Anotācija (ex-ante)

22-TA-436: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 662) ir nepieciešams veikt grozījumus, lai atceltu daļu iepriekš noteikto epidemioloģisko prasību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd turpina pieaugt Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, 2022. gada 6. nedēļā reģistrēto jauno Covid-19 gadījumu skaits ir palielinājies par 12,1 %. Tomēr to nevar uzskatīt par objektīvu rādītāju, jo augstā laboratoriskās testēšanas pakalpojumu pieprasījuma dēļ nav iespējams veikt visu gadījumu identificēšanu.
Pēdējās nedēļas laikā pozitīvo testu īpatsvars ir palielinājies  par 2,5 %, līdz 41,5 % no kopējā veikto testu skaita. Analizējot Covid-19 testu rezultātus atkarībā no veiktā testa mērķa, var secināt, ka izglītības iestāžu skrīninga ietvaros veiktās testēšanas rezultātā, salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu Covid-19 gadījumu skaits samazinājies par 9,6 %.Tomēr vadoties no šī rādītāja vēl nevar objektīvi spriest par Covid-19 izplatības samazināšanās tendenci izglītības iestādēs. 
Izglītības iestādēs veiktā skrīninga ietvaros pozitīvo testu īpatsvars ir 31%. Izglītības iestāžu skrīninga ietvaros pozitīvo apvienoto paraugu īpatsvars ir mazliet palielinājies no 9,2 % līdz 11,1 %. Vērtējot Covid-19 gadījumu skaitu pa vecuma grupām, var secināt ka bērnu vidū, īpaši vecuma grupā no 10-18 gadiem, kā arī līdz 9 gadu vecumam Covid-19 jauno gadījumu skaits vairs nepieaug un vecuma grupā no 10-14 gadiem pat novērojama neliela saslimstības samazināšanās tendence. Neliels Covid-19 gadījumu pieaugums novērojams jaunāka vecuma bērnu vidū no 0-4 gadiem un 5-6 gadu vecumā. Tādēļ var pieļaut, ka skolas vecuma bērnu grupā ir sasniegts augstākais Covid-19 izplatības līmenis un tuvākajā laikā ir sagaidāma saslimstības samazināšanās. 
Tajā pat laikā ir novērojama tendence Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumam, tomēr šī tendence ir lēnāka nekā iepriekšējā nedēļā. Salīdzinot ar 5. nedēļu, šī gada 6. nedēļā 7 dienu kumulatīvais stacionēto gadījumu skaits ir palielinājies par 15,9 %, iepriekšējā nedēļā pieauguma temps bija 18,1 %. Kopējais ar Covid-19 stacionēto pacientu skaits slimnīcās pieaudzis par 1,9% un pacientu ar smagu slimības gaitu skaits ir pieaudzis par 5,1 %. Tādējādi pacientu skaits ar smagu slimības gaitu stacionāros saglabājas nemainīgs -7 %.
Savukārt nāves gadījumu 7 dienu kumulatīvais rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, ir samazinājies (27 %; vidēji 10 nāves gadījumi dienā).
Ir novērojama pakāpeniska Covid-19 reproduktivitātes koeficienta samazināšanās. Ja gada sākumā un janvāra vidū Covid-19 reproduktivitātes koeficients bija tuvu 2, tad šī gada 4. nedēļā tas bija 1,39, bet 6. nedēļā tas samazinājās līdz 1,08.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) dati, cilvēkiem, kas saņēmuši primāro vakcināciju, relatīvais risks inficēties ar SARS-CoV-2 ir praktiski tāds pats kā cilvēkiem, kas nav vakcinējušies, savukārt ar balstvakcināciju relatīvais risks inficēties ir 2,3 reizes zemāks. Savukārt joprojām arī primārā vakcinācija pasarga no vidēji smagām un smagām slimības formām, kuru dēļ nepieciešama ārstēšana slimnīcā un Covid-19 izraisītas nāves. Relatīvais risks nonākt slimnīcā ar primāro vakcināciju ir 2,2 reizes zemāks nekā nevakcinētiem cilvēkiem (tātad ar primāro vakcināciju slimnīcā nonāk par 50 % mazāk cilvēku, nekā cilvēku bez vakcinācijas), bet ar balstvakcināciju relatīvais risks ir 5,7 reizes zemāks. Analizējot Covid-19 izraisītos nāves gadījumus, cilvēkiem ar primāro vakcināciju ir 2,6 reizes zemāks risks nomirt dēļ Covid-19. 
Analizējot vakcinācijas rādītājus, var secināt, ka līdz 2022. gada 8. februārim pirmo vakcīnas devu ir saņēmuši 70 % Latvijas iedzīvotāju, vakcināciju ir pabeiguši 68,2 % iedzīvotāju, bet balstvakcināciju saņēmuši 24,7 % iedzīvotāju. Vecuma grupā virs 60 gadiem primāro vakcināciju ir pabeiguši 81,4 % iedzīvotāju, bet balstvakcināciju šajā vecuma grupā saņēmuši ap 40 % iedzīvotāju. 
Vērtējot situāciju ES un EEZ, šī gada 5. nedēļā novērojama Covid-19 saslimstības rādītāja samazināšanās. Valstīs, kurās pirmajās sākās strauja omikrona izplatība (Norvēģija, Zviedrija, Somija, Vācija), šobrīd novērojama situācijas stabilizācija vai lejupejoša saslimstības tendence.

Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" (turpmāk – noteikumi Nr. 11) V sadaļā ir ietverts regulējums par papildu mācību pasākumiem un pēcpārbaudījumiem izglītojamā pārcelšanai nākamajā klasē pamatizglītības pakāpē, paredzot, ka tos organizē 1.-8. klases izglītojamiem līdz trīs nedēļām, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgā gada 25. augustam. Papildu mācību pasākumus un pēcpārbaudījumus katru gadu pēc mācību gada noslēguma organizē izglītojamiem, kuriem tas ir nepieciešams mācību rezultātu iegūšanai vai uzlabošanai, lai izglītojamo būtu iespējams pārcelt nākamajā klasē. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka neskatoties uz to, ka joprojām ir novērojams Covid-19 saslimstības pieaugums, empīriski var prognozēt, ka februāra beigās, marta sākumā būs novērojama situācijas stabilizācija un pakāpeniska saslimstības samazināšanās tendence. Tādējādi pēc 28. februāra, atceļot ārkārtējo situāciju, būs iespējams atcelt lielu daļu ārkārtējās situācijas laikā spēkā pastāvējušos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Lai nodrošinātu iespēju uzņēmējiem sagatavoties ārkārtējās situācijas atcelšanai un lai uzņēmēji varētu organizēt savu darbību atbilstoši aktuālākajiem epidemioloģiskās drošības nosacījumiem un rekomendācijām, pēc iespējas ātrāk nepieciešams paredzēt epidemioloģiskās drošības regulējumu pakalpojumu sniegšanai un pasākumu norisei pēc 28. februāra.  
Papildus ir jāņem vērā situācija un epidemioloģiskās drošības nosacījumi kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Tādēļ ir nepieciešams vienkāršot epidemioloģiskās drošības prasības tās salāgojot ar prasībām Lietuvā un Igaunijā. Projektā ir veikti grozījumi epidemioloģiskās drošības prasībām pēc ārkārtējās situācijas, vadoties no nosacījumiem tirdzniecības pakalpojuma sniedzējiem Lietuvā, kur ir noteikta prasība katram apmeklētājam nodrošināt ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās platības. Savukārt nosacījumi vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu lietošanai iekšzemes pakalpojumu saņemšanai un pasākumu apmeklēšanai ir salāgoti ar Igauniju, kur ir noteikts, ka vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu lietošana tiks atcelta, kad situācija stabilizēsies un ar Covid-19 stacionēto pacientu skaits dienā nepārsniegs 25. Papildus jāņem vērā, ka ceļošanai EK rekomendē saglabāt vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu sistēmu vēl gadu. 
