Anotācija

Likumprojekta galvenais mērķis saskaņā ar Valsts pārvaldes reformu plānu 2020 ir pārskatīt valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politiku, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē.
Tādējādi par prioritāti ir izvirzīta valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku (tai skaitā sociālo aprūpes centru darbinieku, tiesas un prokuratūras darbinieku) atalgojuma nosacījumu maiņa, līdz ar to netiek pēc būtības pārskatīts vai mainīts regulējums, kas attiecas uz citām amatpersonu grupām, tai skaitā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatpersonām, karavīriem. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, nav iespējams veikt atlīdzības reformu visos virzienos vienlaicīgi, tāpēc atlīdzības reforma tiek veikta pakāpeniski, proti:
- pēdējo divu gadu laikā ir ieviesta jaunā darba samaksas sistēma Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kopējais papildu piešķirtā finansējuma apmērs bija 60 718 194 euro, tai skaitā – Iekšlietu ministrijai 52 178 280 euro un Tieslietu ministrijai (Ieslodzījuma vietu pārvaldei) 8 539 914 euro. Ieviešot jauno darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tika būtiski samazināta darba samaksas mainīgā daļa (piemaksas), ieviests mēnešalgu koriģējošais koeficients līdz 1,5, ko piemēro mēnešalgas apmēra noteikšanā amatiem, kuru pienākumu izpilde saistīta ar specifisku zināšanu, prasmju vai iemaņu nepieciešamību. Bez tam, 2020. gadā un turpmāk ik gadu piešķirts papildu finansējums – 12 121 232 euro apmērā, tai skaitā – Iekšlietu ministrijai 10 733 993 euro un Tieslietu ministrijai (Ieslodzījuma vietu pārvaldei) 1 387 239 euro atlīdzības palielināšanai viszemāk atalgotajām amatpersonām, kadetu atlīdzības palielinājumam un izmeklētāju mēnešalgas atbilstības rajona prokurora mēnešalgai nodrošināšanai (finansējums piešķirts nepilnā apmērā).

Šobrīd Likumprojektā ietverto atlīdzības sistēmas izmaiņu galvenais mērķis ir sakārtot valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku, ar kuriem noslēgts darba līgums, darba samaksas sistēmu, kas nav mainīta vairākus gadus (daļai mēnešalgu grupu tā ir bijusi nemainīgā no likuma pieņemšanas brīža), turklāt Likumprojektā paredzētā atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību institūcijās ieviešama esošā budžeta ietvaros, bez papildu finansējuma piesaistes, tas ir, samazinot atlīdzības mainīgo daļu (prēmijas un piemaksas), uz iekšējās ekonomijas rēķina var tikt celts mēnešalgu līmenis valsts pārvaldē. Līdz ar to Likumprojekta ieviešanas pirmajā gadā plānots ievērot fiskālo neitralitāti, tas ir, atlīdzības sistēmas izmaiņas nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta, pirms nav veikti nepieciešamie darba procesu un funkciju optimizēšanas pasākumi. Savukārt pēc tam (sākot no 2025. gada), kad iestādes būs veikušas funkciju un amatu pārskatīšanu, pārklasificējušas amatus, izstrādājušas iekšējo kārtību darba samaksas noteikšanai atbilstoši individuālā atalgojuma kritērijiem un noteikušas nodarbināto sniegumam atbilstošu vēlamo mēnešalgas līmeni, būs iespējams aprēķināt iestāžu optimālo algu budžeta lielumu un identificēt iestādes, kurām optimālā algu budžeta sasniegšanai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi. Tas nozīmē, ka šāda pieeja nākotnē nodrošinās iespēju pakāpeniski izlīdzināt atlīdzības fondus, vienlaikus nemazinot to apmēru nevienai no iestādēm. 

Neadekvāts atalgojums valsts pārvaldē ir sekas krīzes laikā veiktajam mēnešalgu samazinājumam, kā arī tam, ka augstākajām mēnešalgu grupām (no 11. grupas) maksimālais iespējamais mēnešalgas līmenis nav ticis paaugstināts kopš 2010. gada. Izveidojusies situācija draud ar augsta līmeņa speciālistu un pieredzējušu vadītāju aiziešanu no valsts pārvaldes, kā arī nespēju piesaistīt augsta līmeņa profesionāļus darbam valsts pārvaldē. Salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru darba tirgus atalgojuma eksperti norāda uz kopējās atalgojuma tendences valsts pārvaldē kritiski zemo līmeni (skat. anotācijas 1. pielikumu).

Pēdējo gadu laikā, meklējot risinājumus konkurētspējas problēmām, vairākas iestādes ir panākušas grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Likums), atsakoties no kopējās mēnešalgu skalas izmantošanas (Konkurences padome, Datu valsts inspekcija, Finanšu izlūkošanas dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs), tādējādi mazinot sistēmas vienotību un faktiski izsakot tai neuzticību. Šādi risinājumi ir izraudzīti, ņemot vērā kritiski augsto amatpersonu (darbinieku) mainību un nespēju piesaistīt un noturēt augstas kvalifikācijas speciālistus  (2018. gadā no 125 iestādēm 42 iestādēs aizgājušo darbinieku īpatsvars ir vismaz 15 % un vairāk no  nodarbināto kopskaita, 12 iestādēs gada laikā nomainījusies vismaz trešdaļa vai vairāk darbinieku, piemēram, Būvniecības valsts kontroles birojā vidējais gada laikā amatu atstājušo personu skaits ir 33 % (no tiem zemākais aizgājušo darbinieku īpatsvars ir 18 %, bet augstākais - 50 % no attiecīgās amatu grupas amatu skaita), savukārt, Konkurences padomē – vidējais gada laikā amatu atstājušo personu skaits ir 20 %, bet atsevišķās amatu grupās pat 50 un 100 % no nodarbinātajiem u.tml. Savukārt 2019. gadā 15 % un lielāks aizgājušo nodarbināto īpatsvars bija jau 52 iestādēs, bet 8 iestādēs, tajā skaitā Konkurences padomē un Datu valsts inspekcijā, tas sasniedza 33-60 %  no kopējā nodarbināto skaita. Arī 2020. gadā tendence ir līdzīga.
Nodarbināto mainība mēnešalgu grupās 2020. gadā norādīta anotācijas 2. pielikumā.

Savukārt iestāžu vadītāju amatos mēnešalga (maksimāli 2 441 euro bruto) šobrīd atbilst kvalificēta speciālista vai zemākā/vidējā līmeņa vadītāja atalgojumam privātajā sektorā. Kaut arī iestāžu vadītāju amati lielākoties nav vakanti, tomēr augstākā līmeņa vadītāju atlases konkursos, kurus centralizēti organizē Valsts kanceleja, uzrunājot kvalificētus pretendentus no privātā sektora, 80-90 % gadījumos uzrunātie pretendenti atsakās piedalīties konkursā un 50-80 % gadījumu tas notiek tieši zemā atalgojuma līmeņa dēļ, kas nav samērojams ar amata atbildību, sarežģītību un publiskumu. No septiņiem atlases konkursiem, kuri ir noslēgušies 2020. gadā, 2 ir beigušies bez rezultāta, savukārt no septiņiem atlases konkursiem, kuri ir noslēgušies 2021. gadā, 3 ir beigušies bez rezultāta; vidējais pretendentu skaits konkursā 2021. gadā ir 5 un 2020. gadā ir 7 (piemēram, 2018. gadā vidējais pretendentu skaits vienā konkursā bija 18 un 2019. gadā – 17 pretendenti uz vienu amatu), neskatoties uz ārpakalpojuma piesaistīšanu tirgus izpētei un pretendentu uzrunāšanu. Vērtējot potenciālo pretendentu atteikumus piedalīties valsts iestāžu vadītāju amatu konkursos, 2020. gadā un, it īpaši, 2021. gadā vēl izteiktāk nekā iepriekš priekšplānā izvirzās atbildībai un darba sarežģītībai neatbilstošais atalgojuma līmenis.

Ievērojot minēto, ir nepieciešams rīkoties, lai pakāpeniski paaugstinātu  valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzības līmeni līdz 80 % (vidēji) no darba samaksas privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem, tādējādi stimulējot valsts pārvaldes konkurētspēju un produktivitāti. Minētais darba samaksas līmenis tika noteikts kā mērķis Koncepcijā par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005. gada 21. februāra rīkojumu Nr. 105 "Par Koncepciju par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem"), tomēr, nenotiekot mēnešalgu skalas regulārai pārskatīšanai, šobrīd tas būtiski atpaliek no privātā sektora līdzīgas vērtības amatu atalgojuma. Amatu vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā ietverto amatu līmeņu novērtējumu punktos, kas veikts, izveidojot atlīdzības sistēmu 2004.-2005. gadā un pārskatīts 2013. un 2018./2019. gadā. Minētās vērtības punktos tiek salīdzinātas ar privātā sektora amatu vērtību, kura iegūta, izmantojot to pašu amatu vērtēšanas metodi, un tiek veikts ikgadējs atalgojuma salīdzinājums ("Salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru", SIA "Fontes Vadības konsultācijas"), iegūstot  datus par atbilstošas vērtības amatu atalgojumu darba tirgū. Ja darba tirgū uzņēmumu galvenais atskaites punkts, veidojot darba samaksas sistēmas, ir pamatalgas (mēnešalgas) mediāna (sakārtotas skaitļu rindas vidējā vērtība), tad valsts pārvaldē kā mērķis ir noteikts 80 % no atbilstošo amatu pamatalgas (mēnešalgas) mediānas.
Ievērojot minēto, Likumprojektā paredzēts mainīt mēnešalgu skalu, tās viduspunktu tuvinot darba samaksas mediānai privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem (3. pielikums). Vienlaikus augstākā līmeņa amatiem (iestāžu vadītāju un vietnieku amatiem) 80% līmeni no mediānas sasniegt nebūs iespējams, ņemot vērā valsts augstāko amatpersonu mēnešalgu, kuru nedrīkst pārsniegt.

Vienlaikus ar skalas precizēšanu valsts civildienesta ierēdņiem un darbiniekiem, ir precizēts arī valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu. Proti, tiesiskajā regulējumā paredzot, pirmkārt, savstarpējo Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atlīdzības apmēra samērojamību, otrkārt, Ģenerālprokurora, Ministru prezidenta biedru, ministru, Valsts kontroliera un Tiesībsarga atlīdzības apmēra samērojamību.

Likumprojektā ietvertais regulējums:
1) Precizēti termini:
precizēts ģimenes locekļu uzskaitījums.
Likumprojekts paredz precizēt, ka ģimenes locekļi ir arī "mazbērns", kā arī "pusmāsas un pusbrāļi", nevis tikai "brāļi un māsas", lai nodrošinātu vienādu tiesiskā regulējuma interpretāciju un piemērošanu institūcijās. Minētais atbilstu arī Civillikumā un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" lietotai terminoloģijai.
Kompetenču novērtējums aizstāts ar "kompetenču un darba snieguma līmeni", jo svarīgi ir vērtēt ne tikai ierēdņa, darbinieka kompetences veikt uzticētos amata pienākumus, bet arī vērtēt veiktā darba sniegumu, it īpaši izmantojot viņam piemītošās kompetences un veicinot arī to attīstību un pilnveidi. Kompetenču pilnveide ir svarīgs faktors darba snieguma palielinājumā, tai skaitā šāda pieeja veicina arī vadītāju meklēt un ieviest inovatīvus risinājumus uzticēto pienākumu izpildē.
2) Likums vairs neattieksies uz Centrālās zemes komisiju.
Saskaņā ar Likumu tā regulējums attiecas uz Centrālās zemes komisiju, tostarp saskaņā ar Likuma 6. panta otrās daļas 13. punktu Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam tiek noteikta mēnešalga, bāzes mēnešalgai piemērojot koeficientu 0,80.
Likuma "Par zemes komisijām" pārejas noteikumu 5. punktā noteikts, ka Centrālā zemes komisija darbību izbeidz 2021. gada 30. jūnijā.
Ievērojot minēto, tiek izslēgts no Likuma viss regulējums, kas attiecas uz Centrālās zemes komisiju.
3) Likumprojekts paredz, ka likums neattieksies uz darbiniekiem, kurus pieņem darbā Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un kuri nav nodokļu maksātāji Latvijas Republikā.
Minētajiem darbiniekiem atlīdzību noteiks saskaņā ar attiecīgās valsts darba tirgus specifiku un iestādes budžeta iespējām.
Šāds regulējums nepieciešams, ņemot vērā to, ka ekonomiskā situācija katrā valstī ir atšķirīga, kā rezultātā Likumprojektā paredzētā mēnešalga atsevišķos gadījumos var būt pārlieku zema vai pat augstāka, nekā attiecīgā valstī tiek maksāta.
Šobrīd šāds regulējums ietverts Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšana" 5. punktā - Noteikumi neattiecas uz tiem darbiniekiem, kurus pieņem darbā Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un kuri nav nodokļu maksātāji Latvijas Republikā. Minētajiem darbiniekiem darba samaksu nosaka saskaņā ar attiecīgās valsts darba tirgus specifiku un iestādes budžeta iespējām.
4) Papildināts to normu uzskaitījums, kas attiecas uz Valsts prezidentu.
Saskaņā ar Likumu uz Valsts prezidentu attiecas Likumā ietvertais regulējums par atlīdzības publicēšanu, atlīdzības uzskaites sistēmu (datubāzi), pabalstu nāves gadījumā, kā arī ievainojuma, sakropļojuma vai citāda ar dalību starptautiskajā operācijā saistīta vai komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu gūta veselības bojājuma gadījumā.
Likumprojekts paredz papildināt to normu uzskaitījumu, kas attiecas uz Valsts prezidentu, ņemot vērā, ka:
Likumprojektā noteikts, kā aprēķināma Valsts prezidenta alga;
Līdz šim atalgojumu Valsts prezidentam noteica gadskārtējā valsts budžeta likumā. Lai nodrošinātu vienotu un sistēmisku pieeju, turpmāk arī Valsts prezidenta atalgojums tiek ietverts Likumprojektā, ievērojot varas atzaru un hierarhijas principu. 
Likumprojekts paredz, ka Valsts prezidenta mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot noteiktu koeficientu – 7,00;
tiek noteikts cik lieli reprezentācijas izdevumi sedzami valsts prezidentam un tā laulātajam (ja ir).
Ievērojot to, ka visu valsts un pašvaldību amatpersonu (darbinieku) veselība var tikt apdrošināta un ka Valsts prezidents ir augstākā valsts amatpersona, kas reprezentē Latviju ārvalstīs, tad Likumprojektā paredzēts, ka var apdrošināt Valsts prezidenta un viņa laulātā veselību un to, ka uz Valsts prezidentu attiecas ar nosūtīšanu komandējumā saistīta apdrošināšana, kā arī papildus paredzot, ka Valsts prezidentam var tikt izmaksāts pabalsts ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā.
Likumprojekts (37. pantā) paredz, ka Valsts prezidenta kanceleja apdrošinās Valsts prezidenta un viņa laulātā veselību. Veselības apdrošināšanas prēmijas apmēru noteiks Valsts prezidenta kanceleja atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Valsts prezidenta un viņa laulātā veselības apdrošināšanas prēmija drīkstēs pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru.
Norādāms, ka gadījumos, ja darba devēja par darbinieku segtais veselības apdrošināšanas prēmijas apmērs pārsniedz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta piektajā daļā noteikto apmēru, tas tiek attiecināts uz algota darba ienākumiem, kas apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
5) pabalsts par apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti noteikts konkrētas summas apmērā, tas ir, 750 euro.
Saskaņā ar Likuma 3. panta ceturtās daļas 7. punktu valsts un pašvaldības iestāde var izmaksāt amatpersonai (darbiniekam) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendāra gadā par katru apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. Ievērojot to, ka pabalsts tiek maksāts par bērnu ar invaliditāti, ir būtiski paredzēt, ka tam ir konkrēts apmērs, nevis tā lielums ir atkarīgs no tā, vai vecākam ir maza vai liela mēnešalga, vai arī no tā, cik procentus (nepārsniedzot 50) iestāde var samaksāt. Šāds regulējums nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem amatpersonu (darbinieku) bērniem ar invaliditāti, neatkarīgi no vecāka mēnešalgas apmēra.
Saskaņā ar Atlīdzības uzskaites sistēmā sniegto iestāžu informāciju 2018. gadā kopumā bijuši 363 gadījumi, kad šāds pabalsts izmaksāts, un tā vidējais apmērs bija 48,62 % no mēnešalgas (510,47 euro).
6) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, varēs izmaksāt, ņemot vērā tikai valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktos kritērijus.
Šobrīd Likuma 3. panta ceturtās daļas 8. punktā noteikts, ka bez institūcijas noteiktajiem kritērijiem ir jāņem vērā arī nodarbinātības ilgums un darba izpildes rezultāti.
Ievērojot to, ka darba izpildes rezultāti obligāti ņemami vērā, izmaksājot prēmiju saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu, un to, ka nodarbinātības ilguma noteiktā institūcijā vietā pie atvaļinājuma pabalsta noteikšanas apmēra varētu būt nozīmīgs tieši profesionālās kvalifikācijas ilgums (nevis attiecīgajā institūcijā nostrādātais laiks) vai kādi citi kritēriji, tad nolemts, ka kritērijus turpmāk noteiks pati valsts un pašvaldības institūcija. Tādējādi pašai institūcijai, ņemot vērā tās darbības virzienu, specifiku un personāla politiku, būs jādefinē kritēriji, kas ietekmēs izmaksājamā pabalsta apmēru.
7) turpmāk prokuroriem nepiešķirs naudas balvu.
Šāds regulējums ietverts Likumprojektā, lai nodrošinātu varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu. Tas ir, lai neradītu disproporciju starp tiesiskajā regulējumā paredzēto savstarpējo prokuroru un tiesnešu atlīdzības apmēra attiecību, turpmāk prokuroriem naudas balvu nemaksās - analoģiski, kā tas ir tiesnešiem.
8) precizēts regulējums par atlīdzību, kas maksājama no sadarbības līgumiem ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalsts institūcijām un par piedalīšanos ārvalstu finanšu instrumentu projektos.
Ievērojot to, ka valsts vai pašvaldību institūcijas, īstenojot sadarbības projektus, līdzekļus var iegūt arī, piedaloties dažādu pakalpojumu līgumu ietvaros (piemēram, Eiropas Savienības deleģētās sadarbības ietvaros projekta ieviešana var tikt uzticēta Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem, kas tālāk konsorcija ietvaros slēdz pakalpojumu līgumus ar valsts institūcijām par projekta ieviešanu), precizēts Likuma 3. panta piektās daļas 7. punkts ietverot arī pakalpojumu līgumu izpildi.
Tāpat, lai nodrošinātu vienotu pieeju institūciju dalībai dažāda veida starptautiskās sadarbības projektos (piemēram, mērķsadarbības (Twinning) un attīstības sadarbības projektos), atsevišķos finanšu instrumentu (donoru) finansētos projektos, piemēram, Eiropas Savienības finansētas attīstības palīdzības un sadarbības programmas un projekti (EuropeAid), kā arī sakārtotu atlīdzības noteikšanu par dalību projektos, Likumprojekts paredz noteikt: ja amatpersona (darbinieks) ar iestādes vadītāja rīkojumu ir nosūtīta darbam ārvalstī, lai nodrošinātu sadarbības vai pakalpojuma līguma īstenošanu, amatpersonas (darbinieka) prombūtnes laikā institūcija saglabā viņa darba vietu (amatu), bet atlīdzību šajā laikposmā maksā saskaņā ar sadarbības vai pakalpojuma līguma nosacījumiem un tās noteikšanā var neievērot Likumā noteiktos atlīdzības ierobežojumus (proti, nodarbinātajam atlīdzība tiek noteikta pēc sadarbības vai pakalpojuma līgumā ietvertajām likmēm (dienas, stundu u.tml), kas var pārsniegt konkrētajam nodarbinātajam noteikto darba samaksu (mēnešalgu un arī piemaksas).
9) mainīts atlīdzības apmērs, kas maksājams par izmeklēšanas veikšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās.
Ievērojot to, ka Likumprojekts paredz palielināt rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgu, jo no 2023. gada 1. janvāra bāzes mēnešalgai piemērojamais koeficients tiks palielināts, kā arī to, ka prokuroram ir jāuzrauga izmeklēšanas process, tad Likumprojekts paredz turpmāk noteikt, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā minētā veida lietās, var noteikt mēnešalgu līdz 95 procentiem no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas, nevis rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgu.
Lai novērstu nevienlīdzību un savstarpējo konkurenci par izmeklētājiem starp iekšlietu resoru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts ieņēmumu dienestu, nepieciešams noteikt, ka arī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, tāpat kā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kurām noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, maksimālo mēnešalgas apmēru no 2023. gada 1. janvāra, kad tiks palielināts rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas aprēķināšanai piemērojamais koeficients, varēs noteikt līdz 95 procentiem no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas.
Līdz 2022. gada 31.decembrim maksimālo mēnešalgu varēs noteikt atbilstoši rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai.
10) precizēts regulējums par pašvaldības domes deputātu mēnešalgu aprēķināšanas un noteikšanas kārtību.
Saskaņā ar Likumu valsts institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Savukārt pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka tādējādi, lai mēnešalga nepārsniegtu likumā pašvaldības domes priekšsēdētājam noteikto maksimālo mēnešalgu.
Ievērojot to, ka Likumprojekts paredz palielināt Ministru prezidenta mēnešalgai piemērojamo koeficientu un ņemot vērā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas izstrādāts, īstenojot vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, nepieciešams pārskatīt pašvaldību domes deputātu mēnešalgas aprēķināšanu, tas ir, bāzes mēnešalgai piemērojamo koeficientu lielumu.
Koeficientu apmēri bāzes mēnešalgai ir noteikti, balstoties uz Likumprojektā iekļauto amatu sarežģītību, amatu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un atbildību par darba norisi un rezultātiem.
Ņemot vērā citu valstu pieredzi, piemēram, Franciju (http://www.citymayors.com/mayors/french-mayors-salaries.html), Vāciju (http://www.citymayors.com/mayors/german-mayors-salaries.html), kurās mēnešalgas apmērs deputātam ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita pašvaldībā, kā arī balstoties uz Lietuvas Satversmes tiesas spriedumā (https://www.lrkt.lt/en/court-acts/search/170/ta1950/summary) secināto, ka viens no kritērijiem, ko var piemērot pašvaldības domes deputātu mēnešalgas noteikšanā, ir iedzīvotāju skaits pašvaldībā, kā arī to, ka darba sarežģītība un atbildība par darba norisi un rezultātiem atšķiras republikas pilsētas domes, (saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas spēkā no 2020. gada 23. jūnija, turpmāk – valstspilsētas) un novada domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un deputāta amatiem, kuru administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000 iedzīvotājus no valstspilsētas domes un novada domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un deputāta amatiem, kuru administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits ir zem 50 000, Likumprojekts paredz noteikt augstākus koeficientus bāzes mēnešalgai deputātu amatiem pašvaldībās, kuru administratīvajās teritorijās iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000.
Norādāms, ka 50 000 iedzīvotāju slieksnis tiek izmantots arī domē ievēlējamo deputātu skaita noteikšanā saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likumu.
Ievērojot galvaspilsētas domes priekšsēdētāja amata atbildību un to, ka galvaspilsētā dzīvojošo iedzīvotāju skaits ir vislielākais (Uz 01.01.2021. Rīgā bija deklarētas 665 423 personas, https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/2881/download), galvaspilsētas domes priekšsēdētājam nosakāms lielāks koeficients par citu pašvaldību domes priekšsēdētājiem, kas vienlaikus, ievērojot līdzsvara un hierarhijas principu, ir zemāks par ministra koeficientu, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzrauga pašvaldību darbības tiesiskumu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, ja domes priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, domes lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus.
Vienlaikus Likumprojektā tiek paredzēts, ka iedzīvotāju skaitu (zem vai virs 50 000) nosaka atbilstoši aktuālajiem Fizisko personu reģistra (kas ar 2021. gada 28. jūniju aizstāja Iedzīvotāju reģistru) datiem vēlēšanu dienā,  tādējādi nodrošinot, ka pēc vēlēšanām visu domes darbības laiku amatpersonām tiek noteikti nemainīgi koeficienti, nevis regulāri pārskatīti, ja domes sasaukuma laikā mainās iedzīvotāju skaits – zem vai virs 50 000. Līdz ar to tiktu nodrošināta tiesiskā noteiktība un stabilitāte.
Saskaņā ar Likuma 5. panta otro daļu pašvaldības dome reglamentē mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot Likumā norādītos ierobežojumus. Savukārt amatpersonām, kuras neieņem algotu amatu pašvaldības domē, mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam. Tomēr šāda prasība rada neskaidrību un interpretācijas atšķirības gan pašvaldību starpā, gan no kontrolējošo un uzraugošo institūciju viedokļa un ir maināma. Pašvaldības domes deputāts var vienlaikus strādāt arī pie cita darba devēja, tur strādājot pilnu darba laiku. Atsevišķās pašvaldībās, lai salāgotu sabiedrības intereses ar ievēlēto deputātu iespējām, domes sēžu sākums tiek noteikts pēc domes darba laika, tādējādi rodot iespēju deputātiem, kuriem pamatdarbs ir citā valsts, pašvaldības vai privātā institūcijā, pildīt deputāta pienākumus, netraucējot pamatdarba veikšanu. Pašvaldību prakse atšķiras arī attiecībā uz nostrādātā laika aprēķināšanu – piemēram, ieskaitot tajā gatavošanos sēdēm vai neieskaitot. Tāpēc Likumprojekts paredz prasību pašvaldībām noteikt kritērijus deputāta atlīdzības noteikšanai, nepārsniedzot maksimālo līmeni, atsakoties no prasības to noteikt proporcionāli nostrādātajam laikam. Deputāta atlīdzība nosakāma par deputāta amata lomu un atbildību atbilstoši pašvaldības lielumam un budžeta iespējām, nevis par konkrētu nostrādāto laiku, kā tas ir vairākās citās profesijās.
Norādāms, ka katras valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs ir atbildīgs par institūcijas finanšu, personāla un citu resursu lietderīgu izmantošanu.
11) tiek precizēti koeficienti Saeimas priekšsēdētāja,  Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, parlamentārā sekretāra mēnešalgām.
Minētos koeficientus nepieciešams precizēt, lai noteiktu visām valsts augstākām amatpersonām samērojamu atlīdzību, ievērojot varas atzaru un hierarhijas principu.
12) tiek precizēti koeficienti Saeimas deputātiem.
Ņemot vērā, ka tiek precizēts koeficients Saeimas priekšsēdētājam, nepieciešams precizēt arī Saeimas deputātiem piemērojamos koeficientus, vienlaikus paredzot, ka:
Saeimas deputātam, kurš ievēlēts Prezidija locekļa amatā, un ieņem citu amatu Saeimā, papildus koeficients tiek aprēķināts par visu amatu pildīšanu, bet visu (gan pamata, gan papildu) koeficientu kopsumma nedrīkst pārsniegt 6,2.
Saeimas deputātam, kurš ievēlēts citos amatos Saeimā (izņemot Saeimas Prezidija locekļu amatu), papildu koeficients tiek aprēķināts par visu amatu pildīšanu, bet visu (gan pamata, gan papildu) koeficientu kopsumma nedrīkst pārsniegt 6,0.
Šāda pieeja Saeimas deputātu mēnešalgu noteikšanā respektētu amatu rangu ne tikai starp varas atzariem, bet arī parlamenta ietvaros. Noteiktie papildu koeficientu piemērošanas ierobežojumi novērstu to, ka par amatu veikšanu Saeimā tiek saņemta mēnešalga, kas pārsniedz, piemēram, Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētājam noteikto mēnešalgu.
Tāpat tas veicinātu demokrātiskus iekšējās pārvaldes procesus, nodrošinot, ka dažādus amatus Saeimā ieņem dažādi cilvēki.
13) Valsts kontroles padomes locekļu piemaksa tiek iekļauta pamatalgā, palielinot koeficientu.
Likuma 15. panta desmitajā daļā noteikts, ka valsts kontrolieris saņem piemaksu 50 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas par Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu. Valsts kontroles padomes loceklis saņem piemaksu 50 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas par Valsts kontroles revīzijas departamenta direktora pienākumu pildīšanu.
Atbilstoši Valsts kontroles likumā noteiktajam valsts kontrolieris ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs, savukārt Valsts kontroles padomes locekli pēc apstiprināšanas Saeimā valsts kontrolieris ieceļ valsts kontroles revīzijas departamenta direktora amatā uz četriem gadiem.
Ievērojot Valsts kontroles likumā noteikto, secināms, ka Valsts kontroles priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšana ietilpst valsts kontroliera amata pienākumos, savukārt Valsts kontroles padomes locekļa amata pienākumos – valsts kontroles revīzijas departamenta direktora amata pienākumu pildīšana. Tādējādi nav lietderīgi šīm amatpersonām noteikt atsevišķu piemaksu 50 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas, bet gan, ņemot vērā šo pienākumu pildīšanas obligātumu, noteikt lielāku koeficientu, kas tiek piemērots valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu mēnešalgas noteikšanai. Līdz ar to Likumprojekts paredz palielināt koeficientus, ievērojot arī samērojamību ar citām augstākām amatpersonām, kas tiek piemēroti valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu mēnešalgas noteikšanai, un izslēgt regulējumu par 50 procentu piemaksas noteikšanu šīm amatpersonām.
14) Tiesībsargam tiek palielināts koeficients.
Saskaņā ar Likuma 6. panta otrās daļas 1. un 5. punktu valsts kontrolierim un tiesībsargam piemērojamie koeficienti ir vienādi.
Ievērojot to, ka valsts kontrolierim koeficients tiek paaugstināts, lai nodrošinātu atalgojuma samērojamību, ir paaugstināms arī tiesībsarga koeficients.
Tādējādi Likumprojekts paredz noteikt, ka tiesībsargam piemērojamais koeficients būs 6,2.
15) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam tiek noteikts koeficients.
Šobrīd saskaņā ar Likuma 6. pantu vairākām Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, ir noteikts, kāds koeficients tiek piemērots bāzes mēnešalgai, lai aprēķinātu amatpersonas mēnešalgu.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju attiecībā uz Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, Likumprojektā paredzēts, ka  Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam tiek piemērots koeficients 5,5.
Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka turpmāk izdienas piemaksu nevarēs maksāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.
16) Likumprojekts paredz, ka turpmāk Augstākās izglītības padomes loceklim mēnešalgu neaprēķinās proporcionāli nostrādātajam laikam.
Likuma 6. panta trešajā daļā noteikts, ka Augstākās izglītības padomes loceklis mēnešalgu saņem proporcionāli nostrādātajam laikam.
Ievērojot to, ka Augstākās izglītības padomes loceklim atalgojumu aprēķina, piemērojot koeficientu 0,22, un to, ka nostrādātajā laikā galvenokārt ietver piedalīšanos sēdē, nevis arī gatavošanos tai, tad būtu lietderīgi, ka Augstākās izglītības padomes loceklim tiktu maksāts konstants atalgojums, kas, piemēram, 2021. gadā būtu 226 euro mēnesī.
17) precizēti koeficienti tiesnešu mēnešalgām.
Saskaņā ar Likumu (6.¹ pants) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot koeficientu 2,91, savukārt pārējiem tiesnešiem mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai piemērojot noteiktu koeficientu.
Šāda aprēķināšanas kārtība ir nepārskatāma un būtu precizējama. Ievērojot minēto, Likumprojekts paredz precizēt šos koeficientus, attiecinot tos tikai pret bāzes mēnešalgu.
Vienlaikus Likumprojektā ir palielināts koeficients Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ietverot tajā piemaksu par izdienu, kā arī, lai samērotu varas atzaru un hierarhijas principu, ņemot vērā atbildību par uzticētajiem pienākumiem.
Tāpat ir palielināti Augstākās tiesas tiesnešu koeficienti, ietverot tajā piemaksu par izdienu.
Tiek izslēgta Likuma 6.¹ panta sestā daļa, jo ar 2020. gada 14. maija likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" ir nolemts atteikties no tiesneša amata kandidāta stažēšanās un tiesneša amata kandidāta kvalifikācijas eksāmena kā atsevišķas atlases procesa daļas.
Ievērojot to, ka tiek precizēti koeficienti Saeimas deputātiem, proporcionāli tiek precizēti arī koeficienti tiesnešiem.
18) precizēti koeficienti prokuroru mēnešalgām.
Saskaņā ar Likumu (6.² pants) rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot koeficientu 2,85, savukārt pārējiem prokuroriem mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai piemērojot noteiktu koeficientu.
Šāda aprēķināšanas kārtība ir nepārskatāma un būtu precizējama. Ievērojot minēto, Likumprojekts paredz precizēt šos koeficientus, attiecinot tos tikai pret bāzes mēnešalgu.
Vienlaikus palielināts koeficients ģenerālprokurora amatam –  vērtējot normatīvajos aktos ģenerālprokuroram noteikto atbildību un pieņemto lēmumu nozīmību, turpmāk ģenerālprokurora mēnešalgu noteiks, bāzes mēnešalgai piemērojot koeficientu  6,7.
Ievērojot to, ka tiek precizēti koeficienti Saeimas deputātiem, proporcionāli tiek precizēti arī koeficienti prokuroriem.
19) Likumprojekts paredz attiecīgās mēnešalgas grupas minimālo, vidējo un maksimālo mēnešalgas līmeni izteikt kā koeficientus pret bāzes mēnešalgu.
Šāds regulējums izvēlēts, lai varētu operatīvāk sekot līdzi ekonomikas attīstības procesiem valstī, tas ir, ja ekonomika aug un bāzes mēnešalga palielinās, tad paaugstinās arī mēnešalgu skala un institūcija var paaugstināt mēnešalgas, ja ir tāda iespēja (tai ir pieejami finanšu resursi) un to pieļauj atlīdzības fonds. Gadījumā, ja skalu veido konkrētas mēnešalgas vērtības un tā nav saistīta ar bāzes mēnešalgu, jebkuras izmaiņas ir veicamas tikai ar grozījumiem normatīvajos aktos, kas rada papildu administratīvo slogu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ilgstoši nebija iespējams veikt izmaiņas esošajā mēnešalgu skalā, neskatoties uz neskaitāmiem pierādījumiem, ka skala ir zaudējusi konkurētspēju.
