24-TA-1507: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojumā Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojumā Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) sagatavots pamatojoties uz:
- Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojuma Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu" (turpmāk - rīkojums Nr.775) 4.punktu;
- Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē doto uzdevumu (prot. Nr.32 61.§ “Informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”" 46.punkts).
- Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojuma Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu" (turpmāk - rīkojums Nr.775) 4.punktu;
- Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē doto uzdevumu (prot. Nr.32 61.§ “Informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”" 46.punkts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir precizēt valsts pamatbudžeta ieņēmumu apmēru no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un izdevumus, tajā skaitā ilgtermiņa saistību apjomu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Spēkā stāšanās termiņš saistīts ar valsts budžeta likuma spēkā stāšanās termiņu un nosakāms 2025. gada 1. janvāris.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma Nr.775 4. punkts nosaka, ka, ja nepieciešams, Iekšlietu ministrija likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā var iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pamatotus priekšlikumus plānoto valsts pamatbudžeta ieņēmumu, kā arī ilgtermiņa saistību precizēšanai, ievērojot, ka ilgtermiņa saistības atļauts palielināt tikai tad, ja palielinās valsts pamatbudžeta ieņēmumi un ilgtermiņa saistību palielinājums saistīts ar konkrētu izdevumu palielināšanos.
Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo daļu un saskaņā ar rīkojuma Nr.775 2.1. apakšpunktu, Valsts policija 2023.gada 16.februārī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēdza valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk - Latvijas Valsts ceļi) par transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu 16 autoceļu posmos, kā arī pielāgotu ceļu meteostaciju kameru darbības nodrošināšanu 4 vietās pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli. 2023. gadam noslēdzoties, pabeigta transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu uzstādīšana visos 16 autoceļu posmos.
Lai palielinātu sabiedrības ieguvumu nākotnē, kas rezultējas ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaita tālākā samazināšanā, Latvijas Valsts ceļi sadarbībā ar Valsts policiju veica nākamo satiksmei bīstamo vietu analīzi uz valsts autoceļiem, izvēloties papildus autoceļu posmus transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu uzstādīšanai. Tāpat kā jau darbojošās sistēmas, arī papildus uzstādāmās sistēmas konstatēs šādus pārkāpumus: atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta otrajā daļā minētos pārkāpumus (vinjete).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta rīkojumu Nr. 524 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu" apstiprināts projekts "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" (turpmāk – Projekts). Projekta mērķim ir divi virzieni, proti, attīstot vienotu koplietošanas tehnoloģisko platformu transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai 100 vietās uz Latvijas Valsts ceļu pārvaldītajiem autoceļiem:
1) tiks veicināta noziedzīgu nodarījumu atklāšana, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošana;
2) tiks radīta iespēja fiksēt informāciju par iespējamiem ceļu satiksmē izdarītiem pārkāpumiem.
Valsts policija šī Projekta ietvaros ir saskatījusi iespējas kameras izmantot ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanai papildus 11 vietās (4 vietās kameras šim mērķim tiek izmantotas jau kopš 2023.gada). Atšķirībā no šobrīd izmantotajām pielāgotu meteostaciju kamerām (fiksē tikai vinješu objektus), Projekta ietvaros uzstādāmās kameras nolasīs visus garām braucošos transportlīdzekļu neatkarīgi no to veida, konstatējot šādus pārkāpumus: tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta otrajā daļā minētie pārkāpumi (vinjete).
Ievērojot minēto, lēmumu skaits (fiksētie pārkāpumi, par kuriem tiek nosūtīts lēmums) sākot ar 2025.gadu aktualizēts, ņemot vērā tehnisko līdzekļu skaita palielinājumu, kā arī izvērtējot iespējamo pārkāpumu ceļu satiksmē skaitu un pārkāpuma veidu.
Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo daļu un saskaņā ar rīkojuma Nr.775 2.1. apakšpunktu, Valsts policija 2023.gada 16.februārī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēdza valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk - Latvijas Valsts ceļi) par transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu 16 autoceļu posmos, kā arī pielāgotu ceļu meteostaciju kameru darbības nodrošināšanu 4 vietās pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli. 2023. gadam noslēdzoties, pabeigta transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu uzstādīšana visos 16 autoceļu posmos.
Lai palielinātu sabiedrības ieguvumu nākotnē, kas rezultējas ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaita tālākā samazināšanā, Latvijas Valsts ceļi sadarbībā ar Valsts policiju veica nākamo satiksmei bīstamo vietu analīzi uz valsts autoceļiem, izvēloties papildus autoceļu posmus transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu uzstādīšanai. Tāpat kā jau darbojošās sistēmas, arī papildus uzstādāmās sistēmas konstatēs šādus pārkāpumus: atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta otrajā daļā minētos pārkāpumus (vinjete).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta rīkojumu Nr. 524 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu" apstiprināts projekts "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" (turpmāk – Projekts). Projekta mērķim ir divi virzieni, proti, attīstot vienotu koplietošanas tehnoloģisko platformu transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai 100 vietās uz Latvijas Valsts ceļu pārvaldītajiem autoceļiem:
1) tiks veicināta noziedzīgu nodarījumu atklāšana, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošana;
2) tiks radīta iespēja fiksēt informāciju par iespējamiem ceļu satiksmē izdarītiem pārkāpumiem.
Valsts policija šī Projekta ietvaros ir saskatījusi iespējas kameras izmantot ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanai papildus 11 vietās (4 vietās kameras šim mērķim tiek izmantotas jau kopš 2023.gada). Atšķirībā no šobrīd izmantotajām pielāgotu meteostaciju kamerām (fiksē tikai vinješu objektus), Projekta ietvaros uzstādāmās kameras nolasīs visus garām braucošos transportlīdzekļu neatkarīgi no to veida, konstatējot šādus pārkāpumus: tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta otrajā daļā minētie pārkāpumi (vinjete).
Ievērojot minēto, lēmumu skaits (fiksētie pārkāpumi, par kuriem tiek nosūtīts lēmums) sākot ar 2025.gadu aktualizēts, ņemot vērā tehnisko līdzekļu skaita palielinājumu, kā arī izvērtējot iespējamo pārkāpumu ceļu satiksmē skaitu un pārkāpuma veidu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Tehnisko līdzekļu skaita izmaiņas
1.1.VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
Saskaņā ar rīkojuma Nr.775 2.punktu Valsts policijai ir uzdots, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo un otro daļu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumus ar Latvijas Valsts ceļi par transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšanu uz ceļiem un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra rīkojuma Nr. 686 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojumā Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu"" (22-TA-2734) (turpmāk - rīkojums Nr.686) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) un anotācijas pielikumos iekļauto tiek paredzēts, ka:
- 2023. gadā un turpmāk ik gadu darbojas 16 transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas;
- papildus transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām Latvijas Valsts ceļi plāno 2023. gadā uzstādīt tehnisko aprīkojumu uz 4 ceļu meteostacijām.
Tiek plānots, ka Latvijas Valsts ceļi palielina ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu skaitu, nodrošinot šādu tehnisko līdzekļu darbību pārkāpumu fiksēšanai:
- transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas: 2025. gadā 29 sistēmas, 2026. gadā un turpmāk katru gadu 40 sistēmas:
- meteostacijas: turpina darboties tehniskais aprīkojums uz 4 ceļu meteostacijām;
- videokameras: 2025.gadā 7 videokameras, 2026. gadā un turpmāk katru gadu 11 videokameras.
Detalizēta informācija par prognozējamo pārkāpumu skaitu apkopota anotācijas 4.pielikumā.
1.2. VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
Saskaņā ar rīkojuma Nr.775 2.2.1. apakšpunktu Valsts policijai ir uzdots, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo un otro daļu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumus ar valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības direkciju" (turpmāk - Ceļu satiksmes drošības direkcija) par uzstādīto transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (100 stacionārie fotoradari) darbības nodrošināšanu pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, līdz laikam, kamēr tie tiks atzīti par derīgiem (atkārtoti verificēti) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām.
Plānots, ka 2026.gadā turpinās darboties 100 fotoradari. Vienlaikus Ceļus satiksmes drošības direkcija plāno virzīt informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā turpmākos risinājumus, lai nodrošinātu ceļu pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem no 2027.gada. Atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem, būs nepieciešami grozījumi rīkojumā Nr.775, lai precizētu ieņēmumus valsts budžetā un attiecīgos izdevumus no 2027. gada.
2. Lēmumu skaits (fiksētie pārkāpumi, par kuriem tiek nosūtīts lēmums) prognozēts, ņemot vērā tehnisko līdzekļu skaita palielinājumu, Projekta īstenošanu, kā arī izvērtējot iespējamo pārkāpumu ceļu satiksmē skaitu un pārkāpuma veidu. Prognozēts, ka par pārkāpumiem ceļu satiksme, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un Valsts policijas tehniskajiem līdzekļiem 2025. gadā tiek sagatavoti 407 472 lēmumi, 2026. gadā 382 224 lēmumi, 2027. gadā un turpmāk katru gadu 161 247 lēmumi (aprēķinos izmantotais pieņēmums).
Detalizēta informācija par prognozēto lēmumu skaitu, saistībā ar pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un Valsts policijas tehniskajiem līdzekļiem apkopota anotācijas 2.pielikuma 14.tabulā.
3. Izmaksu izmaiņas
3.1. Fotoradaru darbības nodrošināšanas izmaksu (Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi)
-palielinājums saistīts ar šādām galvenajam izmaiņām:
- darbojošos fotoradaru skaita palielinājums, ievērojot to darbības laika pagarinājumu: 2026. gadā plānots, ka darbosies 100 fotoradari (rīkojumā Nr.775 finansējums 2026. gadam fotoradaru darbībai netika plānots) ;
- personāla izmaksu pieaugums, palielinot atlīdzību;
- autotransporta nomas izmaksu pieaugums;
- ar tehnisko līdzekļu apkopi, remontu, verifikāciju, diennakts reaģēšanas servisa nodrošināšanu saistīto izmaksu pieaugums.
- samazinājums saistīts ar šādām galvenajam izmaiņām:
- apdrošināšanas izmaksu samazinājums;
- degvielas apjoma izmaiņas;
- citām saistītajām izmaksām.
Detalizēta informācija par prognozētajām tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanas izmaksām apkopota anotācijas 3.pielikuma 1.tabulā.
3.2. Informācijas apstrādes un lēmumu nosūtīšanas adresātiem nodrošināšanas izmaksu izmaiņas (Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi) saistītas ar šādiem apstākļiem:
- prognozētais lēmumu skaita pieaugums;
- Latvijas pasta tarifu pieaugums (neierakstītas vēstules līdz 20 grami pa Latviju bez PVN cena ir 1,65 euro pa vēstuli (iepriekš plānotā cena bija 1,20 euro pa vēstuli) un neierakstītas vēstules līdz 20 grami uz ES valstīm bez PVN vidējā cena ir 1,787 euro pa vēstuli (iepriekš plānotā vidējā cena bija 1,633 euro pa vēstuli);
- cenas pieaugums par lēmuma sagatavošanu nosūtīšanai adresātam (vēstules sagatavošana) atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas līgumam ar pakalpojuma sniedzēju: Latvijas adresātiem 0,10 euro (iepriekš bija 0,09 euro), ārvalstu adresātiem 0,19 euro (iepriekš bija 0,14 euro);
- cenas pieaugums par atgādinājuma sagatavošanu nosūtīšanai adresātam atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas līgumam ar pakalpojuma sniedzēju Latvijā 0,09 euro (iepriekš bija 0,08 euro);
- papildu izmaksas:
- atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.7panta 11.daļā (stājas spēkā 01.01.2025.) noteiktajam,
ja pārkāpums - tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, - fiksēts ar tehnisku līdzekli, neapturot transportlīdzekli, Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai nekavējoties elektroniski nosūtāma informācija (ja adresāta dati elektroniskai saziņai ir zināmi) par fiksēto gadījumu. Kārtību, kādā informācija paziņojama Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai, nosaka Ministru kabinets. Šie izdevumi tiks segti atbilstoši regulējumam (Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izstrādāti - TAP uzdevums Nr. 24-UZ-278). Ceļu satiksmes drošības direkcijas izmaksas par informācijas nosūtīšana Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai plānotas 0,54 euro apmērā.
- kopš Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanā ir iespējama Latvijā pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpilde Eiropas Savienības dalībvalstī. Nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu izpildi var veikt citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja sodītās personas dzīvesvieta, tai piederošais īpašums vai tās ienākumi ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī un piedziņa pārsniedz 70 euro. Lai arī tiesiskais regulējums šādu iespēju nosaka, tiesiskās sadarbības procedūra uz ārvalstīm ir sarežģīta un laikietilpīga. Lai samazinātu administratīvo slogu, kas rodas saistībā ar ārvalstniekiem piemēroto sodu izpildes organizēšanu un kontroli, Administratīvās atbildības likuma 268.pantā noteiktā atgādinājuma par brīvprātīgas naudas soda izpildes termiņa beigām sagatavošana un nosūtīšana ārvalstniekiem, gadījumos, ja ar lēmumu noteiktais sods pārsniedz 70 euro, deleģējama Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Ceļu satiksmes drošības direkcija deleģējuma ietvaros jau ilgstoši efektīvi pilda šo uzdevumu attiecībā uz Latvijas valstpiederīgajiem. Statistika par 2023.gadu liecina, ka 18% (14 048 no 80 551) gadījumos ārvalstniekiem piemērotie sodi pārsniedz 70 euro, no tiem 49% (6 885 no 14 048) gadījumos piemērotie sodi tika apmaksāti labprātīgi, savukārt 51% (7 163) gadījumu būtu nosūtāmi atgādinājumi par brīvprātīgas naudas soda izpildes termiņa beigām. Tuvākajā laikā, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret pārkāpumu izdarījušajiem transportlīdzekļu īpašniekiem/turētājiem, neatkarīgi no to valstiskās piederības, paredzēta ārvalstnieku sodīšana arī par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta otrajā daļā minētā pārkāpuma (vinjete) izdarīšanu, tādējādi paredzams, ka attiecībā uz ārvalstniekiem piemēroto lēmumu (lietu) skaits, kurās iespējama izpilde Eiropas Savienības dalībvalstī (tātad nosūtāms arī atgādinājums) tikai pieaugs. Deleģējot atgādinājumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai par brīvprātīgas naudas soda izpildes termiņa beigām sagatavošanu un nosūtīšanu adresātam, šis process maksimāli tiks automatizēts, samazinot manuālo darbu un izslēdzot kļūdu.
3.3. Izmaksu par augstākas instances lēmuma (pārsūdzības gadījumā) nosūtīšanu un dokumentu nosūtīšanu piespiedu piedziņai uz ārvalstīm (Valsts policijas izdevumi) palielinājums saistīts ar prognozēto lēmumu skaita pieaugumu.
Detalizēta informācija par prognozētajām Valsts policijas izmaksām par augstākas instances lēmuma (pārsūdzības gadījumā) un dokumentu nosūtīšanu piespiedu piedziņai uz ES dalībvalstīm apkopota anotācijas 3.pielikuma 5. un 6.tabulā.
4.Ieņēmumu izmaiņas
Ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem (kods 10.1.5.2.) (turpmāk šajā sadaļā - ieņēmumi), prognozēti, ņemot vērā šādus nosacījumu:
- uzstādīto un darbošos tehnisko līdzekļu skaits (pieaugums).
Plānots, ka 2025. gadā un turpmāk darbosies šādi stacionārie tehniskie līdzekļi, kas fiksēs ceļu satiksmes pārkāpumus, neapturot transportlīdzekli:
1) Latvijas valsts ceļu uzstādītie tehniskie līdzekļi: 2025. gadā 40 tehniskie līdzekļi, 2026. gadā 55 tehniskie līdzekļi, 2026. gadā un turpmāk 55 tehniskie līdzekļi;
2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzstādītie tehniskie līdzekļi: 2025. gadā 100 tehniskie līdzekļi un 2026. gadā 100 tehniskie līdzekļi.
- prognozētais pārkāpumu skaits (prognozēts, ka 2025. gadā tiek sagatavoti 407 472 lēmumi (palielinājums par 100 749 lēmumiem), 2026. gadā 382 224 lēmumi (palielinājums par 279 501 lēmumu), 2027. gadā un turpmāk katru gadu 161 247 lēmumi (palielinājums par 58 524 lēmumiem);.
Pārkāpumu skaits prognozēts, ņemot vērā iepriekšējo gadu statistiku, transportlīdzekļu plūsmas intensitāti un pārkāpēju gadījumu skaita īpatsvaru procentos kopējā transportlīdzekļu plūsmā, kā arī turpmāko gadu tendences. Ņemts vērā, ka nākotnē paredzēta transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšana ne tikai uz valsts galvenajiem, bet arī reģionālajiem autoceļiem, par kuru lietošanu nav maksājama nodeva. Ievērojot minēto, vinješu lēmumu skaita prognoze nav noteikta uz visiem posmiem, kuros plānota sistēmu uzstādīšana, bet gan tikai uz tiem, kuros notiks vinješu kontrole.
- vidējais naudas soda apmērs.
Vidējais naudas soda apmērs prognozēts ņemot vērā iepriekšējo gadu statistiku un normatīvajos aktos noteikto naudas soda apmēru par konkrēto pārkāpumu ceļu satiksmē. Ņemts vērā, ka Satiksmes ministrijas izstrādātais Ceļu nodevu likumprojekts (23-TA-267) paredz samazināt sodu par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem divas reizes.
- tehniskā līdzekļa darbības dienu skaits gadā.
Ieņēmumi plānoti piesardzīgi (paredzot pakāpenisku vienas iekārtas fiksēto pārkāpumu, par kuriem tiks nosūtīts lēmums, samazinājumu, ievērojot, ka projekta mērķis ir novērst pārkāpumus), lai nepieļautu neiekasējamu ieņēmumu plānošanu valsts budžeta kopējos ieņēmumos, ņemot vērā ieņēmumu nobīdes, nesamaksāšanas un citus riskus koriģējošos koeficientus. Detalizēta informācija par ieņēmumiem apkopota anotācijas 2.pielikuma 1.-13. tabulā.
Būtiski norādīt, ka ieņēmumiem arī ir sezonāls raksturs, kas saistīts ar lielāka skaita transportlīdzekļu atrašanos uz ceļiem no maija līdz septembrim.
1.1.VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
Saskaņā ar rīkojuma Nr.775 2.punktu Valsts policijai ir uzdots, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo un otro daļu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumus ar Latvijas Valsts ceļi par transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšanu uz ceļiem un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra rīkojuma Nr. 686 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojumā Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu"" (22-TA-2734) (turpmāk - rīkojums Nr.686) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) un anotācijas pielikumos iekļauto tiek paredzēts, ka:
- 2023. gadā un turpmāk ik gadu darbojas 16 transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas;
- papildus transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām Latvijas Valsts ceļi plāno 2023. gadā uzstādīt tehnisko aprīkojumu uz 4 ceļu meteostacijām.
Tiek plānots, ka Latvijas Valsts ceļi palielina ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu skaitu, nodrošinot šādu tehnisko līdzekļu darbību pārkāpumu fiksēšanai:
- transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas: 2025. gadā 29 sistēmas, 2026. gadā un turpmāk katru gadu 40 sistēmas:
- meteostacijas: turpina darboties tehniskais aprīkojums uz 4 ceļu meteostacijām;
- videokameras: 2025.gadā 7 videokameras, 2026. gadā un turpmāk katru gadu 11 videokameras.
Detalizēta informācija par prognozējamo pārkāpumu skaitu apkopota anotācijas 4.pielikumā.
1.2. VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
Saskaņā ar rīkojuma Nr.775 2.2.1. apakšpunktu Valsts policijai ir uzdots, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo un otro daļu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumus ar valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības direkciju" (turpmāk - Ceļu satiksmes drošības direkcija) par uzstādīto transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (100 stacionārie fotoradari) darbības nodrošināšanu pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, līdz laikam, kamēr tie tiks atzīti par derīgiem (atkārtoti verificēti) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām.
Plānots, ka 2026.gadā turpinās darboties 100 fotoradari. Vienlaikus Ceļus satiksmes drošības direkcija plāno virzīt informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā turpmākos risinājumus, lai nodrošinātu ceļu pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem no 2027.gada. Atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem, būs nepieciešami grozījumi rīkojumā Nr.775, lai precizētu ieņēmumus valsts budžetā un attiecīgos izdevumus no 2027. gada.
2. Lēmumu skaits (fiksētie pārkāpumi, par kuriem tiek nosūtīts lēmums) prognozēts, ņemot vērā tehnisko līdzekļu skaita palielinājumu, Projekta īstenošanu, kā arī izvērtējot iespējamo pārkāpumu ceļu satiksmē skaitu un pārkāpuma veidu. Prognozēts, ka par pārkāpumiem ceļu satiksme, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un Valsts policijas tehniskajiem līdzekļiem 2025. gadā tiek sagatavoti 407 472 lēmumi, 2026. gadā 382 224 lēmumi, 2027. gadā un turpmāk katru gadu 161 247 lēmumi (aprēķinos izmantotais pieņēmums).
Detalizēta informācija par prognozēto lēmumu skaitu, saistībā ar pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un Valsts policijas tehniskajiem līdzekļiem apkopota anotācijas 2.pielikuma 14.tabulā.
3. Izmaksu izmaiņas
3.1. Fotoradaru darbības nodrošināšanas izmaksu (Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi)
-palielinājums saistīts ar šādām galvenajam izmaiņām:
- darbojošos fotoradaru skaita palielinājums, ievērojot to darbības laika pagarinājumu: 2026. gadā plānots, ka darbosies 100 fotoradari (rīkojumā Nr.775 finansējums 2026. gadam fotoradaru darbībai netika plānots) ;
- personāla izmaksu pieaugums, palielinot atlīdzību;
- autotransporta nomas izmaksu pieaugums;
- ar tehnisko līdzekļu apkopi, remontu, verifikāciju, diennakts reaģēšanas servisa nodrošināšanu saistīto izmaksu pieaugums.
- samazinājums saistīts ar šādām galvenajam izmaiņām:
- apdrošināšanas izmaksu samazinājums;
- degvielas apjoma izmaiņas;
- citām saistītajām izmaksām.
Detalizēta informācija par prognozētajām tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanas izmaksām apkopota anotācijas 3.pielikuma 1.tabulā.
3.2. Informācijas apstrādes un lēmumu nosūtīšanas adresātiem nodrošināšanas izmaksu izmaiņas (Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi) saistītas ar šādiem apstākļiem:
- prognozētais lēmumu skaita pieaugums;
- Latvijas pasta tarifu pieaugums (neierakstītas vēstules līdz 20 grami pa Latviju bez PVN cena ir 1,65 euro pa vēstuli (iepriekš plānotā cena bija 1,20 euro pa vēstuli) un neierakstītas vēstules līdz 20 grami uz ES valstīm bez PVN vidējā cena ir 1,787 euro pa vēstuli (iepriekš plānotā vidējā cena bija 1,633 euro pa vēstuli);
- cenas pieaugums par lēmuma sagatavošanu nosūtīšanai adresātam (vēstules sagatavošana) atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas līgumam ar pakalpojuma sniedzēju: Latvijas adresātiem 0,10 euro (iepriekš bija 0,09 euro), ārvalstu adresātiem 0,19 euro (iepriekš bija 0,14 euro);
- cenas pieaugums par atgādinājuma sagatavošanu nosūtīšanai adresātam atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas līgumam ar pakalpojuma sniedzēju Latvijā 0,09 euro (iepriekš bija 0,08 euro);
- papildu izmaksas:
- atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.7panta 11.daļā (stājas spēkā 01.01.2025.) noteiktajam,
ja pārkāpums - tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, - fiksēts ar tehnisku līdzekli, neapturot transportlīdzekli, Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai nekavējoties elektroniski nosūtāma informācija (ja adresāta dati elektroniskai saziņai ir zināmi) par fiksēto gadījumu. Kārtību, kādā informācija paziņojama Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai, nosaka Ministru kabinets. Šie izdevumi tiks segti atbilstoši regulējumam (Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izstrādāti - TAP uzdevums Nr. 24-UZ-278). Ceļu satiksmes drošības direkcijas izmaksas par informācijas nosūtīšana Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai plānotas 0,54 euro apmērā.
- kopš Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanā ir iespējama Latvijā pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpilde Eiropas Savienības dalībvalstī. Nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu izpildi var veikt citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja sodītās personas dzīvesvieta, tai piederošais īpašums vai tās ienākumi ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī un piedziņa pārsniedz 70 euro. Lai arī tiesiskais regulējums šādu iespēju nosaka, tiesiskās sadarbības procedūra uz ārvalstīm ir sarežģīta un laikietilpīga. Lai samazinātu administratīvo slogu, kas rodas saistībā ar ārvalstniekiem piemēroto sodu izpildes organizēšanu un kontroli, Administratīvās atbildības likuma 268.pantā noteiktā atgādinājuma par brīvprātīgas naudas soda izpildes termiņa beigām sagatavošana un nosūtīšana ārvalstniekiem, gadījumos, ja ar lēmumu noteiktais sods pārsniedz 70 euro, deleģējama Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Ceļu satiksmes drošības direkcija deleģējuma ietvaros jau ilgstoši efektīvi pilda šo uzdevumu attiecībā uz Latvijas valstpiederīgajiem. Statistika par 2023.gadu liecina, ka 18% (14 048 no 80 551) gadījumos ārvalstniekiem piemērotie sodi pārsniedz 70 euro, no tiem 49% (6 885 no 14 048) gadījumos piemērotie sodi tika apmaksāti labprātīgi, savukārt 51% (7 163) gadījumu būtu nosūtāmi atgādinājumi par brīvprātīgas naudas soda izpildes termiņa beigām. Tuvākajā laikā, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret pārkāpumu izdarījušajiem transportlīdzekļu īpašniekiem/turētājiem, neatkarīgi no to valstiskās piederības, paredzēta ārvalstnieku sodīšana arī par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta otrajā daļā minētā pārkāpuma (vinjete) izdarīšanu, tādējādi paredzams, ka attiecībā uz ārvalstniekiem piemēroto lēmumu (lietu) skaits, kurās iespējama izpilde Eiropas Savienības dalībvalstī (tātad nosūtāms arī atgādinājums) tikai pieaugs. Deleģējot atgādinājumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai par brīvprātīgas naudas soda izpildes termiņa beigām sagatavošanu un nosūtīšanu adresātam, šis process maksimāli tiks automatizēts, samazinot manuālo darbu un izslēdzot kļūdu.
3.3. Izmaksu par augstākas instances lēmuma (pārsūdzības gadījumā) nosūtīšanu un dokumentu nosūtīšanu piespiedu piedziņai uz ārvalstīm (Valsts policijas izdevumi) palielinājums saistīts ar prognozēto lēmumu skaita pieaugumu.
Detalizēta informācija par prognozētajām Valsts policijas izmaksām par augstākas instances lēmuma (pārsūdzības gadījumā) un dokumentu nosūtīšanu piespiedu piedziņai uz ES dalībvalstīm apkopota anotācijas 3.pielikuma 5. un 6.tabulā.
4.Ieņēmumu izmaiņas
Ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem (kods 10.1.5.2.) (turpmāk šajā sadaļā - ieņēmumi), prognozēti, ņemot vērā šādus nosacījumu:
- uzstādīto un darbošos tehnisko līdzekļu skaits (pieaugums).
Plānots, ka 2025. gadā un turpmāk darbosies šādi stacionārie tehniskie līdzekļi, kas fiksēs ceļu satiksmes pārkāpumus, neapturot transportlīdzekli:
1) Latvijas valsts ceļu uzstādītie tehniskie līdzekļi: 2025. gadā 40 tehniskie līdzekļi, 2026. gadā 55 tehniskie līdzekļi, 2026. gadā un turpmāk 55 tehniskie līdzekļi;
2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzstādītie tehniskie līdzekļi: 2025. gadā 100 tehniskie līdzekļi un 2026. gadā 100 tehniskie līdzekļi.
- prognozētais pārkāpumu skaits (prognozēts, ka 2025. gadā tiek sagatavoti 407 472 lēmumi (palielinājums par 100 749 lēmumiem), 2026. gadā 382 224 lēmumi (palielinājums par 279 501 lēmumu), 2027. gadā un turpmāk katru gadu 161 247 lēmumi (palielinājums par 58 524 lēmumiem);.
Pārkāpumu skaits prognozēts, ņemot vērā iepriekšējo gadu statistiku, transportlīdzekļu plūsmas intensitāti un pārkāpēju gadījumu skaita īpatsvaru procentos kopējā transportlīdzekļu plūsmā, kā arī turpmāko gadu tendences. Ņemts vērā, ka nākotnē paredzēta transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšana ne tikai uz valsts galvenajiem, bet arī reģionālajiem autoceļiem, par kuru lietošanu nav maksājama nodeva. Ievērojot minēto, vinješu lēmumu skaita prognoze nav noteikta uz visiem posmiem, kuros plānota sistēmu uzstādīšana, bet gan tikai uz tiem, kuros notiks vinješu kontrole.
- vidējais naudas soda apmērs.
Vidējais naudas soda apmērs prognozēts ņemot vērā iepriekšējo gadu statistiku un normatīvajos aktos noteikto naudas soda apmēru par konkrēto pārkāpumu ceļu satiksmē. Ņemts vērā, ka Satiksmes ministrijas izstrādātais Ceļu nodevu likumprojekts (23-TA-267) paredz samazināt sodu par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem divas reizes.
- tehniskā līdzekļa darbības dienu skaits gadā.
Ieņēmumi plānoti piesardzīgi (paredzot pakāpenisku vienas iekārtas fiksēto pārkāpumu, par kuriem tiks nosūtīts lēmums, samazinājumu, ievērojot, ka projekta mērķis ir novērst pārkāpumus), lai nepieļautu neiekasējamu ieņēmumu plānošanu valsts budžeta kopējos ieņēmumos, ņemot vērā ieņēmumu nobīdes, nesamaksāšanas un citus riskus koriģējošos koeficientus. Detalizēta informācija par ieņēmumiem apkopota anotācijas 2.pielikuma 1.-13. tabulā.
Būtiski norādīt, ka ieņēmumiem arī ir sezonāls raksturs, kas saistīts ar lielāka skaita transportlīdzekļu atrašanos uz ceļiem no maija līdz septembrim.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdē nolemto (prot. Nr.32 61.§ 44. punkts, 45.1. apakšpunkts un 46.punkts) attiecībā uz ar ceļu satiksmes uzraudzības tehnisko līdzekļu darbību saistītajiem ieņēmumiem un izdevumiem:
- [44.] tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, 2025. gadā 1 561 889 euro apmērā, 2026. gadā 3 903 186 euro apmērā, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 1 231 619 euro apmērā;
- [45.1.] tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana" 2025. gadā 449 336 euro apmērā (izdevumi precēm un pakalpojumiem 6 252 euro, subsīdijām un dotācijām 443 084 euro), 2026. gadā 2 644 254 euro apmērā (izdevumi precēm un pakalpojumiem 24 489 euro, subsīdijām un dotācijām 2 619 765 euro) 2027. gadā un turpmāk ik gadu 192 252 euro apmērā (izdevumi precēm un pakalpojumiem 5 326 euro, subsīdijām un dotācijām 186 926 euro), lai nodrošinātu ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbību;
- [46.] tika dots uzdevums Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojumā Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu" atbilstoši šī protokollēmuma 44. punktam un 45. punktam.
Tādējādi nepieciešams precizēt rīkojuma Nr.775 1. punktu, nosakot jaunus ilgtermiņa saistību apmērus no 2025. gada, kurus atļauts Iekšlietu ministrijai uzņemties, un rīkojuma Nr.775 3.punktu, nosakot jaunus ieņēmumu apmērus (rīkojuma Nr.775 3.1.4. un 3.1.5. apakšpunkts un papildināt ar 3.1.6.apakšpunktu) un izdevumu apmērus valsts budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" (rīkojuma 3.2.1.4. un 3.2.1.5. apakšpunkts un papildināt ar 3.2.1.6.apakšpunktu).
- [44.] tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, 2025. gadā 1 561 889 euro apmērā, 2026. gadā 3 903 186 euro apmērā, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 1 231 619 euro apmērā;
- [45.1.] tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana" 2025. gadā 449 336 euro apmērā (izdevumi precēm un pakalpojumiem 6 252 euro, subsīdijām un dotācijām 443 084 euro), 2026. gadā 2 644 254 euro apmērā (izdevumi precēm un pakalpojumiem 24 489 euro, subsīdijām un dotācijām 2 619 765 euro) 2027. gadā un turpmāk ik gadu 192 252 euro apmērā (izdevumi precēm un pakalpojumiem 5 326 euro, subsīdijām un dotācijām 186 926 euro), lai nodrošinātu ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbību;
- [46.] tika dots uzdevums Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojumā Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu" atbilstoši šī protokollēmuma 44. punktam un 45. punktam.
Tādējādi nepieciešams precizēt rīkojuma Nr.775 1. punktu, nosakot jaunus ilgtermiņa saistību apmērus no 2025. gada, kurus atļauts Iekšlietu ministrijai uzņemties, un rīkojuma Nr.775 3.punktu, nosakot jaunus ieņēmumu apmērus (rīkojuma Nr.775 3.1.4. un 3.1.5. apakšpunkts un papildināt ar 3.1.6.apakšpunktu) un izdevumu apmērus valsts budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" (rīkojuma 3.2.1.4. un 3.2.1.5. apakšpunkts un papildināt ar 3.2.1.6.apakšpunktu).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
8 937 478
0
8 117 065
1 561 889
3 319 218
3 903 186
1 231 619
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
8 937 478
0
8 117 065
1 561 889
3 319 218
3 903 186
1 231 619
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 684 274
0
2 597 410
449 336
290 285
2 644 254
192 252
2.1. valsts pamatbudžets
2 684 274
0
2 597 410
449 336
290 285
2 644 254
192 252
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
6 253 204
0
5 519 655
1 112 553
3 028 933
1 258 932
1 039 367
3.1. valsts pamatbudžets
6 253 204
0
5 519 655
1 112 553
3 028 933
1 258 932
1 039 367
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
6 253 204
0
5 519 655
0
3 028 933
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
1 112 553
1 258 932
1 039 367
5.1. valsts pamatbudžets
0
1 112 553
1 258 932
1 039 367
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķini un pamatojumi iekļauti anotācijas:
1.pielikumā (kopsavilkums)
2.pielikuma 1.-13. tabulā (detalizēti ieņēmumu aprēķini) un 14. tabulā (informācija par prognozēto lēmumu skaitu)
3.pielikumā 1.-7. tabulā (detalizēti izdevumu aprēķini)
4.pielikumā (informācija par tehnisko līdzekļu skaitu)
5.pielikumā Ceļu satiksmes drošības direkcijas aprēķins par informācijas nosūtīšanu
1.pielikumā (kopsavilkums)
2.pielikuma 1.-13. tabulā (detalizēti ieņēmumu aprēķini) un 14. tabulā (informācija par prognozēto lēmumu skaitu)
3.pielikumā 1.-7. tabulā (detalizēti izdevumu aprēķini)
4.pielikumā (informācija par tehnisko līdzekļu skaitu)
5.pielikumā Ceļu satiksmes drošības direkcijas aprēķins par informācijas nosūtīšanu
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, (kods 10.1.5.2.) (Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas Valsts ceļu uzstādītie tehniskie līdzekļi )(turpmāk šajā sadaļā - ieņēmumi).
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un atbilstoši rīkojuma Nr.775 plānoti ieņēmumi:
2024. gadā: 8 937 478 euro;
2025. gadā: 8 117 065 euro;
2026. gadā un turpmāk katru gadu: 3 319 218 euro.
Prognozētie ieņēmumi:
2025. gadā: 9 678 954 euro (palielinājums par 1 561 889 euro);
2026. gadā: 7 222 404 euro (palielinājums par 3 903 186 euro).
2027 gadā un turpmāk katru gadu: 4 550 837 euro (palielinājums par 1 231 619 euro).
Detalizēti aprēķini iekļauti anotācijas 2.pielikuma 1.-13. tabulā.
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un atbilstoši rīkojuma Nr.775 plānoti ieņēmumi:
2024. gadā: 8 937 478 euro;
2025. gadā: 8 117 065 euro;
2026. gadā un turpmāk katru gadu: 3 319 218 euro.
Prognozētie ieņēmumi:
2025. gadā: 9 678 954 euro (palielinājums par 1 561 889 euro);
2026. gadā: 7 222 404 euro (palielinājums par 3 903 186 euro).
2027 gadā un turpmāk katru gadu: 4 550 837 euro (palielinājums par 1 231 619 euro).
Detalizēti aprēķini iekļauti anotācijas 2.pielikuma 1.-13. tabulā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumi ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanai"
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un atbilstoši rīkojuma Nr.775 plānoti (kopā budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" un budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība") plānoti izdevumi:
2024. gadā: 2 684 274 euro;
2025. gadā: 2 597 410 euro;
2026. gadā un turpmāk katru gadu: 290 285 euro.
Prognozētie izdevumi ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanai" (kopā budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" un budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība") kopā:
2025. gadā: 3 046 746 euro (palielinājums par 449 336 euro);
2026. gadā: 2 934 539 euro (palielinājums par 2 644 254 euro);
2027. gadā un turpmāk katru gadu: 482 537 euro (palielinājums par 192 252 euro);
Detalizēti aprēķini iekļauti anotācijas 3.pielikuma 1.-6. tabulā.
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un atbilstoši rīkojuma Nr.775 plānoti (kopā budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" un budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība") plānoti izdevumi:
2024. gadā: 2 684 274 euro;
2025. gadā: 2 597 410 euro;
2026. gadā un turpmāk katru gadu: 290 285 euro.
Prognozētie izdevumi ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanai" (kopā budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" un budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība") kopā:
2025. gadā: 3 046 746 euro (palielinājums par 449 336 euro);
2026. gadā: 2 934 539 euro (palielinājums par 2 644 254 euro);
2027. gadā un turpmāk katru gadu: 482 537 euro (palielinājums par 192 252 euro);
Detalizēti aprēķini iekļauti anotācijas 3.pielikuma 1.-6. tabulā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas netiek plānotas.
Cita informācija
[1] Aprēķinos norādītas indikatīvas izmaksas. Izdevumi var mainīties pa izdevumu veidiem un apmēriem, ņemot vērā iepirkuma rezultātus un citus apstākļus.
[2] Jautājumi par ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, palielinājumu un budžeta izdevumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu, kā arī jautājumi par papildu finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai 1 038 226 euro apmērā (budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 2025. gadā un turpmāk katru gadu 364 143 euro un budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 2025. gadā un turpmāk katru gadu 674 083 euro) ir atbalstīti Ministru kabinetā 2024. gada 20. augusta sēdē (prot. Nr.32 61.§ 44. un 45.punkts).
Atbilstoši Ministru kabinetā 2024. gada 20. augusta sēdē nolemtajam (prot. Nr.32 61.§ 44. un 45.punkts):
- atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, 2025. gadā 1 561 889 euro apmērā, 2026. gadā 3 903 186 euro apmērā, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 1 231 619 euro apmērā;
- atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus:
- budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana" 2025. gadā 449 336 euro apmērā, 2026. gadā 2 644 254 euro apmērā, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 192 252 euro apmērā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbību;
- budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 2025. gadā un turpmāk ik gadu 364 143 euro apmērā, lai nodrošinātu augsti kvalificēta personāla piesaisti kritiskās infrastruktūras uzturēšanai;
- budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 2025. gadā un turpmāk ik gadu 674 083 euro apmērā, lai nodrošinātu iekšlietu nozares vadības procesu organizēšanā un koordinēšanā, kā arī iekšlietu politikas plānošanā, izstrādē un īstenošanas kontrolē iesaistīto nodarbināto motivēšanu.
Fiskālā bilance, ievērojot Ministru kabinetā 2024. gada 20. augusta sēdē atbalstītos priekšlikumus ieņēmumu un izdevumu palielināšanai (prot. Nr.32 61.§ 44. un 45.punkts), ir pozitīva, veidojot plānoto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem 2025. gadā 74 327 euro apmērā (1 561 889 euro – 449 336 euro - 364 143 euro - 674 083 euro), 2026. gadā 220 706 euro apmērā (3 903 186 euro - 2 644 254 euro - 364 143 euro - 674 083 euro) un 2027. gadā un turpmāk katru gadu 1 141 euro apmērā (1 231 619 euro - 192 252 euro - 364 143 euro - 674 083 euro).
[2] Jautājumi par ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, palielinājumu un budžeta izdevumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu, kā arī jautājumi par papildu finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai 1 038 226 euro apmērā (budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 2025. gadā un turpmāk katru gadu 364 143 euro un budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 2025. gadā un turpmāk katru gadu 674 083 euro) ir atbalstīti Ministru kabinetā 2024. gada 20. augusta sēdē (prot. Nr.32 61.§ 44. un 45.punkts).
Atbilstoši Ministru kabinetā 2024. gada 20. augusta sēdē nolemtajam (prot. Nr.32 61.§ 44. un 45.punkts):
- atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, 2025. gadā 1 561 889 euro apmērā, 2026. gadā 3 903 186 euro apmērā, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 1 231 619 euro apmērā;
- atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus:
- budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana" 2025. gadā 449 336 euro apmērā, 2026. gadā 2 644 254 euro apmērā, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 192 252 euro apmērā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbību;
- budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 2025. gadā un turpmāk ik gadu 364 143 euro apmērā, lai nodrošinātu augsti kvalificēta personāla piesaisti kritiskās infrastruktūras uzturēšanai;
- budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 2025. gadā un turpmāk ik gadu 674 083 euro apmērā, lai nodrošinātu iekšlietu nozares vadības procesu organizēšanā un koordinēšanā, kā arī iekšlietu politikas plānošanā, izstrādē un īstenošanas kontrolē iesaistīto nodarbināto motivēšanu.
Fiskālā bilance, ievērojot Ministru kabinetā 2024. gada 20. augusta sēdē atbalstītos priekšlikumus ieņēmumu un izdevumu palielināšanai (prot. Nr.32 61.§ 44. un 45.punkts), ir pozitīva, veidojot plānoto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem 2025. gadā 74 327 euro apmērā (1 561 889 euro – 449 336 euro - 364 143 euro - 674 083 euro), 2026. gadā 220 706 euro apmērā (3 903 186 euro - 2 644 254 euro - 364 143 euro - 674 083 euro) un 2027. gadā un turpmāk katru gadu 1 141 euro apmērā (1 231 619 euro - 192 252 euro - 364 143 euro - 674 083 euro).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projekts attiecas uz ieņēmumu un izdevumu plānošanu valsts budžetā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
- Valsts policija
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
- Iekšlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
4. pielikums
Nosaukums
Informācija par tehnisko līdzekļu skaitu
5. pielikums
Nosaukums
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" aprēķins