Ņemot vērā Covid-19 izplatības samazināšanās tendences bērnu vecuma grupā, var atcelt jebkādus epidemioloģiskās drošības pasākumus bērniem dalībai izglītības procesā, interešu izglītībā, kā arī pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai. Tai skaitā bērni, kuriem nav derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, brīvi varēs saņemt jebkādus pakalpojumus vai apmeklēt pasākumus, kā arī piedalīties interešu izglītības un amatieru kolektīvu nodarbībās. Ja izglītojamais ir sasniedzis 19 gadu vecumu, dalībai aktivitātēs, kas saistītas ar izglītības procesu un interešu izglītību, tai skaitā amatieru kolektīvu nodarbībām, izglītojamais varēs piedalīties līdzvērtīgi citiem bērniem līdz 18 gadu vecumam bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta uzrādīšanas. Savukārt dalībai pasākumos un saņemot pakalpojumus ārpus izglītības procesa, interešu izglītības un amatieru kolektīva darbību izglītojamajam, kas sasniedzis 19 gadu vecumu būs jāuzrāda vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, līdzvērtīgi kā ikviena personai, kas vecāka par 19 gadiem.
Vienīgais epidemioloģiskās drošības pasākums, kas tiek saglabāts bērnu vecuma grupā, ir skrīninga testēšana izglītības iestādēs, lai pēc iespējas agrāk atklātu inficēšanās gadījumu un to izolētu, un tiek saglabāts iepriekš ieviestais nosacījums sejas masku lietošanai.Tomēr vienlaikus tiek noteikts, ka no 2022.gada 1.marta līdz 31.martam izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar izglītības iestādes padomi, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, var pieņemt pamatotu lēmumu par nemedicīnisku (auduma) aizsegu nelietošanu vispārējas pamatizglītības programmas 1.–3. klases izglītojamiem (tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās) izglītības procesā iekštelpās.
Izglītības iestādēs, kā arī sabiedriskajā transportā bērni var lietot izglītības iestādēs iegādātās auduma higiēniskās maskas, savukārt apmeklējot publiskos pasākumus vai saņemot citus pakalpojumus, bērniem, kas vecāki par 12 gadiem, ir jālieto medicīniskās sejas maskas vai respiratori, bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, publiskos pasākumos un izmantojot pakalpojumus var lietot higiēnisko auduma masku. Vēl tiek paredzēts, ka sejas maskas nevajadzēs lietot ārtelpās, kā arī televīzijas raidījumos, ja cilvēku skaits nepārsniegs 20 cilvēkus.
Pareizi lietota medicīniskā sejas maska vai ne zemākas klases kā FFP2 respirators ievērojami samazina elpceļu izdalījumus, kas iespējams ir piesārņoti ar SARS-CoV-2, nonākšanu apkārtējā vidē un respirators būtiski mazina risku ar SARS-CoV-2 piesārņotajam gaisam nonākt elpceļos. Tādēļ minēto sejas masku lietošana ir pietiekami efektīvs un vienkāršs rīks Covid-19 izplatības mazināšanai un pēc 2022. gada 1. marta tiek saglabāta prasība lietot medicīniskās sejas maskas un ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus publiskās iekštelpās, kur atrodas vairāk par vienu cilvēku, līdz 2022.gada 31.martam.