Norādāms, ka Valsts kanceleja mēnešalgu skalas skaitliskos lielumus katru gadu publicēs savā tīmekļvietnē, tāpat kā šobrīd tiek publicēta informācija par to amatpersonu mēnešalgām, kurām Likumā ir noteikti koeficienti (http://www.mk.gov.lv/lv/content/cilvekresursu-attistibas-politika) (piemēram, Saeimas deputāts, Ministru prezidents, valsts kontrolieris, tiesnesis). Norādāms, ka mēnešalgu skalā ietverto mēnešalgu grupu skaitliskā lieluma izmaiņas nav pamats automātiskai mēnešalgas palielināšanai, it īpaši, ņemot vērā, ka mēnešalgas nosakāmas intervāla (minimums, viduspunkts, maksimums) ietvaros, kur diapazons ir 15-30 % uz augšu un leju no skalas viduspunkta. Institūcija varēs paaugstināt mēnešalgas amatpersonām (darbiniekiem), ja ir tāda iespēja (tai ir pieejami finanšu resursi).
Skalas pamatā ir Valsts kancelejas veiktā salīdzinošā pētījuma dati (Salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru, 2019. SIA "Fontes Vadības konsultācijas", saskaņā ar 2019.gada 13.decembra pakalpojuma līgumu Nr. 2019/077 "Salīdzinošā pētījuma par atalgojuma apmēru. Datu aktualizēšana" https://www.mk.gov.lv/lv/media/814/download, nepublicētā daļa). Pētījums tiek veikts katru gadu gada beigās vai nākamā gada sākumā. Likumprojektā iekļautā mēnešalgu skala balstās uz 2019. gada salīdzinošā pētījuma datiem, mainot intervāla platumu 9.-16. mēnešalgu grupai (nedaudz palielinot amplitūdu no viduspunkta uz augšu) un koriģējot 3., 5., 7.-16. mēnešalgu grupas minimumu, viduspunktu un/vai maksimumu, ņemot vērā galīgos, precizētos atalgojuma salīdzinājuma datus. Veiktie skalas precizējumi nepieciešami, lai mazinātu iestāžu bažas, ka, mazinot piemaksu apjomu, nebūs iespējams sasniegt konkurētspējīgu atalgojuma līmeni skalas ierobežojumu dēļ.
Ņemot vērā bāzes mēnešalgas apmēru 2021. un 2022. gadam, anotācijas 3. pielikumā ir ietverta tabula, kur skalas koeficienti pārvērsti absolūtos skaitļos.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo mēnešalgu skalu ("Likuma 3. pielikums"), ir veiktas izmaiņas mēnešalgu grupu skaitā: izslēgta pirmā mēnešalgu grupa, jo tajā bija iekļauts tikai vienas amatu saimes viens līmenis (13. saimes "Fiziskais un kvalificētais darbs" 1. līmenis), kura vērtība bija pazemināta, salīdzinot ar līdzīgas vērtības amatiem darba tirgū. Tādējādi pārējās mēnešalgu grupas ("Mēnešalgu grupa Likumprojektā") ir pārnumurētas, proti, mēnešalgu grupa, kas Likumā ir 2., Likumprojektā ir 1. mēnešalgu grupa; grupa, kas Likumā ir 3., tagad būs 2. utt.
Skala ir papildināta ar divām papildu grupām iestāžu vadītāju amatiem, jo atsevišķu iestāžu vadītāju amatu vērtība esošajā skalā bija pazemināta, salīdzinot ar līdzīgas vērtības amatiem darba tirgū (tā bija pielīdzināta Administratīvā direktora amatam uzņēmumā, nevis izpilddirektoram vai valdes loceklim). Tādējādi jaunajā mēnešalgu skalā kopskaitā ir 17 mēnešalgu grupas.
Skalā ir svītrota 13.A un 14.A mēnešalgu grupa, ņemot vērā to, ka to izmantošana, ņemot vērā mainīto mēnešalgu skalu, turpmāk nebūs nepieciešama.
Skalas minimums nozīmē, ka vēlams, lai amatpersonu (darbinieku) atlīdzība nebūtu zemāka par šo līmeni, tomēr tas var nebūt iespējams uzreiz. Ja mēnešalga ir zemāka par šo līmeni, iestādei jāizstrādā plāns mēnešalgu pakāpeniskai iekļaušanai intervāla ietvaros. Skalas minimums ir par 30 % zemāks par viduspunktu. Papildu finansējuma pieprasīšana, lai mēnešalgas iekļautos intervāla ietvaros, pirmajā jaunās mēnešalgu skalas ieviešanas gadā nav pieļaujama; izmaiņas veicamas esošā atalgojuma fonda ietvaros, pārskatot veicamās funkcijas un efektīvāk izmantojot esošos cilvēkresursus. Likumprojekta pārejas noteikumos noteikts, ka pielikumā noteikto minimumu valsts un pašvaldību institūcijai jāsasniedz līdz 2027. gada 1. janvārim. Tādējādi tiek dots saprātīgs termiņš institūcijām, lai, pilnveidojot savu darba samaksas sistēmu, varētu nodrošināt atbilstošu atalgojumu.
Minētie nosacījumi vienlaikus sevī ietver kompleksu pieeju, kad iestādes pārvērtē tajās darbojošos atlīdzības sistēmu, veic amatu pārvērtēšanu atbilstoši jaunajam amatu katalogam, kuru paredzēts pieņemt Ministru kabinetā līdz 2022. gada 1. martam, balstoties uz kuru arī tiek pārvērtēti esošie amatu apraksti. Tikai pēc tam Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2023. gada 1. jūlijam sagatavo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par situāciju atlīdzības jomā valsts tiešās pārvaldes iestādēs un piedāvā iespējamo risinājumu pakāpeniskai atlīdzības fondu izlīdzināšanai, ceļot atlīdzības līmeni tām iestādēm, kurām tas ir nepietiekams.

Norādāms, ka saskaņā ar Darba likuma 61. panta pirmo un otro daļu minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.
Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" 2. punktā noteikts, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 500 euro.
Ievērojot minēto, norādāms, ka pat, ja 3. pielikumā esošais koeficients (minimums) pret bāzes mēnešalgu absolūtos skaitļos tā piemērošanas laikā kādu gadu nesasniegs spēkā esošo valstī noteikto minimālo mēnešalgu, nav pieļaujams maksāt mazāk par minimālo mēnešalgu normālā darba laika ietvaros. Līdz ar to būs jāpiemēro augstāks koeficients (starp minimumu un viduspunktu).
Ņemot vērā minēto, pielikumā pie minimuma ir ietverta piezīme - "Mēnešalga, kuru nosaka, piemērojot koeficientu pret bāzes algu, nedrīkst būt zemāka par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros".

Skalas viduspunkts ir vēlamais mēnešalgas līmenis, kas atbilst valsts pārvaldē nodarbināto mērķa mēnešalgas līmenim – 80 % (vidēji) no līdzīgas vērtības amatu pamatalgas darba tirgū. Ieteicams, lai lielākā daļa nodarbināto saņemtu mēnešalgu, kas ir pietuvināta šim skaitlim, tādējādi nodrošinot līdzīgu atalgojumu par līdzīgas vērtības darbu. Ņemot vērā faktisko atalgojumu darba tirgū, skalas viduspunkts atbilst 80 % no darba tirgus pamatalgas mediānas attiecīgās vērtības amatiem no 7. līdz 13. mēnešalgu grupai, 14. un 15. grupai tas atbilst 70 % no darba tirgus pamatalgas mediānas, 16. grupai – 60 %, bet 17. grupai – tikai 55 % no pamatalgas mediānas darba tirgū. Nosakot augstākajām grupām augstāku viduspunktu, tas pārsniegtu valsts augstāko amatpersonu mēnešalgu. Savukārt 1.-3. grupai viduspunkts par 95 % atbilst darba tirgus pamatalgas mediānai – zemākās kvalifikācijas amatiem darba tirgū maksā līdzīgi (bez nozīmīgas izkliedes) un nav pamata valsts pārvaldei noteikt būtiski zemāku līmeni – tas nozīmētu arī algu samazinājumu zemāko algu saņēmējiem. 4. un 5. grupai algu skalas viduspunkts atbilst 90 % no darba tirgus pamatalgas mediānas,  6. grupai – 85 % no darba tirgus pamatalgas mediānas.

Skalas maksimums ir maksimālās iespējamās mēnešalgas līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiek piemērots tirgus koeficients. Virs viduspunkta, nepārsniedzot maksimumu, būtu jāatrodas "atslēgas cilvēku" un augstākās kvalifikācijas speciālistu un vadītāju mēnešalgām, ieteicams – ne vairāk par 15-30 % no kopējā nodarbināto skaita iestādē. Līdz 8. mēnešalgu grupai (ieskaitot) maksimums ir par 30 % lielāks par viduspunktu, no 9. līdz 11. grupai tas ir par 25 % lielāks par viduspunktu, no 12. līdz 16. grupai tas ir par 20 % lielāks par viduspunktu, bet 17. grupai – par 15 % lielāks par viduspunktu. Šāds diapazona platums no viduspunkta uz augšu izraudzīts, lai skalas maksimumi nepārsniegtu augstāko amatpersonu mēnešalgu, saglabājot samērīgu pakāpeniskumu.
Institūcijām, lai noteiktu nodarbināto individuālās algas līmeni, jāizstrādā iekšējā kārtība, kurā jānosaka individuālās mēnešalgas soļi, pakāpes vai līmeņi intervāla ietvaros un jānodefinē kritēriji katra nākamā soļa sasniegšanai. Individuālās mēnešalgas kritērijiem jāatspoguļo objektīvas un stabilas (pastāvīgas) atšķirības nodarbināto darba sniegumā un regulārajā darba apjomā (mēnešalgai jābūt stabilai un paredzamai; tā nevar mainīties katru mēnesi, un tai nebūtu jāsamazinās, mainoties minētajiem kritērijiem, tomēr tā varētu pieaugt, nodarbinātajam sasniedzot nākamo snieguma un regulārā darba apjoma pakāpi). Tādi darba aspekti, kuri var nozīmīgi variēt īsā laika periodā (piemēram, konkrēta uzdevuma izpilde ārpus plānotā vai īpaši sasniegumi konkrētā laika periodā u.tml.), jāietver darba samaksas mainīgajā daļā – piemaksu un prēmiju kritērijos. Minētie atalgojuma noteikšanas principi nozīmē ļoti atbildīgu un tālredzīgu pieeju jau nodarbināto sākotnējās mēnešalgas noteikšanā, lai neveidotos situācija, kad nodarbinātais nesasniedz tādu snieguma līmeni, kādu paredz attiecīgā mēnešalga. 
Mēnešalgu skalas izmaiņas kopsakarā ar piemaksu apjoma  samazinājumu ir viens no svarīgākajiem pasākumiem atlīdzības sistēmas reformā. Mazinot mainīgās daļas īpatsvaru, tiks palielināta atlīdzības stabilitāte un prognozējamība un mazināts administratīvais slogs, ko rada daudzveidīgo piemaksu noteikšana iestādēs. Šie pasākumi veicinās sistēmas skaidrību un caurskatāmību, pozitīvi ietekmējot nodarbināto motivāciju un lēmumu pieņemšanu par darba turpināšanu valsts pārvaldē.
Vienlaikus iestādēm būs jāizstrādā iekšējie darba samaksas noteikumi, kas skaidros individuālās mēnešalgas noteikšanas kārtību, lai tā balstītos uz objektīviem un izmērāmiem kritērijiem un atbilstu nodarbināto darba kvalitātei, regulārajam darba apjomam un kvalifikācijai, stimulējot nodarbinātos pastāvīgi uzlabot savu sniegumu. Detalizētāks regulējums individuālās mēnešalgas noteikšanai tiks iekļauts Ministru kabineta noteikumos par darba samaksas noteikšanas kārtību, kā arī Valsts kanceleja izstrādās darba samaksas sistēmas paraugnolikumu, sniedzot ieteikumus par to, kādi kritēriji būtu ņemami vērā, nosakot individuālo mēnešalgu. Pamata kritēriji ir amatpersonas (darbinieka) prasmju un kvalifikācijas līmenis, kas rezultējas noteiktā darba snieguma līmenī, un regulārais darba apjoms, salīdzinājumā ar citiem līdzīgu amatu veicējiem, taču iestādes var definēt arī papildu kritērijus, lai stimulētu noteiktu prasmju attīstību vai norādītu uz to kritisko svarīgumu attiecīgo funkciju veikšanā. Jāuzsver, ka individuālās mēnešalgas kritērijiem jāraksturo tieši amatpersona (darbinieks) un tās sniegums, nevis amats, t.i., individuālās mēnešalgas kritērijos nebūtu dublējami tie kritēriji, kas raksturo amatu un jau ir novērtēti, nosakot amata atrašanos mēnešalgu grupā – izglītības un pieredzes prasības amatam, darba un domāšanas sarežģītība, sadarbības un vadības funkciju mērogs un raksturs un atbildība par resursiem un lēmumiem.
20) izslēgta īpaša kārtība attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu noteikšanu.
Turpmāk tiks piemērota vispārēja kārtība tāpat kā citām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem).
Šāda īpaša kārtība Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām (darbiniekiem) tika noteikta, jo ilgtspējīgai un profesionālai institūciju darbībai arvien vairāk draudus radīja nekonkurētspējīgais atalgojuma līmenis salīdzinājumā ar citām iestādēm, tai skaitā privāto sektoru, un no tā izrietošā lielā personāla mainība, proti, augsti kvalificētu darbinieku mainība un nespēja atbildīgām vakancēm piesaistīt sagatavotus, profesionālus speciālistus  nekonkurētspējīgas atalgojuma sistēmas valsts pārvaldē dēļ.
Ievērojot to, ka Likumprojekts paredz palielināt mēnešalgu skalu, turpmāka šādu izņēmumu attiecināšana uz Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mēnešalgu noteikšanu nav pamatota un lietderīga un nesasniedz Likuma izvirzīto mērķi – atlīdzības noteikšanā ievērot līdzvērtīgus nosacījumus (visās valsts un pašvaldības institūcijās).
Likumprojekta pieņemšanas rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām (darbiniekiem) atalgojums nesamazināsies.
21) veikti precizējumi 11. pantā.
Precizēta Likuma 11. panta otrā daļa norādot, ka Valsts kontroles, Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Tiesībsarga biroja, Satversmes tiesas, Saeimas Administrācijas un citu Saeimas struktūrvienību amatpersonu (darbinieku) mēnešalga, ko nosaka šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos, nedrīkst pārsniegt 3. pielikumā noteikto attiecīgās mēnešalgas grupas maksimumu.
Tādējādi tiek precizēts Likumā ietvertais regulējums, ka līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas ne tikai valsts un pašvaldību institūcijā nevar pārsniegt Likumprojekta 3. pielikumā noteiktos maksimumus, bet tas attiecas arī uz Valsts kontroli, Valsts prezidenta kanceleju, Augstāko tiesu, Tiesībsarga biroju, Satversmes tiesu, Saeimas Administrāciju un citām Saeimas struktūrvienībām.
22) valsts dibinātu augstskolu vispārējam augstskolas personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, kas neieņem akadēmiskos amatus, vairs nebūs jāklasificē amati atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam.
Ievērojot to, ka augstskolu amati un darba process būtiski atšķiras no valsts vai pašvaldību iestāžu darba organizācijas, šie amati to specifikas dēļ nav tieši pielīdzināmi valsts un pašvaldību institūciju amatiem. 
Valsts dibinātu augstskolu vispārējam augstskolas personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, kas neieņem akadēmiskos amatus, amatu atalgojums turpmāk nosakāms, veidojot savai nozarei atbilstošus amatu katalogus, novērtējot to amatus un nosakot mēnešalgas, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību) un konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas, kompetenču  un darba snieguma līmeni, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas, nepārsniedzot attiecīgajam amatam ar Likuma 3. pielikumu noteikto mēnešalgu grupas maksimumu.
23) izslēgta piemaksa par vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu valsts pārvaldē, precizēti piemaksas pamatojumi un samazināts apmērs.
Piemaksas par papildu darbu būtība ir atlīdzība par papildu pienākumu pildīšanu, kam ir jābūt reālam, novērtējamam un pierādāmam faktam. Šādu papildu pienākumu pildīšana var rasties, pildot prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) pienākumus vai veicot kādus pienākumus ārpus noteiktas amatpersonas (darbinieka) amata aprakstā noteiktajam, kas var būt iekļauti arī vakanta amata amatu aprakstā.
Par papildu darbu uzskatāms arī palielināts darba apjoms un intensitāte, kas veidojas, aizstājot kolēģi vai pildot vakanta amata ar identisku amata aprakstu pienākumus. Apjomu, kādā veidojas papildu slodze, var novērtēt tiešais vadītājs, pārzinot savu nodarbināto darba ikdienu un atbildot par tās organizāciju. Nav pamata uzskatīt, ka vienīgi darbs, kas ietver cita veida pienākumus nekā nodarbinātā amata aprakstā minētie, uzskatāms par papildu darbu.
Tā kā vakantu amatu esamība vien nenozīmē, ka pienākumus pildošās amatpersonas (darbinieki) izpilda papildu pienākumus, par ko pienāktos papildu samaksa, kā nereti institūcijās tas tiek uztverts, šāds pamatojums turpmāk piemaksas noteikšanā nav izmantojams un attiecīgais piemaksas veids tiek izslēgts. Lai noteiktu piemaksu par papildu pienākumu vai palielinātu darba apjomu un intensitāti veikšanu, izmantojama piemaksa par papildu darbu.
Saskaņā ar Likumu piemaksu par papildu darbu var maksāt, ja amatpersona (darbinieks) papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Norādāms, ka piemaksas par papildu darbu būtība ir atlīdzība par papildu pienākumu pildīšanu, palielinātu darba apjomu, kam ir jābūt reālam, novērtējamam un pierādāmam faktam, līdz ar to piemaksa var tikt maksāta arī tad, kad amatpersona (darbinieks) papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pilda arī citus pienākumus, kas ir norādīti arī amata aprakstā, bet nav tiešie amata pienākumi.
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma skaidrību norma ir precizējama, izslēdzot nosacījumu, ka piemaksu var maksāt, ja amatpersona (darbinieks) papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus.
Līdz ar to Likumprojekts paredz, ka amatpersona (darbinieks) saņems piemaksu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvietos prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku) vai pildīs vēl citus pienākumus.
Vienlaikus tiek saglabāts regulējums, ka piemaksa var tikt maksāta par stažēšanos vakanta prokurora amatā un par vakanta ārstniecības personas amata pienākumu pildīšanu.
Minētie gadījumi saglabāti kā izņēmumi, ņemot vērā amatpersonu (darbinieku) darbības specifiku, proti, attiecīgajos gadījumos amatpersonas (darbinieki) nevar pildīt pienākumus daļēji, piemēram, 30 % apjomā, bet tie ir jāveic lielākā vai pat pilnā apjomā: prokurors pārņem visu lietu, nevis tik, cik iespējams, savukārt ārstniecības persona aprūpē slimnieku pilnā apjomā, nevis daļēji, tādējādi pēc būtības izpildot lielāku slodzes daļu nekā tikai 30 %.
Savukārt citas amatpersonas (darbinieki), piemēram, klientu apkalpotāji, palielināto slodzi veic tikai noteiktajā darbā laikā, kamēr iestāde strādā.
Tāpat ir samazināts piemaksu apmērs Ministru kabineta loceklim, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu Ministru kabineta locekli, kā arī aizvieto Ministru kabineta locekli, kurš beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā Ministru kabineta locekļa amatā. Piemaksu apmērs samazināts no 50 % uz 30 %.
24) noteikt piemaksu ģenerālprokuroram par Tieslietu padomes sēdes apmeklēšanu.
Ģenerālprokuroram, kurš saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 89.²  panta pirmo daļu ir pastāvīgs Tieslietu padomes loceklis un piedalās Tieslietu padomes sēdēs, saskaņā ar Likumu netiek paredzēta piemaksa par katru apmeklēto sēdi, kā tas ir Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
Lai novērstu šo nevienlīdzīgo attieksmi, Likumprojekts paredz, ka turpmāk ģenerālprokurors par katru apmeklēto Tieslietu padomes sēdi saņems piemaksu trīs procentu apmērā no rajona (pilsētas) prokuroram noteiktās mēnešalgas.
25) noteikt, ka piemaksu par nakts darbu medicīnas asistentam maksā 75 procentu apmērā.
Likuma 14. panta pirmā un piektā daļa paredz, ka medicīnas asistenti var saņemt piemaksu par nakts darbu tikai 50 procentu apmērā no attiecīgajam darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Savukārt ārstniecības personas un operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji – 75 procentu apmērā. Ņemot vērā brigādes vienotas komandas darbu un ievērojot Darba likuma 7. pantā noteikto, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz taisnīgu darba samaksu, ka vienlīdzīgi nodarbinātības noteikumi attiecas arī uz darba samaksu, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu ievērošanu un atšķirīgas attieksmes aizliegumu, Likumprojekts paredz, ka piemaksu par nakts darbu 75 procentu apmērā no attiecīgajam darbiniekam noteiktās stundas algas likmes saņem arī medicīnas asistents par darbu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā.
Būtiski, ka spēkā esošie normatīvie akti paredz, ka medicīnas asistenta loma un kompetence veselības aprūpē ieņem arvien būtiskāku lomu. To pierāda arī 2018. gada 26. jūnija grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu", kur 4. punktā noteikts, ka studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, profesionālo darbību kā medicīnas asistents, veic attiecīgās profesijas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā, kura ir sertificēta un kurai darba stāžs pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi. Savukārt Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" 190.2. apakšpunkts paredz, ka var veidot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, kuru sastāvā ir neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsta palīgs vai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā sagatavots ārsts, kurš ir neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājs, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā sagatavots medicīnas asistents un operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs.
Vienlaikus precizēta terminoloģija, aizstājot Likumā lietoto vārdu "automobiļu" ar vārdiem "operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa", ņemot vērā, ka šāds termins jau Likumā tika lietots. 
Minētie grozījumi novērš nevienlīdzīgu attieksmi, turpmāk piemērojot vienādas piemaksas.
26) samazināts piemaksas apmērs par personisko darba ieguldījumu un precizēts piemaksas piešķiršanas pamatojums.
Likuma 14. panta divpadsmitajā daļā noteikts, ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un, ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā, var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā. 
Likumprojekts paredz, ka turpmāk amatpersonai (darbiniekam) varēs noteikt piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkstēs pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu būs regulāri jāpārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.
Norādāms, ka piemaksas mērķis ir atalgot nodarbinātos par īpaši nozīmīgu darbu veikšanu un palielinātu darba apjomu un intensitāti noteiktā periodā (izmantojot projektu veida pieeju). Ņemot vērā palielināto mēnešalgu skalu, šī piemaksa nebūtu piemērojama pastāvīgi, bet tikai īpašos gadījumos uz noteiktu laiku.
Tiek precizēts piemaksas piešķiršanas pamatojums, ņemot vērā to, ka šobrīd spēkā esošais pamatojums ir līdzīgs naudas balvas izmaksas pamatojumam, kā arī to, ka piemaksas mērķis ir motivēt, atalgot par kaut ko, kas pārsniedz gaidīto vai prasa (prasīs) papildu ieguldījumu mērķu sasniegšanā.
Līdzšinējais regulējums paredzēja piemaksas par personisko darba ieguldījumu piemērošanu arī prokuroriem, izņemot ģenerālprokuroru. Lai neradītu disproporciju starp tiesiskajā regulējumā paredzēto savstarpējo prokuroru un tiesnešu atlīdzības apmēra attiecību, turpmāk piemaksa par nozīmīgu ieguldījumu (iepriekš – personisko darba ieguldījumu) prokuroriem netiks piemērota - analoģiski, kā tas ir tiesnešiem.
Vienlaikus Likumprojektā ietverta jauna piemaksa izmeklētājiem (iekšlietu resorā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts ieņēmumu dienestā) un prokuroriem- par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās. Šāda piemaksa ļaus motivēt Iekšlietu ministrijas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kā arī prokurorus  darboties ar liela apjoma vai juridiski sarežģītām smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietām.
Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkstēs pārsniegt 30 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.
27) būtiski samazināts piemaksu kopsummas apmērs.
Likuma 14. panta trīspadsmitajā daļā noteikts, ja amatpersona (darbinieks) saņem vienu vai vairākas piemaksas, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 60 procentus no mēnešalgas.
Ievērojot to, ka mēnešalgu apmērs tiek būtiski palielināts, ir nepieciešams mazināt piemaksu apmēru.
Likumprojektā noteikts, ka piemaksu kopsumma (piemaksa par papildu darbu un piemaksa par nozīmīgu ieguldījumu (t.sk. piemaksa par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās)) nedrīkst pārsniegt 30 procentus no mēnešalgas, izņemot tās amatpersonu grupas, kam šobrīd jau regulējums nosaka piemaksu par papildu darbu maksimālo apmēru 50 procentu apmērā - šīm amatpersonām piemaksu kopsummas maksimālais apmērs būs 50 procenti (ārstniecības personas) vai līdz amatpersonai noteiktai mēnešalgai.
Ievērojot šo amatpersonu, kas saņem 50 % piemaksu, darba specifiku (ārstniecība vai pedagoģija) un saglabāto piemaksu apmēru, kopējo piemaksu kopsumma samazinās par 10 %.  
Tāpat Likumprojektā noteikts, ka piemaksu par papildu darbu un piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu (t.sk. piemaksu par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās) apmēru valsts un pašvaldības institūcija nosaka tādējādi, lai amatpersonas (darbinieka) mēnešalga kopā ar piemaksu nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.
28) Likumprojekts paredz noteikt tirgus koeficientu.
Likumprojektā noteikts, ka varēs noteikt tirgus koeficientu, kas ir mēnešalgas reizinātājs, kuru piemēro darba tirgū pieprasītāko, nepietiekami pieejamu attiecīgās profesijas vai specifisku jomu speciālistu mēnešalgas palielināšanai, lai pielāgotu mēnešalgas līmeni darba tirgus tendencēm noteiktā periodā. Profesijas vai specifisko jomu speciālistus, kuriem piemērojams tirgus koeficients, nosaka, balstoties uz atalgojuma pētījumu datiem, amatpersonu (darbinieku) atlases procesu rezultātiem un, ņemot vērā amatpersonu (darbinieku) mainību noteiktā amatu grupā. Tirgus koeficientu nosaka robežās no 1,1 līdz 1,5 un regulāri pārskata.
Tirgus koeficients ir nosakāms amatiem, kuru darba samaksa darba tirgū konkrētā periodā ir lielāka nekā to vērtība, jo tie ir mazāk pieejami, tāpēc valsts pārvalde tos nevar piesaistīt vai noturēt. Pieprasīts var būt ne tikai amats, bet arī konkrēta amatpersona (darbinieks) ar unikālām zināšanām un pieredzi specifiskā jomā.
Likumprojekts paredz, ka Valsts kanceleja nepublicēs Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatus, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru" 6. punktu  iestādes vadītājs pēc saskaņošanas ar nozares ministriju var noteikt amatus, kuru pienākumu izpilde saistīta ar specifisku zināšanu, prasmju vai iemaņu nepieciešamību. Šiem amatiem mēnešalgas apmēra noteikšanā var piemērot koeficientu līdz 1,5. Noteikumos noteikts, ka minēto koeficientu piemēro attiecīgajam amatam noteiktajai mēnešalgai un to pārskata ne retāk kā reizi pusgadā, izvērtējot tā noteikšanas nepieciešamību un pamatojumu. Amatpersonas mēnešalgas apmērs, piemērojot koeficientu, nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.
Ievērojot minēto, amatpersonu (darbinieku) vai konkrētiem amatiem, izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatiem, noteiktajai mēnešalgai varēs piemērot tirgus koeficientu, kas nav lielāks par 1,5, nodrošinot, ka ar koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nevarēs pārsniegt piecpadsmit procentus no attiecīgajā atvasinātajā publiskajā personā, tiešās pārvaldes iestādē vai citā valsts institūcijā nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita. Amatus un amatpersonas (darbiniekus), kuriem koeficients noteikts, regulāri pārskatīs, izvērtējot tā nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi divos gados. Tirgus koeficients nebūs piemērojams iestāžu vadītāju un to vietnieku amatiem, lai neradītu risku pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu. Praksē tirgus koeficients tiek piemērots pamatā vecāko ekspertu un zemākā un vidējā līmeņa vadītāju amatiem. Iestāžu vadītāju amati parasti ir labāk atalgotie iestādē, tāpēc darba tirgus kropļojumu korekcija nodarbināto noturēšanai nav nepieciešama.
Valsts kanceleja reizi gadā līdz 1. februārim savā tīmekļvietnē publicēs profesijas vai specifiskas jomas, kurām piemērojams tirgus koeficients.
Lai gan Valsts kanceleja publicēs profesijas un jomas reizi gadā, tomēr amatpersonai (darbiniekam) piemēroto tirgus koeficientu būs jāpārskata ne retāk kā reizi divos gados, jo tirgus situācija gada ietvaros nemainās tik būtiski, lai pieprasījums pēc noteikta veida kompetences mainītos ātrāk. 
Ņemot vērā to, ka Valsts kanceleja veic ikgadēju darba samaksas salīdzinājumu ar atalgojumu darba tirgū, tai ir pieejami dati par amatiem un jomām, kurās vērojams vērtībai neatbilstošs, pārmērīgi augsts darba samaksas līmenis. Līdz ar to amati tiks publicēti, galvenokārt balstoties uz atalgojuma pētījumu datiem. Norādāms, ka nepieciešamības gadījumā, ja atalgojuma pētījuma rezultāti neietvers noteiktas valsts un pašvaldības institūcijai kritiski nepieciešamā specifiska speciālista amatu, kas tirgū grūti pieejams, Valsts kanceleja, izvērtējot institūcijas sniegto pamatojumu, varēs papildināt profesiju vai specifisku jomu speciālistu sarakstu.
Iestādes varēs noteikt tirgus koeficientus amatiem vai nodarbinātajiem patstāvīgi, vadoties no Valsts kancelejas publicētajā sarakstā minētā, tomēr kopējas vadlīnijas ir nepieciešamas, lai izvairītos no situācijas, kad, piemēram, kāda iestāde vēlēsies piemērot tirgus koeficientu lietveža amatam.
Šāds regulējums attiecībā uz tirgus koeficienta nepieciešamību Likumprojektā ietverts, ņemot vērā to, ka, neskatoties uz mēnešalgu apmēra palielinājumu 80 % apmērā no privāta sektora algu līmeņa, tomēr vēl joprojām var būt situācijas, kad augsti kvalificētos amatos būs grūti piesaistīt amatpersonas (darbiniekus), jo arī darba tirgū viņu atlīdzība šobrīd ir paaugstināta, salīdzinājumā ar citiem līdzīgas vērtības amatiem nepietiekamā speciālistu piedāvājuma dēļ. Visizteiktākā šāda situācija ir IT jomā, bet novērojama arī datu aizsardzības, inženiertehnisko darbu, augsta līmeņa finanšu analītiķu, datu analītiķu u.c. jomās. Arī salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru darba tirgus atalgojuma eksperti iestādes būtisko funkciju nodrošināšanai īpaši svarīgu amatu noteikšanu min kā vienu no ieteikumiem valsts pārvaldes darba samaksas sistēmas pilnveidošanā.
Tirgus koeficients aizstās šobrīd izmantoto speciālo piemaksu "atslēgas cilvēkiem", kuru iespējams noteikt līdz 100 % no mēnešalgas. Ņemot vērā to, ka minētā piemaksa, saskaņā ar Atlīdzības uzskaites sistēmas datiem, lielākoties tiek noteikta vadītāju amatiem, bet to mēnešalgu varēs palielināt, ņemot vērā mainīto mēnešalgu skalu, tad jaunais regulējums skaidrāk definēs atlīdzības instrumenta mērķi un tiešāk ietekmēs iestāžu spēju piesaistīt un noturēt darba tirgū grūti pieejamus speciālistus, kuri nodrošina funkciju izpildi augstā kvalitātē. Mainīts arī nodarbināto tvērums, kuriem piemērojams koeficients – ja "atslēgas cilvēku" gadījumā tie bija 5 % nodarbināto, tad tirgus koeficients būtu piemērojams līdz 15 % nodarbināto, atbilstoši labajai praksei un darba tirgus ekspertu (SIA "Fontes Vadības konsultācijas") ieteikumiem. Saskaņā ar labo praksi, aptuvenais "atslēgas cilvēku" īpatsvars organizācijā ir 15 %. Tas nozīmē arī to, ka, kaut arī atsevišķās iestādēs iespējams lielāks attiecīgās funkcijas, kura darba tirgū ir pārvērtēta, īpatsvars, tomēr ne visi tās veicēji ir "atslēgas cilvēki" un būtu īpaši stimulējami.
Tomēr, ņemot vērā funkciju centralizācijas tendences valsts pārvaldē, ir iespējama situācija, kad vienā iestādē ir lielāks īpaši pieprasīto amatu īpatsvars, veidojot tā saucamo "kompetenču centru". Piemēram, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Valsts reģionālās attīstības aģentūrā un Valsts kasē ir lielāks IT speciālistu īpatsvars nekā caurmērā valsts iestādēs, ņemot vērā to, ka tās sniedz pakalpojumus citām iestādēm; Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkumu centrs un Nacionālais veselības dienests veic liela mēroga iepirkumus ārpus savas iestādes vai pat resora robežām u.c. Tādējādi nepieciešams noteikt, ka institūcijās, kuras nodrošina pakalpojumu sniegšanu valsts un  pašvaldību institūcijām pārresoru līmenī, amatpersonu (darbinieku) īpatsvars, kuriem var piemērot tirgus koeficientu var būt lielāks. Likumprojekts paredz, ka šādos gadījumos amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt trīsdesmit procentus no valsts vai pašvaldības institūcijā nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita.
29) izmaksāt atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam.
Precizēts Likuma 17. panta devītās daļas 3.¹ punkts paredzot, ka atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā izmaksā ne tikai Valsts prezidenta padomniekam, bet arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, ja tiek izbeigts darba līgums, kas noslēgts uz Valsts prezidenta pilnvaru laiku.
Saskaņā ar likuma "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" 6. panta otro daļu darba līgumu ar Kancelejas vadītāju, viņa vietniekiem un Valsts prezidenta padomniekiem slēdz uz noteiktu laiku, ne garāku par Valsts prezidenta pilnvaru laiku. Uz minētajām amatpersonām neattiecas Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar minētajām amatpersonām var uzteikt jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus. Lēmums par darba līguma noslēgšanu vai uzteikšanu ir politisks lēmums.
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tām amatpersonām, ar kurām tiek slēgts līgums uz Valsts prezidenta pilnvaru laiku, nepieciešams noteikt, ka atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā izmaksā Valsts prezidenta padomniekam, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam.
30) izmaksāt atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā Satversmes tiesas tiesneša palīgam, Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniekam un palīgam.
Satversmes tiesas likuma 40. panta otrajā daļā noteikts, ka Satversmes tiesas tiesneša palīgu pieņem darbā uz Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru laiku, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomnieku un palīgu — uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja pilnvaru laiku. Tas nozīmē, ka šie darbinieki zaudē amatu, tiklīdz tienesim vai priekšsēdētājam beidzas pilnvaras (līdzīgi kā Valsts prezidenta kancelejā). Ievērojot minēto, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tām amatpersonām, ar kurām tiek slēgts līgums uz konkrēta konstitucionālā orgāna amatpersonas pilnvaru laiku, Likumprojektā nepieciešams noteikt, ka atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā izmaksā arī Satversmes tiesas tiesnešu palīgiem, Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniekam un palīgam.
Likumprojektā paredzēts, ka atlaišanas pabalstu nemaksā, ja Satversmes tiesas tiesneša palīgs, Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomnieks vai palīgs, turpina veikt tos pašus pienākumus tā paša vai cita Satversmes tiesas tiesneša vai Satversmes tiesas priekšsēdētāja pilnvaru laikā, veic valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonas (darbinieka) pienākumus vai uzsāk to pildīšanu mēneša laikā no darba līguma izbeigšanās dienas.
31) izmaksāt atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāram un Saeimas Prezidija locekļa konsultatīvajai amatpersonai vai darbiniekam.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 23. panta trešo un ceturto daļu darba tiesiskās attiecības ar Saeimas Prezidija locekļu biroju vadītājiem, padomniekiem un konsultantiem nodibina un izbeidz Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc attiecīgā Saeimas Prezidija locekļa priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem. Darba līgumu ar Saeimas Prezidija locekļu biroju vadītājiem, padomniekiem un konsultantiem slēdz uz Saeimas prezidija locekļa amata pildīšanas laiku. Darba līgumu ar Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāru slēdz uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku, šim termiņam pieskaitot 12 mēnešus. Jaunievēlētās Saeimas Prezidijs ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra darba līguma termiņa beigām var lemt par darba līguma termiņa pagarināšanu uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku, šim termiņam pieskaitot 12 mēnešus.
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tām amatpersonām, ar kurām tiek slēgts līgums uz konkrēta konstitucionālā orgāna amatpersonas pilnvaru laiku, Likumprojektā nepieciešams noteikt, ka var izmaksāt atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāram un Saeimas Prezidija locekļa konsultatīvajai amatpersonai vai darbiniekam, izbeidzoties darba līgumam, kas noslēgts uz Saeimas Prezidija locekļa pilnvaru laiku. Pabalstu izmaksā mēneša laikā no darba līguma izbeigšanās dienas, ja šī amatpersona sniegusi apliecinājumu, ka uz to neattiecas šajā punktā minētie pabalsta izmaksas ierobežojumi. Ja Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs, Saeimas prezidija locekļa konsultatīvā amatpersona vai darbinieks turpina veikt tos pašus pienākumus vai sāk pildīt Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra, Saeimas Prezidija locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka, Saeimas frakcijas darbinieka, Saeimas deputāta palīga pienākumus  tās pašas vai nākamās Saeimas pilnvaru laikā vai uzsāk to pildīšanu mēneša laikā no darba līguma izbeigšanās dienas, atlaišanas pabalstu neizmaksā.
32) iekļauts atlaišanas pabalsts triju mēnešalgu apmērā Saeimas ievēlētai, apstiprinātai vai ieceltai amatpersonai un Ministru kabineta ieceltai vai apstiprinātai, vai ministra ieceltai amatpersonai.
Likuma 17. panta devītās daļas 1. punktā noteikts, ka Saeimas ievēlētai, apstiprinātai vai ieceltai amatpersonai, tai atstājot amatu pēc pilnvaru termiņa beigām, ar nosacījumu, ka tā nav atkārtoti ievēlēta, apstiprināta vai iecelta šajā pašā amatā, izmaksā atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.
Saeima ar 2019. gada 13. jūnija grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu papildināja ar 14.¹ pantu, kura pirmā daļa paredz, ja Saeima atbrīvo priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktu vai beidzas priekšsēdētāja vai padomes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņš, pēc amata atstāšanas priekšsēdētājam vai padomes loceklim, ņemot vērā likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos komercdarbības ierobežojumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 50 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas apmēra. Vienlaikus minētā likuma pārejas noteikumu 22. punktā tika noteikts, ka, ievērojot šā likuma 14.¹ pantā noteiktos nosacījumus par vienreizēju kompensāciju, ja Saeima atbrīvo Komisijas priekšsēdētāju vai padomes locekli, Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim informē Saeimu par iespējamiem risinājumiem attiecībā uz citu neatkarīgo institūciju Saeimas apstiprinātām amatpersonām.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 22. panta pirmo daļu "Komisijas darbība tiek finansēta no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz šajā likumā noteikto apmēru. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas kontā Latvijas Bankā un izmantojami vienīgi Komisijas darbības finansēšanai". Tāpat Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 14.¹ panta trešajā daļā noteikts, ka vienreizēju kompensāciju 50 procentu apmērā izmaksā no Komisijas budžeta.
Savukārt pārējo Saeimas ievēlēto, apstiprināto vai iecelto amatpersonu, izņemot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja un padomes locekļu, atlīdzība, tostarp atlaišanas pabalsti tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.
Tādējādi, izpildot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pārejas noteikumu 22. punktā doto uzdevumu, proti, iespējamais risinājums attiecībā uz citu neatkarīgo institūciju Saeimas apstiprinātām amatpersonām, ņemot vērā, ka:
1) Saeimas ievēlēto, apstiprināto vai iecelto amatpersonu, izņemot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja un padomes locekļu, atlīdzība, tostarp atlaišanas pabalsti tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem;
2) Likumprojektā ietvertajām valsts amatpersonām ir atšķirīgas funkcijas, pilnvaras un pienākumi, kā rezultātā amatpersonām pēc pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" var arī nebūt būtisku seku uz konkrēto valsts amatpersonu tālāku iekļaušanos darba tirgū;
3) Likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi;
4) Likums paredz, ka lielākais pabalsts, kas tiek izmaksāts vēlētām amatpersonām (Saeimas deputātiem) ir trīs mēnešalgas. Turklāt saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 10. panta pirmo daļu komercdarbības ierobežojumi ir ne tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem, bet arī Saeimas deputātiem un citām Saeimas ievēlētām, ieceltām un apstiprinātām amatpersonām;
ir tāds, ka visām Saeimas ievēlētām, tostarp ieceltām un apstiprinātām amatpersonām būs atlaišanas pabalsts, kas nosakāms vienādā apmērā, tas ir, amatpersonas  triju mēnešalgu apmērā.

Ņemot vērā, ka Likuma 6. panta otrajā daļā ir uzskaitīts to amatpersonu loks, kas ir uzskatāmas par Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām, tad, nosakot arī pie atlaišanas pabalsta vispārīgu regulējumu, kā tas ir šobrīd Likuma 17. panta devītās daļas 1. punktā (ka pabalsts tiek maksāts Saeimas ievēlētai, apstiprinātai vai ieceltai amatpersonai),  tiesību norma var tikt interpretēta un piemērota dažādi, proti, neattiecinot atlaišanas pabalstu uz visām Saeimas ieceltajām, ievēlētām un apstiprinātām amatpersonām, uz kurām attiecas Likuma regulējums, jo tās nav minētas Likuma 6. panta otrajā daļā.
Ievērojot minēto, Likumprojektā paredzēts noteikt precīzu to Saeimas ievēlēto, apstiprināto vai iecelto amatpersonu loku, uz kurām šis regulējums attieksies, ņemot vērā Likuma 6. panta otrajā daļā minētos un to, ka arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, Satversmes aizsardzības biroja direktoru, ģenerālprokuroru, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus ieceļ Saeima un Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes tiesas tiesnesi apstiprina Saeima. Tādējādi pabalsts triju mēnešalgu apmērā tiks izmaksāts Valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes loceklim, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklim, tiesībsargam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam, vietniekam un loceklim, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un loceklim, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un komisijas sekretāram, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam, Satversmes tiesas tiesnesim, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, Satversmes aizsardzības biroja direktoram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniekam.
Regulējums neattieksies uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Ievērojot to, ka pabalstam ir sociāla, atbalstoša funkcija, kas domāta, lai atvieglotu amatpersonas pielāgošanos jaunajiem no darba zaudēšanas izrietošajiem apstākļiem, nodrošinot ienākumu avotu jauna darba meklējumu laikā, nebūtu samērīgi noteikt šādu pabalstu arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, kuri komisijā nestrādā pastāvīgi, kuriem ir cita pamata darba vieta un kuri atalgojumu Centrālajā vēlēšanu komisijā saņem proporcionāli nostrādātajām stundām.
Attiecībā uz Satversmes tiesas tiesnešiem norādāms, ka Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai") 174.2. pasākuma 1. punkts paredz apzināt un izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktu projektus, lai stiprinātu Satversmes tiesas neatkarību jautājumos par Satversmes tiesas tiesneša statusam nepieciešamajām garantijām pēc amata termiņa beigām. Izpildot šo uzdevumu, konstatējams, ka Satversmes tiesas tiesnesim nedrīkstētu būt mazākas garantijas par Saeimas deputātiem un augstākajām valsts amatpersonām. Persona, kas izvēlējusies kļūt par tiesnesi, rēķinās ar zināmu stabilitāti un prognozējamu karjeras attīstību. Latvijas darba tirgus salīdzinoši ir neliels, savukārt normatīvie akti satur virkni ierobežojumu amatpersonām pēc amata pildīšanas beigām. Tāpat no Satversmē nostiprinātā Satversmes tiesas konstitucionālā statusa izriet, ka attiecīgi nodrošināms tāds Satversmes tiesas tiesneša statuss, kas gan pilnībā atbilst tiesu varas nozīmībai kopumā, gan atspoguļo Satversmes tiesas konstitucionālo statusu un īpašās funkcijas, nodrošinot visu valsts varas atzaru līdzsvaru. Līdz ar to Likumprojekts paredz triju mēnešalgu pabalstu izmaksāt arī Satversmes tiesas tiesnesim.
Šobrīd Likums neparedz, ka atlaišanas pabalsts varētu tikt izmaksāts Ministru kabineta ieceltai vai apstiprinātai, vai ministra ieceltai amatpersonai, tai atstājot amatu pēc pilnvaru termiņa beigām sakarā ar termiņa izbeigšanos.
Likumprojekta 41. panta vienpadsmitās daļas 2. punktā paredzēts, ka Ministru kabineta ieceltai vai apstiprinātai, vai ministra ieceltai amatpersonai, tai atstājot amatu pēc pilnvaru termiņa beigām sakarā ar termiņa izbeigšanos, ar nosacījumu, ka tā nav atkārtoti apstiprināta vai iecelta šajā pašā amatā, vai pārcelta citā amatā izmaksā atlaišanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā.
Likumprojekts paredz izmaksāt atlaišanas pabalstu ne tikai Ministru kabineta ieceltai vai apstiprinātai, bet arī ministra ieceltai amatpersonai, jo saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11. panta otro un trešo daļu Ministru kabinets apstiprina amatā ministrijas valsts sekretāru, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāju, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāju, Valsts kancelejas direktoru, Pārresoru koordinācijas centra vadītāju un pārraudzībā esošas iestādes vadītāju, savukārt pakļautībā esošas  iestādes vadītāju ieceļ ministrs.
Savukārt Ministra kabineta iecelta amatpersona ir, piemēram, Datu valsts inspekcijas direktors.
Tāpat norādāms, ka šis regulējums attieksies arī uz Iekšējās drošības biroja, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju, jo saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 9. panta otro daļu minētās amatpersonas amatā uz pieciem gadiem ieceļ attiecīgais ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets.
Šādā gadījumā nosakāms pabalsts visiem vadītājiem, direktoriem vienādā apmērā, neskatoties uz to, ka minētais regulējums aptver daudzu iestāžu vadītājus, direktorus, kuru funkcijas, atbildības apmērs u.tml. var atšķirties, kā arī atsevišķiem vadītājiem vai direktoriem var būt saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikti ierobežojumi darba (amata) ieņemšanai.
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz, ka Ministru kabineta ieceltai vai apstiprinātai vai ministra ieceltai amatpersonai, tai atstājot amatu sakarā ar termiņa izbeigšanos izmaksājams atlaišanas pabalsts triju mēnešalgu apmērā, kas, ņemot vērā to, ka pabalstam ir sociāla, atbalstoša funkcija, kas domāta, lai atvieglotu amatpersonas pielāgošanos jaunajiem no darba zaudēšanas izrietošajiem apstākļiem, nodrošinot ienākumu avotu jauna darba meklējumu laikā, ir samērīgs un atbilstošs pabalsts.
33) palielināts atlaišanas pabalsta apmērs, izbeidzot amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības pēc savstarpējās vienošanās.
Šobrīd Likums paredz, ka var maksāt atlaišanas pabalstu, izbeidzot amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās, 70 % apmērā no vidējās izpeļņas.
Likumprojekts paredz to palielināt līdz viena mēneša vidējās izpeļņas apmēram.
34) palielināts kompensācijas par dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu apmērs.
Šobrīd Likuma 31. pantā noteikts, ka kompensācijas par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem nedrīkst pārsniegt 142,29 euro.
Kompensācijas apmērs par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem nav mainīts kopš likuma pieņemšanas brīža 2009. gadā, tādējādi kompensācijas apmērs ir neatbilstošs faktiskajai situācijai, proti, ar norādīto summu nav iespējams segt dzīvojamās telpas īres izdevumus un komunālo maksājumus, nesamazinot amatpersonu dzīves kvalitātes līmeni pēc pārcelšanas. Piemēram, pēc publiski pieejamās informācijas par īres dzīvokļu cenām lielākajās Latvijas pilsētās, Rīgā un Daugavpilī, tika konstatēts, ka vienistabas dzīvokļa īres izmaksas ir, sākot no 120 euro mēnesī (tajā nav iekļautas komunālo maksājumu izmaksas) un papildus tam, lai nokļūtu no dzīvesvietas līdz darba vietai, vēl jārēķinās ar transporta izdevumiem. Tā rezultātā, piemērojot Likumā ietverto kompensācijas apmēru, pārceltajai amatpersonai (darbiniekam) būtiska mēnešalgas daļa jāizlieto tikai, lai segtu papildu izmaksas, kas radušās valsts interesēs pārceļot amatpersonu (darbinieku) uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams noteikt lielāku kompensējamo izdevumu maksimālo apmēru.
Likumprojekts paredz noteikt, ka turpmāk kompensācijas par dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu apmērs nedrīkstēs pārsniegt 250 euro.
35) precizēts regulējums par reprezentācijas izdevumiem.
Reprezentācijas izdevumi no Likuma III nodaļas "Mēnešalga" (Likuma 5.¹ panta trešā daļa, 6. panta piektā daļa) pārnesti uz VII nodaļu "Kompensācijas, izdevumu segšana un apdrošināšana", izveidojot jaunu 32.¹ pantu "Reprezentācijas izdevumu segšana", tādējādi nodrošinot, ka Likuma III nodaļā tiek regulēti jautājumi, kas attiecas tikai un vienīgi uz mēnešalgu noteikšanas un aprēķināšanas kārtību.
Saskaņā ar Likuma 5.¹ panta trešo daļu Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 95 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī. Bet saskaņā ar Likuma 6. panta piekto daļu Ministru prezidenta reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 95 procentus un ministra reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 90 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī.
Savukārt likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" 1. panta pirmajā daļā un 2. pantā noteikts, ka Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumus nosaka Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu, papildus atalgojumam Valsts prezidents katru mēnesi saņem līdzekļus reprezentācijas izdevumiem 20 procentu apmērā no mēneša atalgojuma.
Šāds regulējums ir nepārskatāms, jo nesniedz skaidru priekšstatu par valsts augstāko amatpersonu atlīdzību, respektīvi, sociālo garantiju apmēru. Lai uzzinātu, cik tiek tērēts Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem, nepieciešams informāciju meklēt vairākos normatīvajos aktos, tai skaitā likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.
Lai nodrošinātu, ka regulējums par reprezentācijas izdevumu kompensācijas aprēķināšanas kārtību ir skaidrs, Likumprojekts paredz, ka reprezentācijas izdevumu segšanas apmērs turpmāk netiks piesaistīts gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī, bet gan amatpersonas mēnešalgai. Proti, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un ministram segs reprezentācijas izdevumus 20 procentu apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.
Šāds procentuālais aprēķins jau šobrīd atbilst izmaksājamo summu apmēram. Līdz ar to regulējuma par reprezentācijas izdevumu aprēķināšanu maiņa neietekmēs reprezentācijas izdevumu apmēru šīm amatpersonām.
Vienlaikus konstatējams, ka, ievērojot to, ka Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kā aprēķināma Valsts prezidenta mēnešalga, nepieciešams arī Likumprojektā paredzēt reprezentācijas izdevumu apmēru Valsts prezidentam, nosakot, ka Valsts prezidentam sedz reprezentācijas izdevumus 20 procentu apmērā no tam noteiktās mēnešalgas, vienlaikus izslēdzot šādu regulējumu no likuma "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu".
Norādāms, ka, lai gan procentuālais apmērs reprezentācijas izdevumiem Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam ir vienāds ar ministram noteikto apmēru, ņemams vērā, ka saskaņā ar Likumprojektu ministra mēnešalga, ko aprēķina, bāzes mēnešalgai piemērojot  koeficientu, ir mazāka par Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja mēnešalgu.
Konstatējams, ka daudzu pasākumu, it īpaši ārvalstu, vispārpieņemtās protokola normas paredz Valsts prezidenta laulātā līdzdalību šajos pasākumos, līdz ar to radot papildu izdevumus Valsts prezidentam un tā laulātajam.  Ņemot vērā Valsts prezidenta plašo darbības jomu gan nacionālos, gan starptautiskos pasākumos un nepieciešamību Valsts prezidenta laulātajam iesaistīties dažādās aktivitātēs (gan kopā ar Valsts prezidentu, gan atsevišķi), ir jāparedz reprezentācijas izdevumu apmaksa arī attiecībā uz Valsts prezidenta laulāto.
Ievērojot minēto, Likumprojektā noteikts: ja Valsts prezidentam ir laulātais, papildus sedz reprezentācijas izdevumus 20 procentu apmērā no noteiktās Valsts prezidenta mēnešalgas.
Izstrādājot Likumprojektu, konstatēts, ka noteiktas valsts reprezentācijas funkcijas veic arī Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētāji, reprezentējot valsti, tai skaitā tiekoties ar citu valstu tiesu varas, kā arī starptautisko un Eiropas Savienības organizāciju pārstāvjiem. Līdz ar to Likumprojekts paredz, ka Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētājam segs reprezentācijas izdevumus 10 % apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.
Tādējādi Likumprojekts paredz, ka Latvijas Valsts prezidentam, kurš saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 41. pantu reprezentē valsti starptautiski un pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus, kā arī viņa laulātajam (ja tāds ir), kam saskaņā ar vispārpieņemtām protokola normām jāpiedalās starptautiskajos un Latvijas pasākumos, un triju valsts varas atzaru (izpildvara, tiesu vara, likumdevēja vara) augstākajām amatpersonām tiek segti reprezentācijas izdevumi.
36) Likumprojekts paredz, ka amatpersonai (darbiniekam), kurš nav pakļauts dzīvības vai veselības apdraudējumam, turpmāk veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkstēs pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru.
Šobrīd spēkā esošais regulējums (Likuma 37. panta otrā daļa) paredz, ka amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru, turklāt amatpersonai (darbiniekam), kurš nav pakļauts dzīvības vai veselības apdraudējumam, veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra.
Ievērojot to, ka darbinieku slimošana negatīvi ietekmē ne tikai privāta sektora, bet arī valsts pārvaldes izaugsmes iespējas, kā arī to, ka veselības aprūpes izmaksas (tai skaitā, profilaktisko izmeklējumu, ambulatorās rehabilitācijas u.c.) ir augstas un bieži arī valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir ierobežota (jārēķinās ar ilgu gaidīšanas laiku), nepieciešams noteikt, ka valsts un pašvaldības iestāde, ja tai ir iespēja, var savām amatpersonām (darbiniekiem) segt arī augstākas veselības apdrošināšanas prēmijas (nepārsniedzot normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru).
Tādējādi tiktu veicināts, ka amatpersonas (darbinieki) varētu plašāk veikt profilaktiskos izmeklējumus, izmantot rehabilitāciju u.c. pakalpojumus, kas sekmētu savlaicīgu slimību risku novēršanu un ļautu ātrāk atgriezties pie amata pienākumu pildīšanas.
37) izslēgts Likuma 1. un 2. pielikums.
Ievērojot to, ka amatu saimju un apakšsaimju apraksti un mēnešalgu grupas būs noteiktas Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā (tiks pieņemti jauni (precizēti un papildināti) Ministru kabineta noteikumi "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs"), tad nav nepieciešams šādu tiesisko regulējumu dublēt un ietvert Likumprojektā.

Likumprojekta pārejas noteikumos noteikts, ka Likumprojekta pielikumā noteikto minimumu valsts un pašvaldību institūcijai jāsasniedz līdz 2027. gada 1. janvārim.
Likumprojekts stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā.
Atsevišķas normas, kas attiecas uz Saeimas deputātiem, prokuroriem, tiesnešiem, kā arī Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām un ar to koeficientu izmaiņām saistītie ierobežojumi, stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

-