Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Atcelta Valsts sekretāru 10.10.2024. sanāksme. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 17.oktobrī.
23-TA-337: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai"" (turpmāk - MK Noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta ceturto daļu un Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 14.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
MK Noteikumu projekts izstrādāts, lai Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr.537) iestrādātu normas, lai atbilstoši šiem noteikumiem komersantu garantijas varētu sniegt arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Portfeļgarantijas finanšu instrumentā līdzīgi kā individuālo garantiju finanšu instrumentā, komersantam tiek sniegts valsts atbalsts garantijas veidā par kredītiestādes un kredītiestādes meitas sabiedrības (turpmāk – kredītiestāde) sniegtu finanšu pakalpojumu. Komersanta saistību nepildīšanas gadījumā garantija sedz daļu no kredītiestādes zaudējumiem par komersantam neatmaksātu finanšu pakalpojumu. 
MK noteikumu Nr. 537 ietvaros to spēkā esošajā redakcijā Attīstības finanšu institūcija "Altum" (turpmāk - sabiedrība Altum) īsteno garantiju apakšprogrammas 2007.-2013. gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas perioda atmaksāto finansējumu ietvaros, kā arī COVID-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai sabiedrība Altum īsteno portfeļgarantijas programmu ar valsts budžeta finansējumu.
Garantiju sniedz kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr.  1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.537 11.punktu garantijas likme finanšu pakalpojumam ir līdz 80 %.
Atšķirībā no individuālajām garantijām, portfeļgarantiju finanšu instrumentā kredītiestāde izsniedz aizdevumu ar sabiedrības Altum garantiju šiem noteikumiem atbilstošiem darījumiem, neveicot katras garantijas individuālu saskaņošanu ar sabiedrību Altum. Mēnesī vidēji  portfeļgarantiju programmas ietvaros tiek garantēti un aizdevumu portfelī iekļauti 30 līdz 35 darījumi. Kopš programmas darbības sākuma 2017.gadā Altum jau ir veikusi 3 kredītiestāžu atlases kārtas un kopumā ir tikuši noslēgti 5 sadarbības līgumi ar kredītiestādēm 1. un 2.kārtas ietvaros un atbalstīti 830 komersanti, kopējai aizdevumu summai sastādot 44 000 000 euro, kā arī 3.kārtas portfeļgarantiju programmas ietvaros sadarbības līgumi noslēgti ar vēl 5 kredītiestādēm un šobrīd izsniegto aizdevumu kopsumma sastāda vairāk nekā 13 000 000 euro. Atbilstoši datiem 2023.gada 1.maijā sabiedrības Altum garantiju portfelī ir 7 kredītiestāžu vai to meitu sabiedrību garantētie finanšu pakalpojumi 44 000 000 euro apmērā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka tirgus nepilnība, kas pamato garantiju instrumenta nepieciešamību, ir pamatota Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējumā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda (turpmāk – ES fondu plānošanas periods) atbalstam finanšu instrumentu veidā (turpmāk – tirgus nepilnību analīze), atbalsts komersantiem garantiju veidā ir nepieciešams arī ES fondu plānošanas periodā. Lai ar pēc iespējas mazāku administratīvo slogu uzsāktu ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā,  MK Noteikumu projekts paredz MK noteikumos Nr. 537 iestrādāt normas, kas ļautu turpināt īstenot komersantu garantiju programmu secīgos ES fondu plānošanas periodos.
Risinājuma apraksts
1. MK noteikumi Nr. 537 papildināšana ar jauniem atbalsta pasākumiem 2021.-2027.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros, kā arī atmaksu apmēra palielināšana

MK Noteikumu projekts paredz grozījumus, kas nepieciešami, lai MK noteikumi Nr. 537 papildinātu ar jauniem atbalsta pasākumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.4. pasākumu “Garantijas, portfeļgarantijas pilna cikla uzņēmējdarbībai (turpmāk – 1.2.3.4. pasākums)” uzsākšanai.
MK Noteikumu projekts neparedz būtiski mainīt garantiju programmas ieviešanas nosacījumus. Arī ES fondu plānošanas perioda ietvaros garantijas saimnieciskās darbības veicējiem piešķir akciju sabiedrība Altum kā de minimis atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. MK Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 537 ar 5..apakšpunktu, kas papildina noteikumus ar atsauci, ka pieejamais finansējumu minētajam pasākumam Ministru kabineta noteikumu līmenī tiek noteikts atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finanšu instrumentu īstenošanu  (turpmāk – Kopīgie noteikumi). Šāda pieeja plaši izmantota 2021.-2027.gada ES fondu plānošanas perioda finanšu instrumentu, kuri tiek īstenota līdzdalības fonda ietvaros, regulējumā. Vienlaikus MK noteikumu projekts tiek papildināts ar papildus 3 000 000 euro atmaksu finansējumu programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.2.1.4.1. apakšaktivitātes "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai" ietvaros.

Ņemot vērā iepriekš minēto programmai kopā pieejamais finansējums ir 24 169 476 euro, tai skaitā:
(1) finansējums, kas programmas īstenošanai paredzēts  līdz 2029.gada 31.decembrim saskaņā ar Kopīgiem noteikumiem ir 9 869 476 euro apmērā (tai skaitā, ERAF finansējums 8 389 055 euro un valsts budžeta finansējums 1 480 421 euro, (turpmāk kopā – ES fondu 21-27 finansējums));
(2) finansējums, kas programmas īstenošanai paredzēts no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda atmaksāto finansējumu 14 300 000 euro apmērā, kas veidojas no:
(2.1.) 10 000 000 euro darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.2.1.4.1. apakšaktivitātes "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai" ietvaros atmaksātais publiskais finansējums;
(2.2.) 4 300 000 euro darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.2. aktivitātes "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai" ietvaros atmaksātais publiskais finansējums.

2. Neatbalstāmie finanšu pakalpojumi un darbības

Tāpat tiek veikti grozījumi neatbalstāmo nozaru sarakstā un MK noteikumi Nr. 537 tiek papildināti ar 13.1 1. apakšpunktu, kas nosaka ka 1.2.3.4. pasākuma īstenošanā, garantiju nepiešķir nozarē, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7. panta 1.punktā.
MK noteikumu projekts papildina MK noteikumu Nr. 537 ar 13.1  punktu par 1.2.3.4. pasākuma īstenošanā papildus šo noteikumu 13.punkta nosacījumiem garantiju nepiešķir neattiecināmajām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par ERAF, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regulas Nr. 2021/1060) 64. panta 1.panta b) apakšpunktā - zemes iegāde, ja summa pārsniedz 10 procentus no attiecīgās darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem- vai attiecībā uz pamestām teritorijām un bijušajām rūpniecības teritorijām, kurās ir ēkas, minēto ierobežojumu palielina līdz 15 procentiem no garantētā finanšu pakalpojuma summas.
Tāpat garantijas nepiešķir Savienības fondu projektu līdzfinansēšanai, tai skaitā priekšfinansēšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 58. panta 7. punktu.

3. Vadības izmaksu kompensācija

Ņemot vērā, ka vadības izmaksu noteikšanas princips jau ir noteikts saskaņā ar  "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumiem”, MK noteikumu projekts nenosaka papildus normas attiecībā uz vadības izmaksu noteikšanu 1.2.3.4. pasākumam, kas jau noteikta sabiedrības Altum līdzdalības fonda pārvaldības maksu un finanšu instrumentu pārvaldības maksu aprēķina, ievērojot Regulas Nr. 2021/1060 68. panta 4. punktā noteiktās robežvērtības.

4. Cita informācija

Lai veicinātu atbalsta pieejamību Latgales reģionā, 1.2.3.4. pasākuma ieviešanā tiks iesaistīts sabiedrības Altum reģionālais centrs Rēzeknē, kā arī komersantiem ir pieejams konsultāciju sniegšanas centrs Daugavpilī. Ekonomikas ministrija plāno vairāku pasākumu ciklus par Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūru un sabiedrību Altum plāno reģionālos forumus dažādos Latvijas reģionos, tai skaitā Latgalē, par aktuālajām Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām (kampaņas "Atbalsts uzņēmējiem" ietvaros).

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021-2027. gadam (turpmāk – NIP) ir minēts, ka būtiski ir nodrošināt finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai, produktivitātes un eksportspējas celšanai, risinot tirgū pastāvošās nepilnības finanšu pieejamības jomā, stabilizējot tautsaimniecību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos un nodrošinot ekonomikas pārorientēšanos un izaugsmi turpmākajos gados. NIP zem 4.5. rīcības virziena – Finanšu pieejamība ir minēts, ka galvenais finanšu instrumentu attīstības uzdevums kreditēšanas paplašināšanā ir esošo finanšu instrumentu pilnveide, padarot uzņēmējiem pieejamāku.
Ņemot vērā kopējo kredītprocentu likmju kāpumu, programmas ietvaros kopumā tiks sekmēts kreditēšanas pieaugums, kur sabiedrība Altum garantiju ietvaros tiks atbalstīti komersantu projekti, kas kopumā veicinās daudzveidīgu projektu īstenošanu, izmantojot komercbanku aizdevumus. Minētā programma, papildinot ar citām sabiedrības Altum realizētām finanšu instrumentu programmām kopumā sekmēs ekonomikas transformācijas īstenošanu.
Kā 2023. gada 20.jūnija Ministru kabineta sēdes izskatītajā informatīvajā ziņojumā par “Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai” tika minēts, ka privātās investīcijas veido vien 17% no Iekšzemes koppprodukta (turpmāk - IKP), bet mērķim būtu jābūt vismaz 23-25% no IKP. Ja privātā sektora kreditēšana Latvijā būtu Igaunijas līmenī, tad ekonomikā papildus nonāktu ~ 2 mljrd. euro finansējums, kas būtu ļoti būtisks faktors straujākai uzņēmumu attīstībai. Produktivitātes līmeņa paaugstināšanā  uzņēmuma un nozares līmenī būtiska nozīme ir ražošanas modernizācijai, esošo tehnoloģiju pilnveidošanai un jauno tehnoloģiju ieviešanai. Vienlaikus novērtējot garantiju ietekmi uz ekonomikas pārveidi un IKP var ņemt vērā faktoru, ka garantijas var stimulēt saimniecisko darbību un ieguldījumu. Uz 01.04.2023. sabiedrības Altum komersantu garantiju portfelis, kas finansēts no ES fondiem kopumā veido 115 milj. EUR un kopumā ietver 339 darījumus. 61 milj. EUR izsniegti apgrozāmo līdzekļu, 22 milj. EUR investīciju aizdevumu garantēšanai, kā arī 31 milj. EUR banku garantijām. Garantiju portfeļa veido darījumi 30% apstrādes rūpniecības nozarē, 29% garantiju portfeļa veido darījumi tirdzniecības nozarē, kā arī 27% būvniecības nozarē.


Klienta un Altum savstarpējās tiesiskās attiecības, tajā skaitā attiecībā uz Altum pieņemtajiem lēmumiem, tiek risinātas vispārējā civiltiesiskā kārtībā, atbilstoši Altum izstrādātajai kārtībai, ievērojot piemērojamos normatīvos aktus.

Ar Kredītiestādēm tiek slēgti komandītsabiedrības līgumi. Līgumus slēdz saskaņā ar normatīvo aktu, kas nosaka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros izmantojamo finanšu instrumentu īstenošanas kārtību, pieejamo finansējumu atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, tai skaitā līgumos iekļaujot nosacījumu, ka kredītiestādes:
1. ir izstrādājuši iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, kas ietver arī:
1.1. pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus) tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 Komisijas regulas Nr. 2018/1046  (turpmāk – Finanšu regula) 61. pantu;
1.2.  krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismus;
1.3.  iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
1.4.  ētikas kodeksu;
1.5.  kārtību, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
2. noteikuši pasākumus aizliegto vienošanos riska kontrolei;
3. izstrādājuši dubultā finansējuma novēršanas mehānismu;
4. izstrādājuši ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu vai kriminālatbildību
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Atbalsta programma tiek izstrādātā pamatojoties uz tirgus nepilnību analīzi, kurā ir izvērtēta esošā situācija finansējuma pieejamībā un sniegtas rekomendācijas šo nepilnību novēršanai, izmantojot garantijas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, nodrošinot aizdevuma saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un attīstībai. 

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, nodrošinot aizdevuma saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un attīstībai. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, nodrošinot aizdevuma saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un attīstībai. 

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, nodrošinot aizdevuma saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un attīstībai. 

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
2 796 351
0
2 796 351
1 398 176
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
2 796 351
0
2 796 351
1 398 176
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
3 289 825
0
3 289 825
1 644 913
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
3 289 825
0
3 289 825
1 644 913
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-493 474
0
-493 474
-246 737
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-493 474
0
-493 474
-246 737
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-493 474
-493 474
-246 737
5.1. valsts pamatbudžets
0
-493 474
493 474
246 737
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Programmai kopā pieejamais finansējums ir 24 169 476 euro, tai skaitā:
(1) finansējums, kas programmas īstenošanai paredzēts  līdz 2029.gada 31.decembrim saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” 9 869 476 euro apmērā (tai skaitā, ERAF finansējums 8 389 055 euro un valsts budžeta finansējums 1 480 421 euro, (turpmāk kopā – ES fondu 21-27 finansējums));
(2) finansējums, kas programmas īstenošanai paredzēts no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda atmaksāto finansējumu 14 300 000 euro apmērā, kas veidojas no:
(2.1.) 10 000 000 euro darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.2.1.4.1. apakšaktivitātes "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai" ietvaros atmaksātais publiskais finansējums;
(2.2.) 4 300 000 euro darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.2. aktivitātes "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai" ietvaros atmaksātais publiskais finansējums.

Provizoriskais ES fondu 21-27 finansējuma izlietojums pa gadiem:
2024.g. – 3 289 825 euro
2025.g. – 3 289 825 euro
2026.g. – 1 644 913 euro
2027.g. – 1 644 913 euro
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finanšu ministrija nepieciešamo finansējumu lūgs pārdalīt no 74.resora ,,Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

4.1.1. Ministru kabineta noteikumos "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi”

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
MK Noteikumu projekts tiks virzīts apstiprināšanai uz Ministru kabineta sēdi pēc tiesību akta 22-TA-1912 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi" projekta  apstiprināšanas
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1058
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Nr. 1407/2013 2013. gada 18. decembra Regula par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Noteikumu projekta 10.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2021/1060 58. panta 7. punkts
Noteikumu projekta 10.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2021/1060 63. panta 6. punkts
Noteikumu projekta  10.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
n/a
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
n/a
Cita informācija
n/a
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas 2021/1058 7. panta 1.punkts
Noteikumu projekta 10. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
n/a
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
n/a
Cita informācija
n/a
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Nr. 1407/2013 2013. gada 18. decembra Regula par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 9. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 4. panta 6. punkta "a" apakšpunkts"
Noteikumu projekta 8. punkts
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Laika periodā no 2023.gada 16.februāra līdz 2023.gada 2.martam MK noteikumu projekts tika izsludināts publiskā apspriešanā. Laika perioda nav saņemti komentāri par MK noteikumu projektu.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Ņemot vērā pasākuma būtību, pasākuma atbalstītajām darbībām ir nebūtiska paredzamā ietekme uz vides mērķiem, ņemot vērā gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā. Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības nerada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Tāpat netiek plānoti ieguldījumi, kas saistīti ar fosilo kurināmo (ieskaitot pakārtoto izmantošanu) un netiek plānotas darbības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu plānotajām CO2 ekvivalenta emisijām, kā arī pasākuma mērķi neizraisa pašreizējās klimata un gaidāmās klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai citu cilvēkiem, dabu vai aktīviem. Tā par pasākums nekaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālā, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim, kā arī pasākums būtiski nepalielina atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu. Tāpat netiek plānoti ieguldījumi atkritumu apglabāšanas iekārtās poligonos, mehāniskās bioloģiskās attīrīšanas un atkritumu sadedzināšanas iekārtās, kā arī darbībās, kurās ilgstoša atkritumu apglabāšana var radīt ilgtermiņa kaitējumu videi (piemēram, kodolatkritumi). Tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu Nenodarīt būtisku kaitējumu attiecībā uz attiecīgajiem mērķiem.
Ekonomikas ministrija Eiropas Savienību fondu 2021.-2027.gada  plānošanas perioda ietvaros izstrādātās atbalsta programmas ir vērstas uz uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, nodrošinot atbalstu visos uzņēmumu jeb juridisko personu dzīves cikla posmos. Lai sniegtu atbalstu, atbalsta programmu Akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” - vērtē biznesa projekta komercializācijas iespējas. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēju iesniegto pieteikumu, kurā ietverts biznesa projekta apraksts, kā arī cita atbalsta programmu īstenotāju norādītā informācija. Vienlīdzības un nediskriminācijas principa ievērošana tiek ievērota, sniedzot atbalstu finanšu instrumentu veidā jebkuram uzņēmējam, kuram ir vēlme uzsākt uzņēmējdarbību un kuram ir biznesa ideja, bet tam nav nepieciešamo priekšizināšanu vai apgrozāmo līdzekļu un finansējums ieguldījumiem biznesa projekta attīstībai horizontālā principā.
Ņemot vērā iepriekš minēto horizontālais princips tika ievērots, nodrošinot, ka atbalsts pieejams neatkarīgi no saimnieciskās darbības veicēja vai to amatpersonu vai patiesā labuma guvēju dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, nacionālās minoritātes, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas.
Pielikumi