Noteikumos Nr. 662 iekļautais izņēmums par bērnu līdz 18 gadiem dalību izglītības (tai skaitā interešu un profesionālās ievirzes izglītības) procesā un ar izglītību saistītos pasākumos (tai skaitā dalībai sporta sacensībās) epidemioloģiski drošā vidē ir attiecināms arī uz bērniem, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, turpina vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības programmu apguvi. Attiecībā uz pakalpojumu (tai skaitā saimniecisko un ar izklaidi saistīto pakalpojumu) saņemšanu piemērojama vispārīgā prasība un pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas šo pakalpojumu izmantošana ir iespējama tikai personai, kas atbilst vakcinētas vai pārslimojušas personas statusam.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minētos datus par vakcinācijas efektivitāti Covid-19 negatīvās ietekmes uz sabiedrības veselību samazināšanā, īpaši gan primārās, gan balstvakcinācijas ietekmei ievērojami samazinot risku saslimt ar smagu Covid-19 formu, kā arī nomirt no Covid-19 izraisītām komplikācijām, joprojām ir jāsaglabā stingri epidemioloģiskās drošības pasākumi cilvēkiem, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Tādēļ tiek saglabāts nosacījums, ka publiskus pasākumus telpās, kā arī pakalpojumus, kur ir augtāks risks Covid-19 izplatībai - izklaides pasākumi (diskotēkas, deju klubi), azartspēles, pakalpojumi, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas (sporta pakalpojumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, labsajūtas pakalpojumi, kā arī sabiedriskā ēdināšana) tiek sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē (pakalpojuma saņēmējs un pakalpojuma sniedzējs ir ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu). Tāpat par augsta Covid-19 izplatības riska aktivitātēm ir uzskatāmas dejas, kora dziedāšana un tamlīdzīgas aktivitātes, kā arī sporta aktivitātes, tādēļ tiek saglabāts nosacījums, ka amatieru kolektīvu nodarbībās telpās – koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos var piedalīties tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. 
Vienlaicīgi arī tiek paredzēts, ka atbildīgi uzņēmēji savu darbinieku un pakalpojumu saņēmēju aizsardzībai var izvēlēties arī citus noteikumos neminētos pakalpojumus sniegt epidemioloģiski drošā vidē. Šāda iespēja neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, publiskie pakalpojumi, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam. 
Savukārt attiecībā uz darba pienākumu veikšanu no 1. marta tiek atcelts pienākums veikt darba pienākumus tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet, vadoties no Covid-19 izplatības tendencēm un jau iepriekš aprakstīto vakcinācijas efektivitāti, tiek saglabāts nosacījums darba pienākumus klātienē veikt ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu tiem darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, kā arī vadoties no apsvērumiem, ka minētie darbinieki nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga sabiedrības veselībai vai drošībai. Par šādu darbu veicējiem tiek uzskatīti ārstniecības iestāžu darbinieki, kas ikdienā strādā ciešā kontaktā ar pacientiem un ir pakļauti augstam inficēšanās riskam ar Covid-19, tādējādi ir augsts risks šo cilvēku veselībai, līdz pat riskam nomirt no Covid-19, kā arī ir būtiski novērst šo darbinieku smagus saslimšanas gadījumus, kā rezultātā šie darbinieki ilgstoši ir darba nespējīgi un rodas risks viņu veikto funkciju nepārtrauktībai. Analoģiska situācija ir darbiniekiem, kas ir tieši iesaistīti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju aprūpē, tāpat arī analoģiska situācija ir ieslodzījuma vietu amatpersonām. Arī izglītības iestāžu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kas strādā ciešā kontaktā ar bērniem, ir pakļauti augstam inficēšanās riskam ar SARS-CoV-2, tādēļ ir svarīgi novērst smagu risku šo darbinieku veselībai, kā arī novērst risku, ka šie darbinieki, saslimstot ar smagu slimības formu, ilgstoši nevar veikt savus darba pienākumus un tādējādi tiek kavēts izglītības process. 
