Anotācija (ex-ante)

1.Atsevišķu normu formulējums rada neskaidrības, kā dēļ nepieciešami tehniski precizējumi.

2. Saskaņā ar spēkā esošo tiesību akta redakciju telekomunikāciju pakalpojumus var saņemt epidemioloģiski nedrošā vidē, bet telekomunikāciju preces klātienē tirgot tikai epidemioloģiski drošā vidē. Ņemot vērā, ka telekomunikāciju iekārtas ir pirmās nepieciešamības un  tās nereti  tiek iegādātas līdz ar telekomunikāciju pakalpojuma līguma slēgšanu, šo preču tirdzniecība vai noma, slēdzot telekomunikāciju pakalpojumu līgumu, epidemioloģiski nedrošā vidē nebūtu nodalāma. Vienlaikus telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam nebūtu pienākums mainīt savu pieņemto līgumu slēgšanas praksi, piemēram, ja iepriekš minēto telekomunikāciju pakalpojumu pārdošanas brīdī (tajā pašā dienā pie tā paša operatora) bez telekomunikāciju pakalpojuma līguma par precēm tiek noformēts preču tirdzniecības vai nomas līgums.

3. Lai nodrošinātu augstu sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzību, jānosaka, ka veterinārmedicīniskos pakalpojumus ir iespējams sniegt arī gadījumos, kad dzīvnieka īpašnieks/ turētājs nav vakcinēts. Dzīvniekam ir jāsaņem steidzama un neatliekama medicīniskā palīdzība, lai samazinātu tā ciešanas līdz minimumam, neatkarīgi no dzīvnieka īpašnieka/ turētāja pārliecības vai rīcības. Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla dzīvniekam radīt ciešanas vai citādi tam kaitēt. Veterinārmedicīnas likums nosaka pienākumu nodrošināt saslimušajiem dzīvniekiem — savlaicīgu veterinārmedicīnisko aprūpi. 

4.Šobrīd ar MK noteikumu Nr.662 punktu 11. ir noteikts, ka ir aizliegts sniegt pakalpojumus un organizēt pasākumus un citas aktivitātes, ja tiek veicināta cilvēku nekontrolēta drūzmēšanās (pulcēšanās), kā arī ja nav iespējams nodrošināt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu, īpaši attiecībā uz distancēšanās, cilvēku skaita un vienai personai noteiktās minimālās platības prasības nodrošināšanu un kontroles organizēšanu. Ņemot vērā, ka ar MK rīkojumu Nr.720 noteiktās ārkārtējās situācijas laikā iekrīt vairākas svētku un piemiņas dienas, kas noteiktas likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (18. novembris — Latvijas Republikas Proklamēšanas diena; 21. novembris — 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena; 5. decembris — Policijas darbinieku diena; decembra pirmā svētdiena — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena; 24., 25. un 26. decembris — Ziemassvētki (ziemas saulgrieži); 31. decembris — Vecgada diena; 1. janvāris — Jaungada diena), rīkojums papildināts ar prasību, nosakot, ka valsts un pašvaldību iestādes drīkst īstenot aktivitātes šo dienu atzīmēšanai (piemēram, izgaismojot pilsētvidi, izvietojot svētku dekorācijas, veidojot ārtelpu izstādes un ekspozīcijas u.tml.), vienlaikus uzliekot par pienākumus nodrošināt to, lai ar šīs aktivitātēm netiktu veicināta cilvēku nekontrolēta pulcēšanās un epidemioloģiskās drošības prasību neievērošana, t.sk. distances neievērošana. Vienlaikus šajā punktā noteikts, ka minētajās svētku aktivitātēs neietilpst publiski pasākumi “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma” izpratnē (piemēram, koncerti vai performances), kā arī svētku uguņošana un salūts, kas noteiktā vietā un noteiktā laikā var pulcēt lielu skaitu cilvēku.
Šādi pasākumi ir saistīti ar īstermiņa aktivitātēm – uguņošana, salūts, vides izgaismošanas akcijas utm. Šādi īstermiņa pasākumi, kas norisinās ļoti ierobežotā laikā parasti mobilizē lielu skaitu cilvēku, kas vēlas piedalīties pasākumā klātienē. Šādi pasākumi rada papildus slogu sabiedriskajam transportam, rada nekontrolētu cilvēku pulcēšanos uz vietas, cilvēku pastiprinātas plūsmas pasākuma piekļuves ceļos un slogu un pasākuma norisei blakus esošajām sabiedriskajām vietām. Ņemot vērā minēto tiek noteikts, kādas svētku aktivitātes pašvaldību un valsts iestādes var organizēt svētku laikā.

5.Lai novērstu turpmāku Covid-19 izplatības pieauguma  risku, infekcijas izplatību nepieciešams strikti uzraudzīt vietās, kur šis risks ir augsts.
 

 1.-Tā kā ir nolemts tiem darbiniekiem, kas līdz 15. novembrim ir uzsākuši vakcināciju, ļaut turpināt strādāt, nepieciešams arī attiecīgi precizēt atsauces uz vairākiem noteikumu Nr.662 punktiem, kas paredz pretējo.

-Grozījumi rīkojuma 5.10.2 apakšpunktā precizē nosacījumus saimniecisko pakalpojumu (tai skaitā kultūras pakalpojumu vai atrakciju ārtelpās) izmantošanai un pasākumu, tai skaitā sporta sacensību, apmeklēšanai epidemioloģiski drošā vidē, nosakot, ka bērni, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, var izmantot pakalpojumus un apmeklēt pasākumus, taču tikai personu, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, pavadībā, kā arī ievērojot 5.10.5 un 5.10.6. apakšpunktu nosacījumus. Vienlaikus no šiem grozījumiem izriet, ka saimnieciskos pakalpojumus izmantot un pasākumus apmeklēt nevar apmeklēt bērni vieni paši bez pieaugušo klātbūtnes, ja bērniem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.


