Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra  noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.747) 15.¹ punktā un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.416) 19.punktā noteikts, ka valsts pārbaudes darbi vispārējās pamatizglītības pakāpē un vispārējās vidējās izglītības pakāpē ir eksāmens, centralizēts eksāmens un monitoringa darbs, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā. Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 314 “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2023./2024. mācību gadā” noteikti valsts pārbaudes darbi – centralizētie eksāmeni, kas 9.klases skolēniem jānokārto par vispārējās pamatizglītības ieguvi, un valsts pārbaudes darbi – centralizētie eksāmeni un monitoringa darbi, kurus izglītojamie kārto par vispārējās vidējās izglītības ieguvi.
Centralizēto eksāmenu norises kārtību nosaka Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 398 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”. Savukārt spēkā esošajos Noteikumos Nr.1510 reglamentēta eksāmenu un diagnosticējošo darbu norises kārtība, bet nav reglamentēta monitoringa darbu norises kārtība.
Noteikumu Nr.747 un Noteikumu Nr.416 regulējums neparedz valsts pārbaudes darbu īstenošanu diagnosticējošo darbu formā. Līdz ar to no Noteikumiem Nr.1510 ir izslēdzamas normas, kas reglamentē diagnosticējošo darbu norises kārtību, un jāiekļauj normas, kas reglamentē monitoringa darbu norises kārtību.
Nepieciešams arī pilnveidot valsts pārbaudes darbu norises regulējumu atbilstoši Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas (turpmāk – informācijas sistēma) iespējām.
Ņemot vērā, ka izmaiņas paredzētas vairāk nekā pusē Noteikumu Nr.1510 normu, tad saskaņā ar Ministra kabineta 2003. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140. punktu tiek veidots jauns projekts.

Projektā paredzēts noteikt, ka monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs (turpmāk - centrs), tā mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti. Monitoringa darbu vērtēšanu nodrošina centrs saskaņā ar centra izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem. Monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu. Projekts arī paredz, ka eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka centrs. Eksāmenu organizē izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.
Eksāmenu vērtē izglītības iestādes vadītāja vai pašvaldības atbildīgās amatpersonas norīkota eksāmena komisija saskaņā ar attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem un centra izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem.
Projekts paredz izmaiņas saistībā ar izglītojamo pieteikšanos un reģistrāciju monitoringa darbiem un eksāmeniem (turpmāk abi kopā – valsts pārbaudes darbi). Izglītojamie, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, informācijas sistēmā atzīmē valsts pārbaudes darbus, kurus viņi vēlēsies kārtot. Izglītības iestādei ir pienākums pārbaudīt, vai visi izglītojamie pieteikušies kārtot nepieciešamos valsts pārbaudes darbus.
Projektā paredzēts termiņš un kārtība izglītojamo un nepilngadīgu izglītojamo likumisko pārstāvju iepazīstināšanai ar projektā noteiktajām prasībām, kā arī ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā, paredzot, ka iepazīstināšanu nodrošina izglītības iestādes vadītājs līdz attiecīgā mācību gada 1.novembrim, kad sākas pieteikšanās attiecīgā mācību gada valsts pārbaudes darbiem informācijas sistēmā, paredzot, ka iepazīšanos izglītojamie, kas atrodas ieslodzījuma vietā, un 9. klases izglītojamie apliecina ar parakstu klases vai grupas žurnālā vai ar identifikāciju elektroniskajā žurnālā; izglītojamie vidējās izglītības pakāpē iepazīšanos apliecina, veicot atzīmi informācijas sistēmā, piesakoties valsts pārbaudījumiem; savukārt nepilngadīgu izglītojamo likumiskie pārstāvji iepazīšanos apliecina izglītības iestādes noteiktajā kārtībā (piemēram, ar identifikāciju izglītības iestādes elektroniskajā žurnālā vai ar ierakstu izglītības iestādes izstrādātajā veidlapā, vai citā izglītības iestādē noteiktā veidā).
Projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus izglītojamiem, kuriem ir Valsts pedagoģiski medicīniskās vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – pedagoģiski medicīniskā komisija) atzinums par atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas līdz attiecīgā mācību gada 1. martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam. Projektā paredzēts, ka valsts pārbaudes darbos piemēro tos atbalsta pasākumus, kādi paredzēti atbilstošajam traucējuma veidam un kādus izglītojamais ir saņēmis izglītības programmas īstenošanas procesā.
Projektā paredzēts noteikt, ka valsts pārbaudes darbu vadītāju un vērtētāju sarakstu un eksāmenu komisijas sastāvu izglītības iestāde ievada informācijas sistēmā un izliek izglītības iestādē izglītojamiem pieejamā vietā ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms attiecīgā mācību gada pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas.
Lai izglītojamie, kā arī izglītības iestāde varētu savlaicīgi uzsākt gatavošanos valsts pārbaudes darbiem, projekts paredz, ka centrs līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam publicē valsts pārbaudes darba programmu savā tīmekļvietnē.
Lai nodrošinātu informācijas neizpaušanu pirms valsts pārbaudes darba norises, valsts pārbaudes darbu norise notiks tiešsaistē informācijas sistēmā, daļa valsts pārbaudes darba materiālu tiks nosūtītas slēgtās aploksnēs atbilstoši pieteikto izglītojamo skaitam, un daļa valsts pārbaudes darba materiālu tiks piegādāti, izmantojot informācijas sistēmu.
Projektā paredzēts, ka valsts pārbaudes darbu materiāli papīra formā slēgtās aploksnēs (turpmāk – materiāli) tiks piegādāti pašvaldībām centra noteiktajās materiālu piegādes vietās un laikos un nodoti attiecīgās pašvaldības atbildīgajai amatpersonai, kura, savukārt, izglītības iestādēm paredzētās aploksnes ar materiāliem nodos attiecīgās izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai vai arī citas pašvaldības atbildīgajai amatpersonai, ja pašvaldībai piegādātas citas pašvaldības izglītības iestādei adresētas aploksnes. Materiāli atbilstoši informācijas sistēmā reģistrētajam izglītojamo skaitam, kas kārtos attiecīgo valsts pārbaudes darbu, tiks piegādāti pašvaldībai nodošanai visām tās teritorijā esošajām izglītības iestādēm neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja, pamatojoties uz Izglītības likuma 18. panta otrās daļas 11. punktu, kas nosaka, ka  pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde nodrošina valsts pārbaudes darbu, tai skaitā centralizēto eksāmenu, organizēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Projektā paredzēts noteikt, ka valsts pārbaudes darba materiāls papīra formā, valsts pārbaudes darba materiāla elektroniskās versijas un to atvasinājumi ir ierobežotas pieejamības informācija līdz attiecīgā valsts pārbaudes darba norises beigām.
Atšķirībā no Noteikumiem Nr.1510, projekts paredz valsts pārbaudes darbu norisē izmantot informācijas sistēmu, kurā apstrādājamos personu datus, to apjomu, glabāšanas termiņus un personas datu dzēšanas nosacījumus nosaka Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra noteikumi Nr. 117 “Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi”. Tādējādi no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (turpmāk – Regula) izriet, ka datu par izglītojamo vērtējumiem apstrāde ir pamatojama ar uzdevumu, ko sistēmas pārzinis veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, lai veiktu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu.
Projekts paredz valsts pārbaudes darba vai tā daļas norisi tiešsaistē un visa darba vai daļas automātisko vērtēšanu. Projekts paredz, ka izglītības iestādei valsts pārbaudes darba vai tā daļas norises nodrošināšanai tiešsaistē atbilstoši izglītojamo skaitam jānodrošina datori ar interneta pieslēgumu.
Projektā paredzēts, ka gadījumā, ja izglītības iestāde nevar nodrošināt valsts pārbaudes darba norisi atbilstoši valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem, piemēram, interneta vai elektroenerģijas padeves traucējumu dēļ, vai arī tehniskā nodrošinājuma nepilnību dēļ nevar nodrošināt valsts pārbaudes darba vai tā daļas norisi tiešsaistē izglītojamiem, kas atrodas ieslodzījuma vietā, izglītības iestādes vadītājs par to nekavējoties informē centru. Šādā gadījumā centrs izglītības iestādei nosaka citus valsts pārbaudes darba norises darbību laikus un, ja nepieciešams, valsts pārbaudes darba materiālu piegādes veidu, un par to veic atzīmi informācijas sistēmā.
Projektā paredzēts, ka monitoringa darbu centralizētu vērtēšanu organizēs centrs.
Projekts paredz, ka centrs veic monitoringa darbu vērtētāju atlasi, piesaistot personas, kuras ir apguvušas centra organizētos valsts pārbaudes darbu vērtēšanas kursus, nokārtojušas centra organizēto valsts pārbaudes darbu vērtēšanas kursu pārbaudījumu un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: (1) ir attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs, kas Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS) reģistrēts kā vispārējās vidējās izglītības vai vispārējās pamatizglītības pedagogs; (2) VIIS reģistrēts kā akadēmiskais personāls atbilstošajā zinātnes nozarē; (3) ir bijušais attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs; (4) ir izglītības metodiķis.
Projektā paredzēts, ka centrs veic valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes ekspertu atlasi, piesaistot personas, kuras ir apguvušas centra organizētos valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursus un nokārtojušas centra organizēto valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursu pārbaudījumu. Lai sagatavotu valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes ekspertus, centrs organizēs valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursus 36 akadēmisko stundu apjomā, kuros iekļautas tēmas par valsts pārbaudes darbu satura veidošanu un vērtēšanas kritēriju izstrādi un kuru beigās jānokārto valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursu noslēguma pārbaudījums.
Lai sagatavotu monitoringa darbu vērtētājus, centrs organizēs valsts pārbaudes darbu vērtēšanas kursus 12 akadēmisko stundu apjomā, kuru beigās jānokārto valsts pārbaudes darbu vērtēšanas kursu noslēguma pārbaudījums.
Valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursu 36 akadēmisko stundu apjomā un valsts pārbaudes darbu vērtēšanas kursu 12 akadēmisko stundu apjomā īstenošanas finansēšana 2024.gadā tiks nodrošināta no Izglītības un zinātnes ministrijas 2024. gada valsts budžeta apakšprogrammas 01.11.00 “Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana” finanšu līdzekļiem un no Izglītības un zinātnes ministrijas 2024. gada valsts budžeta apakšprogrammas 42.06.00 “Valsts izglītības satura centra darbības nodrošināšana” finanšu līdzekļiem. Papildus finansējums nav nepieciešams.
Tādējādi jebkura persona, kura atbilst projektā minētajiem kritērijiem un nokārtojusi valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes ekspertu kursu noslēguma pārbaudījumu vai valsts pārbaudes darbu vērtētāju kursu noslēguma pārbaudījumu, būs tiesīga sniegt attiecīgos pakalpojumus. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai tāda pakalpojumu sniedzēju atlase, kas paredz visu pakalpojumu sniedzēju atlasi un iesaistīšanu pakalpojuma sniegšanā, kuri atbilst noteiktajiem kvalifikācijas atbilstības kritērijiem un prasību minimumam, nav uzskatāma par iepirkuma līgumu  (skat. Eiropas Savienības Tiesas 2018.gada 1.marta spriedumu lietā C-9/17).
Projektā paredzēts, ka centrs piecu nedēļu laikā pēc attiecīgā monitoringa darba norises dienas monitoringa darba rezultātus (veselos procentos, bez aritmētiskās noapaļošanas) katrā daļā un visā darbā ievada un aktualizē informācijas sistēmā. Savukārt eksāmena rezultātus izglītojamam paziņo septiņu darbdienu laikā pēc eksāmena norises izglītības iestādē noteiktajā kārtībā.
Projektā paredzēts, ka ar tā spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumi Nr. 1510 "Valsts pārbaudījumu norises kārtība".