Anotācija

Energoefektivitātes uzlabošanai un AER izmantošanai centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē ir būtiska loma ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentos definēto mērķu energoefektivitātes un AER jomā sasniegšanai.
Papildus jāņem vērā, ka Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) stratēģijā 2030. gadam noteikts, ka līdz 2030. gadam nepieciešams nodrošināt 40% SEG emisiju samazinājumu, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, kā arī uzlabot energoefektivitāti par 27-30% un nodrošināt, ka vismaz 27% ES enerģijas patēriņa tiek iegūt no AER.
Fosilā kurināmā aizvietošanas ieguvums ir iespēja samazināt energoresursu atkarību no viena piegādātāja, līdz ar to arī siltumenerģijas ražošanā nepieciešamā kurināmā izmaksas. Vēl viens ekonomiskais ieguvums ir AER pastāvīgā daba. Būtiskākie no ilgtermiņa ieguvumiem fosilo energoresursu aizvietošanā ar AER ir vides un klimata ieguvumi.
Latvijas klimatiskajos apstākļos siltumapgāde ir nozīmīga enerģētikas nozares sastāvdaļa, un tā tiek nodrošināta, izmantojot individuālo siltumapgādi, lokālo siltumapgādi un centralizēto siltumapgādi. Vienlaikus tieši centralizētā siltumapgāde ir no resursu izmantošanas un vides aizsardzības viedokļa efektīvs risinājums.
Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas NEKP mērķim – līdz 2025. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 44,3 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir viens no augstākajiem ES: 2022. gadā tas bija 43,3 % (ES – vidēji 23 %).

Lai nodrošinātu programmā plānotā pasākuma īstenošanu un veicinātu energoefektivitāti, virzību uz AER izmantošanu un SEG samazināšanu, nepieciešams izstrādāt regulējumu pasākuma īstenošanai, t.sk. nosakot kārtību, kādā īstenojams pasākums, nosakot atbalsta saņemšanai paredzēto finansējumu, atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī noteikt sasniedzamos rādītājus, īstenošanas nosacījumus, atbalsta saņēmējus, atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības.

Vispārīgi nosacījumi
Plānotās investīcijas pasākumā tiks īstenotas ar finanšu instrumentu atbalstu. Kopīgos īstenošanas nosacījumus finanšu instrumentiem ES fondu ietvarā regulē Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumi Nr. 510 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.510). Attiecīgi noteikumu projektā netiek dublētas normas un prasības, kas izriet no minētajiem MK noteikumiem Nr.510.
 

Atbildīgā nozares ministrija:	Klimata un enerģētikas ministrija
Atbalsta veids:	Sabiedrības “Altum” garantija vai aizdevums ar kapitāla atlaidi aizdevuma pamatsummas daļējam samazinājumam. Atbalsts tiks sniegts kā kombinētais finanšu instruments, sākotnēji centralizētās siltumapgādes infrastruktūras attīstības pasākumu veikšanai izsniedzot aizdevumu vai garantiju, un pēc projekta mērķu sasniegšanas izmaksājot kapitāla atlaidi, tas ir, aizdevuma pamatsummai piemērojot samazinājumu kapitāla atlaides apmērā.
Atbalsta sniedzējs:	Akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – sabiedrība “Altum”).
Atbalsta saņēmēji un gala labuma guvēji:	Latvijas Republikā reģistrēts komersants – centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes pakalpojuma sniedzējs, kurš sniedz siltumenerģijas un aukstumenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu vai ir centralizētās siltumenerģijas ražotājs.
Atbalsta programmai pieejamais finansējums un tā sadalījums pa programmas intervences kodiem:	Pasākumam plānotais kopējais finansējums 55 811 885 euro (tai skaitā elastības finansējums – 8 725 165 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 47 440 102 euro (tai skaitā elastības finansējums – 7 416 391 euro) un valsts budžeta finansējums 8 371 783 euro (tai skaitā elastības finansējums 1 308 774 euro). Līdz EK lēmumam par vidusposma izvērtēšanu pasākuma īstenošanai kopējais pieejamais  finansējums ir 47 086 720 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 40 023 711 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu 7 063 009 euro. Atbildīgā iestāde pēc EK lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz pasākumam plānotajam kopējam finansējuma apmēram. Vienlaikus, pēc starpinstitūciju saskaņošanas procesā esošo grozījumu MK noteikumos Nr.510 (tiesību aktu lieta Nr. 24-TA-797) apstiprināšanas, pasākuma  finansējuma tvērums būs noteikts MK noteikumos Nr.510. Programmā pasākumam noteiktais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma sadalījums pa intervences kodiem un finansējuma kodiem: 1) 55.intervences kods (augstas efektivitātes koģenerācija, efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana ar zemām dzīvescikla emisijām) - 47 440 102 euro; 2) 2.finansējuma kods (atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: pašu kapitālu vai kvazikapitālu) – 23 720 052 euro; 3) 5.finansējuma kods (atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: dotācijas finanšu instrumenta darbības ietvaros) – 23 720 050 euro.
Atbalsta programmas īstenošanas termiņš:	2029. gada 31. decembris.
Uzraudzības rādītāji:	Līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzamie uzraudzības rādītāji: 1) gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums vai atlikuma siltuma atgūšana; 2) uzstādītā  atjaunīgo energoresursu un bezemesiju iekārtu ražošanas jauda; 3) centralizētajai siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmai pieslēgto lietotāju objektu jauda; 4) nacionālais rādītājs - centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums (ja attiecināms). Uzraudzības rādītājus projektā sasniedz, ja tiek veikti attiecīgi ieguldījumi. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu. Tāpat noteikumu projekts paredz, ka atbalsta saņēmējs, īstenojot noteikumu projektā noteiktās darbības, sasniedz primārās enerģijas ietaupījumu vai  uzstāda tehnoloģijas noteikto uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Attiecīgi atbalsta saņēmējs projektā norāda paredzamo sasniedzamo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, uzstādīto atjaunīgo energoresursu iekārtu jaudu, uzstādīto  elektrifikācijas jaudu, uzstādītās siltumenerģijas un aukstumenerģijas akumulācijas iekārtas lielumu vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu Rādītāju uzskaiti, ievadīšanu un pamatojošo dokumentu iesniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā nodrošina sabiedrība “Altum”.
Vizuālās identitātes prasības:	Atbalsta sniegšanas līgumā par projekta īstenošanu un par sadarbību ar piegādātājiem noteikts, ka projekta īstenošanas laikā ir jānodrošina vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Atbilstoši programmā noteiktajam tvērumam, pasākuma ietvaros nav paredzēta stratēģiski svarīgu projektu īstenošana un papildu komunikācijas pasākumu veikšana atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktajam.
Principu ievērošana:	Atbalsta saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks ievērots horizontālais princips “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Klimatdrošināšana”, atbilstoši 2021. gada 29. jūlija Eiropas komisijas paziņojumam par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021. –2027. gadā, kā arī princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas atbilst ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā, t.sk.: 1) paredz īstenot darbības, kas nodrošina uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām; 2)  70 % no radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) vai demontāžas atkritumiem nodod attiecīgā atkritumu veida pārstrādātājiem; 3) veic trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanas pasākumus būvniecības procesa laikā; 4) paredz gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas pasākumus un emisiju attīrīšanas iekārtu iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu (piemēram, elektrostatisko filtru uzstādīšana) saskaņā ar noteikumiem par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām. Attiecībā uz principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, projektiem jānodrošina esošā principa ievērošanu. Datu uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā par horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu nodrošina sabiedrība “Altum”. Pasākuma ietvaros plānotajām investīcijām ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, savukārt pasākuma ietvaros plānotajām investīcijām ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.

Atbalstāmās darbības un izmaksu nosacījumi
Lai nodrošinātu noteikumu projektā izvirzītā mērķa un rādītāju sasniegšanu, noteikumu projekts paredz noteikt maksimālo aizdevuma summu komersantam plānoto darbību īstenošanai. Maksimālā aizdevuma summa noteikta, analizējot kopējās vajadzības nozares attīstībai un projektus, to apjomus un darbības, kas tika īstenoti ES fondu 20214.–2020.gada plānošanas periodā 4.3.1.SAM ietvaros.

Ieguldījumi var tikt veikti neefektīvā centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmā, bet pēc projekta darbību īstenošanas tai jāatbilst efektīvai siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmai, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 26.panta 4. punktam.

Ieguldījumi centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmā ir tādi, kas ir energoefektīvas siltumapgādes sistēmas neatņemama daļa. Energoefektīva centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 124.punktā noteiktajam.

Atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei
Atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei piešķirams saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 46. pantu, lai veicinātu energoefektivitāti centralizētajā siltumapgādē, un ir piešķirams centralizētās siltumapgādes un augstumapgādes ražošanas avota būvniecībai, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes vai aukstuapgādes ražošanas avots, un pārbūvei, ja pēc investīciju ieguldīšanas siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai tiek izmantoti atjaunīgie energoresursi tai skaitā atlikumsiltums; tehnoloģisko pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu iegādes un uzstādīšanas izmaksām, kas tieši nodrošina centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un sadales sistēmas energoefektivitāti; centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un sadales sistēmas pārbūves un būvniecības izmaksām; atbalsta sanēmēja īpašumā, nomā vai koncesijā esošo tehnoloģisko iekārtu demontāžas izmaksām.
Atbalsts pieejams jaunu energoefektīvāku iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kuras nodrošina konkrētā atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību (tai skaitā preču vai pakalpojumu ražošanu), kā arī saimniecisko  darbību nodrošinošos blakusprocesus, ja tās aizstāj esošās  iekārtas; sekundāro energoresursu atgūšanai no tehnoloģiskajiem procesiem vai cits tāds skaidri nosakāms ieguldījums esošajās iekārtās vai saimniecisko darbību nodrošinošos procesos, kura vienīgais mērķis ir uzlabot energoefektivitāti; pieslēguma izveidošanai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveidei ar vai bez pārejas no fosilā kurināmā; citiem pasākumiem saistībā ar vienu vai vairākiem no iepriekš minētajiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai un sasniegto rezultātu ilgtspējai.
Nodrošina jaunu atjaunīgo enerģijas jaudu uzstādīšanu, un ir attiecināms uz ekonomiski pamatotu atjaunīgā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju iegādes un uzstādīšanas izmaksas siltumapgādes un aukstumapgādes ražošanai un piegādei galalietotājiem; atjaunīgo enerģiju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegādes un uzstādīšanas izmaksas pašpatēriņa nodrošināšanai; elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanas vai pārbūves izmaksas, kas nepieciešamas (Noteikumu projekta 23.8. apakšpunkts) minēto elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektroenerģijas sistēmai; jaunu atjaunīgo energoresursu, elektrifikācijas un bezemisiju iekārtu siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai iegādes un uzstādīšanas un gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas; saražotās siltumenerģijas un aukstumenerģijas  uzkrāšanas un uzglabāšanas iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas; centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes pārvades un sadales sistēmas pārbūves un būvniecības izmaksas; projekta iesniedzēja īpašumā, nomā vai koncesijā esošo tehnoloģisko iekārtu demontāžas izmaksas; pasākumi saistībā ar vienu vai vairākiem šo noteikumu 23. punktā  minētajiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai un sasniegto rezultātu ilgtspējai.
Ja projekta ietvaros plānots veikt jauna siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas posma būvniecību ar mērķi centralizētās siltumapgādes sistēmai pievienot jaunu patērētāju, bet projekta iesniedzēja īpašumā nav tehniskās informācijas par jaunā patērētāja siltummezglu, nepieciešams eksperta atzinums, kurā norādīta siltummezgla jauda.
Ja projekta ietvaros tiek veikta saražotās siltumenerģijas un aukstumenerģijas  uzkrāšanas un uzglabāšanas iekārtu iegādes, tās atbilst šādiem kritērijiem:
siltumenerģijas un aukstumenerģijas uzkrāšanas un uzglabāšanas iekārtas tiek uzstādītas pie projekta iesniedzēja īpašumā esošām siltumenerģijas vai aukstumenerģijas iekārtām, kas ražošanai izmanto atjaunīgos energoresursus, vai siltumenerģijas un aukstumenerģijas uzkrāšanas un uzglabāšanas iekārtas tiek uzstādītas vienlaikus ar siltumenerģijas vai aukstumenerģijas iekārtām, kas ražošanai izmanto atjaunīgos energoresursus;
75% no siltumenerģijas un aukstumenerģijas uzkrāšanas un uzglabāšanas iekārtās kalendāra gada laikā uzkrātās un uzglabātās enerģijas tiek saražota attiecīgajā siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas objektā.
Attiecībā uz ieguldījumiem atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanā, komersantiem var tikt attiecinātas izmaksas, kas saistītas ar tādu jaunu sadedzināšanas iekārtu iegādi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/2193 (2015. gada 25. novembris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktajām prasībām. Pasākuma ietvaros netiek attiecinātas izmaksas, kas saistītas ar esošo sadedzināšanas iekārtu aprīkošanu ar attīrīšanas tehnoloģijām.

Projekta ietvaros ir attiecināmas tādu tehnoloģisko pamatiekārtu izmaksas, kā: katli, katlu kurināmā padeves sistēmas, pelnu un izdedžu transportēšanas sistēmas, katlu cauruļu sistēmas, katlu noslēgarmatūra, mērinstrumenti, gaisa/dūmgāzu sistēmas, dūmgāzu attīrīšanas iekārtas, kurināmā noliktavas un padeves sistēmas, elektrosistēmas u.c., kā arī tādu palīgiekārtu izmaksas, kā: recirkulācijas sūkņi, deaeratori, noslēgarmatūra un regulējošā armatūra, ķīmiskās ūdens attīrīšanas iekārtas, putekļu un emisiju samazināšanas iekārtas, t.i. elektrostatiskie filtri, u.c.

Centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcijas un būvniecības izmaksas ietver zemes darbu, centralizētās siltumapgādes ražošanas avota ēku, kurināmā novietņu (šķeldas noliktavu, bedru un laukumu), dūmgāzu monitoringa sistēmu, kurināmā kvalitātes kontroles laboratoriju, šķeldas žāvēšanas iekārtas, pieslēgumu infrastruktūras (elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, ūdens un kanalizācija), u.c. izmaksas.

Siltummezglu rekonstrukcijas un izbūves izmaksas projekta ietvaros ir attiecināmas tikai tad, ja siltummezgls ir projekta iesniedzēja īpašumā vai nomā uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

Vienlaikus atbalstu nepiešķir izmaksām, ja tiek paaugstināta centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitāte, – siltumenerģijas ražošanai izmantoto energoresursu konversijai no atjaunīgiem energoresursiem uz fosiliem energoresursiem; esošai sistēmai paralēlas gāzes piegādes vai siltumapgādes sistēmas izveidošanai vai atjaunošanai; lietotu iekārtu iegādes izmaksām. Izmaksām, kas saistītas ar energoaudita un pārskata par projekta energoresursu ietaupījuma aprēķinu sagatavošanu;  jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādei;  izmaksām, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un attiecībā uz kurām nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi; izmaksām, kas saistītas ar fosilos energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšanu, modernizāciju vai nomaiņu pret citu fosilos energoresursus izmantojošu iekārtu; lietotu iekārtu iegādei.
Ja projekta ietvaros plānots veikt jauna siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas posma būvniecību ar mērķi centralizētās siltumapgādes sistēmai pievienot jaunu patērētāju, bet projekta iesniedzēja īpašumā nav tehniskās informācijas par jaunā patērētāja siltummezglu, nepieciešams eksperta atzinums, kurā norādīta siltummezgla jauda.

Papildus atbalsta un attiecināmo izmaksu nosacījumi

Finansēšanai pasākuma ietvaros ir attiecināmas arī būvprojekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, būvprojekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas tikai ar de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas, ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kā arī izmaksas, kas nepiciešamas horizontālā principa “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”  un principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” nodrošināšanai.

Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Projektā nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas.
Izmaksas ir attiecināmas no noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projekts paredz dokumentus, kas atbalsta saņēmējam elektroniski (izmantojot sabiedrības "Altum" tīmekļvietni) jāiesniedz sabiedrībā "Altum" kopā ar pieteikumu. Iesniedzamo dokumentu tvērums ir atkarīgs no projektā plānotajām darbībām.

Īstenojot projektu, atbalsta saņēmējs nodrošina, ka:
projekta īstenošanas ietvaros nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā;
tiek īstenoti informācijas un publicitātes pasākumi;
vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim;
atbalsta saņēmēja grāmatvedības uzskaitē ir iespējams identificēt un pārbaudīt infrastruktūras siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas ekspluatācijas rezultātā iegūto faktisko peļņu no pamatdarbības;
tiek glabāti dokumentu oriģināli vai to atvasinājumi ar juridisku spēku, kas pamato, kāda ir infrastruktūras ekspluatācijas rezultātā iegūtā faktiskā peļņa no pamatdarbības;
tiek nodrošināta pieeja infrastruktūras atrašanās vietai un ar projekta īstenošanu saistītajiem dokumentiem;
tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu, jeb zaļajām darba vietām, un preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kur integrētas vides prasības.
Atbalsta saņēmējs var piemērot zaļo publisko iepirkumu, sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, inovatīvu publisko iepirkumu vai tā elementus. Atbalsta saņēmējs izvērtē iespējas veikt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, - balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. 

Atbalsta saņēmējs vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā. Projekta ilgtspējas periods ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65. pantā noteiktajam, t.sk. atbalsta saņēmējs ievēro 65. panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās prasības, pretējā gadījumā veic saņemtā finansējuma atmaksāšanu 65. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Pasākuma ietvaros tiek nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar investīcijām, kas pieejamas lokālās un individuālās siltumapgādes uzlabošanai, t.sk. nodrošinot demarkāciju un vienlaikus sekmējot papildinātību ar programmas 2.2.3.6.pasākumā “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” paredzēto atbalstu sadedzināšanas iekārtu nomaiņai mājsaimniecībās un programmas 2.2.3.7.pasākumā “Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē” paredzēto atbalstu esošu vidējas jaudas sadedzināšanas (tai skaitā koģenerācijas) iekārtu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanu, pārbūvei vai rekonstrukcijai. Tāpat pasākuma ietvaros tiek nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar investīcijām, kas pieejamas lokālās un individuālās siltumapgādes uzlabošanai, t.sk. nodrošinot demarkāciju un vienlaikus sekmējot papildinātību ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros pieejamo atbalstu apkures iekārtu nomaiņai.
Pasākuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un arī papildinātība ar programmas 2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” ietvaros plānotajām investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanai rūpniecībā un komersantos, kā arī dzīvojamās ēkās, valsts, kultūras, pašvaldību, profesionālās izglītības iestāžu un zinātniskās infrastruktūras ēkās. Tāpat demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un papldinātība tiks nodrošināta ar Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām energoefektivitātes jomā (investīcijas 1.2.1.1.i “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu”, 1.2.1.2.i “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un P&A aktivitātes (t.sk. bioekonomikā))”, 1.2.1.3.i “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti”, 1.2.1.4.i “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās”).
Vienlaikus projekta īstenošanas laikā atbalsta saņēmējam ir jānodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.
Tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma  saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiks nodrošināti saskaņā ar Regulas 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī tiks ievērotas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Tā kā pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014, dalībvalsts pienākums, atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 11.pantam, ir sniegt ar pasākuma īstenošanu saistīto informāciju Eiropas Komisijai.