības grupu neapmierinātības izpausmes, KF pilsoņiem ir nepieciešams noteikt atsevišķu un stingru kārtību valodas pārbaužu kārtošanai. Plānotie speciālie pasākumi pārbaudes kārtošanā  KF pilsoņiem ir nepieciešami arī tādēļ, lai to lielais skaits nekavētu pārbaudes nodrošināšanu citām personu grupām (bezdarbniekiem un darba meklētājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ieslodzītajiem u.c.). Ja KF pilsoņu lielā skaita dēļ tiks kavēta pārbaužu nodrošināšana šīm grupām, tas var radīt neapmierinātību dažādās sabiedrības grupās, kā arī kavēt viņu tiesībās noteikto iespēju realizāciju.
Pārbaudes nodrošināšanai noteiktais laiks ir ļoti īss, tāpēc pārbaužu process KF pilsoņiem jāuzsāk pēc iespējas ātrāk. KF pilsoņu reģistrācijai pārbaudēm un pārbaudēm nepieciešams papildu finansējums šādās galvenās pozīcijās: 1) vērtētāju un pārbaudes norises vadītāju atlīdzībai, ņemot vērā, ka vērtētāju un norises vadītāju skaits salīdzinājumā ar šo brīdi jāpalielina aptuveni trīs reizes; 2) centra atbildīgās struktūrvienības kapacitātes paaugstināšanai nepieciešams pieņemt darbā papildu darbiniekus, t.sk. valsts civildienesta ierēdņus; 3) atbildīgās struktūrvienības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai  (vismaz līdz vidējam atalgojuma līmenim izglītības nozarē (izglītības iestādēs, augstskolās) (2022. gadā vidējā alga struktūrvienībā ir aptuveni 1130 eiro, kamēr minimālā alga pedagogam, kas strādā 40 stundu darba nedēļu izglītības iestādē – 1200 eiro); 4) drošības pasākumu īstenošanai;5) reģistrācijas plānošanas sistēmas izveidei; 6) ar datoriem aprīkotu telpu īrei, ņemot vērā, ka ar 2023. gadu pārbaudes klausīšanās, lasīšanas un runāšanas daļas notiks tiešsaistē;
7) tehnisko nodrošinājumu (datori pastāvīgajās pārbaudes vietās un konsultāciju nodrošināšanai); 8) komandējumu izdevumu nodrošināšanai, jo ārpus Rīgas pārbaudes plānots nodrošināt Daugavpilī un Liepājā; 9) autotransporta pakalpojumu nodrošināšanai u.c. 
Ņemot vērā, ka no 2022.gada ir būtiski paplašinājusies pārbaudes mērķauditorija (Ukrainas civiliedzīvotāji, trešo valstu pārstāvji, pedagogi, ieslodzītie u.c.), lai  nodrošinātu kvalitatīvu pārbaudes procesu un novērstu korupcijas riskus, ir nepieciešama papildu dotācija (bāzes finansējums) arī turpmākajiem gadiem.
Papildus kvantitatīvajam pretendentu pieaugumam jāņem vērā ekonomiskā situācija, piemēram, pieaug izmaksas autotransporta pakalpojumiem, telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem, kas tieši ietekmē procesa nodrošināšanu.
Nepieciešams papildināt Noteikumu Nr. 157 nosaukumu, lai tas atbilstu Imigrācijas likuma 24.panta 5.1 daļai un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3.panta piektajai daļai.
Risinājuma apraksts
Projekts papildināts ar VI.1 nodaļu "Valsts nodeva un samaksas kārtību par valsts valodas prasmes pārbaudi", kurā noteikta valsts nodevas apmērs un kārtība, kādā persona, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis par valsts valodas prasmes pārbaudi maksā valsts nodevu saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta 5.1 daļu un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3.panta piekto daļu. Imigrācijas likuma izpratnē ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" izpratnē trešās valsts pilsonis ir persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis. Personai, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis ir pienākums par valsts valodas prasmes pārbaudi maksāt valsts nodevu, lai nodrošinātu pārbaudes validitāti un motivētu minēto personu apgūt valsts valodu un iegūt valsts valodas prasmes apliecinošu dokumentu. Līdz ar to tiek uzlabota lingvistiskā situācija un integrācija Latvijas sabiedrībā. 
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta otrajā daļā noteikts, ka trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā, un trešajā daļā noteikts, ka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par šā panta otrajā daļā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 17.punktā noteikts, ka mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam apliecina sociālā dienesta izsniegta izziņa, kurā norādīti visu mājsaimniecībā ietilpstošo personu vārdi, uzvārdi, personas kodi, dzimšanas dati, kā arī izziņas derīguma termiņš un normatīvais akts, uz kura pamata noteikts attiecīgais statuss. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta trešajai daļai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu piešķir uz vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem. Projektā noteikts, ka no valsts nodevas tiek atbrīvota persona, kurai ir piešķirta trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss. Tāpēc, ierodoties uz pārbaudi, personai jāuzrāda derīgs dokuments, kas apliecina, ka tai ir piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss. Ja tiek konstatēts, ka persona neuzrāda minēto dokumentu un valsts nodevu nav samaksājusi, tad pārbaudes norises vadītājs neļauj tai kārtot pārbaudi. Šāda norma ir iekļauta, ņemot vērā, ka labas pārvaldības princips nosaka iestādei darboties saskaņā ar normatīviem aktiem. Gan pārbaudes norises vadītājam, gan pārbaudes kārtotājam ir skaidri jānosaka veicamā darbība, mazinot patvaļīgas rīcības sekas. 