-Tiek veikti tehniski precizējumi 5.14. punktā, lai precīzi noteiktu to, ka darba laika ierobežojumi neattiecas uz būtiskiem pakalpojumiem un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību, izņemot ielu tirdzniecību un tirgus.

Tiek veikti tehniski precizējumi, lai nodrošinātu skaidru 5.20 punkta interpetāciju, kas nosaka to, ka brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības pakalpojumus un būtiskos saimniecisko pakalpojumus var sniegt tirdzniecības vietas, kuru tirdzniecības pakalpojumu sniegšanai paredzētā platība (neskaitot citas publiski pieejamās telpās - tualetes, koridorus utml.) nepārsniedz 1500 m² un, kas veic pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību epidemioloģiski nedrošā vidē. Tāpat tirdzniecības pakalpojumus var veikt pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un būtisko saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas, kas atrodas tirdzniecības centros, kuru platība pārsniedz 1500m² un šie saimnieciskie un tirdzniecības pakalpojumi tiek sniegti epidemioloģiski drošā vidē. Tāpat brīvdienās un svētku dienās var darboties ikviena tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vieta tirdzniecības centrā, ja tai ir atsevišķa ieeja no ārtelpas un tās apmeklētāji nenonāk tirdzniecības centra koplietošanas telpās, šīs tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas darbojas atbilstošā epidemioloģiskās drošības režīmā. Papildus rīkojuma projektā ir ietverts punkts, kas nosaka, ka tirdzniecības centros esošās tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas nemaina epidemioloģiskās drošības vidi. 


-Tiek redakcionāli precizēti sporta treniņu un sporta sacensību nosacījumi augstākā līmeņa sportistiem epidemioloģiski drošā vidē, konkrētizējot kuras no vispārējām epidemioloģiskām drošības prasībām sportā nav attiecināmas uz augstākā līmeņa sportistiem (par nodrošināmo platību, grupu lielumu, treniņu norises ilgumu, darba laiku sporta sacensībām u.tml.). Tāpat tiesību normu skaidrības nolūkā komandu sporta spēļu augstāko līgu sacensību norises izņēmuma regulējums tiek izdalīts atsevišķi no starptautisko sporta pasākumu (tai skaitā komandu sporta spēļu starptautisko līgu) norises regulējuma, jo vienīgais izņēmums, kad sporta sacensības drīkst norisināties epidemioloģiski daļēji drošā vidē (dzeltenajā režīmā), ir tikai attiecībā uz starptautiskiem sporta pasākumiem (tai skaitā komandu sporta spēļu starptautiskajām līgām), turklāt tikai gadījumā, ja tiek nodrošināta to norise t.s. „burbuļa formātā”, kas paredz visu sacensību organizēšanā un norisē iesaistīto personu pilnīgu nošķiršanu no pārklāšanās ar sacensību organizēšanā un norisē neiesaistītām personām.


2.Tiek paredzēts, lai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji varētu ne tikai sniegt pakalpojumus, bet arī tirgot ar tiem saistītās preces.

3.  Lai praktizējošam veterinārārstam būtu iespējams sniegt veterinārmedicīnisko palīdzību dzīvniekam, nepieciešams noteikt, ka veterinārmedicīniskos pakalpojumus drīkst saņemt bez sadarbspējīga sertifikāta.

4. Lai novērstu nekontrolētu cilvēku pulcēšanos pašvaldību un valsts iestāžu organizētu uguņošanu, salūtu un citu pasākumu ietvarā tiek noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādēm atļauts rīkot svētku un atceres dienu svinīgai atzīmēšanai paredzētas aktivitātes, bet nav atļauts rīkot publiskus pasākumus, kas veicina nekontrolētu cilvēku pulcēšanos, kuras rezultātā nav iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

5. Neskatoties uz to, ka šobrīd Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku periodā, Ziemasvētku un Jaungada svinību laikā. Tādēļ, lai maksimāli novērstu riskus atkārtotam straujam Covid-19 uzliesmojumam, kas radītu smagas sekas uz veselības nozari,  nepieciešams veicināt testēšanu kolektīvos, kur ir novērojami augstāki riski Covid-19 izplatībai, proti darba kolektīvos. Plaša testēšana visās darba vietās arī mazinātu riskus darbinieku darba nespējai, saslimtot ar Covid-19, vai pienākuma ievērot mājas karantīnu, ciešu kontaktu dēļ ar inficēto cilvēku. Tādēļ ir jāparedz, ka veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, ir jāveic regulāra Covid-19 testēšana 2 reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus. Veicot darba pienākumus attālināti vai esot pilnībā noslēgtā vidē no pārējiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem regulāru skrīninga testēšanu var neveikt. Tādējādi nepieciešams noteikt, ka darba pienākumus klātienē var veikt tikai regulāru Covid-19 skrīninga testu.  Projekts paredz noteikt, ka sākot ar 2021.gada 6.decembri visi darbinieki darbu veic klātienē (vakcinētie un pārslimojušie) tikai ar testēšanas sertifikātu, kas izsniegts ne agrāk kā pirms 72 stundām, vai darba devēja ne agrāk kā pirms 72 stundām organizētu skrīninga antigēna testu. Darba devējs darbinieku skrīningam var izmantot paštestus.