Anotācija (ex-ante)

2013.gadā Ministru kabinets atbalstīja Koncepciju, kas paredz ieviest daļēji centralizētu valsts IKT resursu pārvaldības modeli. Tajā noteikts, ka katrā resorā jāveido IKT pārvaldības organizācija, kas nodrošina resora iestāžu pamatdarbības procesu automatizāciju ar resora rīcībā esošajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursiem.

2019.gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērsās pie ministrijām, aicinot tās saskaņā ar valsts IKT pārvaldības organizatorisko modeli, kā arī ievērojot Valsts kontroles 2019.gada 21.maijā publicētajā revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-12/2017 “Vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu?” konstatēto, nostiprināt IKT pārvaldību nozaru ministriju līmenī, tajā skaitā izveidot IKT padomes un atspoguļot nozaru darbības un pārvaldības digitalizācijas un IKT atbalsta aspektus izstrādājamos nozaru politikas plānošanas dokumentos.

Kultūras ministrijas IKT padome tika izveidota 2019.gada 24.oktobrī, uzdodot tai koordinēti risināt jautājumus, kas saistīti ar Kultūras ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – kapitālsabiedrības), IKT infrastruktūras un digitālo pakalpojumu uzturēšanu un attīstību, tajā skaitā noteikt un īstenot vienotu attīstības stratēģiju IKT jomā kultūras resorā, noteikt kultūras resora darbībai nepieciešamo IKT resursu attīstības prioritātes un atbalstīt kapitālsabiedrības to IKT resursu attīstīšanā. IKT padome veic kultūras resora IKT stratēģiskās attīstības principu formulēšanu, izvērtē kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT stratēģijas un prioritātes, pārrauga kultūras resora IKT resursus un budžetu, apzina un izvērtē investīciju vajadzības IKT resursu un digitālo pakalpojumu uzturēšanai un attīstībai, sniedz priekšlikumus un atzinumus par nepieciešamajiem pasākumiem kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu un digitālo pakalpojumu pārvaldībai, attīstībai un uzturēšanai, sniedz konsultatīvu atbalstu kapitālsabiedrībām IKT jomā, izvērtē iespējas īstenot centralizētus iepirkumus kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu uzturēšanai un attīstībai un sniedz priekšlikumus atzinumiem par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar IKT jomu.

2020.gada 17.jūlijā kultūras ministrs izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, kura mērķis bija nodrošināt efektīvu IKT pārvaldību kultūras resorā. Ar rīkojumu noteikts, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina skaitļošanas infrastruktūras (datu centra) koplietošanas pakalpojumus kultūras resoram, savukārt Centrs noteikts par kultūras resora IKT pārvaldības organizāciju Koncepcijas izpratnē, izņemot attiecībā uz datu centra resursiem un pakalpojumiem. Ar minēto rīkojumu Centram tika uzdots izstrādāt priekšlikumus par Centra īstenotajām funkcijām, uzdevumiem un aktivitātēm, kas nav tieši saistītas ar IKT resursu pārvaldību un IKT pakalpojumu sniegšanu un atbilst citu kultūras resora iestāžu kompetencei, kā arī izstrādāt detalizētu kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānu. Minētais plāns tika saskaņots Kultūras ministrijas IKT padomē 2020.gada 11.novembrī.

Lai izvērtētu Centra pakalpojumu, kas nav saistīti ar IKT resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, pārcelšanas iespējas uz citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm, ar kultūras ministra 2021.gada 28.janvāra rīkojumu Nr.2.5-1-8 “Par darba grupas izveidi atsevišķu Kultūras informācijas sistēmu centra pakalpojumu nodošanai citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm” tika izveidota darba grupa, kas izvērtēja Centra pakalpojumu, kas nav saistīti ar IKT resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, pārcelšanu uz citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm, un rekomendēja datu bāžu abonēšanas pakalpojumu no Centra nodot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, ņemot vērā, ka šī pakalpojuma sniegšana, kas nodrošina augstvērtīgu informācijas resursu pieejamību gan pašā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, gan citās Latvijas bibliotēkās, pēc būtības atbilst likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.pantā noteiktajām Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijām - veidot nacionālās literatūras krājumu un nodrošināt tā izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm; selektīvi komplektēt un glabāt tos ārvalstu iespieddarbus un dokumentus, kas ir nozīmīgi Latvijas valstiskuma, zinātnes, tautsaimniecības, izglītības un kultūras attīstībai un nodrošināt to izmantošanu, veikt Latvijas starpbibliotēku abonementa centra funkcijas.

Ar kultūras ministra 2023.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-126 “Par grozījumiem Kultūras ministrijas 2020.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”” uzdots veikt Centra reorganizāciju, nodrošinot nepieciešamo resursu pārdali starp Kultūras ministriju, Centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku un citām kultūras resora iestādēm atbilstoši kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānam, kā arī nodrošināt Centra abonēto datu bāžu pakalpojuma pārcelšanu uz Latvijas Nacionālo bibliotēku līdz 2023.gada 30.decembrim.

Savukārt 2023.gada 28.novembrī kultūras ministre izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-200 “Par datubāžu abonēšanas pakalpojuma nodrošināšanu”, ar kuru uzdots veikt nepieciešamos pasākumus, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka ar 2024.gada 1.janvāri varētu pārņemt no Centra datubāžu abonēšanas akadēmiskajām un publiskajām bibliotēkām pakalpojumu, tostarp nodrošinot, ka tiek pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums” un Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 „Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums”, pārceļot uz Latvijas Nacionālo bibliotēku divas amata vietas, kā arī veicot finansējuma pārdali no Centra uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu pārceltajās amata vietās nodarbināto darbinieku atlīdzību un datubāžu licenču iegādi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas budžeta.

2020.gada 7.oktobrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”, ar kuriem likuma 6.pants “Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijas” tika izteikts jaunā redakcijā, 6.panta piektajā daļā nosakot, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka, uzturot un attīstot tās rīcībā esošo datu centra infrastruktūru, kā arī sadarbojoties ar citām institūcijām, var sniegt datu centra, skaitļošanas resursu nodrošināšanas, datu apstrādes, datu īstermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas, kā arī datu ilgtermiņa uzglabāšanas maksas pakalpojumus valsts pārvaldes, jo īpaši zinātniski pētnieciskajām institūcijām, izglītības iestādēm un kultūras institūcijām. Savukārt Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.490) 4.4.10. rīcības virziena “Racionāls valsts pārvaldes tehnoloģiju atbalsts” 4.4.10.3. rīcības apakšvirzienā “Infrastruktūra” ietverta nepieciešamā rīcība izveidot Latvijas mākoņskaitļošanas federēto infrastruktūru, kuras īstenošanā plānots iesaistīt arī Latvijas Nacionālo bibliotēku.  

Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums”, papildinot tos ar jauniem Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzdevumiem – nodrošināt tiešsaistes informācijas resursu iegādi un pieejamību lietotājiem akreditētajās bibliotēkās un zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajās zinātniskajās institūcijās un nodrošināt IKT koplietošanas pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm, tajā skaitā valsts datu apstrādes mākoņa skaitļošanas pakalpojumus. 

Plānotās izmaiņas neskar valsts platformu, valsts informācijas sistēmu un institūciju informācijas sistēmu pārziņu (turētāju) maiņu, ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina sistēmu izmitināšanu bibliotēkas datu centrā, neuzņemoties sistēmas pārziņu funkciju, un visu kultūras resora informācijas sistēmu sistēmu pārzinis jau šobrīd saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu (Muzeju likums, Arhīvu likums u.c.) ir Centrs.

Projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums”, papildinot tos ar jaunu 3.17.apakšpunktu, kas nosaka Latvijas Nacionālā bibliotēkas uzdevumu nodrošināt tiešsaistes informācijas resursu iegādi un pieejamību lietotājiem akreditētajās bibliotēkās un zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajās zinātniskajās institūcijās, un jaunu 3.18.apakšpunktu, kas nosaka Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzdevumu nodrošināt IKT koplietošanas pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm, tajā skaitā valsts datu apstrādes mākoņa skaitļošanas pakalpojumus.