Projekts noslēguma jautājumos paredz, ka valsts nodevu nemaksā personas, kas atbilst Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktam Ukrainas civiliedzīvotāju statusam. Norma noteikta noslēguma jautājumos, jo Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Šajā likumā paredzētais atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Ukrainas civiliedzīvotāji šā likuma izpratnē ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nevar atgriezties savas pilsonības valstī, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu, un to ģimenes locekļi. Ņemot vērā noslēguma jautājumu ietvaru un noteikumu, ka noslēgumu jautājumos iekļauj normas, kurām ir pagaidu raksturs, līdz ar minētajā likumā noteikto, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek sniegts atbalsts bruņotā konflikta norises laikā, tad arī noteikums par valsts nodevas atbrīvojumu ir ar terminēto raksturu.
Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde par valsts politiku sabiedrības integrācijas jomu un Sabiedrības integrācijas fonds, plānojot latviešu valodas apguves pasākumus patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām noteikts alternatīvais statuss, budžetā iekļaus finansējumu valsts nodevas par valsts valodas prasmes pārbaudi samaksai minētajām personu grupām.
Valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi administrēšanu veiks centrs. Valsts nodeva tiks noteikta 52 euro apmērā, kas nodrošinās papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai īstenotu fiskālo neitralitāti. Valsts nodevas apmaksu persona veic septiņas darbdienas pirms valsts valodas prasmes pārbaudes noteiktā norises datuma, lai centrs samērīgā termiņā spētu konstatēt (aptuveni 300 personām dienā) valsts nodevas samaksas faktu un varētu ļaut personai kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi.
Projektā noteikts, ka valsts nodevu neatmaksā gadījumos, ja persona nenokārto valsts valodas prasmes pārbaudi, centra resursi tika patērēti, lai sagatavotos valsts valodas prasmes pārbaudei, taču personas rīcības rezultātā valsts valodas prasmes pārbaude nav nokārtota. Kā arī valsts nodevu neatmaksā, ja persona valsts valodas prasmes pārbaudes laikā pārkāpusi šo noteikumu 34. punktā minētos pārbaudes norises noteikumus vai tiek konstatēts, ka persona pārbaudes laikā veikusi prettiesiskas darbības Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā izpratnē, šādā gadījumā tiek konstatēta personas prettiesiskā rīcība. Valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi neatmaksā, ja persona nav ieradusies uz valsts valodas prasmes pārbaudi norādītajā vietā un laikā, un nav iesniegusi neierašanās attaisnojošus dokumentus. Centrs arī šajā gadījumā ir sagatavojis pārbaudes materiālus, patērējot finanšu un cilvēku resursus, lai nodrošinātu personai valsts valodas prasmes pārbaudi, persona pakalpojumu nav saņēmusi pašas rīcības dēļ. Ja valsts nodeva netiek atmaksāta (jo pakalpojums no centra puses ir sniegts, taču persona savas rīcības rezultātā to nav saņēmusi), tad attiecīgi, ja persona vēlēsies saņemt jaunu pakalpojumu, tai būs jāveic jauns valsts nodevas maksājums.
Fizisko personu reģistra likuma 21. pantā ir noteikts, ka valsts pārvaldes iestādēm ir tiesības saņemt no Fizisko personu reģistra šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktās ziņas atbilstoši minēto institūciju un privātpersonu kompetencei. Lai saņemtu nepieciešamo informāciju, Valsts izglītības satura centrs saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumu Nr. 682 “Valsts izglītības satura centra nolikums” 2.10. apakšpunktā noteikto kompetenci, vienojas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sniedz nepieciešamās ziņas no Fizisko personu reģistra par personu, tostarp valstisko piederību un tās veidu (pilsonis, nepilsonis, bezvalstnieks, bēglis, alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība), tai skaitā par personas atbilstību Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktam Ukrainas civiliedzīvotāju statusam.
Projekts papildināts ar 61.1 punktu, kas paredz KF pilsoņiem noteikt pārbaudes kārtībā papildu regulējumu.
KF pilsoņiem noteikts konkrēts reģistrēšanās termiņš – no 2023. gada 1. februāra līdz 2023.gada 24. martam. Aprēķini ļauj secināt, ka šajā laika periodā KF pilsoņus iespējams reģistrēt pārbaudei, ja vienlaikus strādā 10 reģistrētāji un katrs apkalpo 48 cilvēkus dienā. 
Projektā paredzēts, ka persona, kura reģistrējas pārbaudei pēc 2023.gada 24. marta, kārto pārbaudi vispārējās rindas kārtībā, sākot ar 2023. gada 1. augustu.
Lai kontrolētu KF pilsoņu plūsmu un neveidotos rindas, noteikta norma, ka KF pilsonis pirms ierašanās klātienē reģistrēties pārbaudei telefoniski vai e-pastā piesakās reģistrācijai. 
