Anotācija (ex-ante)

Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu – zemes vienību Rīgā, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
 

Vispārējā kārtība

Izstrādātais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo  īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 080 0682) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 0682) 723 m² platībā - Rīgā (turpmāk šajā punktā- valsts zemes vienība), kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.12011, lēmuma datums: 15.05.1998., ar adresi Varkaļu iela, Rīga.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem un Valsts adrešu reģistru zemes vienībai nav noteikta adrese.

Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts zemes vienības lietošanas mērķis: 0601- individuālo dzīvojamo māju apbūve; zemes vienībai visā tās platībā noteikts lietošanas veids: pārējā zeme; kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 12341 euro.

Valsts Zemes vienībai piekļuve ir nodrošināta no Varkaļu ielas.

Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu un nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.12011:
- nostiprināts servitūts - pārkaru būves tiesības par labu nekustamam īpašumam Mazā Šķērsiela 1, Rīga, Rīgas pilsētas zemesgrāmata nodalījuma Nr.2253.– 0.0001 ha platībā;
-  nostiprinātas zemes nomas tiesības uz 25 (divdesmit pieciem) gadiem. Nomnieks : fiziska persona. Pamats: 1998.gada 27.augusta zemes gabala Rīgā, Varkaļu ielā ( kad. nr.0100-080-0682) nomas līgums nr. 585-z/1. 2002. gada 7. oktobra Vienošanās par grozījumiem 1998.gada 27.augustā noslēgtajā līgumā Nr.585-Z/1, 2004. gada 5. marta Vienošanās par grozījumiem 1998.gada 27.augustā noslēgtajā līgumā Nr.585-Z/1, 2006. gada 17. jūlija Vienošanās par grozījumiem 1998.gada 27.augustā noslēgtajā līgumā Nr.585-Z/1.
- nostiprināta nomas tiesība līdz 2023.gada 14.maijam. Nomnieks: fiziska persona. Pamats: 1998. gada 27. augusta zemes gabala nomas līgums Nr.585-Z/2, 2002. gada 26. septembra vienošanās par grozījumiem nomas līgumā.

Nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību būs saistoša Civillikumā noteiktā kārtība par servitūta izmantošanu atbilstoši to veidam, kā arī būs saistoši noslēgtie nomas līgumi ar privātpersonām, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)).

Vienlaikus saskaņā ar Civillikuma 2168.pantu nomas un īres līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad tiesības sakrīt, t.i. kad nomnieks vai īrnieks iegūst iznomāto vai izīrēto lietu par īpašumu, vai arī kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu.

Uz valsts zemes vienības atrodas fiziskai personai piederošas būves (būves kadastra apzīmējums 0100 080 0373 004) – dzīvojamās mājas daļa, kura ietilps patstāvīgā būvju īpašuma ar kadastra numuru 0100 580 0317, Varkaļu ielā 8B, Rīgā, sastāvā.
Īpašuma tiesības uz būvi nostiprinātas fiziskai personai Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000622933, lēmuma datums: 15.02.2022. (pamats: 2019.gada 5.jūnija mantojuma apliecība (par tiesībām uz mantojumu pēc likuma), reģistra Nr.1566, 2019.gada 5.jūnija mantojuma sadales līgums).
Minēta būve saistīta arī ar zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 0373), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 080 0373) Varkaļu ielā 8, Rīgā, sastāvā un pieder divām fiziskām personām domājamo daļu apmērā, tai skaitā 4/7 domājamās daļas pieder būves (būves kadastra apzīmējums 0100 080 0373 004) – dzīvojamās mājas īpašniecei.


Valsts zemes vienība ir iznomāta domājamās daļās divām fiziskām personām, nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 080 0373) Varkaļu ielā 8, Rīgā, kopīpašniecēm līdz 14.05.2023.

Nomas līgumu noslēgšanas hronoloģijas apraksts:
1. Ar Rīgas domes valdes 15.01.1998. lēmumu Nr.386 par zemes gabala Rīgā, Varkaļu ielā, izmantošanas nosacījumiem, citā starpā, nolemts:

a. noteikt ka zemes gabals Rīgā, Varkaļu ielā ar platību 723 m2 nav iekļaujams līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā un pēc privatizācijas ir pievienojams zemes gabalam Rīgā, Varkaļu ielā 8, dzīvojamās mājas apsaimniekošanai.
b. Piekrist, ka Latvijas Republikas Finanšu ministrija nostiprina zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda zemes gabalu Rīgā, Varkaļu ielā.
c. Piekrist, ka Latvijas Republikas Finanšu ministrija nodod ilgtermiņa nomā zemes gabalu Rīgā, Varkaļu ielā, 3/7 domājamo daļu apmērā un 4/7 domājamo daļu apmērā, divām fiziskām personām.
d. ka zemes gabals Varkaļu ielā, Rīgā, ir atsavināms vienīgi dzīvojamās mājas Rīgā, Varkaļu ielā 8 īpašniekiem atbilstoši mājīpašuma daļām.

Zemes reformu regulējošie normatīvie akti noteica kārtību, kādā apbūves īpašniekam bija tiesības iegūt īpašumā par maksu tam patstāvīgā lietošanā piešķirto zemi, kā arī to, ka privātpersonai patstāvīgā lietošanā piešķirtā, bet neizpirktā zeme piekrīt pašvaldībai.  Rīgas valstspilsētas pašvaldība minēto zemes vienību nekad nav nodevusi patstāvīgā lietošanā dzīvojamās mājas Varkaļu ielā 8, Rīgā, kas atrodas uz blakus esošā zemesgabala, apsaimniekošanai, kā arī starp Rīgas domi un dzīvojamās mājas Varkaļu ielā 8, Rīgā, īpašniekiem nav tikusi noslēgti nomas līgumi.
Minētais zemesgabals valsts īpašumā nonāca kā neapbūvēts zemesgabals, jo saskaņā ar Rīgas Domes 1998.gada 15.janvāra lēmumu Nr.386 “Par zemes gabala Rīgā, Varkaļu ielā, izmantošanas nosacījumiem” zemes gabals nebija iekļaujams līdzvērtīgās zemes kompensācijas fondā, līdz ar to nebija izmantojams zemes reformas pabeigšanai un tika nodots valstij Finanšu ministrijas personā.

2. Ar 15.05.1998. tiesneša lēmumu valstij Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.12011 nostiprinātas īpašuma tiesības uz zemes gabalu ar kadastra numuru 0100 080 0682 Varkaļu ielā, Rīgā (Zemesgabals).
Valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā ir nostiprinātas pamatojoties uz 1998. gada 11. maija uzziņa Nr.03-4/4696 par zemes gabalu Rīgā, Varkaļu ielā (80/grupa, 682.grunts, zemes kadastra nr. 01000800682), kurā norādīts:
Pēc Latvijas Valsts vēstures arhīva 1993.gada 20.maija izziņas Nr.P-564 zemes gabals Rīgā, Varkaļu ielā, līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja fiziskai personai.
Rīgas pilsētas zemes komisijas 1988.gada 10.marta izziņa Nr. 809 liecina, ka uz zemes gabalu bijušais īpašnieks nav pieteicies.
Zemes gabals ir neapbūvēts. Saskaņā ar Rīgas Domes 1998.gada 15.janvāra lēmuma Nr.386 “Par zemes gabala Rīgā, Varkaļu ielā, izmantošanas nosacījumiem” zemes gabals nav iekļaujams līdzvērtīgās zemes kompensācijas fondā.
3. Ar Finanšu ministrijas 30.06.1998. rīkojumu Nr.310 zemes gabals Varkaļu ielā, Rīgā, nodots valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvaldīšanā.
4. 27.08.1998. ar fizisku personu  uz 25 gadiem, termiņu skaitot no 15.05.1998., noslēgts Zemesgabala 3/7 domājamo daļu nomas līgums Nr.585-Z/2. Līguma 2.3.punktā noteikts, ka zemes gabals ir neapbūvēts. Ar 02.12.2002. tiesneša lēmumu nomas tiesība nostiprināta zemesgrāmatā. Līguma termiņš 14.05.2023.
5. 27.08.1998. ar otru fizisku personu uz 25 gadiem, termiņu skaitot no 15.05.1998., noslēgts Zemesgabala 4/7 domājamo daļu nomas līgums Nr.585-Z/1. Līguma 2.3.punktā noteikts, ka zemes gabals ir neapbūvēts. Ar 08.09.1998. tiesneša lēmumu nomas tiesība nostiprināta zemesgrāmatā. Līguma termiņš 14.05.2023.
6. Atbilstoši 17.07.2006. vienošanās par grozījumiem 27.08.1998. līgumā Nr.585-Z/1 ar fizisku personu, pamatojoties uz tās 29.05.2006. iesniegumu un VNĪ 27.08.1999. saskaņojumu, nomas līgums papildināts ar 4.2.apakšpunktu, nosakot, ka iznomātājs piekrīt, ka daļēji uz iznomātā zemes gabala esošā dzīvojamā māja, kuras rekonstrukcija/paplašināšana veikta saskaņā ar 15.05.2000. būvatļauju Nr.483-k, un kura pieņemta ekspluatācijā ar 30.09.2005. aktu par dzīvojamās mājas rekonstrukcijas Varkaļu ielā 8 pieņemšanu ekspluatācijā kā patstāvīgs īpašuma objekts tiek reģistrēta zemesgrāmatā.
7. Ar 18.08.2016. zemesgabala Varkaļu ielā 27.08.1998. nomas līguma Nr.585-Z/2 pārjaunojumu fiziskas personas vietā kā nomnieks stājās mantiniece.
8. Ar 28.02.2022. vienošanos pie 27.08.1998. nomas līguma Nr.585-Z/1 sākotnējās fiziskas personas vietā kā nomnieks stājas cita fiziska persona (turpmāk –Privātpersona).
9. Kārtība, kādā ministrijas un citas valsts institūcijas slēdza zemes nomas līgumus uz Nomas līguma noslēgšanas brīdī, noteica Ministru kabineta 1995.gada 3.oktobra noteikumi Nr.292 “Noteikumi par valsts zemes nomu”. Šo noteikumu 3.punktā bija paredzēts, ka valsts zemes nomas līgumi noslēdzami saskaņā ar valsts zemes nomas tipveida līgumu (pielikums). Savukārt, minētā pielikuma “Valsts zemes nomas tipveida līgums” 20.punktā (un attiecīgi arī Nomas līguma Nr.585-Z/1 4.2. un 5.9.punktā) paredzēta Nomnieka tiesība veikt jaunu apbūvi vai rekonstrukciju ar Iznomātāja rakstisku piekrišanu un saskaņā ar būvniecības noteikumiem.
10. Līdz pat 09.11.2007.[1] normatīvie akti neparedzēja obligātu prasību izsoles rīkošanai, izvēloties nomnieku. Ievērojot Rīgas domes 15.01.1998. lēmumā Nr.386  noteikto un to, ka VNĪ rīcībā nebija citu personu iesniegumu par vēlmi nomāt valsts zemes - nomas tiesību izsole netika rīkota.

Starp valsti un valsts zemes vienības 4/7 domājamo daļu nomnieci – Privātpersonu (Nomas līguma Nr.585-Z/1 ) pastāv brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības.

Piespiedu dalītais īpašums un brīvprātīgs dalītais īpašums ir divi dažādi dalītā īpašuma veidi. Pirmais tika izveidots vēsturisko notikumu rezultātā un ir pastāvīgs līdz īpašumu apvienošanai vienotā īpašumā. Lai to panāktu un tiktu realizēts Civillikumā nostiprinātais ēkas un zeme vienotības princips, tiesiskajā regulējumā ir paredzēti risinājumi (piemēram, viens no veidiem, kā šādu apvienošanu veicināt, ir Atsavināšanas likumā paredzētās tiesības ēkas īpašniekam  ierosināt zemes atsavināšanu par labu sev un aizliegums publiskai personai atsavināt šādā īpašumā esošu zemi).
Savukārt brīvprātīgs dalītais īpašums nav zemes reformas un privatizācijas procesu rezultātā radīts pastāvīgs stāvoklis (kā vēsturisko notikumu rezultātā veidotie dalītie īpašumi). Brīvprātīgs dalītais īpašums ir ar skaidru tiesisko ietvaru un termiņu, pēc kura tas beidzas, kas visiem iesaistītajiem ir zināms un ir radīts ar to pašu gribu. Proti, uz nomas pamata uzceltas būves patstāvība ir ar nosacījumu (nomas līgumu spēkā esamību) aprobežota, tādēļ nav nepieciešams tiesiskajā regulējumā risinājums, lai ēku un zemi apvienotu vienotā īpašumā. Brīvprātīgs dalītais īpašums izbeidzas pats, tiklīdz izbeidzas nomas līgums, uz kā pamata tas ir izveidots. Pēc būtības noma ar tiesībām celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus Latvijā tika izmantota tādām funkcijām, kādas citās valstīs pilda apbūves tiesības vai mantojamās nomas institūti. Visi savā būtībā ir paredzēti gadījumiem, kur zemes izmantošana ir nepieciešama tikai uz noteiktu laiku vai arī zemes atsavināšana būvju cēlējam nav iespējama. Proti, to nodibināšana nenotiek ar mērķi iegūt īpašumā zemi, bet būves tiek celtas, pusēm apzinoties, ka labumu no tām varēs gūt tikai, kamēr spēkā ir attiecīgā tiesība.

Attiecībā uz dalīto īpašumu likuma Spēkā stāšanās likuma 14.panta otrā daļa nosaka pirmpirkuma tiesību esamību dalītā īpašumā esošu objektu īpašniekiem. Minētā tiesību norma paredz pirmpirkuma tiesību esamību gan zemes īpašniekam, gan ēkas īpašniekam. Tātad dalītā īpašuma gadījumā abām tajā iesaistītajām pusēm ir pirmpirkuma tiesības, ja tiek atsavināts kāds no dalītā īpašumā esošiem objektiem. 

Kaut arī zemesgrāmatā nodalījumā Nr. 1000 0062 2933 nav  atzīmes, ka īpašumtiesības uz būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 080 0373 004) nostiprinātas zemesgrāmatā uz zemes nomas laiku, būves īpašnieces īpašuma tiesības uz būvi ir aprobežotas ar Nomas līguma termiņu, jo tas izriet no Spēkā stāšanās likums 14.panta pirmās daļas 5.punkta[2] un minētais fakts nemaina pušu savstarpējās tiesiskās attiecības.

Privātpersona, kas ir arī būves (būves kadastra apzīmējums 0100 080 0373 004)  īpašniece, 13.04.2022. VNĪ ir iesniegusi apbūvēta valsts zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, reģistrēts ar Nr.5367.

Privātpersona neatbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā  4. panta ceturtās daļas 3., 4. un 9.apakšpunkts attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumiem un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) ietvaros veidotām tiesiskām attiecībām, līdz ar to brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumā (nomnieks ar tiesībām celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus) atsavināšanas ierosināšanas tiesības saskaņā ar Atsavināšanas likumu nemaz nepastāv.

Ievērojot iepriekš minēto, līdzīgi piemērojams arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā minētais. Proti, aizliegums Publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), pārdot citām personām, kas nav zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieki  attiecināms tikai uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Privatizācijas pabeigšanas likuma ietvaros veidotās tiesiskās attiecības. Līdz ar to, atsavinot konkrēto valsts zemes vienību, Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtā daļa nav piemērojama.

Konkrētajā gadījumā nav piemērojams arī  Privatizācijas pabeigšanas likuma regulējums.
Privatizācijas pabeigšanas likums ir pieņemts 16.06.2005. (stājies spēkā 01.09.2005.), savukārt konkrētajā gadījumā tiesiskās attiecības (sākotnējais nomas līgums ar privātpersonu noslēgts 27.08.1998.) nodibinātas pirms Privatizācijas pabeigšanas likuma pieņemšanas dienas, līdz ar to nekustamā īpašuma atsavināšanas (pārdošanas) iespējamība minētā likuma kontekstā vērtējama tikai atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.un 4.punktam.
Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.punkts noteic, ka līdz pabeigšanas datumam (31.08.2006.) nomnieks ir tiesīgs šajā likumā paredzētajā kārtībā iesniegt atsavināšanu veicošajai institūcijai tāda neapbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, kurš ir iznomāts līdz šā likuma pieņemšanas dienai (2005.gada 16.06.2005.) un kura: 1) nomas termiņš ir vismaz 10 gadi; 2) nomas līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā; 3) nomas līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības būvēt uz iznomātā zemesgabala ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus.
Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.punktā minēto zemesgabalu privatizē vai atsavina saskaņā ar šā likuma noteikumiem par apbūvēta zemesgabala privatizāciju vai atsavināšanu, ja ne vēlāk kā līdz 31.12.2008. zemesgrāmatā tiek nostiprinātas nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemesgabala.

Izvērtējot konkrēto gadījumu, secināms, ka neizpildās Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.- 4.punktā minētie nosacījumi, lai zemesgabalu atsavinātu kā apbūvētu zemesgabalu saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likumu, jo Privātpersona īpašuma tiesība uz būvi zemesgrāmatā ir nostiprinājusi pēc 31.12.2008. (īpašuma tiesības uz būvi Privātpersonai nostiprinātas 15.02.2022) un apbūvēta valsts zemesgabala atsavināšanas ierosināju ir iesniegusi 13.04.2022., kas ir iesniegts pēc Privatizācijas pabeigšanas likuma 18.panta otrajā daļā noteiktajam pabeigšanas datumam – 31.08.2006.

Vienlaikus Privātpersonai ir pirmpirkuma tiesības saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 14. panta otrās daļas noteikumu, proti, ja ēkas (būves) vai augļu dārzs (koki) ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam. Tādas pašas pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir ēku (būvju) vai augļu dārza (koku) īpašniekam, ja atsavina zemes gabalu.

Konkrētajā gadījumā Privātpersona varēs realizēt pirmpirkuma tiesības uz valsts nekustamo īpašumu, kas tai rodas saskaņā Spēkā stāšanas likumu 14.panta otrās daļas nosacījumiem, Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.panta pirmo daļu, ja izsludinātajā termiņā ir saņemts pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikums no personas, kurai ir pirmpirkuma tiesības un kura nav minēta šā likuma 4.panta ceturtajā daļā, tā var iegūt publiskas personas mantu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Šai personai 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas jāpaziņo izsoles rīkotājam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, jānoslēdz pirkuma līgums un jāsamaksā augstākā nosolītā cena, ja izsoles noteikumos nav paredzēta citāda samaksas kārtība.

Lai nākamajam valsts zemes vienības ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu un turpmāko rīcību, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka pārdodamais nekustamais īpašums ir zemes vienība, uz kuras atrodas citai personai piederoša būve, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz būvi. Situācijā, ja valsts zemes vienību neiegādāsies patstāvīgā būvju īpašuma īpašnieks, valsts nekustamā īpašuma ieguvējs un būves īpašnieks atradīsies dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās un zemes īpašniekam būs saistoši zemesgrāmatā nostiprinātas lietu tiesībām, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, proti, noslēgtie nomas līgumi.



[1] Pirmais normatīvais akts, kas tieši noteica valsts un beidzot arī pašvaldību rīcību ar neapbūvētu zemi bija 2005.gada 16.jūnijā pieņemtā Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Pabeigšanas likums) 22.pants, paredzot, ka lēmumu par valstij vai pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala nomu ar apbūves tiesībām pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome). 
Savukārt, uz šā likuma pamata izdoto Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumu Nr.735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu” (Noteikumu nosaukums MK 06.03.2012. noteikumu Nr.158 redakcijā; zaudējuši spēku 01.07.2018.) III. nodaļa “Neapbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala nomas līguma noslēgšanas kārtība un nomas maksas aprēķināšanas kārtība” noteica gan informācijas par iznomājamiem neapbūvētiem zemesgabaliem publicēšanas pienākumu attiecīgās valsts institūcijas oficiālajā mājaslapā internetā, bet pašvaldībai - informācijas  izlikšanu redzamā vietā pašvaldības domes ēkā (15.punkts), kā arī pirmoreiz kā iznomāšanas procedūru ieteikuma formā minēja izsoli (19.punkts) – “Ja tiek rīkota neapbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala nomas tiesību izsole, solīšanu sāk no nomas maksas apmēra, kas noteikts šo noteikumu 18.punktā paredzētajā kārtībā. Nomas līgumu slēdz ar personu, kura nosolījusi augstāko nomas maksu

[2] Civillikuma lietu tiesību daļas trešā A nodaļa "Apbūves tiesība" un šā likuma 14.panta pirmās daļas 5.punkta izslēgšana stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.
 

-

Jebkura fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts zemes vienību, ievērojot  pirmpirkuma tiesīgās personas tiesības 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas izmantot pirmpirkuma tiesības.

Jebkura juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts zemes vienību, ievērojot  pirmpirkuma tiesīgās personas tiesības 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas izmantot pirmpirkuma tiesības.

Nē

Nē

Nē

-