Anotācija (ex-ante)

4.1.2.7. pasākuma ieviešanas gaitā konstatēts, ka kvalitatīvas un vienotas veselības aprūpes nodrošināšanai valstī ir būtiski izstrādāt vienotus standartus un pilnveidot ārstniecības procesa kvalitāti atsevišķās veselības aprūpes jomās. Analizējot esošo situāciju, secināts, ka ārstniecības iestādēm trūkst vienotas metodiskās vadības, kas nodrošinātu konsekventu, uz pierādījumiem balstītu un profesionāli saskaņotu pieeju ārstniecības procesiem visā valstī.

Lai risinātu identificēto problēmu, pamatojoties uz deleģējumu Ārstniecības likuma 9.panta sestajā daļā, kā arī atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par slimnīcu tīkla attīstību”, kas izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2024.gada 30.aprīļa sēdē (prot.Nr.18 49.§), ir izstrādāti un 2024. gada 13. augusta Ministru kabineta sēdē apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 543 “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi”. Minētie noteikumi paredz metodiskās vadības modeļa ieviešanu un turpmāku attīstību veselības nozarē, izveidojot metodiskās vadības institūcijas prioritārajās veselības aprūpes jomās. Šīs institūcijas nodrošinās augsta līmeņa zināšanu un kompetenču pārnesi profesionālajā vidē, sekmējot kvalitatīvu un vienotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Ārstniecības iestāde, kurai piešķirts vai tiks piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss konkrētajā veselības aprūpes jomā, kļūs par nozares profesionālās kompetences centru. Šāda iestāde, kurai piešķirts vai tiks piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss noteiktajā veselības aprūpes nozarē, būs iestāde, kura ne vien praktizē un izglīto, bet ir apveltīta ar padomdevēja tiesībām noteiktos, sarežģītos cilvēka veselības un klīnisko strīdu gadījumos, iestāde savā jomā ir jaudīgāka, ar lielāku ražošanas apgrozījumu, standartizētiem, kvalitatīviem resursiem un zinošiem speciālistiem, kuri uzņemas un risina problēmas, kuras citiem nav “pa spēkam”. 

Šobrīd atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem ir izveidotas metodiskās vadības institūcijas prioritārajās veselības aprūpes jomās – onkoloģijā, kardioloģijā, psihiatrijā (tostarp bērnu psihiatrijā), pediatrijā, traumatoloģijā un ortopēdijā, radioloģijā, rehabilitācijā un ģimenes medicīnā. Atbilstoši pakalpojumu attīstības vajadzībām plānots paplašināt metodiskās vadības institūciju tīklu, izveidojot institūcijas arī citās jomās, piemēram, dzemdniecības - ginekoloģijas jomā.

Metodiskās vadības institūcijas jau darbojas un ir atbildīgas par attiecīgās veselības aprūpes jomas attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot padomdevēja funkcijas esošajām valsts pārvaldes institūcijām un citām ārstniecības iestādēm. Detalizēta metodiskās vadības institūciju sadarbība un savstarpējā lomu sadalījuma principi ar Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju ir noteikti trīspusējā deleģēšanas līgumā.

Ņemot vērā to, ka viena no 4.1.2.7. pasākuma darbībām ir klīnisko kvalitātes indikatoru, klīnisko pacientu ceļu un uz starptautiski atzītām vadlīnijām profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu izstrāde, aktualizēšana, ieviešana un uzraudzība, kā arī ņemot vērā metodiskās vadības institūciju kompetences atsevišķās ārstniecības jomās, ir svarīgi precizēt, ka pasākuma ietvaros tiek nodrošināta arī klīnisko vadlīniju aktualizēšana, balstoties uz veselības nozares stratēģiskajām prioritātēm, un tām jomām kurās izveidoti metodiskās vadības centri (institūcijas), 4.1.2.7. pasākuma ieviesējs sadarbības partnera statusā var piesaistīt attiecīgo institūciju ārstniecības procesu izvērtēšanai un klīnisko kvalitātes indikatoru un vadlīniju, algoritmu un pacientu ceļu izstrādei un pilnveidošanai. Plānojot darbu pie klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu un klīnisko pacientu ceļu izstrādes un aktualizēšanas, 4.1.2.7. pasākuma ieviesējs informē metodiskās vadības institūciju attiecīgajā jomā, nodrošinot koordinētu klīniskās dokumentācijas izstrādes procesu un novēršot dubultā finansējuma risku, kā arī informē metodiskās vadības institūcijas par plānotajiem pasākumiem, kuri skar metodisko vadības institūciju darbības jomu. Savukārt, pārējās ārstniecības jomās, kurās metodiskās vadības institūcijas nav izveidotas, vai citos gadījumos, minētās darbības tiek īstenotas iepriekš īstenotajā kārtībā, proti, finansējuma saņēmējs atbilstoši nozares rīcībpolitikas prioritātēm izsludina atklātu iepirkuma konkursa procedūru, ievērojot Publisko iepirkumu likuma prasības. Papildus minētajam, atsevišķu darbību īstenošanai 4.1.2.7. pasākuma ieviesējs (SPKC) sadarbības partnera statusā var piesaistīt arī vadošo valsts pārvaldes iestādi veselības nozarē, kas izstrādā, organizē un uzrauga valsts politiku sabiedrības veselības jomā, – Veselības ministriju. 

Tāpat, lai sekmētu paradigmas maiņu sabiedrībā par veselību veicinošiem pasākumiem, nodrošinātu aktivitāšu īstenošanu, kas veicina praktisku sabiedrības iesaisti, kā arī stiprinātu ārstniecības procesa kvalitātes pārvaldību un SPKC administratīvo kapacitāti metodiskā atbalsta sniegšanā ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos, ar 2025. gada 28. novembra veselības ministra rezolūciju Nr. 01-07.1/40 par veicamajiem pasākumiem sabiedrības veselības un ārstniecības procesa kvalitātes pārvaldības procesa stiprināšanas jomā ir noteikts, ka Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta Nr. 4.1.2.7/1/24/I/001 funkcijas un pienākumus pārņem SPKC. Rezolūcija paredz, ka pārceltās amata vietas ir terminētas atbilstoši projekta darbības un finanšu plūsmas termiņiem, kā arī nosaka kārtību, kādā nepieciešams nodrošināt attiecīgo pēcuzraudzības funkciju pārcelšanu (ja tādas izriet no projekta iepriekšējā perioda saistībām), nodrošinot šo funkciju nepārtrauktību SPKC. Tāpat rezolūcija nosaka veicamos pasākumus, lai nodrošinātu visu ar projektu saistīto dokumentācijas un procesu nodošanu SPKC, kā arī sadarbības mehānismu starp Veselības ministrijas un SPKC kolēģiem. 
  
Papildus jāņem vērā, ka atbilstoši 2012. gada 3. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 241 "Slimību profilakses un kontroles centra nolikums" SPKC ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valstī sabiedrības veselības politiku epidemioloģiskās drošības un slimību profilakses apakšjomās un veselības aprūpes politiku veselības aprūpes kvalitātes apakšjomā. SPKC nodrošina arī veselības veicināšanas politikas īstenošanu un koordināciju. Viena no SPKC noteiktajām funkcijām ir nodrošināt metodisku atbalstu ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos. Šīs funkcijas izpildei centrs veic vairākus uzdevumus, tostarp: veido, uztur un papildina klīnisko vadlīniju datubāzi, izstrādā un ārstniecības iestādēm izplata metodiskos ieteikumus ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības paaugstināšanai, sniedz metodisku atbalstu, ārstniecības iestādēm analizējot ar pacientu drošību saistītus neparedzētus gadījumus, uzkrāj datus par veselības aprūpes rezultatīvajiem rādītājiem un indikatoriem un veic to analīzi, kā arī pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Attiecīgi, finansējuma saņēmēja nomaiņa ir saistīta ar valsts veselības politikas mērķu īstenošanas pilnveidi un institucionālās atbildības koncentrēšanu vienā iestādē, kuras kompetencē ietilpst sabiedrības veselības veicināšana, metodiskais atbalsts ārstniecības iestādēm, kā arī veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības jautājumi. Projekta pārņemšana SPKC nodrošinās ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumu metodisko atbalstu vienā institūcijā. Tas uzlabos resursu izmantošanas efektivitāti un veicinās vienotu pieeju datu analīzei, indikatoru uzraudzībai un metodisko materiālu izstrādei.

Veicot izvērtējumu, konstatēts, ka SPKC atbilst sākotnēji finansējuma saņēmējam izvirzītajiem projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem, tas ir, atbilst MK noteikumos noteiktajam iesniedzēju lokam (1.1. kritērijs), tam Latvijas Republikā nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda, kas kopsummā katram atsevišķi pārsniedz 150 euro (1.2. kritērijs) un tam ir pietiekama īstenošanas un finanšu kapacitāte projekta īstenošanai (1.7. kritērijs). Finansējuma saņēmēja nomaiņa nemaina projekta mērķus, atbalstāmās darbības, sasniedzamos rezultātus vai mērķa grupas, līdz ar to tā nav uzskatāma par būtiskām izmaiņām Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai izpratnē. Vienlaikus, no audita un izsekojamības viedokļa secināms, ka finansējuma saņēmēja nomaiņa tiks veikta pēctecīgi, nodrošinot visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu, saistību, finanšu plūsmu un uzskaites nepārtrauktību. SPKC kā valsts pārvaldes iestāde nodrošinās atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, finanšu uzskaiti un audita prasību ievērošanu, tādējādi mazinot riskus, kas saistīti ar finansējuma saņēmēja nomaiņu.

Noteikuma projekts paredz, ka no 2026. gada 5. maija par finansējuma saņēmēju kļūst SPKC, kas saskaņā ar 2025. gada 28. novembra veselības ministra rezolūcijā Nr. 01-07.1/40 par veicamajiem pasākumiem sabiedrības veselības un ārstniecības procesa kvalitātes pārvaldības procesa stiprināšanas jomā pārņem Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta Nr. 4.1.2.7/1/24/I/001 funkcijas un pienākumus.

Tāpat noteikuma projekts paredz, ka 4.1.2.7. pasākuma ieviesējs pasākuma darbības "klīnisko vadlīniju, klīnisko kvalitātes indikatoru, klīnisko pacientu ceļu un uz starptautiski atzītām vadlīnijām profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu izstrāde, aktualizēšana, ieviešana un uzraudzība" īstenošanā, kā arī citu darbību ieviešanai var piesaistīt sadarbības partnerus – Veselības ministrijas noteiktās metodiskās vadības institūcijas, un pirms pasākuma darbību īstenošanas informē attiecīgās jomas metodiskās vadības institūcijas par tiem plānotajiem pasākumiem, kuri skar konkrētās jomas metodiskās vadības institūcijas darbību. Minētās institūcijas saskaņā ar Veselības ministrijas noslēgtu deleģēšanas līgumu īsteno metodiskās vadības funkcijas un veic metodiskās vadības institūcijai noteiktos pienākumus savas kompetences jautājumos, sniedzot profesionālu atbalstu un padomu pasākuma mērķu sasniegšanai. Noteikuma projekts paredz papildināt, ka minētās darbības ietvaros var tikt īstenoti arī izmēģinājuma projekti (pilotprojekti), kuru īstenošanai ir attiecināmas projekta ietvaros radušās izmaksas, kas saistītas ar pilotprojekta vadību un darbības nodrošināšanu, tostarp ar jauna veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanu un funkcionēšanu saistītās izmaksas, personāla izmaksas, materiāltehniskā nodrošinājuma izmaksas pilotprojekta īstenošanas laikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pielāgojuma izmaksas, transporta izmaksas, kā arī citas ar izmēģinājuma projekta īstenošanu saistītās izmaksas. Pilotprojektu ietvaros plānots testēt jaunus, inovatīvus risinājumus un pieejas medicīnā un pacientu aprūpē, lai izvērtētu to efektivitāti, sasniegtos rezultātus un potenciālu plašākai ieviešanai turpmākajā veselības aprūpē, kā arī to pievienoto vērtību veselības aprūpes sistēmai kopumā. Pilotprojekta rezultāti tiks apkopoti un izvērtēti, lai lemtu par pilotprojektos testēto risinājumu turpmāku attīstību, pielāgošanu vai iespējamu ieviešanu plašākā mērogā veselības aprūpes sistēmā metodiskās vadības funkciju ietvarā, ņemot vērā to efektivitāti, ilgtspēju un pieejamos resursus. Savukārt, sākot ar 2026. gada 5. maiju, kad par 4.1.2.7. pasākuma finansējuma saņēmēju kļūst SPKC, 4.1.2.7. pasākuma ieviesējs pasākuma darbības "klīnisko vadlīniju, klīnisko kvalitātes indikatoru, klīnisko pacientu ceļu un uz starptautiski atzītām vadlīnijām profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu izstrāde, aktualizēšana, ieviešana un uzraudzība" īstenošanā, kā arī citu darbību ieviešanai var piesaistīt arī vadošo valsts pārvaldes iestādi veselības nozarē, kas izstrādā, organizē un uzrauga valsts politiku sabiedrības veselības jomā, – Veselības ministriju.

Ņemot vērā minēto un to, ka, pamatojoties uz Veselības ministra 19.12.2025. rīkojumu Nr. 01-01.1/207 "Par divu Eiropas Sociālā fonda Plus projektu īstenošanas pārcelšanu", projekta Nr. 4.1.2.1/1/24/I/001 īstenošanas funkciju pārcelšana no Veselības ministrijas uz Slimību profilakses un kontroles centrs tiks nodrošināta līdz 2026. gada 5. maijam, tiek precizēti MK noteikumu Nr. 807 1.4., 13., 14., 15.2., 16., 17., 18., 22. un 23. punkti, kā arī tiek papildināti Ministru kabineta noteikumi, nosakot 4.1.2.7. pasākuma finansējuma saņēmēja maiņas un sadarbības partneru piesaistes kārtību, nepieciešamo dokumentāciju, funkciju un pienākumu izpildi attiecībā uz pasākuma darbību īstenošanu. Noteikumu projekts paredz saglabāt vienotās likmes piemērošanu projekta personāla atlīdzības izmaksām. Plānots, ka projekta vadības personāla izmaksas tiks plānotas finansējuma saņēmējam, savukārt projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas – projekta sadarbības partneriem, kuri īstenos pasākuma darbību "klīnisko vadlīniju, klīnisko kvalitātes indikatoru, klīnisko pacientu ceļu un uz starptautiski atzītām vadlīnijām profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu izstrāde, aktualizēšana, ieviešana un uzraudzība" vai citas pasākuma darbības atbilstoši nozares rīcībpolitikas prioritātēm un aktualitātei. Minētās personāla izmaksas tiks plānotas projekta iesniegumā, piemērojot vienoto likmi, savukārt konkrētie sadarbības partneru uzdevumi, pienākumi un atbildība tiks noteikti starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri noslēgtajos sadarbības līgumos.

Ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos pacientu aprūpes nepārtrauktības un aprūpes kvalitātes nodrošināšanas nolūkos vispiemērotākais risinājums ir izglītojošo pasākumu organizēšana ārvalstīs, kur ir iespējams uz vietas iepazīties ar pielietotajām metodēm, klīniskās prakses pieejām un veselības aprūpes sistēmas darbību, 4.1.2.7. pasākuma ieviešanas nosacījumi tiek papildināti, paredzot arī ārvalstu komandējumu izmaksas kā attiecināmas izmaksas minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī citiem projektā iesaistītajiem, ja komandējuma nepieciešamība ir pamatota un tieši saistīta ar projekta mērķa sasniegšanu, tiks plānotas, aprēķinātas un atlīdzinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Papildus minētajam noteikumu projekts paredz paplašināt attiecināmo izmaksu tvērumu, ietverot arī iekšzemes komandējumu izmaksas un transporta izmaksas, lai nodrošinātu šo noteikumu 15.2.–15.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu. Iekšzemes komandējumu izmaksas tiks segtas atbilstoši vadošās iestādes metodikā "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam īstenošanai" iekļautajiem nosacījumiem, savukārt, transporta izmaksas atbilstoši vadošās iestādes apstiprinātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai".

Atbilstoši ES Savienības Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 4.1.2.7. pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 160 “Pasākumi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)” – ESF+ finansējums 2 588 250 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ESF+ finansējums 2 588 250 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ESF+ finansējums 2 588 250 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ESF+ finansējums 2 588 250 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” - ESF+ finansējums 2 588 250 euro.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs nepieciešams veikt izmaiņas īstenošanā esošajā projektā, izdarot grozījumus vienošanās par projekta īstenošanu, kā arī nomainot finansējuma saņēmēju un paredzot iespēju iesaistīt sadarbības partnerus. Kopumā minētie grozījumi ir vērsti uz labāku 4.1.2. SAM mērķa sasniegšanu un iznākumu rādītāju sasniegšanu, un tie uzskatāmi par nebūtiskiem, jo neparedz atbalsta apjoma izmaiņas, neietekmē projekta atlasi, Programmas rādītājus un kopējo 4.1. prioritātes “Veselības veicināšana un aprūpe” atbalsta apjomu.