Nosacījums savus darba pienākumus veikt klātienē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu  būs arī darbiniekiem, kas savus darba pienākumus veic epidemioloģiski drošā vidē – proti iesaistīti pakalpojumu sniegšanā, kas saistīti ar izklaidi (t. sk. diskotēkās, naktsklubos), ar azartspēlēm, derībām un atrakcijām (tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos), ar sportu, sabiedrisko ēdināšanu un individuālajiem pakalpojumiem (tai skaitā skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi), kuru saņemšanas laikā netiek lietota sejas maska un ir ciešs kontakts ar pakalpojuma saņēmēju. Šo pakalpojumu sniegšanas laikā ir augsts risks inficēties gan pakalpojuma sniegšanā iesaistītajam darbiniekam, gan pakalpojuma saņēmējam. Tādējādi, lai novērstu to, ka pakalpojuma laikā darbinieks vai klients inficējas ar SARS-CoV-2, kam sekas ir smaga slimības gaita, ilgstoša darba nespēja vai pat Covid-19 izraisīta nāve, pakalpojumi ir jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē, kur gan pakalpojuma sniedzējam, gan pakalpojuma saņēmējam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. 
Saskaņā ar noteikumu projektā ietvertajiem nosacījumiem darba devējam būs tiesības noteikt darbus, kas ir jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē un/vai kuru veikšanas laikā pastāv paaugstināta iespēja inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms, vai darbinieku (amatpersonu) klātienes darba (amata, dienesta) pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un tādējādi noteikt konkrētus darbiniekus, kuriem darba pienākumu veikšanai klātienē ir nepieciešams pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts.  
Tāpat epidemioloģiskās drošības nolūkā darba devējs var noteikt arī darbiniekus, kuriem nepieciešams veikt Covid-19 rutīnas skrīninga testu, tai skaitā gadījumos, ja darba apstākļu dēļ darbinieks neievēro mājas karantīnu, lai veiktu darba pienākumus, un ir nepieciešams veikt rutīnas skrīninga paštestu katru reizi pirms darba pienākumu veikšanas. Šādos gadījumos testa veikšanu apmaksā darba devējs.
Tirdzniecības pakalpojumu sniegšanai no 1. marta netiek saglabāta prasība tos nodrošināt epidemioloģiski drošā vidē, tādēļ, lai kompensētu Covid-19 izplatības risku, tiek noteikta prasība, ka tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas vietā uz vienu pakalpojuma saņēmēju ir jānodrošina ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās platības. Tādējādi tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas tirdzniecības vietā. 
Kaut arī tiek prognozēts, ka no 1. marta Covid-19 izplatība stabilizēsies, tā tomēr joprojām būs tik augsta, ka būs nepieciešami izņēmumi izolācijas un mājas karantīnas nosacījumiem darba pienākumu veikšanai, lai novērstu organizāciju darbības nepārtrauktības riskus saimnieciskās darbības un valstiski svarīgu uzdevumu veikšanai. Proti, no 1. marta līdz 1. aprīlim tik saglabāti 18. janvārī ieviestie nosacījumi izolācijas un mājas karantīnas ievērošanai.  
Līdz 1. aprīlim tiek saglabāta iespēja mājas karantīnu neievērot izglītības iestāžu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un darbiniekiem, vienlaicīgi paredzot, ka izglītības iestādēs veic regulāru Covid-19 testēšanas skrīningu, lai pēc iespējas agrīnāk atklātu inficēšanās gadījumus. Ja izglītojamajam Covid-19 inficēšanās gadījums ir mājsaimniecībā, par to, ka izglītojamam ir kontaktpersonas status, ir jāinformē izglītības iestāde, lai tās vadība var lemt par papildu epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu, piemēram, izglītojamo un darbinieku veselības stāvokļa novērošanu, papildu testēšanu, klases ar paaugstinātu Covid-19 izplatības risku nošķiršanu u. tml. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādē mājas karantīnas nosacījumus var neievērot tikai tādos gadījumos, ja kontakts ar inficēto personu ir noticis ārpus mājsaimniecības, jo kontakts ar SARS-CoV-2 inficēto vienā mājsaimniecībā ir ar ļoti augstu risku, un tā kā pirmsskolas izglītības iestādēs netiek veikts regulārs izglītojamo skrīnings, nav iespējams pietiekami operatīvi atklāt inficēšanās gadījumu. 
Vienlaikus, tā kā paliek spēkā noteikumu 5.3. apakšpunkts, kas nosaka, ka noteikumos Nr. 662 paredzētās vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības nav attiecināmas uz sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina sociālos pakalpojumus ar ilglaicīgu vai īslaicīgu izmitināšanu, nozarei speciālās drošības prasības ir noteiktas šo noteikumu 3.5. apakšnodaļā, tad, lai neradītu pretrunu ar šo noteikumu 3.5. apakšnodaļas 72.2. apakšpunktā noteikto normu, kas attiecībā uz individuāli sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem (aprūpe mājās, pavadoņa un asistenta pakalpojumi) nosaka, ka vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu var neuzrādīt tās personas, kuras sniedz pakalpojumu, dzīvojot vienā mājsaimniecībā ar pakalpojuma saņēmēju, 24.¹ punktā ietverta piebilde "ja šajos noteikumos nav noteikts citādi".
Tāpat arī tiek saglabāts nosacījums, ka uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, tai skaitā izglītības iestāžu vadītājiem, nav pienākuma informēt SPKC par iestādē konstatētajām kontaktpersonām. Atcelti nosacījumi, ka ģimenes ārstiem nav jāveic regulāra kontaktpersonu medicīniskā novērošana. 
Attiecībā uz ceļošanu tiek atcelta prasība ievēro pašizolāciju, jo pie esošās Covid-19 izplatības Latvijā, ievestie Covid-19 gadījumi nerada papildu slogu uz sabiedrības drošību. Tiek saglabāti nosacījumi ES digitālo Covid sertifikātu izdošanas un izmantošanas ievērošanai (Regula (ES) 2021/953). Proti, tiek saglabāts nosacījums, ka ieceļot Latvijā var tikai uzrādot sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu vai arī Covid-19 testa pārskatu, ja cilvēks ieceļo no valsts, kas nav pievienojusies ES sadarbspējīgu sertifikātu sistēmai un vārtejai. Tāpat atbilstoši ES Regulai 2021/953 tiek saglabāti izņēmumi šo nosacījumu ievērošanai, piemēram, sertifikāti netiek pieprasīti bērniem līdz 12 gadu vecumam. 
Lai mazinātu neskaidrības pasažieriem, sekmētu pasažieru satiksmes atjaunošanos un izvairītos no komplicētu ieceļošanas noteikumu interpretācijas, kas mazina efektīvu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, tiek mainīta kopējā epidemioloģiskās drošības pieeja, atsakoties no valstu dalīšanas riska grupās, bet saglabājot ieceļotāju medicīnisko dokumentu kontroli, kas nodrošinās vienādas prasības neatkarīgi no ieceļošanas valsts. Šāda pieeja kopumā atbilst 2022. gada 1. februāra Padomes Ieteikumam 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju, kas nosaka, ka dalībvalstu epidemioloģiskās situācijas kartējums tiek saglabāts tikai informatīviem mērķiem. Tomēr, tiek saglabāts ierobežojums ieceļot no īpaši augsta riska valstīm, kuras var radīt būtisku apdraudējumu sabiedrības veselībai.
Ņemot vērā, ka ir atcelti nosacījumi ceļotāju pašizolācijai, ir apturēta Covidpass.lv platformas lietošana. Esošajā situācijā ir secināts, ka dati no šīs platformas vairs netiek efektīvi izmantoti, radot vien neērtības ceļotājiem. Tā kā no noteikumiem Nr. 662 tiek svītrota prasība aizpildīt Covidpass.lv, SMS paziņojumi viesabonentiem, kuri ir reģistrējušies Latvijas mobilo sakaru operatora tīklā, tiek sūtīti līdz 2022. gada 28. februārim.