Persona, kura sniedz reģistrācijas dokumentus klātienē uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu centra reģistratoram, lai būtu iespējams identificēt personu, kura sniedz iesniegumu un piesakās uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
KF pilsonis iesniegumā par pārbaudes kārtošanu nenorāda konkrētu pārbaudes laiku un vietu.
Informāciju par konkrētās pārbaudes laiku un vietu KF pilsonis saņem ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī (piemēram, sūtot informāciju un saziņai norādīto tālruņa numuru, e-pastu, kā arī var to iegūt centra tīmekļvietnē). Reģistrējoties pārbaudei, KF pilsonim piešķir unikālo kodu, kas pēc tam tiek izmantots katram KF pilsonim nosakot konkrēto pārbaudes laiku un vietu.
KF pilsoņiem pārbaudes tiek plānotas laika periodā no 2023. gada 11. aprīļa līdz 2023. gada 31. jūlijam. Ņemot vērā, ka Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punktā ir noteikts 2023.gada 1.septembris kā materiāltiesisks jeb prekluzīvs termiņš, pēc kura beigām minētās tiesības īstenošana principā vairs nav iespējama, prekluzīva termiņa izbeigšanās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu KF pilsoņiem izslēdz. Prekluzīva termiņa ilgumu nosaka likumdevējs, izdarot politisku izšķiršanos attiecībā uz jautājumu, kāds laiks dodams kādas tiesības īstenošanai. Tādējādi, lai nodrošinātu ievērojamam KF pilsoņu skaitam vienlīdzīgas tiesības kārtot pārbaudi, tiek noteikts, ka minētajā periodā KF pilsonis drīkst kārtot pārbaudi atbilstoši centra norādītajam konkrētajam pārbaudes laikam un vietai. Noteiktajā laika periodā personai tiek nodrošinātas tiesības kārtot pārbaudi. Ja persona nav ieguvusi nepieciešamo valsts valodas līmeni un pakāpi (A2), tā reģistrējas pārbaudei atkārtoti šo noteikumu 22.2., 22.3. un 22.5. apakšpunkta noteiktajā kārtībā. Minētajā laika periodā persona kārto pārbaudi atkārtoti ne agrāk kā vienu mēnesi pēc iepriekšējā lēmuma saņemšanas atbilstoši centra norādītajam pārbaudes laikam un vietai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Krievijas Federācijas pilsoņi, persona, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis
Ietekmes apraksts
Ja KF pilsonis nenokārto pārbaudi atbilstošajā līmenī un pakāpē, tad nevar pretendēt uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu līdz 2023.gada 1.septembrim.
Saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta 5.1 daļu un likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3.panta piekto daļu, persona, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis maksā valsts nodevu par valsts valodas parasmes pārbaudi.
Juridiskās personas
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts izglītības satura centrs
Ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
287 863
1 040 000
287 863
152 256
287 863
152 256
152 256
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
287 863
1 040 000
287 863
152 256
287 863
152 256
152 256
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
287 863
1 040 000
287 863
152 256
287 863
152 256
152 256
2.1. valsts pamatbudžets
287 863
1 040 000
287 863
152 256
287 863
152 256
152 256
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projektam ir fiskāli neitrāla ietekme uz budžetu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Plānotais ieņēmumu apmērs:
2023.gadā:
Nodevas apmērs 52 euro * potenciālais pakalpojuma saņēmēju (nodevas maksātāju) skaits 20 000 = 1 040 000 euro.
Potenciālais pakalpojuma saņēmēju (nodevas maksātāju) skaits prognozēts, balstoties uz pieņēmumu, ka vidēji katrs pakalpojumu saņēmējs nodevu maksā vienu reizi (t.i., daļa valsts valodas prasmes pārbaudi kārtos vairākas reizes, bet daļa no valsts nodevas tiek atbrīvota (piemēram personas, kurām ir piešķirta trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss).
2024.gadā un turpmāk:
Nodevas apmērs 52 euro * potenciālais pakalpojuma saņēmēju (nodevas maksātāju) skaits 2 928 = 152 256 euro.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu valsts valodas prasmes pārbaudes organizēšanas procesu KF pilsoņiem un regulārās valsts valodas prasmes pārbaudes nodrošinājumu pieaugošai mērķa grupai ģeopolitiskā konflikta ietekmē un ārējo normatīvo aktu prasību izmaiņu ietvaros uz citām mērķa grupām, papildus nepieciešamais finansējums 2023.gadā ir 1 040 000 euro un 2024.gadā un turpmāk 152 256 euro.
Ņemot vērā prognozējamo valsts valodas pārbaudes kārtotāju skaita būtisku pieaugumu nepieciešami papildus izdevumi Valsts izglītības satura centram kapacitātes stiprināšanai, lai īsā laikā nodrošinātu Valsts valodas pārbaudes organizēšanas procesu, tai skaitā reģistrācijas procesa organizēšanai, pārbaudes organizācijai (konsultēšana, materiālu sagatavošana, pārbaudes darbu skanēšana, apelāciju izskatīšanas organizēšana no februāra līdz septembrim), pārbaudes norises vadīšanai, darbu vērtēšanai, piesaistot papildus ekspertus, telpas un tehnisko nodrošinājumu.

2023.gadā:
Izdevumi atlīdzībai 853 503 euro apmērā, t.sk.:
34 800 euro - Reģistrācijas process iesniegumu apkalpošanai (3000 stundas* 11,6 euro/h);
94 527 euro – kapacitātes paaugstināšana – 2 papildus amata vietas un mēnešalgas palielinājums par 20% struktūrvienības darbiniekiem (11 mēneši * vidēji 8593,36 euro mēnesī);
50 893 euro – pārbaudes organizācijai (konsultēšana, materiālu sagatavošana, pārbaudes darbu skanēšana, apelāciju izskatīšanas organizēšana no februāra līdz septembrim) (9,94 euro/h*160 h*8 mēneši*4 cilvēki);
116 298 euro – norises vadītāji pārbaudes procesā (5,964 euro vidēji vienas personas (pārbaudes kārtotāja) uzraudzības izmaksas * 19500 personas);
468 000 euro – pārbaudes darbu vērtētāji (24 euro par personu*19500 personas);
88 985 euro – pārbaudes darbu izstrāde (60 komplekti* viena komplekta izstrādes izmaksas 1200 euro *1,2359).

Izdevumi precēm un pakalpojumiem 162 497 euro apmērā, t.sk.:
13 600 euro - IT izdevumi;
105 497 euro – telpu noma (reģistrēšana, pārbaužu norises vietas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā);
43 400 euro – transporta, drošības izdevumi.

Kapitālie izdevumi 24 000 euro apmērā (datori pastāvīgajās VVPP vietās un konsultāciju nodrošināšanai (30 gab. x 700 euro) un 2 amata vietām (2 gab. x 1 500 euro).

2024.gadā un turpmāk:
Izdevumi atlīdzībai 137 559 euro apmērā, t.sk.:
92 613 euro – kapacitātes paaugstināšana – 2 papildus amata vietas un mēnešalgas palielinājums par 20% struktūrvienības darbiniekiem (12 mēneši * vidēji 7717,75 euro mēnesī);
8 946 euro – norises vadītāji pārbaudes procesā (5,964 euro vidēji vienas personas (pārbaudes kārtotāja) uzraudzības izmaksas * 1500 personas);
36 000 euro – pārbaudes darbu vērtētāji (24 euro par personu*1500 personas);

Izdevumi precēm un pakalpojumiem 14 697 euro apmērā, t.sk.:
7 497 euro – telpu noma (reģistrēšana, pārbaužu norises vietas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā);
7 200 euro – transporta, drošības izdevumi.

Ņemot vērā, ka valsts valodas prasmes pārbaudi var kārtot vairāk kā vienu reizi un daļa no pārbaudes kārtotājiem būs atbrīvota no  valsts nodevas maksāšanas, tad gadījumā, ja valsts valodas pārbaudes kārtotāju pieaugums 2023.gadā būs lielāks par plānoto un pārsniegs 20 000 gadījumu skaitu, noteikumu projekta īstenošanai var rasties negatīva ietekme uz budžetu. Tādā gadījumā papildus izdevumus segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļā, kas nodrošina VVPP procesu, ir nepieciešamas divas papildu amata vietas uz nenoteiktu laiku (36.saime III līmenis 9.mēnešalgu grupa).
Amata vietu pārdale notiks no Izglītības un zinātnes ministrijas amata vietām, piešķirot divas vietas Valsts izglītības satura centram. Centra attiecīgās struktūrvienības darbiniekiem plānots 20% algas palielinājums, lai mazinātu korupcijas riskus un virzītos uz konkurētspējīgu atalgojumu valsts pārvaldē. Atbilstoši 2023.gada mēnešalgu skalai centra struktūrvienību darbiniekiem noteiktā mēnešalga tiks noteikta pēc iespējas konkurētspējīga, sasniedzot 16% līdz attiecīgās mēnešalgas grupas skalas viduspunktam. 
Cita informācija
Lai nodrošinātu valsts valodas prasmes pārbaudes procesu, paredzēts palielināt ieņēmumus no valsts nodevas par valsts valodas prasmes pārbaudi un ar to saistītajiem pakalpojumiem 2023. gadā 1 040 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 152 256 euro apmērā un paredzēt izdevumus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem budžeta apakšprogrammā 42.06.00 "Valsts izglītības satura centra darbības nodrošināšana" 2023. gadā 1 040 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 152 256 euro apmērā. Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos un iesniegs attiecīgu priekšlikumu likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
Valsts izglītības satura centrs Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanu līdz likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” apstiprināšanai veiks, izmantojot valsts pagaidu budžetā 2023. gadam apakšprogrammā 42.06.00 " Valsts izglītības satura centra darbības nodrošināšana " apstiprinātos izdevumus citu funkciju īstenošanai.
Atbalstīt, ka gadījumā, ja valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju pieaugums 2023.gadā pārsniegs 20 000 gadījumu skaitu, tad izdevumi var tikt segti no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

4.1.1. 22-TA-3583 - "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību""

Pamatojums un apraksts
Saistībā ar Izglītības likuma grozījumiem 30.panta septītajā daļā un 48.panta septītajā daļā, lai būtu viennozīmīgi skaidras tiesību normas un subjektam uzliktais pienākums kārtot valsts valodas pārbaudi, neraugoties uz izglītības ieguves valodu, tika precizēts 7.1. apakšpunkts, nosakot izņēmuma gadījumus, kad norma par atbrīvojumu no pārbaudes neattiecas uz izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu. Proti, ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā, izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs kārto pārbaudi, neskatoties uz iegūto pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā.
Ar šiem grozījumiem pieaug to personu skaits, kurām ir pienākums kārtot valsts valodas pārbaudi. 
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projektā paredzēts īstenot Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punktā noteikto, ka KF pilsoņiem jākārto valsts valodas prasmes pārbaude un līdz 2023.gada 1.septembrim apliecinājums par valsts valodas prasmi jāiesniedz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Valsts izglītības satura centrs
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Ar grozījumiem tiek noteikts valsts nodevas apmērs un samaksas kārtība, līdz ar to centram nepieciešams veikt valsts nodevas administrēšanas funkcijas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Amata vietu pārdale notiks, piešķirot amata vietas no Izglītības un zinātnes ministrijas amatu vietu skaita 2 vietas Valsts izglītības satura centram.

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi