24-TA-2238: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "6. Papildināt 27.1 pantu ar otro daļu šādā redakcijā: Konkurences padomes lēmumu par tiesību ierobežojuma piemērošanu tirgus dalībnieka amatpersonai aptur šī lēmuma pārsūdzēšana un šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pārsūdzēšana.”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (turpmāk – Likumprojekts) sagatavots, lai sasniegtu vispārējo un speciālo prevencijas līmeni, nosakot atbildību arī tirgus dalībnieku amatpersonām par konkurences tiesību pārkāpumiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir paplašināt atbildības subjektu loku par Konkurences likuma (turpmāk – KL) un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, ieviešot atbildību par aizliegtas vienošanās pārkāpumiem tirgus dalībnieku amatpersonām, lai efektīvi un pietiekamā apmērā atturētu pārkāpēju un citas amatpersonas no pārkāpumu izdarīšanas un vienlaikus, pārkāpuma izdarīšanas gadījumā, veicinātu sadarbību ar Konkurences padomi pārkāpuma atklāšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
KL mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. KL nosaka, ka KP piemēro atbildību par aizliegtu vienošanos (12. panta otrā un trešā daļa) naudas soda veidā līdz pat 10 procentiem no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.
Jāatzīmē, ka tirgus dalībnieku amatpersonām ir īpaša nozīme, lai netiktu pieļauti KL un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumi, ņemot vērā, ka šīs personas ir atbildīgas par pienācīgas kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā, kā arī atbilstošas korporatīvās kultūras veidošanu un darbinieku apmācību.
Ievērojot minēto, lai sasniegtu pietiekamu vispārējo un speciālo prevencijas līmeni, nepieciešams paredzēt regulējumu, kas nosaka atbildību arī tirgus dalībnieku amatpersonām. Šādas atbildības noteikšana paaugstinātu amatpersonu motivāciju aktīvi rīkoties, nepieļaujot pārkāpumu vai jau izdarītu pārkāpumu atklāšanā sadarboties ar KP.
Arī no Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu sniegtiem viedokļiem izriet, ka atbildības piemērošana tikai tirgus dalībniekiem nesasniedz pietiekamu prevencijas līmeni, līdz ar to iespējamība, ka par pārkāpumu atbildīgajai personai arī varētu tikt piemērota atbildība, motivē tirgus dalībnieku amatpersonas un darbiniekus neiesaistīties nelikumīgās darbībās, tādējādi palielinot prevencijas līmeni. Savukārt jau izdarītu pārkāpumu gadījumā amatpersonu iespējamās atbildības esamība efektīvi palīdz konkurences iestādei atklāt pārkāpumu un tādējādi stiprina konkurences iestādes pozīciju[1].
[1] OECD Finanšu un uzņēmējdarbības direktorāta ziņojums. Karteļi: sankcijas pret personām. 10.01.2005., 7., 8. lpp. (Pieejams: https://www.oecd.org/competition/cartels/34306028.pdf; OECD ziņojums. Naudas sodi par konkurences tiesību pārkāpumiem Austrālijā. 2018, 63. lpp. (Pieejams: https://www.oecd.org/daf/competition/Australia-Pecuniary-Penalties-OECD-Report-2018.pdf).
Jāatzīmē, ka tirgus dalībnieku amatpersonām ir īpaša nozīme, lai netiktu pieļauti KL un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumi, ņemot vērā, ka šīs personas ir atbildīgas par pienācīgas kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā, kā arī atbilstošas korporatīvās kultūras veidošanu un darbinieku apmācību.
Ievērojot minēto, lai sasniegtu pietiekamu vispārējo un speciālo prevencijas līmeni, nepieciešams paredzēt regulējumu, kas nosaka atbildību arī tirgus dalībnieku amatpersonām. Šādas atbildības noteikšana paaugstinātu amatpersonu motivāciju aktīvi rīkoties, nepieļaujot pārkāpumu vai jau izdarītu pārkāpumu atklāšanā sadarboties ar KP.
Arī no Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu sniegtiem viedokļiem izriet, ka atbildības piemērošana tikai tirgus dalībniekiem nesasniedz pietiekamu prevencijas līmeni, līdz ar to iespējamība, ka par pārkāpumu atbildīgajai personai arī varētu tikt piemērota atbildība, motivē tirgus dalībnieku amatpersonas un darbiniekus neiesaistīties nelikumīgās darbībās, tādējādi palielinot prevencijas līmeni. Savukārt jau izdarītu pārkāpumu gadījumā amatpersonu iespējamās atbildības esamība efektīvi palīdz konkurences iestādei atklāt pārkāpumu un tādējādi stiprina konkurences iestādes pozīciju[1].
[1] OECD Finanšu un uzņēmējdarbības direktorāta ziņojums. Karteļi: sankcijas pret personām. 10.01.2005., 7., 8. lpp. (Pieejams: https://www.oecd.org/competition/cartels/34306028.pdf; OECD ziņojums. Naudas sodi par konkurences tiesību pārkāpumiem Austrālijā. 2018, 63. lpp. (Pieejams: https://www.oecd.org/daf/competition/Australia-Pecuniary-Penalties-OECD-Report-2018.pdf).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Komerclikuma 169. pants juridiskās personas padomei un valdei nosaka civiltiesisku atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, ja šī uzņēmuma pārvaldes institūcijas pārstāvis nav pildījis savus pienākumus kā krietns un rūpīgs saimnieks. Šādas tiesības regresa kārtībā ir arī attiecībā uz KP konstatētiem KL pārkāpumiem, kad KP gala lēmums kļuvis neapstrīdams.
Hipotētiski individuāla prevencija attiecībā uz konkrēto uzņēmuma amatpersonu var tikt kaut kādā mērā sasniegta, uzņēmumam pret konkrēto personu vēršoties ar civilprasību (zaudējumu piedziņu vai darba tiesību strīdu). Vienlaikus šādas vēršanās pret konkrētu darbinieku iespējamā ietekme uz individuālo prevenciju, personas atturēšanu no pārkāpuma nākotnē, varētu būt stipri nebūtiska atbildības formu ierobežotā rakstura dēļ. Individuālo prevenciju vēl vairāk samazina pārkāpumu pierādīšanas iespējamība civiltiesiskā kārtībā un juridiskās personas nevēlēšanās dažādu apsvērumu dēļ vērsties pret konkrētu uzņēmuma amatpersonu (tiesvedības ilgums, amatpersonas neformālā ietekme juridiskajā personā, u.c.). Tādējādi zemas atbildības iestāšanās iespējamības dēļ praktiski padara par neefektīvu ģenerālās prevencijas panākšanu amatpersonu personiskās atbildības līmenī.
Hipotētiski individuāla prevencija attiecībā uz konkrēto uzņēmuma amatpersonu var tikt kaut kādā mērā sasniegta, uzņēmumam pret konkrēto personu vēršoties ar civilprasību (zaudējumu piedziņu vai darba tiesību strīdu). Vienlaikus šādas vēršanās pret konkrētu darbinieku iespējamā ietekme uz individuālo prevenciju, personas atturēšanu no pārkāpuma nākotnē, varētu būt stipri nebūtiska atbildības formu ierobežotā rakstura dēļ. Individuālo prevenciju vēl vairāk samazina pārkāpumu pierādīšanas iespējamība civiltiesiskā kārtībā un juridiskās personas nevēlēšanās dažādu apsvērumu dēļ vērsties pret konkrētu uzņēmuma amatpersonu (tiesvedības ilgums, amatpersonas neformālā ietekme juridiskajā personā, u.c.). Tādējādi zemas atbildības iestāšanās iespējamības dēļ praktiski padara par neefektīvu ģenerālās prevencijas panākšanu amatpersonu personiskās atbildības līmenī.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, ar Likumprojektu paredzēts paplašināt atbildības subjektu loku par pārkāpumiem konkurences jomā, ieviešot atbildību par aizliegtas vienošanās pārkāpumiem arī tirgus dalībnieku amatpersonām, lai efektīvi un pietiekamā apmērā atturētu pārkāpēju un citas personas no pārkāpumu izdarīšanas, kā arī lai motivētu tirgus dalībnieku amatpersonas aktīvi rīkoties, lai novērstu vai ziņotu par notikušu konkurences tiesību pārkāpumu uzraugošās iestādes.
Likumprojekts regulē šādus jautājumus:
[1] Likumprojekta 1. pants paredz papildināt KL 1. pantu ar 9.1 punktu, kas definētu to subjektu loku, kas KL izpratnē ir tirgus dalībnieka amatpersona, sniedzot atsauci uz Komerclikuma 4.2 panta pirmo daļu sistēmiskai un vienotai izpratnei attiecībā uz tirgus dalībnieka amatpersonu.
Komerclikuma 4.2 panta pirmā daļa nosaka, ka fiziska persona nevar ieņem sekojošus amatus – personālsabiedrības lietvedis; personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgais biedrs; kapitālsabiedrības valdes loceklis; kapitālsabiedrības padomes loceklis; prokūrists; parastais komercpilnvarnieks; persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli; komercsabiedrības likvidators; revidents. Tādējādi KL nepaplašina un nesašaurina jau esošo regulējumu saistībā amatpersonu kategorijām piemērojamiem ierobežojumiem. Turklāt, Likumprojekta 1. panta formulējums ir pietiekoši elastīgs, lai ietvertu potenciālas izmaiņas Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā, t.i., amatpersona KL 1. panta 9.1 punkta izpratnē būs tāda fiziska persona, kura ieņems vienu vai vairākus Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā minētos amatus.
No anotācijas[1] izriet, ka aizliegums paredzēts, jo, piemēram, personālsabiedrības biedrs ir persona, kuras interesēs ir izveidota un darbojas personālsabiedrība; savukārt, pārstāvēttiesīgais biedrs ir persona, kura sabiedrības vārdā veic komercdarbību. Aizliegums būt par kapitālsabiedrības valdes locekli paredzēts, jo valdes loceklis ir persona, kura komercsabiedrības vārdā veic komercdarbību. Aizliegums būt par kapitālsabiedrības padomes locekli paredzēts, jo padomes uzdevums atsevišķos gadījumos ir saskaņot valdes pieņemtos lēmumus, kas tiešā veidā vērsti uz komercdarbības veikšanu. Aizliegums būt par prokūristu paredzēts, ņemot vērā, ka prokūrists kā komersanta līgumiskais pārstāvis var veikt komercdarbību komersanta vārdā. Aizliegums būt par likvidatoru paredzēts, jo likvidators likvidācijas procesā iestājas valdes un padomes vietā, līdz ar to uz viņu attiecināmas tādas pašas prasības kā uz valdes un padomes locekļiem.
Ievērojot to, ka tirgus dalībnieki lielākoties savu darbību veic ar to pārstāvju starpniecību – amatpersonām, kas darbojas uzņēmuma vārdā un interesēs, pārkāpuma izdarīšanas gadījumā konkrētās amatpersonas var būt nepieciešams efektīvi atturēt no turpmākas pienākumu pildīšanas gan konkrētajā tirgus dalībniekā, gan jebkurā citā tirgus dalībniekā, proti, likumā noteikts terminēts ierobežojums attiecināms uz visiem tirgus dalībniekiem, kur amatpersona ieņem vai vēlēsies ieņemt Komerclikumā definētos amatus ar ieņemšanas ierobežojumiem.
[2] Likumprojekta 2. pants paredz veikt papildinājumus KL 6. panta pirmajā daļā, papildinot to ar 1.1 punktu, kas nosaka KP jaunu uzdevumu izvērtēt tirgus dalībnieka amatpersonu atbildību par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumu.
[3] Likumprojekta 3. pants paredz papildināt KP pieņemto lēmumu uzskaitījumu ar jaunu 8. panta pirmās daļas 3. punktu, kas nosaka KP kompetenci pieņemt lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma, tiesību ierobežojuma un naudas soda uzlikšanu. KP noteiktas jaunas tiesības tirgus dalībnieka pārkāpuma konstatēšanas gadījumā, kas paredz uz laiku noteikt tirgus dalībnieka amatpersonai tiesību ierobežojumu ieņemt pārvaldes institūcijas amatus jebkurā tirgus dalībniekā kā ietekmēšanas un individuālas prevencijas līdzekli atbildīgajam tirgus dalībniekam, kas kalpo arī kā ģenerālās prevencijas līdzeklis citiem. Tā kā personu tiesību ierobežojumus var noteikt tikai ar likumu, tad papildinātas KP tiesības ar tiesībām noteikt tiesību ierobežojumu tirgus dalībnieka amatpersonām. Šāda tiesību ierobežojuma piemērošana ir lietderīgākais un samērīgākais veids, kā samērot indivīda tiesiskās intereses un tiesības ar sabiedrības interesēm brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences aizsardzībai, saglabāšanai un attīstībai visās tautsaimniecības nozarēs.
[4] Likumprojekta 4. pants paredz papildināt 9.4 panta pirmās daļas 7. punktu pēc vārda “lietā” ar vārdiem: “, vai lēmuma par tiesību ierobežojumu tirgus dalībnieka amatpersonai pārkāpšanu;”.
[5] Likumprojekta 5. pants paredz papildināt 12.1 pantu ar otro prim daļu, kas nosaka, ja iecietības pieteikumu iesniegusi tirgus dalībnieka amatpersona savā vārdā, šī persona tiek uzskatīta par iecietības pieteikuma iesniedzēju arī tad, ja tās tiesiskās attiecības ar tirgus dalībnieku ir izbeigtas. Tas nozīmē, ka tirgus dalībnieka amatpersona saglabā savas tiesības uz iecietības programmas priekšrocībām pat pēc tiesisko attiecību izbeigšanas.
[6]Likumprojekta 6. pants paredz papildināt KL ar jaunu X nodaļu par tirgus dalībnieka amatpersonas atbildību.
Atbildību tirgus dalībnieka amatpersonai paredzēts piemērot administratīvā procesa kārtībā.
Senāts atzinis, ka Kredītiestāžu likuma 196. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētā sankcija – pienākums kredītiestādes padomei atsaukt no amata kredītiestādes valdes locekli – ir nozīmīga, jo būtībā liedz ieņemt šo un citus vadošus amatus gan tajā pašā, gan citās kredītiestādēs sakarā ar neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībai. Tomēr pienākums bankas padomei atsaukt pieteicējus no valdes locekļu amata un pagaidu aizliegums veikt amata pienākumus bankā tika noteikts, lai novērstu apdraudējumu finanšu sistēmai, kā arī tika izskatīts administratīvajā procesā.[2] Analoģiski, lai nodrošinātu konkurences tiesību ievērošanu un pārkāpumu nepieļaušanu, nosakāms tirgus dalībnieka amatpersonai tiesību ierobežojumu ieņemt KL 1. panta 9.1 punktā minētos amatus tirgus dalībniekā administratīvā procesa ietvarā.
Preventīvā iedarbība, vērtējot tirgus dalībnieka amatpersonas darbību, ir vērā ņemama, jo sankciju risks var arī stiprināt motivāciju pretoties tirgus dalībnieka spiedienam iesaistīties nelikumīgās darbībās. Pat, ja dalības kartelī risks tirgus dalībniekam šķiet pieņemams, ņemot vērā iespējamos ieguvumus un naudas sodu iespējamību, atsevišķa tirgus dalībnieka amatpersonas riska novērtējums var būt atšķirīgs, ja tā uzņemas savu personīgo risku.[3]
Ievērojot jau pastāvošo praksi administratīvo tiesību sistēmā administratīvā procesa ietvaros piemērot ierobežojumu amatpersonai ieņemt amatus kā tagadnē, tā nākotnē, KP plānotais tiesību ierobežojums tirgus dalībnieka amatpersonai tajā iekļaujas, turklāt Likumprojekta ieviešana patērēs ievērojami mazāk administratīvos resursus nekā papildu grozījumu veikšana Administratīvās atbildības likumā un KP funkciju sadalījumu starp KL un Administratīvās atbildības likumu (tostarp, veidojot divu secīgu, bet atšķirīgu procesu pastāvēšanu vienas iestādes ietvaros).
Eiropas Savienības tiesas (EST) spriedumā lietā Toshiba[4], atzina, ka ne bis in idem principa pārkāpuma konstatēšanai ir nepieciešams, lai izpildās kumulatīvi trīs kritēriji: 1) lietas fakti ir tie paši, 2) pārkāpējs ir tas pats, 3) aizsargātās intereses ir tās pašas. Turklāt ar EST spriedumu lietā Bpost[5] ir attīstīta ne bis in idem principa analīze, nosakot, ka ne bis in idem principa iespējamu pārkāpumu ir nepieciešams izvērtēt pēc šādas shēmas: (i) vai spriedums šādā lietā jau ir ticis pieņemts (bis priekšnoteikums); (ii) vai tā pati persona tiek sodīta par to pašu pārkāpumu vēlreiz (idem priekšnoteikums)?
Atbildot uz abiem minētajiem jautājumiem pozitīvi, izdarāms secinājums, ka ir tikušas ierobežotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 50. pantā (ne bis in idem) noteiktās tiesības. Tajā pašā laikā EST norāda, ka minēto ierobežojumu var attaisnot, ņemot vērā Hartas 52. panta pirmajā daļā (pamattiesību ierobežošanas pamats) noteikto saskaņā ar pamattiesību ierobežošanas shēmu (noteikts likumā, ir leģitīms mērķis, ir samērīgs (tai skaitā nepieciešams)).
Ņemot vērā faktu, ka tirgus dalībnieks un tirgus dalībnieka amatpersona nav viena un tā persona, kas viennozīmīgi izriet no KL 1. panta 9. punkta un Likumprojekta 1. panta redakcijas, kā arī līdzšinējo Latvijas un EST judikatūru, piemērojot KL vai LESD normas, tad nepastāv pamats uzskatīt, ka izpildās ne bis in idem principa pārkāpšanas priekšnoteikumi. Jānorāda, ka arī Likumprojektā ietvertā tirgus dalībnieka amatpersonas atbildība par tā izdarītu konkurences pārkāpumu tiek tieši un nepastarpināti attiecināta uz šo amatpersonu, neuzliekot nekādas papildu sankcijas vai tiesību ierobežojumus šīs amatpersonas pārstāvētajam tirgus dalībniekam. Tirgus dalībnieka atbildība tiktu noteikta atbilstoši pastāvošajam regulējumam un tiesu praksei.
Ievērojot minēto, tirgus dalībnieka amatpersonas atbildība ir saistīta tikai ar tirgus dalībnieka darbībās konstatētu pārkāpumu. Tādējādi, izmeklējot lietu pret tirgus dalībnieku un konstatējot pazīmes tirgus dalībnieka pārkāpumam, tiks izvērtēta arī tirgus dalībnieka amatpersonas rīcība pārkāpumā. Izpildoties KL 43. panta pirmās daļas pazīmēm, KP pēc lēmuma pieņemšanas pret tirgus dalībniekiem būtu tiesības pieņemt lēmumu arī attiecībā uz tirgus dalībnieku amatpersonām.
Publisko iepirkumu likuma (PIL) 42. panta ceturtās daļas 3. punkts nosaka, ka pasūtītājs tomēr neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja šā panta otrās daļas 7. punktā minētajā gadījumā attiecībā uz kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas un 8. un 9. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad konstatēts attiecīgais pārkāpums, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi. Jāņem vērā, ka konkurentu līgumi, lēmumi vai saskaņotas darbības, tajā skaitā piedaloties publiskajos iepirkumos, tieši vai netieši nosaka cenu vai citus tirdzniecības noteikumus attiecībā uz trešajām personām; ierobežo ražošanu, pakalpojumu, preču tirgus, tehnisko attīstību vai investīcijas; dala tirgus vai piegādes avotus, ierobežo trešo personu piekļuvi preču tirgiem vai mēģina no šiem tirgiem izslēgt trešās personas. Minētās darbības ir konkurences tiesību pārkāpums, kas attiecīgi noved pie sodītā tirgus dalībnieka izslēgšanas no dalības iepirkumos. Ievērojot minēto, kā maksimālo termiņu, t.i., līdz trīs gadiem jāpiemēro arī tirgus dalībnieka amatpersonai KL ietvaros, kas ir piedalījusies aizliegtā vienošanās, ar savu rīcību arī tirgus dalībnieku izslēdzot no dalības iepirkumos. Ņemot vērā minēto un samērojot indivīda intereses ar sabiedrības interesēm, tiesību ierobežojuma maksimālais termiņš ir tāds, kas nodrošinās konkurences tiesību ievērošanu un pārkāpumu nepieļaušanu, taču nepārsniegs to, kas ir objektīvi nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai, vienlaikus iekļaujoties sistēmiskā KL un PIL piemērošanā.
Tiesību ierobežojuma termiņš būs atkarīgs no pašas tirgus dalībnieka amatpersonas darbības konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas laikā.
Nosakot tiesību ierobežojuma robežas, attiecīgi no diviem līdz trīs gadiem, vērtēts arī citu valstu normatīvais regulējums. Piemēram, Lietuvā tiesību ierobežojumu amatpersonai var noteikt uz laiku no trīs līdz pieciem gadiem[6], savukārt Zviedrijā personai, kas iesaistījusies kartelī, var piemērot darbības aizliegumu uz laiku no trīs līdz 10 gadiem[7].
Salīdzinājumam norādāms, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekļaut amatpersonu riska personu sarakstā uz trīs gadiem (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.3 panta otrā daļa), savukārt Latvijas Bankai normatīvajos aktos nav noteikts tiesību ierobežojuma termiņš, nosakot pagaidu aizliegumu kredītiestādes valdes vai padomes loceklim, vai citai fiziskai personai, kas ir atbildīga par pārkāpumu, veikt tai noteiktos pienākumus kredītiestādē (Kredītiestāžu likuma 196. panta pirmās prim daļas 2. punkts).
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par tiesību ierobežojumu termiņu piemērošanas principiem, caurspīdīgu un pārskatāmu uzraudzības procesu, KP izstrādās vadlīnijas par tiesību ierobežošanas piemērošanas principiem. Tāpat, šī mehānisma publiskošanai, KP ieskatā būs preventīva ietekme, jo tirgus dalībnieka amatpersonām tiks sniegts priekšstats par konkurences tiesību pārkāpuma iespējamajām sekām.
Ņemot vērā to, ka tirgus dalībnieka amatpersona pārstāv tirgus dalībnieku, ja tirgus dalībnieks ir saņēmis atbrīvojumu vai naudas soda samazinājumu saskaņā ar dalību iecietības programmā, tad arī tirgus dalībnieka amatpersonas iegūst atbrīvojumu.
Likumprojekts paredz atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu 23. panta nosacījumiem pienākumu atbrīvot no naudas soda un citām sankcijām tirgus dalībnieka amatpersonu, ja iecietības ziņojumu ir iesniedzis tirgus dalībnieks.
Arī Lietuvas konkurences tiesību regulējums paralēli tirgus dalībnieka atbildībai paredz papildus tā amatpersonu atbildību par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumiem. Proti, tiek vienlaicīgi piemērota atbildība gan tirgus dalībniekam, gan tā amatpersonai[8]. Tāpat kā Lietuvā, arī Latvijā ir paredzēts atbildību tirgus dalībnieka amatpersonai piemērot administratīvā procesa kārtībā.
Lietuvā Konkurences likuma 40. pants nosaka diskvalifikāciju uzņēmumu vadītājiem, kuri organizējuši vai būtiski veicinājuši pret konkurenci vērstu vienošanos. Par iesaistīšanos aizliegtā konkurentu vienošanā uzņēmuma vadītājam var tikt ierobežotas tiesības ieņemt, jebkuras publiskas vai privātas struktūras vadītājs/direktors vai darboties kā šādas struktūras vadības loceklim no trīs līdz pieciem gadiem. Tomēr, ja uzņēmums bija imūns pret naudas sodu saskaņā ar iecietības programmu, arī tā vadītājs nedrīkst tikt diskvalificēts.[9] Tātad automātisks atbrīvojums no tiesību ierobežošanas piemērošanas, bet tikai pirmajam pieteikuma iesniedzējam. Savukārt, lai tirgus dalībnieks saņemtu atbrīvojumu no naudas soda, jāizpildās visiem noteiktajiem kritērijiem, ieskaitot to, ka tirgus dalībnieks nav veicis pasākumus, lai piespiestu citus tirgus dalībniekus pievienoties aizliegtajai vienošanās vai turpināt tajā piedalīties.[10] Tas nozīmē, ka arī tirgus dalībnieka amatpersona likumsakarīgi nevar iegūt atbrīvojumu no sankcijām.
Neatkarīgi no tā vai tirgus dalībnieks ir atbrīvots no naudas soda vai naudas sods samazināts iecietības programmas ietvaros, paredz iespēju atbrīvot tirgus dalībnieka amatpersonu no tiesību ierobežojuma piemērošanas, ja šī pati amatpersona iesniedz ziņas par faktiem un apstākļiem, kas KP ieskatā ir pietiekamas, lai izpildītu šā KL 9. panta piektās daļas 4. punktā minētās procesuālās darbības vai konstatētu pārkāpumu.
Personām, kurām ir informācija par karteļiem, var būt maz motivācijas atklāt pierādījumus par karteļiem, ja pret tām personīgi nepastāv personīgu sankciju risks. Ticamu sankciju draudi pret tirgus dalībnieka amatpersonām rada stimulu arī pašam indivīdam atklāt karteļus, kas ir nošķirti no tirgus dalībnieka stimuliem (piemēram, Iecietības programma). Tādējādi rodas lielāka iespējamība, ka tirgus dalībnieka amatpersona pārkāps karteļa vienošanos un piedāvās informāciju un sadarbību.[11]
Ievērojot minēto, gadījumā, ja tirgus dalībnieka amatpersona iesniedz ziņas par tirgus dalībnieku kā privātpersona, t.i., nepārstāvot ziņojumā tirgus dalībnieku, tad piemērojama pilnīga atbrīvošana no ierobežojuma ieņemt KL 1. panta 9.1 punktā minētos amatus tirgus dalībniekā.
Ņemot vērā pastāvošo praksi, attiecībā uz ziņojuma vērtību, pierādījumiem, kas ir vienlaicīgi ar attiecīgajiem faktiem, parasti ir lielāka vērtība nekā pierādījumiem, kas iegūti vēlāk. Tiešiem pierādījumiem (piemēram, piezīmēm par karteļa sanāksmes saturu) ir lielāka vērtība nekā netiešiem pierādījumiem (piemēram, ierakstiem par sanāksmju apmeklēšanu). Pārliecinošiem pierādījumiem, t.i., pierādījumiem, kas ir atsevišķi un pārliecinoši, ir lielāka vērtība nekā pierādījumiem, kuriem nepieciešams būtisks apstiprinājums.
Amatpersona netiek atbrīvota no tiesību ierobežojuma piemērošanas, ja tā ir piespiedusi citus tirgus dalībniekus veikt darbības, ar kurām tiek pārkāpts vienošanās aizliegums. Attiecīgais izņēmums ir iestrādāts ar mērķi novērst gadījumus, kad amatpersonas, kuras pašas piespiedušas citus tirgus dalībniekus piedalīties pārkāpumā, personīgi piesakās iecietības programmai un tiek atbrīvotas no tiesību ierobežojuma piemērošanas.
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā KP iecietības programmas ietvaros atbrīvo no tiesību ierobežojuma piemērošanas, kā arī prasības iesniegtajai informācijai. Paredzams, ka Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 “Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu” ietvertās prasības Iecietības programmas vienošanās dalībniekam mutatis mutandis būs attiecināmas arī uz amatpersonām.
Lietas par tirgus dalībnieka amatpersonas darbībām KP izmeklē un izskata saskaņā ar KL paredzēto vispārīgo pārkāpumu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību, tādejādi nosakot vienotu lietu izpētes kārtību KP. Tirgus dalībnieka amatpersonas savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un uz tām būs attiecināmi tādi paši pienākumi un tiesības, kādi ir noteikti KL 9.3 pantā, ciktāl tie attiecas uz fiziskām personām, kā arī X nodaļas regulējums.
Likumprojekta X nodaļas 43. pants regulē tirgus dalībnieka amatpersonu atbildību par konkurences tiesību pārkāpumiem. Tas nosaka, ka, ja konkurences tiesību pārkāpums īstenots, tirgus dalībnieka amatpersonai rīkojoties juridiskas personas interesēs, vai tās labā, rīkodamās individuāli vai kā šīs juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darbojoties tās uzdevumā, KP var noteikt ierobežojumus tās amatu ieņemšanai no viena līdz trim gadiem. Tomēr, ja amatpersona sadarbojas ar KP vai sniedz būtisku informāciju par pārkāpumu, šie ierobežojumi netiek piemēroti. Arī tad, ja tirgus dalībnieks ir saņēmis atbrīvojumu vai samazinātu sodu dēļ dalības iecietības programmā, šie ierobežojumi netiek attiecināti uz amatpersonām.
Likumprojekta X nodaļas 44. pants nosaka prasības lēmumam par tiesību ierobežojuma piemērošanas lietas ierosināšanu. Saskaņā ar šo pantu, lēmumā jāiekļauj administratīvās lietas numurs, lēmuma pieņemšanas laiks un vieta, informācija par pārkāpumu un par personu, kuru lēmums skar, tās pārstāvi vai aizstāvi, kā arī par personas tiesībām un pienākumiem. Tāpat lēmumā jānorāda pierādījumi, kas iegūti līdz lēmuma pieņemšanas brīdim, tiesiskais pamats, uz kura balstās lēmums. Lēmumu par administratīvā procesa uzsākšanu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekta X nodaļas 45. pants nosaka tirgus dalībnieka amatpersonas tiesības un pienākumus saistībā ar lietām, kurās tiek lemts par tiesību ierobežojuma piemērošanu. Tirgus dalībnieka amatpersona, piedaloties šādā lietā, bauda būtiskas tiesības. Pirmkārt, tai jāzina, par kādiem pārkāpumiem tā tiek saukta pie atbildības, lai varētu sagatavoties aizstāvībai un tai ir tiesības aizstāvē sevi pašai vai saņemt paša izvēlēta aizstāvja juridisku palīdzību. Otrkārt, amatpersona var iepazīties ar visiem administratīvās lietas materiāliem, veikt izrakstus, norakstus un kopijas, kas palīdz sagatavot savu pozīciju. Treškārt, amatpersona piedalās administratīvās lietas izskatīšanā, sniedzot pierādījumus un argumentus. Tāpat amatpersona var izmantot valodu, kurā tā spēj sazināties, un nepieciešamības gadījumā arī tulka palīdzību bez atlīdzības, ja neprot valodu, kurā notiek process. Savukārt tirgus dalībnieka amatpersonas pienākumi ietver vairākus būtiskus aspektus. Amatpersona ir jāierodas KP norādītajā vietā noteiktajā laikā, jāsniedz pilnīga un patiesa informācija noteiktajā termiņā, kā arī jānodrošina, ka administratīvā procesa norise nav kavēta vai traucēta. Tāpat tirgus dalībnieka amatpersonai ir jāinformē KP par dzīvesvietas vai elektroniskā pasta adreses maiņu, lai nodrošinātu savlaicīgu komunikāciju.
Likumprojekta X nodaļas 46. pants nosaka vispārīgos principus tiesību ierobežojuma piemērošanai. Šā panta pirmajā daļā ir norādīts, ka, pieņemot lēmumu par tiesību ierobežojumu, jāveic lietderības apsvērumi. Ir svarīgi izvērtēt konkurences tiesību pārkāpuma raksturu, apstākļus, kādos tas izdarīts, un tā ilgumu. Tāpat jāņem vērā, vai tirgus dalībnieka amatpersona atzinusi savu pārkāpumu, vai tā ir bijusi pārkāpuma ierosinātāja vai vadītāja, kā arī vai amatpersona ir kavējusi pārkāpuma izmeklēšanu. Jāizvērtē arī situācijas, kad pārkāpums ir izdarīts personu grupā, un citi būtiski apstākļi. Otrā un trešā daļa, ievērojot tirgus dalībnieka amatpersonas tiesības uz pienācīgu tiesību nodrošināšanu visā procesā, nosaka lietas par tiesību ierobežojuma noteikšanu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī to, ka KP informē tirgus dalībnieka amatpersonu par tās tiesībām.
Likumprojekta X nodaļas 47. pants nosaka, ja persona, kas tiek saukta pie atbildības, neizpilda piemēroto tiesību ierobežojumu, tad šo ierobežojumu piespiedu izpilde tiek veikta saskaņā ar KL 8.1 pantā noteikto kārtību. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu ierobežojuma ievērošanu, tiek izmantotas piespiedu metodes un procedūras, kas reglamentētas KL 8.1 pantā.
[1] Grozījumi Komerclikumā. Anotācija: https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/2C4E4C72616932DBC2257967003F6A8C?OpenDocument#b
[2] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 10.03.2021. spriedums lietā Nr. A43009616, SKA-70/2021 (ECLI:LV:AT:2021:0310.A43009616.7.S)
[3] Skat. arī: OECD Konkurences tiesību un politikas žurnāls, 9. sējums, 3. izdevums. Karteļi: sankcijas pret privātpersonām. https://read.oecd-ilibrary.org/governance/cartels-sanctions-against-individuals_clp-v9-art10-en#page1
[4] EST 14.02.2012. spriedums lietā C-17/10, Toshiba
[5] EST 22.03.2022. spriedums lietā C-117/20, Bpost
[6] Lietuvas Konkurences likums, pieejams: https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/49e68d00103711e5b0d3e1beb7dd5516?jfwid=q8i88mf0v, 40. pants.
[7] Skatīt: https://www.konkurrensverket.se/globalassets/english/competition/kkvfs-2015_2-english-version.pdf, 3. punkts.
[8] Lietuvas Konkurences likuma 40., 41. pants, pieejams: https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/49e68d00103711e5b0d3e1beb7dd5516?jfwid=q8i88mf0v
[9] ICN pretkarteļu izpildes veidne: https://kt.gov.lt/uploads/documents/files/Lithuania_ICN_cartel_template_2019.pdf
[10] Lietuvas Republikas Konkurences likuma 38. panta pirmās daļas 6. punkts, pieejams: https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.B8B6AFC2BFF1/asr
[11] Skat. arī: OECD Konkurences tiesību un politikas žurnāls, 9. sējums, 3. izdevums. Karteļi: sankcijas pret privātpersonām. https://read.oecd-ilibrary.org/governance/cartels-sanctions-against-individuals_clp-v9-art10-en#page1
Likumprojekts regulē šādus jautājumus:
[1] Likumprojekta 1. pants paredz papildināt KL 1. pantu ar 9.1 punktu, kas definētu to subjektu loku, kas KL izpratnē ir tirgus dalībnieka amatpersona, sniedzot atsauci uz Komerclikuma 4.2 panta pirmo daļu sistēmiskai un vienotai izpratnei attiecībā uz tirgus dalībnieka amatpersonu.
Komerclikuma 4.2 panta pirmā daļa nosaka, ka fiziska persona nevar ieņem sekojošus amatus – personālsabiedrības lietvedis; personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgais biedrs; kapitālsabiedrības valdes loceklis; kapitālsabiedrības padomes loceklis; prokūrists; parastais komercpilnvarnieks; persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli; komercsabiedrības likvidators; revidents. Tādējādi KL nepaplašina un nesašaurina jau esošo regulējumu saistībā amatpersonu kategorijām piemērojamiem ierobežojumiem. Turklāt, Likumprojekta 1. panta formulējums ir pietiekoši elastīgs, lai ietvertu potenciālas izmaiņas Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā, t.i., amatpersona KL 1. panta 9.1 punkta izpratnē būs tāda fiziska persona, kura ieņems vienu vai vairākus Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā minētos amatus.
No anotācijas[1] izriet, ka aizliegums paredzēts, jo, piemēram, personālsabiedrības biedrs ir persona, kuras interesēs ir izveidota un darbojas personālsabiedrība; savukārt, pārstāvēttiesīgais biedrs ir persona, kura sabiedrības vārdā veic komercdarbību. Aizliegums būt par kapitālsabiedrības valdes locekli paredzēts, jo valdes loceklis ir persona, kura komercsabiedrības vārdā veic komercdarbību. Aizliegums būt par kapitālsabiedrības padomes locekli paredzēts, jo padomes uzdevums atsevišķos gadījumos ir saskaņot valdes pieņemtos lēmumus, kas tiešā veidā vērsti uz komercdarbības veikšanu. Aizliegums būt par prokūristu paredzēts, ņemot vērā, ka prokūrists kā komersanta līgumiskais pārstāvis var veikt komercdarbību komersanta vārdā. Aizliegums būt par likvidatoru paredzēts, jo likvidators likvidācijas procesā iestājas valdes un padomes vietā, līdz ar to uz viņu attiecināmas tādas pašas prasības kā uz valdes un padomes locekļiem.
Ievērojot to, ka tirgus dalībnieki lielākoties savu darbību veic ar to pārstāvju starpniecību – amatpersonām, kas darbojas uzņēmuma vārdā un interesēs, pārkāpuma izdarīšanas gadījumā konkrētās amatpersonas var būt nepieciešams efektīvi atturēt no turpmākas pienākumu pildīšanas gan konkrētajā tirgus dalībniekā, gan jebkurā citā tirgus dalībniekā, proti, likumā noteikts terminēts ierobežojums attiecināms uz visiem tirgus dalībniekiem, kur amatpersona ieņem vai vēlēsies ieņemt Komerclikumā definētos amatus ar ieņemšanas ierobežojumiem.
[2] Likumprojekta 2. pants paredz veikt papildinājumus KL 6. panta pirmajā daļā, papildinot to ar 1.1 punktu, kas nosaka KP jaunu uzdevumu izvērtēt tirgus dalībnieka amatpersonu atbildību par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumu.
[3] Likumprojekta 3. pants paredz papildināt KP pieņemto lēmumu uzskaitījumu ar jaunu 8. panta pirmās daļas 3. punktu, kas nosaka KP kompetenci pieņemt lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma, tiesību ierobežojuma un naudas soda uzlikšanu. KP noteiktas jaunas tiesības tirgus dalībnieka pārkāpuma konstatēšanas gadījumā, kas paredz uz laiku noteikt tirgus dalībnieka amatpersonai tiesību ierobežojumu ieņemt pārvaldes institūcijas amatus jebkurā tirgus dalībniekā kā ietekmēšanas un individuālas prevencijas līdzekli atbildīgajam tirgus dalībniekam, kas kalpo arī kā ģenerālās prevencijas līdzeklis citiem. Tā kā personu tiesību ierobežojumus var noteikt tikai ar likumu, tad papildinātas KP tiesības ar tiesībām noteikt tiesību ierobežojumu tirgus dalībnieka amatpersonām. Šāda tiesību ierobežojuma piemērošana ir lietderīgākais un samērīgākais veids, kā samērot indivīda tiesiskās intereses un tiesības ar sabiedrības interesēm brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences aizsardzībai, saglabāšanai un attīstībai visās tautsaimniecības nozarēs.
[4] Likumprojekta 4. pants paredz papildināt 9.4 panta pirmās daļas 7. punktu pēc vārda “lietā” ar vārdiem: “, vai lēmuma par tiesību ierobežojumu tirgus dalībnieka amatpersonai pārkāpšanu;”.
[5] Likumprojekta 5. pants paredz papildināt 12.1 pantu ar otro prim daļu, kas nosaka, ja iecietības pieteikumu iesniegusi tirgus dalībnieka amatpersona savā vārdā, šī persona tiek uzskatīta par iecietības pieteikuma iesniedzēju arī tad, ja tās tiesiskās attiecības ar tirgus dalībnieku ir izbeigtas. Tas nozīmē, ka tirgus dalībnieka amatpersona saglabā savas tiesības uz iecietības programmas priekšrocībām pat pēc tiesisko attiecību izbeigšanas.
[6]Likumprojekta 6. pants paredz papildināt KL ar jaunu X nodaļu par tirgus dalībnieka amatpersonas atbildību.
Atbildību tirgus dalībnieka amatpersonai paredzēts piemērot administratīvā procesa kārtībā.
Senāts atzinis, ka Kredītiestāžu likuma 196. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētā sankcija – pienākums kredītiestādes padomei atsaukt no amata kredītiestādes valdes locekli – ir nozīmīga, jo būtībā liedz ieņemt šo un citus vadošus amatus gan tajā pašā, gan citās kredītiestādēs sakarā ar neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībai. Tomēr pienākums bankas padomei atsaukt pieteicējus no valdes locekļu amata un pagaidu aizliegums veikt amata pienākumus bankā tika noteikts, lai novērstu apdraudējumu finanšu sistēmai, kā arī tika izskatīts administratīvajā procesā.[2] Analoģiski, lai nodrošinātu konkurences tiesību ievērošanu un pārkāpumu nepieļaušanu, nosakāms tirgus dalībnieka amatpersonai tiesību ierobežojumu ieņemt KL 1. panta 9.1 punktā minētos amatus tirgus dalībniekā administratīvā procesa ietvarā.
Preventīvā iedarbība, vērtējot tirgus dalībnieka amatpersonas darbību, ir vērā ņemama, jo sankciju risks var arī stiprināt motivāciju pretoties tirgus dalībnieka spiedienam iesaistīties nelikumīgās darbībās. Pat, ja dalības kartelī risks tirgus dalībniekam šķiet pieņemams, ņemot vērā iespējamos ieguvumus un naudas sodu iespējamību, atsevišķa tirgus dalībnieka amatpersonas riska novērtējums var būt atšķirīgs, ja tā uzņemas savu personīgo risku.[3]
Ievērojot jau pastāvošo praksi administratīvo tiesību sistēmā administratīvā procesa ietvaros piemērot ierobežojumu amatpersonai ieņemt amatus kā tagadnē, tā nākotnē, KP plānotais tiesību ierobežojums tirgus dalībnieka amatpersonai tajā iekļaujas, turklāt Likumprojekta ieviešana patērēs ievērojami mazāk administratīvos resursus nekā papildu grozījumu veikšana Administratīvās atbildības likumā un KP funkciju sadalījumu starp KL un Administratīvās atbildības likumu (tostarp, veidojot divu secīgu, bet atšķirīgu procesu pastāvēšanu vienas iestādes ietvaros).
Eiropas Savienības tiesas (EST) spriedumā lietā Toshiba[4], atzina, ka ne bis in idem principa pārkāpuma konstatēšanai ir nepieciešams, lai izpildās kumulatīvi trīs kritēriji: 1) lietas fakti ir tie paši, 2) pārkāpējs ir tas pats, 3) aizsargātās intereses ir tās pašas. Turklāt ar EST spriedumu lietā Bpost[5] ir attīstīta ne bis in idem principa analīze, nosakot, ka ne bis in idem principa iespējamu pārkāpumu ir nepieciešams izvērtēt pēc šādas shēmas: (i) vai spriedums šādā lietā jau ir ticis pieņemts (bis priekšnoteikums); (ii) vai tā pati persona tiek sodīta par to pašu pārkāpumu vēlreiz (idem priekšnoteikums)?
Atbildot uz abiem minētajiem jautājumiem pozitīvi, izdarāms secinājums, ka ir tikušas ierobežotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 50. pantā (ne bis in idem) noteiktās tiesības. Tajā pašā laikā EST norāda, ka minēto ierobežojumu var attaisnot, ņemot vērā Hartas 52. panta pirmajā daļā (pamattiesību ierobežošanas pamats) noteikto saskaņā ar pamattiesību ierobežošanas shēmu (noteikts likumā, ir leģitīms mērķis, ir samērīgs (tai skaitā nepieciešams)).
Ņemot vērā faktu, ka tirgus dalībnieks un tirgus dalībnieka amatpersona nav viena un tā persona, kas viennozīmīgi izriet no KL 1. panta 9. punkta un Likumprojekta 1. panta redakcijas, kā arī līdzšinējo Latvijas un EST judikatūru, piemērojot KL vai LESD normas, tad nepastāv pamats uzskatīt, ka izpildās ne bis in idem principa pārkāpšanas priekšnoteikumi. Jānorāda, ka arī Likumprojektā ietvertā tirgus dalībnieka amatpersonas atbildība par tā izdarītu konkurences pārkāpumu tiek tieši un nepastarpināti attiecināta uz šo amatpersonu, neuzliekot nekādas papildu sankcijas vai tiesību ierobežojumus šīs amatpersonas pārstāvētajam tirgus dalībniekam. Tirgus dalībnieka atbildība tiktu noteikta atbilstoši pastāvošajam regulējumam un tiesu praksei.
Ievērojot minēto, tirgus dalībnieka amatpersonas atbildība ir saistīta tikai ar tirgus dalībnieka darbībās konstatētu pārkāpumu. Tādējādi, izmeklējot lietu pret tirgus dalībnieku un konstatējot pazīmes tirgus dalībnieka pārkāpumam, tiks izvērtēta arī tirgus dalībnieka amatpersonas rīcība pārkāpumā. Izpildoties KL 43. panta pirmās daļas pazīmēm, KP pēc lēmuma pieņemšanas pret tirgus dalībniekiem būtu tiesības pieņemt lēmumu arī attiecībā uz tirgus dalībnieku amatpersonām.
Publisko iepirkumu likuma (PIL) 42. panta ceturtās daļas 3. punkts nosaka, ka pasūtītājs tomēr neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja šā panta otrās daļas 7. punktā minētajā gadījumā attiecībā uz kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas un 8. un 9. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad konstatēts attiecīgais pārkāpums, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi. Jāņem vērā, ka konkurentu līgumi, lēmumi vai saskaņotas darbības, tajā skaitā piedaloties publiskajos iepirkumos, tieši vai netieši nosaka cenu vai citus tirdzniecības noteikumus attiecībā uz trešajām personām; ierobežo ražošanu, pakalpojumu, preču tirgus, tehnisko attīstību vai investīcijas; dala tirgus vai piegādes avotus, ierobežo trešo personu piekļuvi preču tirgiem vai mēģina no šiem tirgiem izslēgt trešās personas. Minētās darbības ir konkurences tiesību pārkāpums, kas attiecīgi noved pie sodītā tirgus dalībnieka izslēgšanas no dalības iepirkumos. Ievērojot minēto, kā maksimālo termiņu, t.i., līdz trīs gadiem jāpiemēro arī tirgus dalībnieka amatpersonai KL ietvaros, kas ir piedalījusies aizliegtā vienošanās, ar savu rīcību arī tirgus dalībnieku izslēdzot no dalības iepirkumos. Ņemot vērā minēto un samērojot indivīda intereses ar sabiedrības interesēm, tiesību ierobežojuma maksimālais termiņš ir tāds, kas nodrošinās konkurences tiesību ievērošanu un pārkāpumu nepieļaušanu, taču nepārsniegs to, kas ir objektīvi nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai, vienlaikus iekļaujoties sistēmiskā KL un PIL piemērošanā.
Tiesību ierobežojuma termiņš būs atkarīgs no pašas tirgus dalībnieka amatpersonas darbības konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas laikā.
Nosakot tiesību ierobežojuma robežas, attiecīgi no diviem līdz trīs gadiem, vērtēts arī citu valstu normatīvais regulējums. Piemēram, Lietuvā tiesību ierobežojumu amatpersonai var noteikt uz laiku no trīs līdz pieciem gadiem[6], savukārt Zviedrijā personai, kas iesaistījusies kartelī, var piemērot darbības aizliegumu uz laiku no trīs līdz 10 gadiem[7].
Salīdzinājumam norādāms, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekļaut amatpersonu riska personu sarakstā uz trīs gadiem (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.3 panta otrā daļa), savukārt Latvijas Bankai normatīvajos aktos nav noteikts tiesību ierobežojuma termiņš, nosakot pagaidu aizliegumu kredītiestādes valdes vai padomes loceklim, vai citai fiziskai personai, kas ir atbildīga par pārkāpumu, veikt tai noteiktos pienākumus kredītiestādē (Kredītiestāžu likuma 196. panta pirmās prim daļas 2. punkts).
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par tiesību ierobežojumu termiņu piemērošanas principiem, caurspīdīgu un pārskatāmu uzraudzības procesu, KP izstrādās vadlīnijas par tiesību ierobežošanas piemērošanas principiem. Tāpat, šī mehānisma publiskošanai, KP ieskatā būs preventīva ietekme, jo tirgus dalībnieka amatpersonām tiks sniegts priekšstats par konkurences tiesību pārkāpuma iespējamajām sekām.
Ņemot vērā to, ka tirgus dalībnieka amatpersona pārstāv tirgus dalībnieku, ja tirgus dalībnieks ir saņēmis atbrīvojumu vai naudas soda samazinājumu saskaņā ar dalību iecietības programmā, tad arī tirgus dalībnieka amatpersonas iegūst atbrīvojumu.
Likumprojekts paredz atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu 23. panta nosacījumiem pienākumu atbrīvot no naudas soda un citām sankcijām tirgus dalībnieka amatpersonu, ja iecietības ziņojumu ir iesniedzis tirgus dalībnieks.
Arī Lietuvas konkurences tiesību regulējums paralēli tirgus dalībnieka atbildībai paredz papildus tā amatpersonu atbildību par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumiem. Proti, tiek vienlaicīgi piemērota atbildība gan tirgus dalībniekam, gan tā amatpersonai[8]. Tāpat kā Lietuvā, arī Latvijā ir paredzēts atbildību tirgus dalībnieka amatpersonai piemērot administratīvā procesa kārtībā.
Lietuvā Konkurences likuma 40. pants nosaka diskvalifikāciju uzņēmumu vadītājiem, kuri organizējuši vai būtiski veicinājuši pret konkurenci vērstu vienošanos. Par iesaistīšanos aizliegtā konkurentu vienošanā uzņēmuma vadītājam var tikt ierobežotas tiesības ieņemt, jebkuras publiskas vai privātas struktūras vadītājs/direktors vai darboties kā šādas struktūras vadības loceklim no trīs līdz pieciem gadiem. Tomēr, ja uzņēmums bija imūns pret naudas sodu saskaņā ar iecietības programmu, arī tā vadītājs nedrīkst tikt diskvalificēts.[9] Tātad automātisks atbrīvojums no tiesību ierobežošanas piemērošanas, bet tikai pirmajam pieteikuma iesniedzējam. Savukārt, lai tirgus dalībnieks saņemtu atbrīvojumu no naudas soda, jāizpildās visiem noteiktajiem kritērijiem, ieskaitot to, ka tirgus dalībnieks nav veicis pasākumus, lai piespiestu citus tirgus dalībniekus pievienoties aizliegtajai vienošanās vai turpināt tajā piedalīties.[10] Tas nozīmē, ka arī tirgus dalībnieka amatpersona likumsakarīgi nevar iegūt atbrīvojumu no sankcijām.
Neatkarīgi no tā vai tirgus dalībnieks ir atbrīvots no naudas soda vai naudas sods samazināts iecietības programmas ietvaros, paredz iespēju atbrīvot tirgus dalībnieka amatpersonu no tiesību ierobežojuma piemērošanas, ja šī pati amatpersona iesniedz ziņas par faktiem un apstākļiem, kas KP ieskatā ir pietiekamas, lai izpildītu šā KL 9. panta piektās daļas 4. punktā minētās procesuālās darbības vai konstatētu pārkāpumu.
Personām, kurām ir informācija par karteļiem, var būt maz motivācijas atklāt pierādījumus par karteļiem, ja pret tām personīgi nepastāv personīgu sankciju risks. Ticamu sankciju draudi pret tirgus dalībnieka amatpersonām rada stimulu arī pašam indivīdam atklāt karteļus, kas ir nošķirti no tirgus dalībnieka stimuliem (piemēram, Iecietības programma). Tādējādi rodas lielāka iespējamība, ka tirgus dalībnieka amatpersona pārkāps karteļa vienošanos un piedāvās informāciju un sadarbību.[11]
Ievērojot minēto, gadījumā, ja tirgus dalībnieka amatpersona iesniedz ziņas par tirgus dalībnieku kā privātpersona, t.i., nepārstāvot ziņojumā tirgus dalībnieku, tad piemērojama pilnīga atbrīvošana no ierobežojuma ieņemt KL 1. panta 9.1 punktā minētos amatus tirgus dalībniekā.
Ņemot vērā pastāvošo praksi, attiecībā uz ziņojuma vērtību, pierādījumiem, kas ir vienlaicīgi ar attiecīgajiem faktiem, parasti ir lielāka vērtība nekā pierādījumiem, kas iegūti vēlāk. Tiešiem pierādījumiem (piemēram, piezīmēm par karteļa sanāksmes saturu) ir lielāka vērtība nekā netiešiem pierādījumiem (piemēram, ierakstiem par sanāksmju apmeklēšanu). Pārliecinošiem pierādījumiem, t.i., pierādījumiem, kas ir atsevišķi un pārliecinoši, ir lielāka vērtība nekā pierādījumiem, kuriem nepieciešams būtisks apstiprinājums.
Amatpersona netiek atbrīvota no tiesību ierobežojuma piemērošanas, ja tā ir piespiedusi citus tirgus dalībniekus veikt darbības, ar kurām tiek pārkāpts vienošanās aizliegums. Attiecīgais izņēmums ir iestrādāts ar mērķi novērst gadījumus, kad amatpersonas, kuras pašas piespiedušas citus tirgus dalībniekus piedalīties pārkāpumā, personīgi piesakās iecietības programmai un tiek atbrīvotas no tiesību ierobežojuma piemērošanas.
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā KP iecietības programmas ietvaros atbrīvo no tiesību ierobežojuma piemērošanas, kā arī prasības iesniegtajai informācijai. Paredzams, ka Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 “Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu” ietvertās prasības Iecietības programmas vienošanās dalībniekam mutatis mutandis būs attiecināmas arī uz amatpersonām.
Lietas par tirgus dalībnieka amatpersonas darbībām KP izmeklē un izskata saskaņā ar KL paredzēto vispārīgo pārkāpumu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību, tādejādi nosakot vienotu lietu izpētes kārtību KP. Tirgus dalībnieka amatpersonas savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un uz tām būs attiecināmi tādi paši pienākumi un tiesības, kādi ir noteikti KL 9.3 pantā, ciktāl tie attiecas uz fiziskām personām, kā arī X nodaļas regulējums.
Likumprojekta X nodaļas 43. pants regulē tirgus dalībnieka amatpersonu atbildību par konkurences tiesību pārkāpumiem. Tas nosaka, ka, ja konkurences tiesību pārkāpums īstenots, tirgus dalībnieka amatpersonai rīkojoties juridiskas personas interesēs, vai tās labā, rīkodamās individuāli vai kā šīs juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darbojoties tās uzdevumā, KP var noteikt ierobežojumus tās amatu ieņemšanai no viena līdz trim gadiem. Tomēr, ja amatpersona sadarbojas ar KP vai sniedz būtisku informāciju par pārkāpumu, šie ierobežojumi netiek piemēroti. Arī tad, ja tirgus dalībnieks ir saņēmis atbrīvojumu vai samazinātu sodu dēļ dalības iecietības programmā, šie ierobežojumi netiek attiecināti uz amatpersonām.
Likumprojekta X nodaļas 44. pants nosaka prasības lēmumam par tiesību ierobežojuma piemērošanas lietas ierosināšanu. Saskaņā ar šo pantu, lēmumā jāiekļauj administratīvās lietas numurs, lēmuma pieņemšanas laiks un vieta, informācija par pārkāpumu un par personu, kuru lēmums skar, tās pārstāvi vai aizstāvi, kā arī par personas tiesībām un pienākumiem. Tāpat lēmumā jānorāda pierādījumi, kas iegūti līdz lēmuma pieņemšanas brīdim, tiesiskais pamats, uz kura balstās lēmums. Lēmumu par administratīvā procesa uzsākšanu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekta X nodaļas 45. pants nosaka tirgus dalībnieka amatpersonas tiesības un pienākumus saistībā ar lietām, kurās tiek lemts par tiesību ierobežojuma piemērošanu. Tirgus dalībnieka amatpersona, piedaloties šādā lietā, bauda būtiskas tiesības. Pirmkārt, tai jāzina, par kādiem pārkāpumiem tā tiek saukta pie atbildības, lai varētu sagatavoties aizstāvībai un tai ir tiesības aizstāvē sevi pašai vai saņemt paša izvēlēta aizstāvja juridisku palīdzību. Otrkārt, amatpersona var iepazīties ar visiem administratīvās lietas materiāliem, veikt izrakstus, norakstus un kopijas, kas palīdz sagatavot savu pozīciju. Treškārt, amatpersona piedalās administratīvās lietas izskatīšanā, sniedzot pierādījumus un argumentus. Tāpat amatpersona var izmantot valodu, kurā tā spēj sazināties, un nepieciešamības gadījumā arī tulka palīdzību bez atlīdzības, ja neprot valodu, kurā notiek process. Savukārt tirgus dalībnieka amatpersonas pienākumi ietver vairākus būtiskus aspektus. Amatpersona ir jāierodas KP norādītajā vietā noteiktajā laikā, jāsniedz pilnīga un patiesa informācija noteiktajā termiņā, kā arī jānodrošina, ka administratīvā procesa norise nav kavēta vai traucēta. Tāpat tirgus dalībnieka amatpersonai ir jāinformē KP par dzīvesvietas vai elektroniskā pasta adreses maiņu, lai nodrošinātu savlaicīgu komunikāciju.
Likumprojekta X nodaļas 46. pants nosaka vispārīgos principus tiesību ierobežojuma piemērošanai. Šā panta pirmajā daļā ir norādīts, ka, pieņemot lēmumu par tiesību ierobežojumu, jāveic lietderības apsvērumi. Ir svarīgi izvērtēt konkurences tiesību pārkāpuma raksturu, apstākļus, kādos tas izdarīts, un tā ilgumu. Tāpat jāņem vērā, vai tirgus dalībnieka amatpersona atzinusi savu pārkāpumu, vai tā ir bijusi pārkāpuma ierosinātāja vai vadītāja, kā arī vai amatpersona ir kavējusi pārkāpuma izmeklēšanu. Jāizvērtē arī situācijas, kad pārkāpums ir izdarīts personu grupā, un citi būtiski apstākļi. Otrā un trešā daļa, ievērojot tirgus dalībnieka amatpersonas tiesības uz pienācīgu tiesību nodrošināšanu visā procesā, nosaka lietas par tiesību ierobežojuma noteikšanu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī to, ka KP informē tirgus dalībnieka amatpersonu par tās tiesībām.
Likumprojekta X nodaļas 47. pants nosaka, ja persona, kas tiek saukta pie atbildības, neizpilda piemēroto tiesību ierobežojumu, tad šo ierobežojumu piespiedu izpilde tiek veikta saskaņā ar KL 8.1 pantā noteikto kārtību. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu ierobežojuma ievērošanu, tiek izmantotas piespiedu metodes un procedūras, kas reglamentētas KL 8.1 pantā.
[1] Grozījumi Komerclikumā. Anotācija: https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/2C4E4C72616932DBC2257967003F6A8C?OpenDocument#b
[2] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 10.03.2021. spriedums lietā Nr. A43009616, SKA-70/2021 (ECLI:LV:AT:2021:0310.A43009616.7.S)
[3] Skat. arī: OECD Konkurences tiesību un politikas žurnāls, 9. sējums, 3. izdevums. Karteļi: sankcijas pret privātpersonām. https://read.oecd-ilibrary.org/governance/cartels-sanctions-against-individuals_clp-v9-art10-en#page1
[4] EST 14.02.2012. spriedums lietā C-17/10, Toshiba
[5] EST 22.03.2022. spriedums lietā C-117/20, Bpost
[6] Lietuvas Konkurences likums, pieejams: https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/49e68d00103711e5b0d3e1beb7dd5516?jfwid=q8i88mf0v, 40. pants.
[7] Skatīt: https://www.konkurrensverket.se/globalassets/english/competition/kkvfs-2015_2-english-version.pdf, 3. punkts.
[8] Lietuvas Konkurences likuma 40., 41. pants, pieejams: https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/49e68d00103711e5b0d3e1beb7dd5516?jfwid=q8i88mf0v
[9] ICN pretkarteļu izpildes veidne: https://kt.gov.lt/uploads/documents/files/Lithuania_ICN_cartel_template_2019.pdf
[10] Lietuvas Republikas Konkurences likuma 38. panta pirmās daļas 6. punkts, pieejams: https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.B8B6AFC2BFF1/asr
[11] Skat. arī: OECD Konkurences tiesību un politikas žurnāls, 9. sējums, 3. izdevums. Karteļi: sankcijas pret privātpersonām. https://read.oecd-ilibrary.org/governance/cartels-sanctions-against-individuals_clp-v9-art10-en#page1
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskā persona, kurai par konkurences tiesību pārkāpumu piemērojama noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļauj ieņemt noteiktu amatu, veikt noteiktu profesionālu vai cita veida darbību.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojektam ir labvēlīga ietekme uz tautsaimniecību un valsts līdzekļu efektīvāku izlietošanu kopumā, proti, lai sasniegtu pietiekamu vispārējo un speciālo prevencijas līmeni, tāpēc nepieciešams paredzēt regulējumu, kas nosaka atbildību arī tirgus dalībnieku amatpersonām. Šādas atbildības noteikšana paaugstinātu amatpersonu motivāciju aktīvi rīkoties, nepieļaujot pārkāpumu vai jau izdarītu pārkāpumu atklāšanā sadarboties ar KP, tādējādi samazinot vai novēršot kaitējuma apmēru.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
-
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likums „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4. pantā, to papildinot ar Uzņēmuma reģistra uzdevumu nodrošināt, ka tiek izpildīts administratīvajā procesā pieņemtais lēmums par tiesību ierobežojuma noteikšanu tirgus dalībnieka amatpersonai.
Jāveic grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 “Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu”: 27.1 Iecietības programmas vienošanās dalībnieka amatpersonai ir tiesības vērsties Konkurences padomē ar pieteikumu par tiesību ierobežojuma nepiemērošanu, minēto pieteikumu iesniedzot Konkurences padomes priekšsēdētāja pilnvarotajai personai. Šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības, kas piemērojamas iecietības programmas vienošanās dalībniekam, izdarot atbilstošas izmaiņas, attiecināmas arī uz tirgus dalībnieka amatpersonām.
Jāveic grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 “Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu”: 27.1 Iecietības programmas vienošanās dalībnieka amatpersonai ir tiesības vērsties Konkurences padomē ar pieteikumu par tiesību ierobežojuma nepiemērošanu, minēto pieteikumu iesniedzot Konkurences padomes priekšsēdētāja pilnvarotajai personai. Šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības, kas piemērojamas iecietības programmas vienošanās dalībniekam, izdarot atbilstošas izmaiņas, attiecināmas arī uz tirgus dalībnieka amatpersonām.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Konkurences padomeNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalība Likumprojekta izstrādē tiks nodrošināta:
1) saskaņā ar KL 6.1 panta otrās daļas 2. punktu, izskatot Konkurences padomes konsultatīvās padomes sēdē;
2) ievietojot Likumprojektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk - TAP portāls) un nododot to sabiedrības līdzdalībai TAP portāla publiskajā vidē saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 8. punktu un 18.1. apakšpunktu.
1) saskaņā ar KL 6.1 panta otrās daļas 2. punktu, izskatot Konkurences padomes konsultatīvās padomes sēdē;
2) ievietojot Likumprojektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk - TAP portāls) un nododot to sabiedrības līdzdalībai TAP portāla publiskajā vidē saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 8. punktu un 18.1. apakšpunktu.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks izskatīti priekšlikumi vai iebildumi, ja tie tiks saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Konkurences padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
KP funkcijas un uzdevumi tiks paplašināti ar jaunu funkciju
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi