Anotācija (ex-ante)

[1] Tieslietu ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par risinājumiem vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai" (23-TA-1954, Ministru kabineta 09.04.2024. prot. Nr.15 57.§). Atbilstoši protokollēmuma 2.punktam Ekonomikas ministrijai uzdots sadarbībā ar Tieslietu ministriju atbilstoši informatīvajā ziņojumā ietvertajai informācijai līdz 2024. gada 1. jūnijam vienoties par savstarpējām datu izmantošanas iespējām, nodrošinot Būvniecības informācijas sistēmas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datu apmaiņas efektivizēšanu un maksimāli automatizētu datu reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā prasību pirmspārbaudi, gadījumā, kad zemes īpašnieks uz sev piederošas zemes uzbūvējis dzīvojamo māju, un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā detalizētu informatīvo ziņojumu par būvniecības un kadastra jomas prasībām vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai attiecībā uz gadījumiem, kad zemes īpašnieks būvē dzīvojamo māju uz savas zemes. Pašlaik Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) ir noteikts, ka paskaidrojuma rakstu piemēro pirmās grupas dzīvojamo ēku un palīgēku jaunai būvniecībai, novietošanai, pārbūvei bez lietošanas veida maiņas un atjaunošanai, savukārt būvniecības iesniegums (būvatļauja) ir nepieciešama otrās grupas dzīvojamās ēkas jaunai būvniecībai. Lai samazinātu administratīvo slogu, nepieciešams pārskatīt būvniecības ieceres iesnieguma veidu minēto ēku būvniecībai.

 

[1] Informatīvā ziņojuma saskaņošanas procesā Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija vienojās, ka visām pirmās grupas dzīvojām ēkām un palīgēkām jebkuru būvdarbu veikšanai, kas nemaina to lietošanas veidu, piemēro paziņojumu par būvniecību, savukārt otrās grupas dzīvojamām ēkām, ko var būvēt būvētājs, piemēro paskaidrojuma rakstu. Ņemot vērā panākto vienošanos ar Tieslietu ministriju, ar tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) 1.2. apakšpunktu Ēku būvnoteikumi papildināti ar 7.¹6. apakšpunktu, nosakot, ka paziņojums par būvniecību ir būvniecības iesnieguma veids pirmās grupas dzīvojamo ēku un palīgēku jaunai būvniecībai, novietošanai, pārbūvei bez lietošanas veida maiņas vai atjaunošanai.
 

[2] Pašlaik Latvijā attīstās rūpnieciski ražotu ēku ražošana, taču normatīvajā regulējumā nav pilnvērtīgi noteiktas prasības rūpnieciski ražoto ēku dokumentācijai, būvniecības procesam, kā arī nav noteikta būvniecības dalībnieku atbildība par saražotās ēkas atbilstību izstrādātajai dokumentācijai.
Ēku būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus, kā arī būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu nosaka Ēku būvnoteikumi. Attiecībā uz rūpnieciski ražoto ēku būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi Ēku būvnoteikumu 21. punkts nosaka, ka gadījumā, ja paredzēta otrās vai trešās grupas ēkas gatavā būvizstrādājuma izmantošana vai atkārtota būvprojekta (tipveida projekta) piesaistīšana konkrētajā zemes gabalā, būvprojekta izstrādātājs atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā pārējo nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atbilstoši plānotajai iecerei un paredzētajam būvniecības veidam. Minētā tiesību norma nesniedz skaidrojumu par personu sadarbību pie projektēšanas, pie būvdarbiem, kā arī nedod skaidrību par atbildības sadalījumu starp ražotāju un būvdarbu veicēju.
 Pašlaik rūpnieciski ražoto ēku ražotāji piedāvā Latvijas tirgū divu veidu pakalpojumus. Vienā gadījumā pasūtītājs pie ražotāja pasūta gatavu ēku pēc iepriekš izstrādātā individuālā būvprojekta. Šajā gadījumā būvniecības process norisinās atbilstoši vispārīgai kārtībai. Savukārt otrā gadījumā pasūtītājs izvēlas vienu no ražotāja rīcībā esošiem tipveida projektiem. Pēc pasūtījuma saņemšanas ražotājs saražo ēku un pēc tam piegādā un uzstāda to uz iepriekš izbūvētiem pamatiem.
Tas, kā šobrīd rūpnieciski ražoto ēku tirgus ir izveidojies attiecībā uz ražotāja tipveida projektiem ir jāintegrē Ēku būvnoteikumos - nepieciešams nodrošināt, ka rūpnieciski ražotas ēkas tiek piedāvātas tirgū ar tādu dokumentācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs būvprojektam un dod iespēju rūpnieciski ražotas ēkas pircējam, iegādājoties ēku, pārliecināties par tās atbilstību būvniecības normatīvo aktu prasībām.
Nozares eksperti 2023. gadā ierosināja rūpnieciski ražoto ēku ražotājiem pirms ēku piedāvāšanas Latvijas tirgū izstrādāt tehnisko pasi, savukārt tehniskās pases sastāvu noteikt normatīvajā regulējumā.

[2] Lai integrētu Ēku būvnoteikumos rūpnieciski ražoto ēku būvniecības kārtību, Ēku būvnoteikumi papildināti ar 20.¹ punktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas ēkas ražotāja būvspeciālists atbilstošajā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā rūpnieciski ražotas ēkas tehnisko pasi. Savukārt 20.² punktā tiek noteikts tehniskās pases sastāvs. Rūpnieciski ražotas ēkas tehniskā pase tiks izstrādāta pirms ēkas piedāvāšanas Latvijas tirgū, kas sniegs ēku pircējiem pilnu informāciju par ēkas atbilstību būvniecības normatīvajam regulējumam.
Tāpat precizēts Ēku būvnoteikumu 21. punkts, nosakot, ka gadījumā, ja paredzēta otrās vai trešās grupas rūpnieciski ražotas ēkas izmantošana, būvprojekta izstrādātājs atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā pārējo nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju.
Vienlaikus Ēku būvnoteikumi papildināti ar 24.¹ punktu, nosakot, ka ierosinot būvniecību šo noteikumu 7.² 10. apakšpunktā minētajā gadījumā (otrās grupas rūpnieciski ražotas dzīvojamās ēkas, kuras kopējā platība nepārsniedz 170 m2), institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno Ēku būvnoteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī rūpnieciski ražotas ēkas tehnisko pasi, ģenerālplānu un ēkas pamatu konstruktīvo risinājumu.
Ar Noteikumu projekta 1.8. apakšpunktu Ēku būvnoteikumi papildināti ar 26.¹ punktu, nosakot, ka ierosinot otrās grupas rūpnieciski ražotas ēkas būvniecību, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno Ēku būvnoteikumu 8. punktā minētos dokumentus, kā arī rūpnieciski ražotas ēkas tehnisko pasi, ģenerālplānu, ēkas pamatu konstruktīvo risinājumu, saskaņojumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, pieslēgumu saskaņojumus ar inženiertīklu īpašniekiem un darbu organizēšanas shēmu.
Lai noteiktu ražotāja tiesības veikt ēkas montāžas būvdarbus, papildināts Ēku būvnoteikumu 101. punkts, nosakot, ka rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā ēkas montāžas būvdarbus var veikt rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs, kas reģistrējies būvkomersantu reģistrā. Tāpat Ēku būvnoteikumi papildināti ar 106.¹ punktu, nosakot, ka gadījumā, ja būvdarbus veic rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs, viņš uzņemas būvdarbu veicēja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.
Rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā būvkomersants veic ierakstus būvdarbu žurnālā par ēkas pamatu izbūvi, bet ražotājs - par ēkas montāžas būvdarbiem būvlaukumā.
Vienlaikus Ēku būvnoteikumi papildināti ar 134.¹ punktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā par ēkas atbilstību izstrādātajai ēkas tehniskajai pasei atbild rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs.
Ēku būvnoteikumos precizēts 158. punkts, nosakot, ka būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā - ražotājs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas (izņemot sezonas ēku) vai tās daļas nodošanas, kā arī precizēts 176. punkts, nosakot, ka būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā - ražotājs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc ēkas vai tās daļas nodošanas ekspluatācijā.

[3] Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72) 3.2.1. pasākumu dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā nepieciešams samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m² uz 170 m².
Vēršam uzmanību, ka regulējums par 400m2 bija radies vēsturiski. No iepriekšējiem Vispārīgiem noteikumiem viņš pēc būtības ir pārnests uz Ēku būvnoteikumu 107.1.apakšpunktu. Konsultējoties ar būvvalžu pārstāvjiem, praksē mēs redzam, ka personas raksta, ka veic būvdarbus saviem spēkiem, bet faktiski šos būvdarbus veic dažāda veida brigādes. Pamatā šīs brigādes nav reģistrējušās būvkomersantu reģistrā. Līdz ar to tas mērķis, ko mēs gribējām, lai personai ļautu pašai sev būvēt, faktiski netiek sasniegts. Faktiski ar šādu regulējumu mēs veidojam pelēko ekonomiku. Konsultējoties ar sadarbības partneriem, ko persona reāli pati ir spējīga būvēt savām vajadzībām, nepiesaistot būvniekus, tika noskaidrots optimālais risinājums - tā ir ēka ar kopējo platību līdz 170 m².
 

[3] Ar Noteikumu projekta 1.12. apakšpunktu Ēku būvnoteikumos precizēts 107.1. apakšpunkts, nosakot, ka būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstāks par diviem stāviem un kuru kopējā platība nav lielāka par 170 m². Vienlaikus pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka būvniecības ierosinātājiem, kuriem ir atļauts to darīt šobrīd saviem spēkiem, nekas nemainīsies. Iesāktos procesus, kas ir uzsākti līdz šī regulējuma spēkā stāšanas brīdim, varēs pabeigt pēc vecā regulējuma.