23-TA-3134: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumos Nr. 436 "Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz:
1) Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums;
2) Koncepciju “Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.57) (turpmāk – Koncepcija), kas nosaka daļēji centralizēta valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) pārvaldības modeļa ieviešanu;
3) Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.490) 4.4.10. rīcības virziena “Racionāls valsts pārvaldes tehnoloģiju atbalsts” 4.4.10.1. rīcības apakšvirziena “Cilvēkresursi – IKT prasmju un kompetenču konsolidācija” noteikto nepieciešamo rīcību – transformēt IKT nodrošināšanas pieeju valsts pārvaldē, centralizējot vienveidīgu vairāku iestāžu atbalstam nepieciešamo IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu un 4.4.10.3. rīcības apakšvirziena “Infrastruktūra” noteikto nepieciešamo rīcību izveidot Latvijas mākoņskaitļošanas federēto infrastruktūru.
1) Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums;
2) Koncepciju “Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.57) (turpmāk – Koncepcija), kas nosaka daļēji centralizēta valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) pārvaldības modeļa ieviešanu;
3) Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.490) 4.4.10. rīcības virziena “Racionāls valsts pārvaldes tehnoloģiju atbalsts” 4.4.10.1. rīcības apakšvirziena “Cilvēkresursi – IKT prasmju un kompetenču konsolidācija” noteikto nepieciešamo rīcību – transformēt IKT nodrošināšanas pieeju valsts pārvaldē, centralizējot vienveidīgu vairāku iestāžu atbalstam nepieciešamo IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu un 4.4.10.3. rīcības apakšvirziena “Infrastruktūra” noteikto nepieciešamo rīcību izveidot Latvijas mākoņskaitļošanas federēto infrastruktūru.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka pārņem no Kultūras informācijas sistēmu centra (turpmāk – Centrs) ar IKT pārvaldību nesaistītā tiešsaistes informācijas resursu iegādes un pieejamības nodrošināšanas bibliotēku lietotājiem uzdevuma izpildi, ņemot vērā to, ka Centrs no 2024.gada 1.janvāra nodrošinās IKT centralizētu pārvaldību Kultūras ministrijas un tās padotības iestādēs (turpmāk – kultūras resors) atbilstoši Koncepcijā noteiktajam, un nodrošina IKT koplietošanas pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Kultūras resora daļēji centralizēts valsts IKT pārvaldības modelis tiks ieviests ar 2024.gada 1.janvāri.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2020.gada 17.jūlijā kultūras ministrs izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, kura mērķis ir nodrošināt efektīvu IKT pārvaldību kultūras resorā. Ar rīkojumu Centrs tiek noteikts par kultūras resora IKT pārvaldības organizāciju Koncepcijas izpratnē, izņemot attiecībā uz datu centra resursiem un pakalpojumiem, kurus, saskaņā ar šo rīkojumu, kultūras resoram uzdots sniegt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums””, kura mērķis ir nodrošināt daļēji centralizēta valsts IKT pārvaldības modeļa ieviešanu kultūras resorā atbilstoši Koncepcijā noteiktajam, nosakot Centru par kultūras resora IKT organizācijas funkciju īstenotāju.
Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums””, kura mērķis ir nodrošināt daļēji centralizēta valsts IKT pārvaldības modeļa ieviešanu kultūras resorā atbilstoši Koncepcijā noteiktajam, nosakot Centru par kultūras resora IKT organizācijas funkciju īstenotāju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2013.gadā Ministru kabinets atbalstīja Koncepciju, kas paredz ieviest daļēji centralizētu valsts IKT resursu pārvaldības modeli. Tajā noteikts, ka katrā resorā jāveido IKT pārvaldības organizācija, kas nodrošina resora iestāžu pamatdarbības procesu automatizāciju ar resora rīcībā esošajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursiem.
2019.gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērsās pie ministrijām, aicinot tās saskaņā ar valsts IKT pārvaldības organizatorisko modeli, kā arī ievērojot Valsts kontroles 2019.gada 21.maijā publicētajā revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-12/2017 “Vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu?” konstatēto, nostiprināt IKT pārvaldību nozaru ministriju līmenī, tajā skaitā izveidot IKT padomes un atspoguļot nozaru darbības un pārvaldības digitalizācijas un IKT atbalsta aspektus izstrādājamos nozaru politikas plānošanas dokumentos.
Kultūras ministrijas IKT padome tika izveidota 2019.gada 24.oktobrī, uzdodot tai koordinēti risināt jautājumus, kas saistīti ar Kultūras ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – kapitālsabiedrības), IKT infrastruktūras un digitālo pakalpojumu uzturēšanu un attīstību, tajā skaitā noteikt un īstenot vienotu attīstības stratēģiju IKT jomā kultūras resorā, noteikt kultūras resora darbībai nepieciešamo IKT resursu attīstības prioritātes un atbalstīt kapitālsabiedrības to IKT resursu attīstīšanā. IKT padome veic kultūras resora IKT stratēģiskās attīstības principu formulēšanu, izvērtē kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT stratēģijas un prioritātes, pārrauga kultūras resora IKT resursus un budžetu, apzina un izvērtē investīciju vajadzības IKT resursu un digitālo pakalpojumu uzturēšanai un attīstībai, sniedz priekšlikumus un atzinumus par nepieciešamajiem pasākumiem kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu un digitālo pakalpojumu pārvaldībai, attīstībai un uzturēšanai, sniedz konsultatīvu atbalstu kapitālsabiedrībām IKT jomā, izvērtē iespējas īstenot centralizētus iepirkumus kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu uzturēšanai un attīstībai un sniedz priekšlikumus atzinumiem par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar IKT jomu.
2020.gada 17.jūlijā kultūras ministrs izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, kura mērķis bija nodrošināt efektīvu IKT pārvaldību kultūras resorā. Ar rīkojumu noteikts, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina skaitļošanas infrastruktūras (datu centra) koplietošanas pakalpojumus kultūras resoram, savukārt Centrs noteikts par kultūras resora IKT pārvaldības organizāciju Koncepcijas izpratnē, izņemot attiecībā uz datu centra resursiem un pakalpojumiem. Ar minēto rīkojumu Centram tika uzdots izstrādāt priekšlikumus par Centra īstenotajām funkcijām, uzdevumiem un aktivitātēm, kas nav tieši saistītas ar IKT resursu pārvaldību un IKT pakalpojumu sniegšanu un atbilst citu kultūras resora iestāžu kompetencei, kā arī izstrādāt detalizētu kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānu. Minētais plāns tika saskaņots Kultūras ministrijas IKT padomē 2020.gada 11.novembrī.
Lai izvērtētu Centra pakalpojumu, kas nav saistīti ar IKT resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, pārcelšanas iespējas uz citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm, ar kultūras ministra 2021.gada 28.janvāra rīkojumu Nr.2.5-1-8 “Par darba grupas izveidi atsevišķu Kultūras informācijas sistēmu centra pakalpojumu nodošanai citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm” tika izveidota darba grupa, kas izvērtēja Centra pakalpojumu, kas nav saistīti ar IKT resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, pārcelšanu uz citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm, un rekomendēja datu bāžu abonēšanas pakalpojumu no Centra nodot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, ņemot vērā, ka šī pakalpojuma sniegšana, kas nodrošina augstvērtīgu informācijas resursu pieejamību gan pašā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, gan citās Latvijas bibliotēkās, pēc būtības atbilst likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.pantā noteiktajām Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijām - veidot nacionālās literatūras krājumu un nodrošināt tā izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm; selektīvi komplektēt un glabāt tos ārvalstu iespieddarbus un dokumentus, kas ir nozīmīgi Latvijas valstiskuma, zinātnes, tautsaimniecības, izglītības un kultūras attīstībai un nodrošināt to izmantošanu, veikt Latvijas starpbibliotēku abonementa centra funkcijas.
Ar kultūras ministra 2023.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-126 “Par grozījumiem Kultūras ministrijas 2020.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”” uzdots veikt Centra reorganizāciju, nodrošinot nepieciešamo resursu pārdali starp Kultūras ministriju, Centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku un citām kultūras resora iestādēm atbilstoši kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānam, kā arī nodrošināt Centra abonēto datu bāžu pakalpojuma pārcelšanu uz Latvijas Nacionālo bibliotēku līdz 2023.gada 30.decembrim.
Savukārt 2023.gada 28.novembrī kultūras ministre izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-200 “Par datubāžu abonēšanas pakalpojuma nodrošināšanu”, ar kuru uzdots veikt nepieciešamos pasākumus, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka ar 2024.gada 1.janvāri varētu pārņemt no Centra datubāžu abonēšanas akadēmiskajām un publiskajām bibliotēkām pakalpojumu, tostarp nodrošinot, ka tiek pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums” un Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 „Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums”, pārceļot uz Latvijas Nacionālo bibliotēku divas amata vietas, kā arī veicot finansējuma pārdali no Centra uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu pārceltajās amata vietās nodarbināto darbinieku atlīdzību un datubāžu licenču iegādi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas budžeta.
2020.gada 7.oktobrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”, ar kuriem likuma 6.pants “Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijas” tika izteikts jaunā redakcijā, 6.panta piektajā daļā nosakot, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka, uzturot un attīstot tās rīcībā esošo datu centra infrastruktūru, kā arī sadarbojoties ar citām institūcijām, var sniegt datu centra, skaitļošanas resursu nodrošināšanas, datu apstrādes, datu īstermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas, kā arī datu ilgtermiņa uzglabāšanas maksas pakalpojumus valsts pārvaldes, jo īpaši zinātniski pētnieciskajām institūcijām, izglītības iestādēm un kultūras institūcijām. Savukārt Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.490) 4.4.10. rīcības virziena “Racionāls valsts pārvaldes tehnoloģiju atbalsts” 4.4.10.3. rīcības apakšvirzienā “Infrastruktūra” ietverta nepieciešamā rīcība izveidot Latvijas mākoņskaitļošanas federēto infrastruktūru, kuras īstenošanā plānots iesaistīt arī Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums”, papildinot tos ar jauniem Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzdevumiem – nodrošināt tiešsaistes informācijas resursu iegādi un pieejamību lietotājiem akreditētajās bibliotēkās un zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajās zinātniskajās institūcijās un nodrošināt IKT koplietošanas pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm, tajā skaitā valsts datu apstrādes mākoņa skaitļošanas pakalpojumus.
Plānotās izmaiņas neskar valsts platformu, valsts informācijas sistēmu un institūciju informācijas sistēmu pārziņu (turētāju) maiņu, ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina sistēmu izmitināšanu bibliotēkas datu centrā, neuzņemoties sistēmas pārziņu funkciju, un visu kultūras resora informācijas sistēmu sistēmu pārzinis jau šobrīd saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu (Muzeju likums, Arhīvu likums u.c.) ir Centrs.
2019.gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērsās pie ministrijām, aicinot tās saskaņā ar valsts IKT pārvaldības organizatorisko modeli, kā arī ievērojot Valsts kontroles 2019.gada 21.maijā publicētajā revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-12/2017 “Vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu?” konstatēto, nostiprināt IKT pārvaldību nozaru ministriju līmenī, tajā skaitā izveidot IKT padomes un atspoguļot nozaru darbības un pārvaldības digitalizācijas un IKT atbalsta aspektus izstrādājamos nozaru politikas plānošanas dokumentos.
Kultūras ministrijas IKT padome tika izveidota 2019.gada 24.oktobrī, uzdodot tai koordinēti risināt jautājumus, kas saistīti ar Kultūras ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – kapitālsabiedrības), IKT infrastruktūras un digitālo pakalpojumu uzturēšanu un attīstību, tajā skaitā noteikt un īstenot vienotu attīstības stratēģiju IKT jomā kultūras resorā, noteikt kultūras resora darbībai nepieciešamo IKT resursu attīstības prioritātes un atbalstīt kapitālsabiedrības to IKT resursu attīstīšanā. IKT padome veic kultūras resora IKT stratēģiskās attīstības principu formulēšanu, izvērtē kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT stratēģijas un prioritātes, pārrauga kultūras resora IKT resursus un budžetu, apzina un izvērtē investīciju vajadzības IKT resursu un digitālo pakalpojumu uzturēšanai un attīstībai, sniedz priekšlikumus un atzinumus par nepieciešamajiem pasākumiem kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu un digitālo pakalpojumu pārvaldībai, attīstībai un uzturēšanai, sniedz konsultatīvu atbalstu kapitālsabiedrībām IKT jomā, izvērtē iespējas īstenot centralizētus iepirkumus kultūras resora un kapitālsabiedrību IKT resursu uzturēšanai un attīstībai un sniedz priekšlikumus atzinumiem par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar IKT jomu.
2020.gada 17.jūlijā kultūras ministrs izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”, kura mērķis bija nodrošināt efektīvu IKT pārvaldību kultūras resorā. Ar rīkojumu noteikts, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina skaitļošanas infrastruktūras (datu centra) koplietošanas pakalpojumus kultūras resoram, savukārt Centrs noteikts par kultūras resora IKT pārvaldības organizāciju Koncepcijas izpratnē, izņemot attiecībā uz datu centra resursiem un pakalpojumiem. Ar minēto rīkojumu Centram tika uzdots izstrādāt priekšlikumus par Centra īstenotajām funkcijām, uzdevumiem un aktivitātēm, kas nav tieši saistītas ar IKT resursu pārvaldību un IKT pakalpojumu sniegšanu un atbilst citu kultūras resora iestāžu kompetencei, kā arī izstrādāt detalizētu kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānu. Minētais plāns tika saskaņots Kultūras ministrijas IKT padomē 2020.gada 11.novembrī.
Lai izvērtētu Centra pakalpojumu, kas nav saistīti ar IKT resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, pārcelšanas iespējas uz citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm, ar kultūras ministra 2021.gada 28.janvāra rīkojumu Nr.2.5-1-8 “Par darba grupas izveidi atsevišķu Kultūras informācijas sistēmu centra pakalpojumu nodošanai citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm” tika izveidota darba grupa, kas izvērtēja Centra pakalpojumu, kas nav saistīti ar IKT resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, pārcelšanu uz citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm, un rekomendēja datu bāžu abonēšanas pakalpojumu no Centra nodot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, ņemot vērā, ka šī pakalpojuma sniegšana, kas nodrošina augstvērtīgu informācijas resursu pieejamību gan pašā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, gan citās Latvijas bibliotēkās, pēc būtības atbilst likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.pantā noteiktajām Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijām - veidot nacionālās literatūras krājumu un nodrošināt tā izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm; selektīvi komplektēt un glabāt tos ārvalstu iespieddarbus un dokumentus, kas ir nozīmīgi Latvijas valstiskuma, zinātnes, tautsaimniecības, izglītības un kultūras attīstībai un nodrošināt to izmantošanu, veikt Latvijas starpbibliotēku abonementa centra funkcijas.
Ar kultūras ministra 2023.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-126 “Par grozījumiem Kultūras ministrijas 2020.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.2.5-1-106 “Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā”” uzdots veikt Centra reorganizāciju, nodrošinot nepieciešamo resursu pārdali starp Kultūras ministriju, Centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku un citām kultūras resora iestādēm atbilstoši kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānam, kā arī nodrošināt Centra abonēto datu bāžu pakalpojuma pārcelšanu uz Latvijas Nacionālo bibliotēku līdz 2023.gada 30.decembrim.
Savukārt 2023.gada 28.novembrī kultūras ministre izdeva rīkojumu Nr.2.5-1-200 “Par datubāžu abonēšanas pakalpojuma nodrošināšanu”, ar kuru uzdots veikt nepieciešamos pasākumus, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka ar 2024.gada 1.janvāri varētu pārņemt no Centra datubāžu abonēšanas akadēmiskajām un publiskajām bibliotēkām pakalpojumu, tostarp nodrošinot, ka tiek pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums” un Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 „Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums”, pārceļot uz Latvijas Nacionālo bibliotēku divas amata vietas, kā arī veicot finansējuma pārdali no Centra uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu pārceltajās amata vietās nodarbināto darbinieku atlīdzību un datubāžu licenču iegādi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas budžeta.
2020.gada 7.oktobrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”, ar kuriem likuma 6.pants “Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijas” tika izteikts jaunā redakcijā, 6.panta piektajā daļā nosakot, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka, uzturot un attīstot tās rīcībā esošo datu centra infrastruktūru, kā arī sadarbojoties ar citām institūcijām, var sniegt datu centra, skaitļošanas resursu nodrošināšanas, datu apstrādes, datu īstermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas, kā arī datu ilgtermiņa uzglabāšanas maksas pakalpojumus valsts pārvaldes, jo īpaši zinātniski pētnieciskajām institūcijām, izglītības iestādēm un kultūras institūcijām. Savukārt Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.490) 4.4.10. rīcības virziena “Racionāls valsts pārvaldes tehnoloģiju atbalsts” 4.4.10.3. rīcības apakšvirzienā “Infrastruktūra” ietverta nepieciešamā rīcība izveidot Latvijas mākoņskaitļošanas federēto infrastruktūru, kuras īstenošanā plānots iesaistīt arī Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums”, papildinot tos ar jauniem Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzdevumiem – nodrošināt tiešsaistes informācijas resursu iegādi un pieejamību lietotājiem akreditētajās bibliotēkās un zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajās zinātniskajās institūcijās un nodrošināt IKT koplietošanas pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm, tajā skaitā valsts datu apstrādes mākoņa skaitļošanas pakalpojumus.
Plānotās izmaiņas neskar valsts platformu, valsts informācijas sistēmu un institūciju informācijas sistēmu pārziņu (turētāju) maiņu, ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina sistēmu izmitināšanu bibliotēkas datu centrā, neuzņemoties sistēmas pārziņu funkciju, un visu kultūras resora informācijas sistēmu sistēmu pārzinis jau šobrīd saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu (Muzeju likums, Arhīvu likums u.c.) ir Centrs.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.436 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums”, papildinot tos ar jaunu 3.17.apakšpunktu, kas nosaka Latvijas Nacionālā bibliotēkas uzdevumu nodrošināt tiešsaistes informācijas resursu iegādi un pieejamību lietotājiem akreditētajās bibliotēkās un zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajās zinātniskajās institūcijās, un jaunu 3.18.apakšpunktu, kas nosaka Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzdevumu nodrošināt IKT koplietošanas pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm, tajā skaitā valsts datu apstrādes mākoņa skaitļošanas pakalpojumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ar kultūras ministra 2021.gada 28.janvāra rīkojumu Nr.2.5-1-8 “Par darba grupas izveidi atsevišķu Kultūras informācijas sistēmu centra pakalpojumu nodošanai citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm” izveidotā darba grupa, kuras uzdevums bija izvērtēt Centra pakalpojumu, kas nav saistīti ar IKT resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu, pārcelšanu uz citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm, izvērtēja vairākus šī pakalpojuma sniegšanas scenārijus – atstāt šo uzdevumu Centra pārziņā, atstāt datu bāžu abonēšanu katras iestādes ziņā – un, izvērtējot visu risinājumu plusus un mīnusus, kā racionālāko rekomendēja datu bāžu abonēšanas pakalpojuma nodošanu no Centra Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- abonēto informācijas resursu īpašnieki - SIA Tilde, SIA Lursoft, SIA LETA, Association for Computing Machinery, Encyclopædia Britannica Ltd, Cambridge University Press & Assessment, EBSCO Industries Inc, Emerald Publishing Ltd, ProQuest LLC, Sage Publications, John Wiley & Sons Inc, Informa UK Ltd.
- iestādes, ar kurām Centrs noslēdzis līgumus par abonēto informācijas resursu pieejamību - Latvijas publiskās un akadēmiskās bibliotēkas, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētās zinātniskās institūcijas.
Ietekmes apraksts
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai pārņemot pakalpojuma sniegšanu, mainīsies iestāde, ar kuru tiek slēgti līgumi par informācijas resursu abonēšanu un pieejamību bibliotēkās.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai Latvijas Nacionālā bibliotēka ar 2024.gada 1.janvāri nodrošinātu tiešsaistes informācijas resursu abonēšanas pakalpojuma pārņemšanu no Centra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks veikta finansējuma pārdale no Centra uz Latvijas Nacionālo bibliotēku. Pakalpojuma nodošana tiks veikta Kultūras ministrijas esošā budžeta ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Lai Latvijas Nacionālā bibliotēka ar 2024.gada 1.janvāri pārņemtu tiešsaistes informācijas resursu abonēšanas pakalpojumu no Centra, ar 2024.gada 1.janvāri šādas amata vietas tiks pārceltas no Kultūras ministrijas un tās padotības iestādēm uz Latvijas Nacionālo bibliotēku:
1. Kultūras ministrijas Dokumentu pārvaldības nodaļas lietveža (20.3.saime, II.līmenis, 7.mēnešaglu grupa) vakantā amata vieta;
2. Rakstniecības un mūzikas muzeja datorsistēmu un datortīklu administratora (0,25 slodze, 21.5.saime, I.līmenis, 7.mēnešalgu grupa) vakantā amata vieta.
Lai nodrošinātu minēto amata vietu pārcelšanu uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, Kultūras ministrija 2024.gada ietvaros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā esošā finansējuma ietvaros veiks finansējuma pārdali no valsts budžeta programmas 97.00.00 “Nozares vadība un politikas plānošana” uz valsts budžeta programmu 21.00.00 “Kultūras mantojums”.
1. Kultūras ministrijas Dokumentu pārvaldības nodaļas lietveža (20.3.saime, II.līmenis, 7.mēnešaglu grupa) vakantā amata vieta;
2. Rakstniecības un mūzikas muzeja datorsistēmu un datortīklu administratora (0,25 slodze, 21.5.saime, I.līmenis, 7.mēnešalgu grupa) vakantā amata vieta.
Lai nodrošinātu minēto amata vietu pārcelšanu uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, Kultūras ministrija 2024.gada ietvaros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā esošā finansējuma ietvaros veiks finansējuma pārdali no valsts budžeta programmas 97.00.00 “Nozares vadība un politikas plānošana” uz valsts budžeta programmu 21.00.00 “Kultūras mantojums”.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.928 “Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums””
Pamatojums un apraksts
Centra nolikuma grozījumi paredz atbilstoši Koncepcijai ieviest daļēji centralizētu IKT pārvaldības modeli Kultūras ministrijā un tās padotības iestādēs, nosakot Centru par kultūras resora IKT organizāciju, kas kultūras resorā nodrošina IKT resursu un informācijas sistēmu pārvaldību, uzturēšanu un attīstību.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums””
Pamatojums un apraksts
Kultūras ministrijas nolikums kā vienu no uzdevumiem ministrijas funkciju izpildei nosaka veidot, uzturēt un attīstīt Kultūras ministrijas funkciju izpildei un kultūras pārvaldībai nepieciešamās informācijas un sakaru sistēmas. Ņemot vērā, ka Centrs nodrošinās kultūras resora IKT centralizētu pārvaldību kultūras nozarē, Centrs pēc būtības pārņems šīs funkcijas izpildi. Atbilstoši Koncepcijai Kultūras ministrijas kompetencē būs kultūras resora IKT politikas veidošana un politikas ieviešanas pārraudzība. Līdz ar to vienlaikus nepieciešams precizēt Kultūras ministrijas nolikumu.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras informācijas sistēmu centrs, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēkaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Bibliotekāru biedrība, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija, Latvijas Skolu bibliotekāru biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Latvijas akadēmisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru 2023.gada 23.novembra sanāksme.
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Latvijas Bibliotēku padomes 2021.gada 13.oktobra sēde.
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Kultūras ministrijas IKT padomes 2020.gada 11.novembra sēde.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Kultūras resora IKT resursu pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plāns un Projektā paredzētais risinājums konceptuāli saskaņots Kultūras ministrijas IKT padomes, kuras uzdevums ir koordinēti risināt jautājumus, kas saistīti ar Kultūras ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, IKT resursu un digitālo pakalpojumu uzturēšanu un attīstību, un kuru veido pārstāvji no Kultūras ministrijas, Centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā arhīva, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Mākslu izglītības kompetences centra „Nacionālā mākslu vidusskola” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālā opera un balets”, 2020.gada 11.novembra sēdē.
Projektā paredzētais risinājums, kas tostarp paredz, ka IKT pakalpojumu no Centra pārņem Latvijas Nacionālā bibliotēka, ir konceptuāli saskaņots Latvijas Bibliotēku padomes 2021.gada 13.oktobra sēdē, kuras sastāvā ir Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Centra, Latvijas Bibliotekāru biedrības, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas, Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības un Latvijas akadēmisko un visu reģionu publisko bibliotēku pārstāvji. Latvijas Bibliotēku padome saskaņā ar tās nolikumu piedalās valsts stratēģijas izstrādē bibliotēku jomā, veicina bibliotēku attīstību un sadarbību, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz bibliotēku darbību.
Projekts konceptuāli saskaņots Latvijas akadēmisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru 2023.gada 23.novembra sanāksmē.
Projektā paredzētais risinājums, kas tostarp paredz, ka IKT pakalpojumu no Centra pārņem Latvijas Nacionālā bibliotēka, ir konceptuāli saskaņots Latvijas Bibliotēku padomes 2021.gada 13.oktobra sēdē, kuras sastāvā ir Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Centra, Latvijas Bibliotekāru biedrības, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas, Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības un Latvijas akadēmisko un visu reģionu publisko bibliotēku pārstāvji. Latvijas Bibliotēku padome saskaņā ar tās nolikumu piedalās valsts stratēģijas izstrādē bibliotēku jomā, veicina bibliotēku attīstību un sadarbību, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz bibliotēku darbību.
Projekts konceptuāli saskaņots Latvijas akadēmisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru 2023.gada 23.novembra sanāksmē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Kultūras informācijas sistēmu centrs
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzdevumi tiek paplašināti, nododot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai līdz šim Centra sniegto tiešsaistes informācijas resursu abonēšanas pakalpojumu bibliotēkām un dodot uzdevumu nodrošināt IKT koplietošanas pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm.
Projekts paredz jaunus Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzdevumus – nodrošināt tiešsaistes informācijas resursu iegādi un pieejamību lietotājiem akreditētajās bibliotēkās un zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajās zinātniskajās institūcijās un nodrošināt IKT koplietošanas pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm, tajā skaitā valsts datu apstrādes mākoņa skaitļošanas pakalpojumus.
Projekts paredz jaunus Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzdevumus – nodrošināt tiešsaistes informācijas resursu iegādi un pieejamību lietotājiem akreditētajās bibliotēkās un zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajās zinātniskajās institūcijās un nodrošināt IKT koplietošanas pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm, tajā skaitā valsts datu apstrādes mākoņa skaitļošanas pakalpojumus.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Ņemot vērā, ka daļu informācijas resursu Latvijas Nacionālā bibliotēka abonē pati, bet daļu – ar Centra starpniecību, abonēšanas pakalpojuma konsolidācija padarīs iekšējos procesus efektīvākus.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Ņemot vērā, ka daļu informācijas resursu Latvijas Nacionālā bibliotēka abonē pati, bet daļu – ar Centra starpniecību, abonēšanas pakalpojuma konsolidācija iekšējos procesus optimizēs.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sabiedrībai tiks nodrošināta piekļuve Latvijas bibliotēkās abonētajiem informācijas resursiem.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi