Anotācija (ex-ante)

24-TA-873: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un to nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Zemes pārvaldības likuma 17. panta piektā daļa un pārejas noteikumu 11.punkts.
Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.190 “Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību” 8.punkts.
Likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 4.1panta pirmā daļa, 8.panta sestā daļa.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz saglabāt valsts īpašumā un reģistrēt zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā vienu zemes vienību Daugavpils valstspilsētā un trīs zemes vienības un vienas zemes vienības domājamās daļas Krāslavā, Krāslavas novadā.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17.panta piekto daļu, valstij un vietējām pašvaldībām pēc zemes reformas pabeigšanas piederošo un piekrītošo zemi izvērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai visās novada teritoriālā iedalījuma vienībās. Atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 11.punktam Ministru kabineta rīkojumu par šā likuma 17. panta pirmajā daļā minētajiem zemes gabaliem, kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izvērtēti un Valsts zemes dienesta publicētajā rezerves zemes fondā ieskaitītās un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotās zemes izvērtēšanas sarakstā atzīmēti kā valstij piederoši vai piekrītoši, var izdot arī pēc šā likuma 17. panta piektajā daļā noteiktā termiņa.
Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.190 “Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību” (turpmāk – Noteikumi Nr.190) 3.punktā noteiktajam Valsts zemes dienests sagatavo un publisko savā tīmekļvietnē sarakstu par rezerves zemes fondā ieskaitītajām zemes vienībām un zemes vienībām, kuras nav izmantotas īpašuma tiesību atjaunošanai (turpmāk – saraksts), tai skaitā par kopīpašumā esošajām domājamām daļām, kurām nav noteikta piederība vai piekritība, katrā administratīvajā teritorijā piecu darbdienu laikā pēc:
Noteikumu Nr.190 spēkā stāšanās par visu to vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām vai novada pašvaldības teritoriālajām vienībām, par kurām Ministru kabineta rīkojums par zemes reformas pabeigšanu izdots līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai;
Ministru kabineta rīkojuma izdošanas (pēc noteikumu Nr.190 spēkā stāšanās) par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai visās novada teritoriālā iedalījuma vienībās.
Ministru kabinets ir izdevis Ministru kabineta 2019.gada 4. septembra rīkojumu Nr. 430 “Par zemes reformas pabeigšanu Daugavpils pilsētā” https://likumi.lv/ta/id/309205-par-zemes-reformas-pabeigsanu-daugavpils-pilseta  un Ministru kabineta 2019.gada 24.aprīļa rīkojumu Nr.188 “Par zemes reformas pabeigšanu Krāslavas novada Krāslavas pilsētā”  https://likumi.lv/ta/id/306425-par-zemes-reformas-pabeigsanu-kraslavas-novada-kraslavas-pilseta.
Ministru kabinetam, izdodot rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, tiek apliecināts, ka visi procesi attiecībā uz privātpersonu tiesībām iegūt zemi attiecīgajā administratīvajā teritorijā zemes reformas ietvaros ir pabeigti. Ja zemes reformas ietvaros zeme nebija piešķirta privātpersonām pastāvīgā lietošanā vai arī būves īpašniekam nebija tiesības iegūt zemi īpašumā saskaņā ar zemes reformas likumiem, tad šāda zeme ir ieskaitīta rezerves zemes fondā un piekrīt valstij vai pašvaldībai.
Finanšu ministrija, ievērojot Noteikumu Nr.190 5.punktā noteikto, ir izvērtējusi, kuras sarakstā norādītās zemes vienības, to domājamās daļas piekrīt vai pieder valstij un ir ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un izdarījusi atzīmes sarakstā par Daugavpils valstspilsētā norādītajām zemes vienībām, to domājamām daļām un sarakstā par Krāslavā, Krāslavas novadā, norādītajām zemes vienībām, to domājamām daļām.
Atbilstoši Noteikumu Nr.190 8.1.apakšpunktā noteiktajam Valsts zemes dienests ir saņēmis šo noteikumu 7.1.3. apakšpunktā minēto sarakstu ar ministriju un pašvaldības izdarītajām atzīmēm no pašvaldībām, un savā tīmekļvietnē ir publiskojis izvērtēto gala sarakstu par:
- Daugavpils valstspilsētu: https://www.vzd.gov.lv/lv/2019-gada-4-septembra-rikojums;
- Krāslavu, Krāslavas novadā: https://www.vzd.gov.lv/lv/2020-gada-19-augusta-rikojums.

Ministru kabinetam, izdodot rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, tiek apliecināts, ka visi procesi attiecībā uz privātpersonu tiesībām iegūt zemi attiecīgajā administratīvajā teritorijā zemes reformas ietvaros ir pabeigti. Ja zemes reformas ietvaros zeme nebija piešķirta privātpersonām pastāvīgā lietošanā vai arī būves īpašniekam nebija tiesības iegūt zemi īpašumā saskaņā ar zemes reformas likumiem, tad šāda zeme ir ieskaitīta rezerves zemes fondā un piekrīt valstij vai pašvaldībai.
Finanšu ministrija, ievērojot Noteikumu Nr.190 5.punktā noteikto, ir izvērtējusi, kuras minētajos sarakstos  norādītās zemes vienības, to domājamās daļas piekrīt vai pieder valstij un ir ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un izdarījusi atzīmes sarakstā par Daugavpils valstspilsētā un sarakstā par Krāslavā, Krāslavas novadā norādītajām zemes vienībām.

Par sarakstos norādītajām valstij piekritīgajām zemes vienībām nepastāv strīds ar citām ministrijām un pašvaldību.

          Izpildot Ministru kabineta komitejas 2018.gada 11.jūnija sēdē (prot. Nr.21 2.# 2.p.) doto uzdevumu, Tieslietu ministrija izstrādāja Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumos Nr.190 “Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību””. Ņemot vērā to, ka par projektu tika saņemti iebildumi, Tieslietu ministrija organizēja starpinstitūciju sanāksmi, kurā institūcijas vienojās, ka finanšu, administratīvo un laika resursu taupības nolūkos nav lietderīgi noskaidrot zemes vienību piederību uz 1940.gada 21.jūliju (arhīva izziņa); grozījumi noteikumos nav nepieciešami; turpmāk Ministru kabineta rīkojumu projektu sākotnējās ietekmes novērtējumu ziņojumos (anotācijās) nav nepieciešams norādīt konkrētu likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā” 2.panta attiecīgās daļas apakšpunktu vai 4.1 panta pirmās daļas attiecīgu apakšpunktu. Anotācijā norādāms pamatojums, kāpēc ministrija attiecīgajā sarakstā ir izdarījusi atzīmi par attiecīgās zemes vienības piekritību valstij, vienlaikus kā zemes piekritības valstij tiesisko pamatojumu norādot likuma 2.pantu vai 4.1 panta pirmo daļu.
          Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un to nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā” (turpmāk – rīkojuma projekts), kas paredz rīkojuma projekta pielikumā minētās zemes vienības Krāslavā, Krāslavas novadā un Daugavpils valstspilsētā saglabāt valsts īpašumā un reģistrēt tās zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ņemot vērā to, ka tās piekrīt valstij saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 4.1 panta pirmo daļu.
 
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rīkojuma projektā iekļauto zemes vienību raksturojums:

1. Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 05000134303) 0,0613 ha platībā – Pieneņu ielā 12, Daugavpilī.
Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 1569 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) datiem lietošanas mērķis – individuāla dzīvojamo māju apbūve, kods - 0601; zemes vienības statuss –  rezerves zemes fonds. 
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 05000134303) nav reģistrēti apgrūtinājumi.

Uz zemes vienības atrodas 2 būves (būves kadastra apzīmējumi 05000134303001 un 05000134303002), kuras ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 05005130093) – Pieneņu iela 12, Daugavpilī, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 05005130093) – Pieneņu ielā 12, Daugavpilī, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000741616, divām fiziskām personām, katrai ½ domājamās daļas apmērā.
Pēc Rīkojuma projekta pieņemšanas apbūves īpašniekam būs pienākums maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu, ņemot vērā to, ka apbūves īpašniekam pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības uz zemesgabalu. 
       Ņemot vērā, ka zemes reforma konkrētajā administratīvajā teritorijā ir pabeigta, būves īpašniekiem šobrīd nav tiesību iegūt īpašumā zemes vienību saskaņā ar zemes reformas likumiem, kā arī to, ka nepastāv strīds ar citām ministrijām un pašvaldību par zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 05000134303) 0,0613 ha platībā – Pieneņu ielā 12, Daugavpilī, un nav lietderīgi iegūt arhīva izziņu, lai iegūtu vēsturisko informāciju par nekustamo īpašumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 4.1panta pirmo daļu minētā zemes vienība piekrīt valstij.

2. Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010030047) 4,0000 ha platībā – Rīgas ielā 175, Krāslavā.
          Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 41472 euro. Saskaņā ar NĪVKIS datiem lietošanas mērķis – individuālo dzīvojamo māju apbūve, kods - 0601; zemes vienības statuss –  rezerves zemes fonds. 
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010030047) nav reģistrēti apgrūtinājumi.

 Uz zemes vienības atrodas vienpadsmit būves:
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 60010030047001) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030047) – Rīgas ielā 175 k-1, Krāslavā, Krāslavas novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030047) – Rīgas ielā 175 k-1, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000574683, Garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “LASKA”;
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 60010030047002) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030013) – Rīgas ielā 175 k-2, Krāslavā, Krāslavas novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030013) – Rīgas ielā 175 k-2, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000576187, Garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “LASKA”;
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 60010030047003) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030047) – Rīgas ielā 175 k-3, Krāslavā, Krāslavas novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030012) – Rīgas ielā 175 k-3, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000575709, Garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “LASKA”;
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 60010030047004) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030010) – Rīgas ielā 175 k-4, Krāslavā, Krāslavas novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030010) – Rīgas ielā 175 k-4, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000575702, Garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “LASKA”;
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 60010030047005) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030009) – Rīgas ielā 175 k-5, Krāslavā, Krāslavas novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030009) – Rīgas ielā 175 k-5, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.10000057706, Garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “LASKA”;
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 60010030047006) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030006) – Rīgas ielā 175 k-6, Krāslavā, Krāslavas novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030006) – Rīgas ielā 175 k-6, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000575689, Garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “LASKA”;
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 60010030047007) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030007) – Rīgas ielā 175 k-7, Krāslavā, Krāslavas novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030007) – Rīgas ielā 175 k-7, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000575690, Garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “LASKA”;
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 60010030047008) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030003) – Rīgas ielā 175 k-8, Krāslavā, Krāslavas novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030003) – Rīgas ielā 175 k-8, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000576184, Garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “LASKA”.
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 60010030047009) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030005) – Rīgas ielā 175 k-9, Krāslavā, Krāslavas novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030005) – Rīgas ielā 175 k-9, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000576188, Garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “LASKA”;
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 60010030047010) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030011) – Rīgas ielā 175 k-10, Krāslavā, Krāslavas novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030011) – Rīgas ielā 175 k-10, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000576182, Garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “LASKA”;
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 60010030047011) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030004) – Rīgas ielā 175 k-11, Krāslavā, Krāslavas novadā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.60015030004) – Rīgas ielā 175 k-11, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000576186, Garāžu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “LASKA”.
        Pēc Rīkojuma projekta pieņemšanas apbūves īpašniekam būs pienākums maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu, ņemot vērā to, ka apbūves īpašniekam pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības uz zemesgabalu. 

Ņemot vērā, ka zemes reforma konkrētajā administratīvajā teritorijā ir pabeigta, būvju īpašniekam šobrīd nav tiesību iegūt īpašumā zemes vienību saskaņā ar zemes reformas likumiem, kā arī to, ka nepastāv strīds ar citām ministrijām un pašvaldību par zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010030047) 4,0000 ha platībā – Rīgas ielā 175, Krāslavā, Krāslavas novadā, un nav lietderīgi iegūt arhīva izziņu, lai iegūtu vēsturisko informāciju par nekustamo īpašumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 4.1panta pirmo daļu minētā zemes vienība piekrīt valstij.

3.  Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010020728) 0,0756 ha platībā – Dārza ielā 42B, Krāslavā.
          Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 968 euro. Saskaņā ar NĪVKIS datiem lietošanas mērķis – Individuālo dzīvojamo māju apbūve, kods - 0601; zemes vienības statuss –  rezerves zemes fonds. 
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010020728) nav reģistrēti apgrūtinājumi.

          Uz zemes vienības esošā būve (būves kadastra apzīmējums 60010020728001 ietilpst ēku (būvju) nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 60015021613) Dārza ielā 42B, Krāslavā, Krāslavas, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 60015021613) Dārza ielā 42B, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1106 fiziskai personai.

Pēc Rīkojuma projekta pieņemšanas apbūves īpašniekam būs pienākums maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu, ņemot vērā to, ka apbūves īpašniekam pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības uz zemesgabalu. 

Ņemot vērā, ka zemes reforma konkrētajā administratīvajā teritorijā ir pabeigta, būvju īpašniekam šobrīd nav tiesību iegūt īpašumā zemes vienību saskaņā ar zemes reformas likumiem, kā arī to, ka nepastāv strīds ar citām ministrijām un pašvaldību par zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010020728) 0,0756 ha platībā – Dārza ielā 42B, Krāslavā, Krāslavas novadā, un nav lietderīgi iegūt arhīva izziņu, lai iegūtu vēsturisko informāciju par nekustamo īpašumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 4.1panta pirmo daļu minētā zemes vienība piekrīt valstij.

4. Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010021210) 0,2416 ha platībā – Vienības ielā 95A, Krāslavā.
          Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 2845 euro. Saskaņā ar NĪVKIS datiem lietošanas mērķis – Individuālo dzīvojamo māju apbūve, kods - 0601; zemes vienības statuss –  rezerves zemes fonds. 
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010021210) nav reģistrēti apgrūtinājumi.

          Uz zemes vienības esošās piecas būves (būvju kadastra apzīmējumi 6001001210001; 6001001210002; 6001001210003; 60010021210004 un 6001001210005)  ietilpst ēku (būvju) nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 60015021210) Vienības ielā 95A, Krāslavā, Krāslavas, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 60015021210) Vienības ielā 95A, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000481496 fiziskai personai. Atbilstoši NĪVKIS minētā persona ir mirusi. Pēc rīkojuma pieņemšanas un zemes vienības reģistrēšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda,  Finanšu ministrija (VNĪ) lūgs mirušās personas mantiniekiem veikt nepieciešamās darbības būvju īpašuma tiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā.

Pēc Rīkojuma projekta pieņemšanas apbūves lietotājam būs pienākums maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu, ņemot vērā to, ka apbūves īpašniekam pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības uz zemesgabalu. 

Ņemot vērā, ka zemes reforma konkrētajā administratīvajā teritorijā ir pabeigta, būvju īpašniekam šobrīd nav tiesību iegūt īpašumā zemes vienību saskaņā ar zemes reformas likumiem, kā arī to, ka nepastāv strīds ar citām ministrijām un pašvaldību par zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010021210) 0,2416 ha platībā – Dārza ielā 42B, Krāslavā, Krāslavas novadā, un nav lietderīgi iegūt arhīva izziņu, lai iegūtu vēsturisko informāciju par nekustamo īpašumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 4.1panta pirmo daļu minētā zemes vienība piekrīt valstij.

5. 14/40 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010010184) 0,1025 ha platībā – Lāčplēša ielā 7, Krāslavā.
          Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 4437 euro. Saskaņā ar NĪVKIS datiem lietošanas mērķis – individuālo dzīvojamo māju apbūve, kods - 0601; zemes vienības statuss –  rezerves zemes fonds.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010010184) nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Atbilstoši ierakstam Latgales rajona tiesas Krāslavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 719, īpašuma tiesības uz divām būvēm – vienas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību158,60 m2 un vienas saimniecības ēku un 26/40 domājamām daļām no zemesgabala (kadastra Nr. 60010010184) -   Lāčplēša ielā 7, Krāslavā, Krāslavas novadā, nostiprinātas fiziskai personai.

          Saskaņā ar NĪVKIS uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010010184)  vēl atrodas divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 60010010184004 un 60010010184005).
Uz zemes vienības esošai būvei (būves kadastra apzīmējums 60010010184004) – šķūnim, īpašuma tiesības nav noskaidrotas, savukārt būves (būves kadastra apzīmējumi 60010010184005) – garāžas kā tiesiskais valdītājs norādīts tā pati fiziskā persona, kas ir īpašnieks 26/40 domājamām daļām  no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010010184) un divām būvēm  (būvju kadastra apzīmējumi 60010010184001; 60010010184002). Ņemot vērā, ka atbilstoši NĪVKIS visām būvēm  kadastrālā uzmērīšana veikta vienā datumā, būvju ( būvju kadastra apzīmējumi 60010010184002; 60010010184004 un 60010010184005) ir norādīts viens ekspluatācijas uzsākšanas gads, ka nav zināmas citas personas, kurām būtu tiesības uz zemesgrāmatā nereģistrētajām būvēm, kā arī to, ka būves – garāžas  (būves kadastra apzīmējumi 60010010184005) tiesiskais valdītājs un būvju (būvju kadastra apzīmējumi 60010010184001 un 60010010184002) ir viena un tā pati fiziskā persona, VNĪ pēc rīkojuma pieņemšanas un zemes vienības 14/40 domājamo daļu no zemes vienības reģistrēšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda vērsīsies pie kopīpašnieka ar lūgumu, sakārtot būvju īpašuma tiesību jautājumu.
Ņemot vērā, ka zemes reforma konkrētajā administratīvajā teritorijā ir pabeigta, kā arī to, ka nepastāv strīds ar citām ministrijām un pašvaldību par zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 60010010184) 14/40 domājamām daļām – Lāčplēša ielā 7, Krāslavā, Krāslavas novadā, un nav lietderīgi iegūt arhīva izziņu, lai iegūtu vēsturisko informāciju par nekustamo īpašumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 4.1panta pirmo daļu 14/40 domājamās daļas no minētās zemes vienības piekrīt valstij.

 
Risinājuma apraksts
VNĪ attiecībā uz apbūvētām zemes vienībām pilda Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā tai deleģēto uzdevumu – organizē valsts mantas atsavināšanas procesu un atsavina apbūvēto valsts zemi personām, kurām saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturto daļu ir tiesības ierosināt to atsavināšanu. Uz rīkojuma projektā iekļautajām valstij piekritīgajām zemes vienībām un to domājamajām daļām atrodas privātpersonām piederošas ēkas, līdz ar to ar valstij ar būvju īpašniekiem pastāvēs likumiskās zemes lietošanas tiesības, Pēc rīkojuma projekta pieņemšanas un zemes vienību un zemes vienības domājamo daļu ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, VNĪ uzsāks minēto zemes vienību atsavināšanas procesu tiem būvju īpašniekiem, kuri iesniegs atsavināšanas ierosinājumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā, pieņemot lēmumu par attiecīgās zemes vienības pārdošanu, tādējādi izbeidzot dalītā īpašuma tiesiskās attiecības.
Rīkojuma projektā iekļautās zemes vienību platības norādītas atbilstoši NĪVKIS norādītajai informācijai. Veicot zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu, zemes vienību platības var tikt precizētas.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt rīkojuma projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses.
          Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai apliecinātu, ka rīkojuma projektā iekļautās zemes vienības saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” normām ir piederošas vai piekrītošas valstij Finanšu ministrijas personā, pēc rīkojuma pieņemšanas Ministru kabinetā pieprasītu zemes likumiskās lietošanas maksu no apbūves īpašniekiem   un tiesiskajiem valdītājiem un izpildītu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot  Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu pirmpirkuma tiesības.
          Būvju īpašuma īpašnieka personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams Rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Projektā risinātie jautājumi skar tiesību subjektus – fiziskas  personas, kuru īpašumā vai kopīpašumā esošās ēkas atrodas uz rīkojuma projektā minētajām zemes vienībām un kas var izmantot savas normatīvos aktos noteiktās tiesības un realizēt pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošām domājamām daļām no zemes vienībām.
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Projektā risinātie jautājumi skar tiesību subjektus –  juridiskas personas, kuru īpašumā vai kopīpašumā esošās ēkas atrodas vai veido kopīpašumu uz rīkojuma projektā minētajām zemes vienībām (to domājamām daļām) un kas var izmantot savas normatīvos aktos noteiktās tiesības un realizēt pirmpirkuma tiesības uz valsts domājamām daļām no zemes vienībām.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta.
Saskaņā ar VNĪ un Finanšu ministrijas 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ apņēmusies nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, tajā skaitā segt izdevumus, lai nodrošinātu valstij piekrītošo nekustamo īpašumu īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt rīkojuma projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses.
          Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai apliecinātu, ka rīkojuma projektā iekļautās zemes vienības saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” normām ir piederošas vai piekrītošas valstij Finanšu ministrijas personā, pēc rīkojuma pieņemšanas Ministru kabinetā pieprasītu apbūvētas zemes nomas maksu no apbūves īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem un izpildītu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot  Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu pirmpirkuma tiesības.
          Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi