Anotācija

Ņemot vērā, ka vienīgais grāmatvedību reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīvas 2013/34/ES 33.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Grāmatvedības likums, tad, lai pārņemtu direktīvas 2023/2864/ES prasības, ir jāveic grozījumi Grāmatvedības likumā.  
  

Lai pārņemtu direktīvas 2023/2864/ES prasības par direktīvas 2013/34/ES papildināšanu ar 33.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”, Grāmatvedības likums papildināts ar 18.1 pantu “Informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam”.

Direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 1.punktā noteikts, ka no 2028. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot vadības ziņojumu, konsolidēto vadības ziņojumu, tostarp abiem ziņojumiem informāciju, kas prasīta Regulas (ES) 2020/852 8. pantā, kā arī gada finanšu pārskatus, konsolidētos finanšu pārskatus, revīzijas ziņojumu, ticamības apliecinājuma ziņojumu, ilgtspējas ziņojumus attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem un saistīto ticamības apliecinājuma atzinumu, šīs direktīvas 40.a panta 2. punkta ceturtajā daļā minēto paziņojumu, ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām un konsolidēto ziņojumu par maksājumiem pārvaldes struktūrām, kas minēts šīs direktīvas 30., 40.d un 45. pantā, šīs direktīvas 19.a, 29.a un 40.a pantā minētie uzņēmumi vienlaikus iesniedz minētos pārskatus un ziņojumus šā panta 4. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), kas izveidots saskaņā ar regulu (ES) 2023/2859. 
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 1.punkta b) apakšpunktā.

1. Grāmatvedības likums papildināts ar 18.¹panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka VID iesniegtie un Uzņēmumu reģistram publiskošanai nodotie dokumenti, kurus iesniedz uzņēmumi, kas ir Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjekti, tiek nodoti Eiropas vienotajam piekļuves punktam, saskaņā ar regulu 2023/2859.

2. Grāmatvedības likums papildināts ar 18.¹panta otro daļu, kuras regulējums paredz noteikt, kādi dokumenti tiek nodoti ESAP, proti, nosakot, ka prasība attiecas uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektu iesniegtajiem, vadības ziņojumiem, konsolidētajiem vadības ziņojumiem, finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem, revīzijas ziņojumiem, ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu apliecinājumiem, ilgtspējas ziņojumiem kopā ar apliecinājuma ziņojumiem attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjektu iesniegtajiem paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm.
Ņemot vērā to, ka spēkā esošais normatīvais regulējums attiecībā uz gada pārskatu iesniegšanu nosaka Uzņēmumu reģistra pienākumu nodrošināt no VID saņemto uzņēmumu gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu, revidentu ziņojumu un paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm vai konsolidēto paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm publisku pieejamību, Grāmatvedības likums papildināts ar 18.¹panta trešo daļu, kurā noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, publiskojot šā panta otrajā daļā minētos dokumentus, vienlaikus nodrošina to nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam. Tādējādi paredzēts, ka Uzņēmumu reģistrs ir iestāde (vai viena no iestādēm), kas Latvijā tiks noteikta par informācijas vākšanas struktūru, tādējādi izpildot direktīvas 2013/34/ES 33.a panta 4.punkta prasību, kurā noteikts, ka dalībvalstis līdz 2028.gada 9.janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru un par to paziņo EVTI. 
Ņemot vērā to, ka jau šobrīd Uzņēmumu reģistrs nodrošina no VID saņemto uzņēmumu gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu, revidentu ziņojumu un paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm vai konsolidēto paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm publisku pieejamību, tiek ievērots direktīvā 2023/2864/ES noteiktais, ka informācijas vākšana, nosūtīšana un uzglabāšana būtu jāveic, pamatojoties uz valsts līmenī jau iedibinātām vākšanas, nosūtīšanas un uzglabāšanas procedūrām. Vienlaikus atzīmējam, ka Uzņēmumu reģistrs nodos ESAP tikai no VID saņemto informāciju, savukārt Latvijas Banka ESAP nodos informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvas Nr. 2004/109/EK “Par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK” 23.a. pantu un tam atbilstošām normām Finanšu instrumentu tirgus likuma 64.² pantā, kas ietver regulētās informācijas nodošanu ESAP, un 150. pantā, kas ietver informāciju par personām, kurām piemērotas sankcijas un administratīvie pasākumi.
Finanšu instrumentu tirgus likuma 64.² panta pirmā un otrā daļa paredz, ka emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, regulēto informāciju dara zināmu atklātībai, izmantojot plašsaziņas līdzekļus vai citus informācijas izplatīšanas kanālus, ievērojot šā panta noteikumus un tādā veidā, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai un pēc iespējas vienlaikus savā izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs, un tajā pašā laikā nosūta regulēto informāciju savas izcelsmes dalībvalsts oficiālajai glabāšanas sistēmai šajā pantā noteiktajā kārtībā.
Oficiālās glabāšanas sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas sistēmas drošības prasības un prasības regulētās informācijas izplatīšanai, kā arī kārtību, kādā informācija nosūtāma oficiālajai glabāšanas sistēmai, nosaka Latvijas Banka. Prasības regulētās informācijas sagatavošanai, ievietošanai un meklēšanai, identifikatoru piešķiršanas kārtībai Eiropas elektroniskās piekļuves punktā nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū.
Tātad ESAP bez Uzņēmumu reģistra iesaistes tiks nodota regulētā informācija, kuru  emitenti vai personas, kas lūgušas pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz oficiālajai glabāšanas sistēmai.

3. Ar grozījumiem papildinātā Grāmatvedības likuma  18.¹panta trešās daļas 1.punktā noteikts, ka, nododot informāciju ESAP, informācija ir noformēta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts regulas 2023/2859 2. panta 3. punktā, vai mašīnlasāmā formātā, kā definēts regulas 2023/2859 2. panta 4. punktā.
Datu izgūšanai piemērots formāts ir jebkurš atvērts formāts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Direktīvas (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkal izmantošanu (turpmāk – direktīva 2019/1024/ES) 2. panta 14) punktā. Savukārt Latvijā tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2019/1024/ES, iekļautas Informācijas atklātības likumā. Informācijas atklātības likuma 1.panta 6.punktā (pārņemts direktīvas 2019/1024/ES) 2. panta 14) punkts) noteikts, ka atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkal izmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. Tātad ar grozījumiem Grāmatvedības likumā noteikts, ka informācija ESAP nododama datu izgūšanai piemērotā formātā, t.i., atvērto datu veidā.
Mašīnlasāms formāts atbilstoši direktīvas 2019/1024/ES   2.panta 13) punktam ir datnes formāts, kas ir strukturēts tā, lai lietojumprogrammas var viegli identificēt, atpazīt un iegūt no dokumenta specifiskus datus, tostarp atsevišķas faktoloģiskas vienības, un to iekšējo struktūru. Tātad ar grozījumiem Grāmatvedības likumā noteikts, ka gadījumos, ja to prasa tiesību akti, informācija ESAP nododama mašīnlasāmā formātā.  
Piemēram, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasības paredz, ka ilgtspējas ziņojums, kas ir daļa no vadības ziņojuma gada pārskatā, jāiesniedz VID un jāpublicē uzņēmuma mājas lapā vienotajā elektroniskajā ziņošanas formātā (European Single Electronic Format - ESEF). Tas nozīmē, ka vadības ziņojums būs XHTML formātā (atvērtie dati cilvēklasāmā formātā) un ilgtspējas ziņojums iezīmēts saskaņā ar Inline XBRL (iXBRL) specifikāciju, izmantojot ESRS XBRL taksonomiju (mašīnlasāms formāts). Šādā formā informācija nododama ESAP.

Ar grozījumiem papildinātās Grāmatvedības likuma  18.¹panta trešās daļas 2.punktā noteikts, ka, nododot informāciju ESAP, informācijai ir pievienoti šādi metadati:
a)   visu uzņēmumu nosaukumi, uz kuriem attiecas informācija, un, ja pārskatu sniedzošais uzņēmums ir atbrīvota meitas sabiedrība, mātes sabiedrības nosaukums, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto;
b) uzņēmuma juridiskās personas identifikators un, ja pārskatu sniedzošais uzņēmums ir atbrīvota meita meitas sabiedrība, juridiskās personas identifikators (ja tāds pieejams) mātes sabiedrībai, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto;
c)     uzņēmuma lielums pēc kategorijas, kā tas noteikts Regulas 2023/2859 7. panta 4. punkta d) apakšpunktā;
d) nozares sektors, kur savu saimniecisko darbību veic uzņēmums, kā tas noteikts  regulas 2023/2859 7. panta 4. punkta e) apakšpunktā;
e) informācijas veids atbilstoši regulas 2023/2859 7. panta 4. punkta c) apakšpunktam;
f)     norāde par to, vai informācija satur personas datus.
Regulas 2023/2859 2.panta 7.punktā noteikts, ka metadati ir strukturēta informācija, kas atvieglo informācijas izguvi, izmantošanu vai pārvaldību, tostarp, aprakstot vai paskaidrojot šīs informācijas avotu vai nosakot tā atrašanās vietu.
Informācijas atklātības likuma 1.panta 7.punktā noteikts, ka metadati ir strukturēta informācija, kas raksturo konkrētu informācijas kopumu. Tātad metadati ir dati par datiem, kas apraksta kādu citu datu kopumu.

Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos. Katrs identifikators satur informāciju par personas īpašumtiesību struktūru, atbildot uz jautājumiem “kas ir kas” un “kas kam pieder”.
Latvijas Bankas tīmekļa vietnē publicēts paziņojums par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) pamatnostādņu “Pamatnostādnes par juridiskas personas identifikatoru” piemērošanu.
Pamatnostādnes attiecas uz kompetentajām uzraudzības iestādēm (Latvijā – Latvijas Banka) un finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem (apdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem (ar noteiktiem izņēmumiem), kā arī uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, kas veic pārrobežu uzņēmējdarbību.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK, 16. panta 1. punkts nosaka, ka, lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentām iestādēm vai finanšu iestādēm, un 3. punkts nosaka, ka kompetentās iestādes un finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.
Pamatnostādņu mērķis ir noteikt, kurām juridiskām personām ir nepieciešams juridisko personu identifikators, kas sniedz iespēju nepārprotami identificēt juridiskās personas, nepieļaujot identifikācijas neatbilstības un nenoteiktības, pamatojoties uz attiecīgās valsts kodiem vai nosaukumiem, un nodrošināt augstas kvalitātes, ticamus un salīdzināmus datus. Pārskatīto pamatnostādņu piemērošanas joma tiek precizēta un paplašināta, ietverot tajā privātos pensiju fondus, ar noteiktiem izņēmumiem, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekus un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus, kas veic pārrobežu uzņēmējdarbību.
Latvijas Banka norāda, ka izmantos pamatnostādnes savā uzraudzības praksē un norādīs juridiskas personas identifikatoru, sniedzot informāciju EAAPI Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Privāto pensiju fondu likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā noteiktajos gadījumos, un norāda, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas pamatnostādņu prasības, ir nepieciešams piereģistrēt juridiskas personas identifikatora kodu, ja tāds vēl nav piereģistrēts.

Saskaņā ar likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 18.¹panta trešās daļas 2.punkta c) apakšpunktā noteikto, ESAP nododamajai informācijai pievienojami metadati par uzņēmuma lielumu pēc kategorijas. Tas nozīmē informāciju iesniegušās vienības lielumu pēc kategorijas un tās juridiskās personas lielumu, uz kuru informācija attiecas.
Sabiedrību kategorijas noteiktas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.pantā, kurā noteikts, ka piemērojot šo likumu, sabiedrības atkarībā no turpmāk noteiktajām kritēriju robežvērtībām iedala šādās kategorijās:
1) mikrosabiedrība;
2) maza sabiedrība;
3) vidēja sabiedrība;
4) liela sabiedrība.
Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 450 000 euro;
2) neto apgrozījums — 900 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.
Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 5 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 10 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.
Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 25 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 50 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.
Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim šā panta ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām.

Saskaņā ar likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 18.¹panta trešās daļas 2.punkta d) apakšpunktā noteikto ESAP nododamajai informācijai pievienojami metadati par tās personas saimnieciskās darbības nozari, uz kurām attiecas iesniegtā informācija.
Tā kā uzņēmums var darboties vairākās nozarēs, tad informācijai pievienojami metadati par visām saimnieciskās darbības nozarēm, ja tās ir vairākas.

Saskaņā ar likumprojekta “Grozījumi Grāmatvedības likumā” 18.¹panta trešās daļas 2.punkta e) apakšpunktā noteikto ESAP nododamajai informācijai pievienojami metadati par to, vai ESAP informācija tiek nodota saskaņā ar tiesību aktos noteikto, vai arī informācija ESAP tiek nodota brīvprātīgi atbilstoši regulas 2023/2859/ES 3.pantā noteiktajam.

Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz direktīvu 2023/2864/ES. 
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka likuma 18.¹pants stājas spēkā 2028. gada 10. janvārī.      

Neskatoties uz to, ka Latvijas Bankai ir pienākums kārtot grāmatvedību un tā arī kārto grāmatvedību atbilstoši Grāmatvedības likumam, tomēr šobrīd Grāmatvedības likumā Latvijas Banka nav noteikta kā šā likuma subjekts.  Latvijas Banka ir atvasināta publiska persona, uz kuru neattiecas Likums par budžetu un finanšu vadību, līdz ar to ir nepieciešams papildināt Grāmatvedības likumu subjektus – budžeta iestādes, kas minēti Grāmatvedības likuma 3. panta pirmās daļas 3. punktā.
Tāpat arī dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums kārtot grāmatvedību un sagatavot gada pārskatus saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, bet Grāmatvedības likumā nav minēti šādi subjekti. Līdz ar to nepieciešams Grāmatvedības likumā paredzēt arī šādu likuma subjektu - dzīvokļu īpašnieku kopība, kas veic saimniecisko darbību.

Likumprojekts paredz:
1. Precizēt Grāmatvedības likuma 3. panta pirmās daļas 3. punktā minētos subjektus, lai noteiktu, ka arī Latvijas Banka, kas ir atvasināta publiska persona un ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā, kā arī nav institucionālā un funkcionālā padotībā valsts un pašvaldību institūcijām, būtu Grāmatvedības likuma subjekts.
Likumprojektā 3. panta pirmās daļas 3. punkta redakcija ir tuvināta redakcijai, kādā tā bija līdz 2024. gada 31. decembrim. Tātad likumprojektā “Grozījumi  Grāmatvedības likumā” 3. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka likums attieksies uz budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē (turpmāk — budžeta iestādes) un citām publiskajām personām un iestādēm, patstāvīgajām iestādēm.
2. Papildināt Grāmatvedības likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktu ar dzīvokļu īpašnieku kopību, kas veic saimniecisko darbību.
3. Ņemot vērā, ka tiek paplašināti Grāmatvedības likuma subjekti ar citām publiskajām personām un iestādēm, patstāvīgajām iestādēm, ir nepieciešams vienlaikus  papildināt arī Grāmatvedības likuma 1. panta pirmās daļas 10. punkta “e” apakšpunktu, lai noteiktu, ka uzņēmuma vadītājs ir arī  citas publiskas personas un iestādes, kā arī patstāvīgās iestādes amatpersona, kas īsteno attiecīgās iestādes vispārējo administratīvo vadību.