Omikrona izplatība ir arī vakcinēto sociālās aprūpes klientu vidū, līdz ar to nepieciešama visu klientu izolācija vai mājas karantīna, savukārt inkubācijas laiks samazinājies, līdz ar to pietiek ar 7 dienu izolāciju. SPKC https://www.spkc.gov.lv/lv/pasizolacija publikācijā norāde, tāpat kā 70.3. apakšpunkta esošajā redakcijā, tomēr praksē SAC ievietotie klienti bieži vien saslimst. Tagad pārsvarā visi SAC klientus ievieto izolatoros, bet nav likumiskā pamata vakcinēto klientu pašizolācijai iestājoties SAC. 
 Saskaņā ar Padomes Ieteikumu par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475 (turpmāk – Padomes ieteikums), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – ECDC) publicē pa reģioniem sadalītu dalībvalstu karti, saskaņā ar “luksofora” krāsu sistēmu norādot iespējamo risku, ka no attiecīgā reģiona ceļojoša persona varētu būt inficēta ar SARS-CoV-2. Pamatojoties uz minēto ECDC informāciju, dalībvalstīm būtu jāpiemēro noteikti pasākumi ceļošanai uz un no teritorijām ar ļoti augstu vīrusa cirkulācijas līmeni (klasificētas kā “tumši sarkanas”). Pašreizējā epidemioloģiskajā situācijā veicami šādi pasākumi:  
a) dalībvalstīm būtu jāiesaka atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem uz un no minētajiem teritorijām;  
b) personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta un kuras ierodas no minētajiem apgabaliem, būtu jāpieprasa pirms izbraukšanas veikt NAAT vai RAT testu, kas iekļauti kopējā un atjauninātajā sarakstā. 
Vadoties no minētajiem apsvērumiem, noteikumos Nr. 662 tiek saglabāta norma, ka SPKC veic saslimstības un citu ar Covid-19 izplatības risku saistītos rādītājus, tai skaitā vakcināciju pret Covid-19, un publicē savā tīmekļvietnē valstu sarakstus vadoties no riska novērtējuma. Vadoties no minētā riska novērtējuma, tiek identificētas tās valstis, kur Covid-19 izplatības riski ir tik augsti, ka tiek radīts risks sabiedrības veselībai (ļoti augsta riska valstis). Noteikumi paredz īpašus drošības pasākumus ieceļojot no šādām valstīm, piemēram, aizliegumu ieceļot bez pamatota iemesla, ieceļojot veikt Covid-19 testu uz vietas Latvijā. Tās ir valstis, kur tiek identificēti jauni SARS-CoV-2 celmi, kas rada apdraudējumu sabiedrībai, vai citi tamlīdzīgi faktori. Šobrīd šādas valstis nav identificētas. 
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 11 neparedz iespēju organizēt papildu mācību pasākumus un pēcpārbaudījumus arī 10. un 11. klašu izglītojamiem. Gadījumā, ja 10. vai 11. klases izglītojamais kādā mācību priekšmetā (kursā) (izņemot mācību priekšmetus (kursus), no kuriem izglītojamais ir atbrīvots) ir saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks par četrām ballēm, vai nav saņēmis vērtējumu, izglītojamo nepārceļ nākamajā klasē, un tādējādi atskaita no vispārējās vidējās izglītības programmas.  
2021./2022. mācību gadā Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos, tostarp īpaši infekciozā vīrusa paveida omikrona izplatības laikā, lielai daļai izglītojamo to kontaktpersonas statusa dēļ tikušas noteiktas attālinātās mācības, un daļa izglītojamo un pedagogu ir pārslimojuši Covid-19 infekciju, kas ir traucējis kvalitatīvu izglītības ieguves procesu. Ievērojot minēto, ir nepieciešams paredzēt iespēju arī 10. un 11. klašu izglītojamiem nepieciešamības gadījumā uzlabot vai iegūt vērtējumus, organizējot papildu mācību pasākumus un pēcpārbaudījumus. 
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 662 papildināti ar pārejas regulējuma normu, nosakot, ka līdz 2022. gada 25. augustam papildu mācību pasākumus un pēcpārbaudījumus atbilstoši noteikumiem Nr. 11 organizē arī 10. un 11. klases izglītojamiem visos mācību priekšmetos (kursos) (izņemot mācību priekšmetus (kursus), no kuriem izglītojamais ir atbrīvots), kuros izglītojamā mācību snieguma vērtējums mācību gada noslēgumā ir bijis zemāks par četrām ballēm vai nav saņemts. 
Problēmas apraksts
Ir noteikts, ka ar 2022. gada 28. februāri tiek atcelta ārkārtējā situācija, kuras laikā tika ieviesta virkne pasākumu, kas ir nozīmīgi gan vakcinācijas aptveres veicināšanai riska grupās, gan izglītojamo testēšanas nodrošināšanai, gan iestāžu sadarbības veicināšanai Covid-19 epidemioloģiskās drošības uzraudzībai. Tādēļ ir nepieciešams būtiskākos no šiem pasākumiem ietvert arī noteikumos Nr. 662, lai nodrošinātu to nepārtrauktību arī pēc ārkārtējās situācijas. 
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu būtiskāko pasākumu,  - pašvaldību līdzdalība loģistikas nodrošināšanā izglītības iestāžu skrīningam, atbalsta sniegšanā riska grupu vakcinācijai, ģimenes ārstu iesaiste riska grupu pārstāvju informēšanā vakcinācijas veicināšanai un datu apmaiņai šim nolūkam starp Nacionālo veselības dienestu, ģimenes ārstiem un pašvaldībām, atsevišķas normas no ārkārtējās situācijas rīkojuma tiek pārnestas uz noteikumiem Nr. 662. 
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu stacionārajās ārstniecības iestādēs, 2021. gada 26. oktobrī Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē tika apstiprināts slimnīcu sadarbības tīkls.
Sadarbības tīkla ietvaros klīniskajām universitātes slimnīcām un reģionālajām slimnīcām ir noteikta ciešāka sadarbība ar savas teritorijas zemāka līmeņa slimnīcām, tai skaitā koordinējot pacientu plūsmas, pacientu pārvešanu, konsultāciju saņemšanu, kā arī nodrošinot nepieciešamo gultu skaitu Covid-19 pacientu un neatliekamo pacientu ārstēšanai attiecīgajā reģionā.
Ieviešot slimnīcu sadarbības tīklu un nosakot funkcionālo hierarhiju, ir ieviests arī cilvēkresursu vadības instruments, kas palīdz pārvaldīt visu viena reģiona slimnīcu nodrošinājumu ar ārstniecības personām. Nepieciešamības gadījumā slimnīcām ir iespēja nosūtīt ārstniecības personu darbā uz sadarbības slimnīcu savas sadarbības teritorijas ietvaros. Personāla plūsmas koordinēšana tika deleģēta sadarbības tīkla vadošajām slimnīcām  t. i. klīniskajām universitātes slimnīcām un reģionālajām slimnīcām savā sadarbības teritorijā esošajām slimnīcām.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu slimnīcu sniegto pakalpojumu nepārtrauktību un slimnīcām tiktu nodrošināta iespēja sadarboties sadarbības teritoriju ietvaros arī pēc 2022.gada 28.februāra, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus noteikumos Nr. 662.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Noteikumu projekta grozījumi tika diskutēti Operatīvās vadības grupā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • pakalpojuma saņēmēji vai pasākuma apmeklētāji epidemioloģiski drošā vidē; skolēni, izglītības iestāžu darbinieki
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz visu sabiedrību kopumā.
Juridiskās personas
  • pakalpojuma sniedzēju vai pasākuma organizatora darbinieki, kuri sniedz šos pakalpojumus epidemioloģiski drošā vidē
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz visu sabiedrību kopumā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projekts tiek virzīts steidzamības kārtā, tādēļ sabiedrības iesaiste projekta izstrādē netika organizēta, projekta izstrādē netika iesaistītas nevalstiskās institūcijas.

Noteikumu projekts ir izvērtēts Operatīvās vadības grupā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekts skar sabiedrības veselības jautājumus.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi