Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 60 4. punktā noteikts, ka Sarakstu atbilstoši administratīvo teritoriju iedalījumam uz 2009. gada 30. jūniju (1. pielikums) uztur Valsts zemes dienests. Informāciju par administratīvo teritoriju iedalījuma uz 2009. gada 30. jūniju sasaisti ar aktuālo administratīvo teritoriju iedalījumu publicē Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē (www.vzd.gov.lv).
Ievērojot Informācijas atklātības likuma 10. panta pirmajā, otrajā, otrajā viens prim daļā paredzēto pienākumu iestādei pēc savas iniciatīvas un ievērojot labas pārvaldības principu, nodrošināt zemes lietotājiem piekļuvi iestādes uzturētajai vispārpieejamajai informācijai atvērto datu veidā, Valsts zemes dienests pēc savas iniciatīvas informāciju par Sarakstu un administratīvo teritoriju iedalījumu uz 2009. gada 30. jūniju publicēs Atvērto datu portālā.

Noteikumu Nr. 60 4. un 14. punktā mainīta Saraksta un informācijas par administratīvo teritoriju iedalījuma uz 2009. gada 30. jūniju sasaiste ar aktuālo administratīvo teritoriju iedalījumu publicēšanas vieta no Valsts zemes dienesta tīmekļvietnes uz Atvērto datu portālu www.data.gov.lv.

Noteikumu Nr. 60 13. punktā ir noteikts, ja zemes lietotājs, kura zemes vienība iekļauta sarakstā, ir miris, un mantinieks atbilst šo noteikumu 1. punktā minētajiem nosacījumiem un ir iesniedzis Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu turpināt zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu, zemi uzmēra mantiniekam, nemainot zemes kadastrālās uzmērīšanas secību sarakstā.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 6. punktam līdz nekustamā īpašuma pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes reformu un privatizāciju regulējošos likumos minētais zemes lietotājs ir kadastra subjekts, kuru Kadastra informācijas sistēmā ieraksta kā lietotāju. Zemes lietotājam ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas noteikšanu, nekustamā īpašuma objekta veidošanu, kadastra datu aktualizāciju un šo datu labošanu, kā arī viņam ir šā likuma 13., 14. un 31.¹ pantā noteiktie pienākumi, viņš var veikt šā likuma 34. pantā noteiktās darbības. Atbilstoši Noteikumu Nr. 60 1. punktam zemes kadastrālo uzmērīšanu veic bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, un viņus pārdzīvojušiem laulātajiem, bērniem un mazbērniem, politiski represētajiem un 1. grupas invalīdiem. No minētā izriet, lai zemes lietotāja, kura zemes vienība iekļauta Sarakstā, mantiniekam būtu tiesības ierosināt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, viņam jākļūst par kadastra subjektu, aktualizējot datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma), kā arī jāatbilst kādam no iepriekšminēto personu lokam, kam ir tiesības uz zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem.
Tomēr, praksē pastāv situācijas, kad mirušā zemes lietotāja mantinieki iesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu organizēt zemes kadastrālo uzmērīšanu, neaktualizējot datus Kadastra informācijas sistēmā, vai iesniedz datu aktualizācijai mantotu zemes vienību, norādot radniecību ar Sarakstā esošo zemes lietotāju. Ievērojot minēto, Valsts zemes dienests nevar uzreiz precizēt informāciju par zemes lietotāju Sarakstā un uzsākt zemes kadastrālas uzmērīšanas procesu, jo vispirms nepieciešams veikt saraksti ar mantinieku, kas savukārt ietekmē zemes kadastrālās uzmērīšanas par valsts budžeta līdzekļiem uzsākšanu, paildzinot to.

Ievērojot to, ka Noteikumu Nr. 60 13. punktā ietvertais regulējums pilnībā nenosaka nepieciešamās darbības, kas jāveic mirušo zemes lietotāju, kuru zemes vienība iekļauta Sarakstā, mantiniekiem, lai zeme tiktu uzmērīta par valsts budžeta līdzekļiem, Noteikumu Nr. 60 13. punkts ir papildināts ar nosacījumiem, ka, ja mantinieks, kurš atbilst šo noteikumu 1. punktā minētajiem nosacījumiem, iesniedzis Valsts zemes dienestā mantojumu apliecinošu dokumentu un iesniegumu ar lūgumu turpināt zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu, kā arī ierosinājis datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par kadastra subjektu, zemi uzmēra, nemainot zemes kadastrālās uzmērīšanas secību Sarakstā.

Uzsākot organizēt mērniecības pasūtījumu izpildi un pārbaudot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus, arvien biežāk tiek konstatēts, ka persona, kura pretendēja uz zemes īpašuma uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, ir mirusi, bet mantinieks nav stājies mantojuma tiesībās vai nav aktualizējis Kadastra informācijas sistēmā datus par zemes lietotāju. Tā kā zemes kadastrālā uzmērīšana nav veicama bez zemes lietotāja klātbūtnes, kā arī personām, kuras atbilst zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajam personu lokam, tad Sarakstā ir vairāk par tūkstoti zemes vienību, kurām nav zināmi mantinieki vai nav aktualizēti dati Kadastra informācijas sistēmā.

Lai gan Saraksts ir publiski pieejams un jebkuram interesentam ir iespēja iepazīties ar attiecīgās zemes vienības uzmērīšanas rindas kārtas numuru un pastāvošajiem juridiskajiem šķēršļiem, Noteikumu Nr. 60 26.² punkts paredz jaunu, vēl vienu iespēju zemes lietotāja mantiniekiem sakārtot jautājumu par mantojuma tiesībām un par valsts budžeta līdzekļiem veicamās zemes kadastrālo uzmērīšanu, nosakot Valsts zemes dienestam jaunu pienākumu – katru gadu 1. augustā iesniegt oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis" Sarakstā iekļautās zemes vienības, par kurām Valsts zemes dienesta rīcībā nav ziņas par mantojuma tiesībās stājušos personu, aicinot mantojuma tiesībās stājušos mantiniekus 90 dienu laikā iesniegt Valsts zemes dienestā mantojuma tiesību apliecinošu dokumentu un ierosināt datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā.
Savukārt, mantiniekiem, kuri nav stājušies mantojuma tiesībās, Noteikumu Nr.60 26.³ punktā noteikts pienākums 90 kalendāro dienu laikā no informācijas publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniegt Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu pagarināt mantojuma apliecības iesniegšanu un datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, norādot pagarinājuma iemeslus. Šajā gadījumā mantojuma apliecinošo dokumentu iesniegšana, ierosinājums datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā un lūguma veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem iesniegšana veicama divu gadu laikā no attiecīgās informācijas publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Ievērojot to, ka Sarakstā uzkrājies ievērojams skaits zemes vienību (vairāk kā 1000), par kurām Valsts zemes dienesta rīcībā nav ziņas par mantojuma tiesībās stājušos personu, Projekts paredz Noteikumu Nr. 60 noslēguma jautājumus papildināt ar jaunu 43. punktu, paredzot, ka pirmreizēji Valsts zemes dienests informāciju par zemes vienībām, par kurām Valsts zemes dienesta rīcībā nav ziņas par mantojuma tiesībās stājušām personām, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz 2024. gada 3. jūnijā.

Vairāk kā 30 gadus ilgo zemes reformas darbu izpildes laikā mainījušies Sarakstā iekļauto zemes vienību lietotāji, bet Valsts zemes dienesta rīcībā nav attiecīgo dokumentu, kas pierādītu zemes lietotāja atbilstību tam personu lokam, kam zemes kadastrālā uzmērīšana veicama par valsts budžeta līdzekļiem. Dokumenti pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas organizēšanas uzsākšanas tiek pieprasīti personai, kura uz to pretendē par valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt, zemes lietotājs pieprasītos dokumentus nesteidzas iesniegt dažādu apstākļu vadīts, tai skaitā tādēļ, ka tas neatbilst nevienai personu kategorijai, kam zemes kadastrālā uzmērīšana veicama par valsts budžeta līdzekļiem.
Tādējādi Sarakstā iekļautas zemes vienības, par kuru lietotāju atbilstību personu lokam, kam zemes kadastrālā uzmērīšana veicama par valsts budžeta līdzekļiem, Valsts zemes dienestam nav iespējams pārliecināties. Lai pārliecinātos par zemes lietotāja atbilstību Noteikumu Nr. 60 1. punktā noteiktajam personu lokam, pēc Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izvērtēšanas (zemes komisijas lieta, radniecību apliecinošie dokumenti, arhīva izziņas) un konstatēšanas, ka nevar viennozīmīgi noteikt zemes lietotāja radniecību ar bijušo zemes īpašnieku un trūkst kāds no radniecību vai īpašuma tiesību apliecinošajiem dokumentiem, Valsts zemes dienestam jāpieprasa nepieciešamie dokumenti no zemes lietotāja. Neskatoties uz to, ka atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktajam pienākums deklarēt dzīvesvietu ir gan Latvijas pilsonim, gan nepilsonim, gan Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsonim un viņa ģimenes locekļiem, kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, gan ārzemniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju, gan bezvalstniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju, praksē konstatēti gadījumi, kad ne personas deklarētā, ne cita adrese, kurā zemes lietotājs būtu sasniedzams, Valsts zemes dienestam nav zināma un tāda nav iegūstama arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Minētais izskaidrojams ar to, ka Saraksta veidošana uzsākās, uzsākoties zemes reformai. Tā kā Latvijas Republikā dzīvojošās personas identifikācijai izveidotā personas koda piešķiršana tika uzsākta gandrīz vienlaicīgi ar zemes reformas procesiem, daļai Sarakstā iekļauto zemes lietotāju nav piešķirts personas kods, līdz ar to, arī dzīvesvietas adrese. Attiecīgi Sarakstā iekļautās zemes vienības lietotāja dzīvesvietas adreses nepieejamība nenodrošina iespēju zemes lietotājam pieprasīt radniecību vai īpašuma tiesību apliecinošos dokumentus. Šī situācija papildus apgrūtina Valsts zemes dienestam pārliecināties par zemes lietotāju atbilstību personu lokam, kam zemes kadastrālā uzmērīšana veicama par valsts budžeta līdzekļiem, kas arī ietekmē uz ātrāku par valsts budžeta līdzekļiem zemes kadastrālo uzmērīšanu.

Lai motivētu zemes lietotājus iesniegt Valsts zemes dienestā pieprasītos dokumentus, atbilstoši kuriem būtu iespējams konstatēt tā atbilstību personu lokam, kuram zemes kadastrālā uzmērīšana veicama par valsts budžeta līdzekļiem, Noteikumi Nr. 60 papildināti ar jaunu 26.⁴ un 26.⁵ punktu, paredzot, ka pieprasītie dokumenti zemes lietotājam Valsts zemes dienestā iesniedzami ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no Valsts zemes dienesta pieprasījuma saņemšanas dienas vai no attiecīgo dokumentu pieprasījuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ierosinātās tiesvedības radniecības attiecību fakta konstatēšanai gadījumā, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no Valsts zemes dienesta pieprasījuma saņemšanas dienas, jāiesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu pagarināt radniecību pierādošo dokumentu iesniegšanu un norādot tiesvedības lietas numuru. Tiesas sprieduma par juridiskā fakta konstatēšanu apliecināta kopija zemes lietotājam Valsts zemes dienestā iesniedzama ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

No Noteikumu Nr. 60 26.4. apakšpunkta izriet, ka zemes vienība izslēdzama no Saraksta, ja zemes lietotājs 30 dienu laikā pēc atkārtota paziņojuma saņemšanas par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu zemes kadastrālajai uzmērīšanai (turpmāk – paziņojums) Valsts zemes dienestā nav iesniedzis parakstītu apliecinājumu par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi (Noteikumu Nr. 60 2. pielikums) (turpmāk – apliecinājums) vai iesniegumu ar lūgumu pagarināt tā iesniegšanas termiņu. Minētais nozīmē, ka par valsts budžeta līdzekļiem veicamās zemes kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanai nepieciešams saņemt zemes lietotāja parakstītu apliecinājumu, attiecīgi, apliecinājuma neiesniegšanas gadījumā, zemes vienība no Saraksta izslēdzama.
Praksē veidojas situācijas, kad Sarakstā iekļauto vairākām personām īpašuma tiesību atjaunošanai piešķirto zemes vienību nevar ne kadastrāli uzmērīt, ne izslēgt no Saraksta, jo kāds no zemes koplietotājiem iesniedz Valsts zemes dienestā parakstītu apliecinājumu, bet kāds apliecinājumu neiesniedz. Bez tam, apliecinājumu iesniegušais zemes koplietotājs īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā nepieciešamās zemes kadastrālās uzmērīšanas pabeigšanai nonāk tādā kā "ķīlnieka" lomā – zemes vienība uzmērāma par valsts budžeta līdzekļiem, jo iekļauta Sarakstā, taču to nevar kadastrāli uzmērīt sakarā ar to, ka kāds no zemes koplietotājiem neizpilda savu pienākumu.

Lai atrisinātu situāciju zemes koplietošanas gadījumos, ja kāds no zemes lietotājiem izteicis vēlmi veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, bet kāds tādu vēlmi neizsaka vai kādam no zemes koplietotājiem nav tiesību veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, Noteikumi Nr. 60 papildināti ar jaunu 31.¹ un 31.² punktu, paredzot iespēju veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu gadījumos, kad kāds no zemes koplietotājiem nav iesniedzis apliecinājumu vai iesniegumu ar lūgumu pagarināt tā iesniegšanas termiņu, ja vismaz viens no zemes koplietotājiem piekrīt veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem un segt visas Noteikumu Nr. 60 7., 8., 9. un 11. punktā norādītās izmaksas.

Par valsts budžeta līdzekļiem kadastrālajā uzmērīšanas procesā pastāv gadījumi, kas ietekmē veicamās zemes kadastrālās uzmērīšanas rindas virzību, jo zemes vienības paliek Sarakstā zemes lietotāju bezdarbības un neatsaucības dēļ. Piemēram, zemes koplietošanās gadījumā ne visi zemes lietotāji iesniedz apliecinājumu Valsts zemes dienestā, zemes lietotāja mantinieks neiesniedz Valsts zemes dienestā attiecīgus mantojuma vai radniecību pierādošos dokumentus vai zemes lietotājs ziņo par pastāvošiem šķēršļiem kadastrālajai uzmērīšanai, bet tos aktīvi nerisina. Šobrīd Noteikumu Nr. 60 regulējums neparedz risinājumu tam, lai no Saraksta tiktu izslēgtas zemes vienības, ja to zemes lietotāji nav ieinteresēti uzsākt kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem un neiesaistās šajā procesā.

Lai motivētu zemes lietotājus, zemes lietotāju mantiniekus un iespējamos mantiniekus aktīvai rīcībai veikt darbības zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem un Sarakstā iekļauto datu aktualitāti, Projekts paredz Noteikumu Nr. 60 26. punktu papildināt ar jauniem nosacījumiem un apakšpunktiem, paredzot no Saraksta izslēgt zemes vienības, ja mantojuma tiesībās stājušais zemes lietotāja mantinieks neiesniedz Valsts zemes dienestā mantojuma apliecinošu dokumentu un neierosina datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā 90 kalendāro dienu laikā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Tāpat zemes vienību no Saraksta izslēdz, ja persona, kura varētu stāties mantojuma tiesībās uz zemes lietotājam īpašuma tiesību atjaunošanai piešķirto zemi, 90 kalendāro dienu laikā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" neiesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu pagarināt mantojuma apliecinošu dokumentu iesniegšanu un datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, kā arī gadījumos, ja zemes lietotājs iesniedza iesniegumu ar lūgumu pagarināt mantojuma apliecinošus dokumentu iesniegšanu un datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, bet nav to izdarījis divu gadu laikā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Zemes koplietošanas gadījumā zemes vienība no Saraksta būs izslēdzama, ja neviens no zemes koplietotājiem 45 kalendāro dienu laikā pēc Valsts zemes dienesta nosūtītā paziņojuma saņemšanas vai 90 kalendāro dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nebūs Valsts zemes dienestā iesniedzis apliecinājumu vai iesniegumu ar lūgumu pagarināt tā iesniegšanas termiņu, vai arī gadījumā, ja kāds no zemes koplietotājiem, kuram zemes uzmērīšana veicama par valsts budžeta līdzekļiem, nepiekritīs segt zemes kadastrālās uzmērīšanas izmaksas proporcionāli tam zemes koplietotājam piederošajām domājamām daļām, kuram nav tiesību zemes kadastrālo uzmērīšanu veikt par valsts budžeta līdzekļiem vai segt izmaksas par zemes koplietotāju, kam ir tiesības uz zemes kadastrālo uzmērīšanu, bet tas nav atsaucies uz paziņojumu un nav iesniedzis Valsts zemes dienestā apliecinājumu vai lūgumu pagarināt tā iesniegšanu.
Zemes vienība izslēdzama no Saraksta arī gadījumā, kad zemes lietotājs sešu mēnešu laikā nav iesniedzis Valsts zemes dienestā īpašuma un radniecību ar bijušo zemes īpašnieku, kuram 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, apliecinošus dokumentus un nav informējis Valsts zemes dienestu par ierosinātu tiesvedību, norādot tiesvedības lietas numuru, kā arī gadījumā, ja zemes lietotājs informējis Valsts zemes dienestu par ierosinātu tiesvedību radniecības attiecību fakta konstatēšanai, bet viena mēneša laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas neiesniedz Valsts zemes dienestā tiesas nolēmumu.
Noteikumu Nr. 60 26.punkta redakcija paredz, ka Valsts zemes dienesta amatpersona pieņem lēmumu par zemes vienības izslēgšanu no Saraksta. Lai mazinātu administratīvo slogu un administratīvās izmaksas, un nodrošinātu, ka Sarakstā iekļautas tikai tās zemes vienības, kuru lietotājiem attiecīgajā brīdī ir tiesības veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši zemes reformas normatīvajos aktos noteiktajam, zemes vienības izslēgšana no Saraksta paredzēta, ne tikai ar administratīva akta pieņemšanu, bet arī veicot faktisko rīcību, tas ir, Valsts zemes dienestam veicot ikmēneša Saraksta aktualizāciju atbilstoši Noteikumu Nr. 60 14. punktam un pieņemot ikmēneša aktu par Saraksta aktualizāciju.
Gadījumos, kad zemes lietotājs vai tā mantinieks ir Valsts zemes dienestam sasniedzams, proti, zemes lietotāja oficiāla elektroniska adrese vai oficiālās elektroniskās adreses konts, vai deklarēta dzīvesvietas adrese ir Valsts zemes dienesta rīcībā, zemes vienība tiks izslēgta no Saraksta ar administratīvo aktu. Savukārt, veicot faktisko rīcību: ar aktu par Saraksta aktualizāciju būs izslēdzamas tās zemes vienības, kad zemes lietotājs vai visi koplietotāji iesnieguši iesniegumu ar lūgumu izslēgt zemes vienību no Saraksta, kad zemes vienība uzmērīta par lietotāja pašu līdzekļiem un dati par zemes vienību aktualizēti Kadastra informācijas sistēmā. Ar aktu par Saraksta aktualizāciju būs izslēdzamas arī tās zemes vienības, kuru lietotājs vai tā mantinieks Valsts zemes dienestam nav sasniedzams. Šādos gadījumos par zemes vienības izslēgšanu tiks paziņots ar  publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Administratīvā procesa likuma 91. panta ceturtā daļa nosaka, ka privātpersona iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu. Administratīvā procesa likuma 79. pants nosaka administratīvā akta apstrīdēšanas termiņu un 188. pants pieteikuma iesniegšanas tiesā termiņu. No minētajām normām konstatējams vispārējs princips, ka gadījumā, ja privātpersonai apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtība nav paziņota, piemērojams viena gada termiņš no uzzināšanas. No Administratīvā procesa likuma 79.panta trešās daļas 2.punktā ietvertās norādes, ka šajā punktā minētais termiņš nav atjaunojams, secināms, ka situācijā, ja apstrīdēšanas iesniegums tiek iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad kļuva zināms vai vajadzēja kļūt zināmam par iestādes faktisko rīcību, augstākai iestādei apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšana pēc būtības ir jāatsaka. Ņemot vērā iepriekš minēto regulējumu, secināms, ka zemes vienības izslēgšanu no Saraksta ar aktu par Saraksta aktualizāciju zemes lietotājs var apstrīdēt viena gada laikā no uzzināšana brīža, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kad tam kļuva zināms vai vajadzēja kļūt zināmam par iestādes faktisko rīcību.
Lai zemes lietotāji varētu iepazīties ar informāciju par izslēgtajām zemes vienībām, Noteikumu Nr. 60 jaunajā 26.¹ punktā paredzēts, ka Atvērto datu portālā www.dati.gov.lv Valsts zemes dienests kopā ar aktualizēto Sarakstu reizi mēnesī publicēs arī izslēgto zemes vienību sarakstu. Izslēgto zemes vienību sarakstā norādāms izslēgto zemes vienību izslēgšanas pamatojums, tas ir Noteikumu Nr. 60 26. punkta attiecīgais apakšpunkts un tas, vai zemes vienība izslēgta, pieņemot administratīvo aktu vai aktu par Saraksta aktualizāciju, zemes vienības izslēgšanas datums, kā arī dati par zemes vienības platību, nosaukumu vai adresi un zemes vienības kadastra apzīmējums.

Kadastrālā uzmērīšana par valsts budžeta līdzekļiem ilgst jau gandrīz 30 gadus, uzsākoties kopā ar zemes reformas organizēšanu, pa šo laiku dažādu apstākļu dēļ daži zemes lietotāji kļuvuši nesasniedzami un Valsts zemes dienesta rīcībā nav informācijas par zemes lietotāju adresi (gan fizisko, gan elektronisko) un šī informācija nav iegūstama no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, jo zemes lietotājs nav aktualizējis informāciju, mainot dzīvesvietas adresi.
Lai veicinātu zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem un rastu iespēju visiem Sarakstā esošiem zemes lietotājiem vai to mantiniekiem, kuri atbilst Noteikumu Nr. 60 1. punktā norādītajam personu lokam, īstenot savas tiesības uz lietošanā esošo zemes uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, Valsts zemes dienests Noteikumos Nr. 60 paredz zemes lietotājus, kuru jebkāda adrese nav zināma Valsts zemes dienestam, ar oficiālo publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" – aicināt iesniegt mantojumu apliecinošus dokumentus un ierosināt datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, paziņot par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu zemes kadastrālajai uzmērīšanai, lūdzot iesniegt apliecinājumu, pieprasīt iesniegt īpašuma un radniecību ar bijušo zemes īpašnieku, kuram 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, apliecinošu dokumentu, lai konstatētu zemes lietotāja atbilstību šo noteikumu 1. punktā norādītajam personu lokam.
Jāņem vērā, ka ne visi zemes lietotāji un to mantinieki, kam ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiks paziņota attiecīgā informācija, atsauksies un izpildīs Noteikumos Nr. 60 paredzētos pienākumus, lai iesaistītos zemes kadastrālajā uzmērīšanā par valsts budžeta līdzekļiem. Ievērojot minēto, zemes vienība būs izslēdzama no Saraksta.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 69. panta pirmās daļas 4. punktam administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67. panta noteikumus, ja administratīvā akta izdošana rakstveidā nav iespējama vai nav adekvāta. Atbilstoši Paziņošanas likuma 11. punkta pirmās daļas 2. punktam un otrajai daļai – dokumentu publiski paziņo, ja adresāta dzīvesvieta nav deklarēta, atrašanās vieta nav zināma un nav iespējams dokumentu paziņot adresāta pilnvarotajam pārstāvim, un iestādei ir tiesības dokumentu paziņot ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ievērojot minēto, zemes lietotājs vai to mantinieks, kas nepilda zemes reformas un zemes kadastrālās uzmērīšanas par valsts budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, tas ir, attiecīgajā termiņā neatsaucās uz publikāciju oficiālajā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu zemes kadastrālajai uzmērīšanai, neatsaucās uz aicinājumu publikācijā oficiālajā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" veikt šo noteikumu 13. punktā attiecīgas darbības un neiesniedz pēc publikācijas oficiālajā izdevuma "Latvijas Vēstnesis"  Valsts zemes dienestā pieprasītos īpašuma tiesību vai radniecību ar bijušo zemes īpašnieku, kuram 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, dokumentus un kura adrese nav Valsts zemes dienesta rīcībā, atbilstoši jaunajam Noteikumu Nr. 60 26.⁶ punktam tiks informēts par zemes vienības izslēgšanu no Saraksta ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi un nekustamā īpašuma nosaukumu, ja tādi ir, zemes lietotāja vārdu, uzvārdu un Noteikumu Nr. 60 26. punkta attiecīgo apakšpunktu.

Noteikumu Nr. 60 29. punktā noteikts, ka pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas Valsts zemes dienests nosūta zemes lietotājam paziņojumu. Paziņojumu nosūta uz oficiālo elektronisko adresi vai, ja personai nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi vai pa pastu ierakstītā vēstulē uz zemes lietotāja deklarēto dzīvesvietas adresi. Kopā ar paziņojumu zemes lietotājam nosūta apliecinājumu par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi. Savukārt, daļa no Sarakstā esošiem zemes lietotājiem nav sasniedzama, jo Valsts zemes dienestam nav zināms oficiālās elektroniskās adreses konts, elektroniskā pasta adrese un nav zināma deklarētā dzīvesvietas adrese. Attiecīgi līdz šim brīdim nebija nodrošināta iespēja zemes lietotājam paziņot par zemes kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanas faktu, un zemes lietotājam attiecīgi – sniegt apliecinājumu dalībai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos.

Lai nodrošinātu iespēju tiem zemes lietotājiem, kuriem nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, nav iesniegumā norādīta elektroniskā pasta adrese un nav zināma deklarētā dzīvesvietas adrese, ņemt dalību par valsts budžeta līdzekļiem veicamās zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā, Noteikumu Nr. 60 29.2. apakšpunktā noteikts Valsts zemes dienestam pienākums šādiem zemes lietotājiem paziņojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi vai īpašuma nosaukumu, ja tādi ir, un zemes lietotāja vārdu, uzvārdu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 60 30. un 31. punktā noteikto zemes lietotājam, kuram paziņots par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, ir pienākums 30 dienu laikā iesniegt Valsts zemes dienestā aizpildītu un parakstītu apliecinājumu vai iesniegumu ar lūgumu pagarināt apliecinājuma iesniegšanas termiņu (turpmāk – iesniegums). Ja zemes lietotājs 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas neiesniedz Valsts zemes dienestā apliecinājumu vai iesniegumu, Valsts zemes dienestam ir pienākums paziņojumu zemes lietotājam nosūtīt atkārtoti. Pēc atkārtoti nosūtītā paziņojuma Valsts zemes dienestā apliecinājums vai iesniegums iesniedzams 30 dienu laikā pēc atkārtoti nosūtītā paziņojuma saņemšanas. Attiecīgi, ja 30 dienu laikā pēc atkārtota paziņojuma nosūtīšanas zemes lietotājs neiesniedz parakstītu apliecinājumu, zemes vienība saskaņā ar Noteikumu Nr. 60 26.4. apakšpunktā noteikto izslēdzama no Saraksta.
Valsts zemes dienesta ik gadus uzkrātā informācija liecina par to, ka pēc pirmreizēji nosūtītajiem paziņojumiem apliecinājumus Valsts zemes dienestā iesniedz 70 % – 80 % zemes lietotāju, kam tie nosūtīti. Pēc atkārtoti nosūtītajiem paziņojumiem, apliecinājumus vidēji ik gadu sniedza 10 % – 15 % no zemes lietotājiem.
Minētie statiskas dati pieejami Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē publicētajos pārskatos par attiecīgajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem veiktajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, piemēram, "Pārskats par valsts budžeta līdzekļiem veiktajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem 2022. gadā". No minētā secināms, ka atkārtotu paziņojumu nosūtīšana zemes lietotājiem nenodrošina aktīvāku zemes lietotāju rīcību, tikai paildzina zemes kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanas laiku.

Lai veicinātu zemes lietotājus ātrākai rīcībai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanā, tai skaitā to zemes lietotāju rīcībai, kuriem nav zināma dzīvesvietas adrese, Noteikumu Nr. 60 30. punktā paredzēts apliecinājumu iesniegt vienu reizi, pagarinot tā iesniegšanas termiņu no 30 dienām uz 45 dienām un nosakot apliecinājuma iesniegšanas 90 dienu termiņu tiem zemes lietotājiem, kuru dzīvesvietas adreses nav zināmas un paziņojums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu zemes kadastrālajai uzmērīšanai tiks publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Noteikumu Nr. 60 30. punktā paredzēts noteikt, ja apliecinājuma pagarināšanas iemesls ir ierosināta tiesvedība, tad zemes lietotājam jānorāda tiesvedības numurs, lai Valsts zemes dienestam būtu iespēja pārliecināties par eksistējošo juridisko šķērsli.
Tāpat, lai veicinātu zemes lietotāju aktīvākām darbībām, gadījumos, kad tas normatīvajā aktā noteiktajā termiņā būs iesniedzis iesniegumu apliecinājuma iesniegšanas termiņa pagarināšanai, Noteikumu Nr. 60 31. punktā paredzēts noteikt, ka apliecinājuma iesniegšanas pagarināšanas termiņš nevar būt ilgāks par kārtējā gada, kad zemes lietotājam piešķirti valsts budžeta līdzekļi, 10. decembri, savukārt, ja apliecinājuma pagarināšanas iemesls ir uzsākta tiesvedība, un tiesas nolēmums var ietekmēt zemes kadastrālo uzmērīšanu, tad apliecinājums iesniedzams Valsts zemes dienestā ne vēlāk kā mēneša laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.
Lai veicinātu ātrāku zemes uzmērīšanas procesa uzsākšanu, ar Noteikumu Nr. 60 jauno 30.² punktu Valsts zemes dienestam ir pienākums viena mēneša laikā izvērtēt, vai lūgumā par apliecinājuma iesniegšanas termiņu norādītie iemesli liedz zemes vienību uzmērīt par valsts budžeta līdzekļiem. Ja norādītie iemesli neliedz zemes vienību uzmērīt par valsts budžeta līdzekļiem, tad Valsts zemes dienesta amatpersona vienu reizi pagarina apliecinājuma iesniegšanas termiņu ne ilgāk kā par vienu mēnesi, ievērojot šo noteikumu 31. punktā noteikto.

Noteikumu Nr. 60 33. punktā noteikts, ka zemes kadastrālo uzmērīšanu neveic, kamēr nav atrisināti zemes robežu strīdi vai nav pabeigta tiesvedība par uzmērāmās zemes vienības robežām, vai nav novērsti citi juridiski šķēršļi zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildei.
Praksē Valsts zemes dienests nereti saskaras ar situācijām, kad zemes lietotājs nepiekrīt pašvaldības lēmumam īpašuma tiesību atjaunošanai piešķirtās zemes robežām vai platībai un uzskata to par zemes robežu strīdu, norādot attiecīgo informāciju Noteikumu Nr. 60 2. pielikuma veidlapā. Bez minētā Noteikumu Nr. 60 2. pielikuma – apliecinājuma par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi veidlapā zemes lietotājam ir dota iespēja norādīt arī informāciju par ierosinātājām tiesvedībām un citiem juridiskajiem šķēršļiem.
Ievērojot to, ka atbilstoši likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 15. panta pirmajai daļai un likuma "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" 16. panta 1. punktam zemes robežu strīdu izskatīšana gan lauku apvidos, gan pilsētu teritorijās pēc zemes reformas pabeigšanas par zemesgrāmatā neierakstītām zemes vienībām ietilpst Valsts zemes dienesta kompetencē, tad informācijas, kas ir Valsts zemes dienesta rīcībā, norādīšana apliecinājuma veidlapā ir nevajadzīgs administratīvais slogs zemes lietotājiem, kuriem iesniedzams apliecinājums. Savukārt, norādei apliecinājuma veidlapā par juridisku šķēršļu esamību nav pamatojuma sakarā ar to, ka gadījumā, ja zemes kadastrālo uzmērīšanu kavē kādi zemes lietotāja personīga rakstura šķēršļi, piemēram, pilnvarojuma nokārtošana, Projekts paredz iespēju zemes lietotājam iesniegt iesniegumu apliecinājuma iesnieguma pagarināšanai līdz sešiem mēnešiem.

Ievērojot minēto, projekts paredz Noteikumu Nr. 60 33. punktā precizēt redakciju attiecībā uz zemes robežu strīdiem un svītrot atsauci uz citiem juridiskajiem šķēršļiem, nosakot, ka zemes kadastrālo uzmērīšanu neveic, ja ierosināts administratīvais process zemes robežu strīda izskatīšanai vai Valsts zemes dienesta rīcībā ir informācija par tiesvedību par uzmērāmās zemes vienības robežām vai piederību.
Tāpat administratīvā sloga mazināšanai projekts paredz vienkāršot, izsakot skaidrāk un nepārprotamāk, zemes lietotājam aizpildāmā apliecinājuma veidlapu (Noteikumu Nr. 60 2. pielikums).
Kā arī, ievērojot to, ka bieži vien zemes lietotāji, saņemot apliecinājumu par zemes kadastrālo uzmērīšanu, neraksta atpakaļ atsevišķu iesniegumu par viņu ieskatā esošiem šķēršļiem zemes kadastrālajai uzmērīšanai, bet labo apliecinājuma tekstu, pierakstot klāt papildus informāciju, vai neaizpilda veidlapu līdz galam, Noteikumu Nr. 60 jaunais 30.¹ punkts paredz, ja zemes lietotājs ir izmainījis apliecinājuma tekstu (tai skaitā to svītrojot vai papildinot) un šīs izmaiņas liedz uzsākt zemes kadastrālo uzmērīšanu atbilstoši šiem noteikumiem, vai nav aizpildījis visu nepieciešamo informāciju, Valsts zemes dienesta amatpersona vienu reizi informē iesniedzēju par tiesībām iesniegt apliecinājumu atkārtoti vai lūgumu pagarināt tā iesniegšanas termiņu ne ilgāk kā viena mēneša laikā, ievērojot, ka apliecinājuma iesniegšanas pagarināšanas termiņš nevar būt ilgāks par kārtējā gada, kad zemes lietotājam piešķirti valsts budžeta līdzekļi, 10. decembrim, vai, ja ir ierosinātā tiesvedība, tad mēneša laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanas dienas.
Savukārt, tā kā paziņojumi un tiem pievienotie apliecinājumi sūtīti zemes lietotājiem jau pirms projekta spēkā stāšanās, tad, lai atrisinātu situāciju par zemes lietotājiem, kuri apliecinājuma veidlapā norādījuši juridisko šķēršļu esamību vai neatrisinātu zemes robežu strīdu, projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 60 ar jaunu noslēguma jautājumu 44. punktu, paredzot, ka Valsts zemes dienesta amatpersona līdz šo noteikumu grozījumiem (par iesniegto apliecinājumu par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi un pagarinājumu lūgumu izvērtēšanu) saņemtos apliecinājumus par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi un pagarinājumu lūgumus izvērtē atbilstoši šo noteikumu 30.¹ un 30.² punktā noteiktajam un, ja zemes kadastrālā uzmērīšana nav uzsākta zemes lietotāja norādīto šķēršļu dēļ, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanai Valsts zemes dienests paziņojumu nosūta vai publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 27. septembra noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 1019) 264.7. apakšpunktu, mērniekam kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu jāiesniedz Valsts zemes dienestā ierosinātāja iesniegumu kadastra objekta reģistrācijai vai kadastra datu aktualizācijai. Organizējot zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, praksē sastopami gadījumi, ka zemes lietotājs, laika posmā, kamēr mērnieks gatavo dokumentus iesniegšanai Valsts zemes dienestā, nav paguvis iesniegt mērniekam ierosinājumu par datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, jo ir nomiris, bet ir paspējis parakstīt robežu apsekošanas, atjaunošanas un noteikšanas aktus. Šādā gadījumā mērnieks nevar iesniegt Valsts zemes dienestā zemes kadastrālas uzmērīšanas lietu, jo nevar izpildīt Noteikumu Nr. 1019 prasības. Līdz ar to arī Sarakstā zemes vienība, kuras zemes lietotājs miris tās kadastrālās uzmērīšanas procesā, paliek, kamēr mirušā zemes lietotāja mantinieki nenokārtos mantojuma tiesības un neaktualizēs Kadastra informācijas sistēmā datus par zemes lietotāja maiņu.

Lai rastu risinājumu gadījumiem, kad zemes lietotājs miris zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā, neiesniedzot mērniekam ierosinājumu par datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, kā arī mazinātu administratīvo slogu pašiem zemes lietotājiem un mērniekiem, Noteikumu Nr. 60 2. pielikumā (apliecinājums par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi) precizēts teksts, iekļaujot zemes lietotāja lūgumu Kadastra informācijas sistēmā veikt datu aktualizāciju viņa lietošanā esošai zemes vienībai.