Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 203 7. punkts paredz, ka traktortehnikas un tās piekabju tehnisko apskati veic pēc Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras noteiktā grafika inspektoru norādītajā kontroles vietā. Savukārt šo noteikumu 8. punkts paredz, ka pēc abpusējas vienošanās tehnisko apskati var veikt individuāli klienta norādītajā vietā.
Vienlaikus Noteikumu Nr. 203 8. punktā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tehniskā apskate tiek veikta individuāli klienta norādītajā vietā, klients maksā transporta nodrošinājuma maksu normatīvajā aktā par aģentūras publisko maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā.
Tomēr arī gadījumos, kad tehniskā apskate tiek veikta pēc aģentūras noteiktā grafika inspektoru norādītajā kontroles vietā (7. punkts), klientam tikt piemērota transporta nodrošinājuma maksa. Tādējādi esošais regulējums rada interpretācijas iespējas attiecībā uz transporta nodrošinājuma maksas piemērošanas kārtību.
Turklāt transporta nodrošinājuma maksa jau ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 17. aprīļa noteikumos Nr. 225 “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis”, kuros paredzētas atsevišķas likmes gan izbraukumam uz klienta norādīto adresi, gan izbraukumam uz noteikto tehniskās apskates vietu.

Lai novērstu normu dublēšanos un interpretācijas iespējas attiecībā uz transporta nodrošinājuma maksas piemērošanu, noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu Nr. 203 8. punktā ietverto atsauci uz transporta nodrošinājuma maksas piemērošanu.

Noteikumu Nr. 203 19. punkts un 21.6. apakšpunkts paredz, ka tehniskā apskate netiek uzsākta, ja pirms tās nav veikta samaksa par pakalpojumu.
Spēkā esošais regulējums faktiski nosaka priekšapmaksas principu, nepieļaujot iespēju tehnisko apskati veikt uz rēķina pamata ar pēcapmaksu (pārskaitījumu pēc pakalpojuma saņemšanas).
Praksē rēķina apmaksa ar pēcapmaksu ir viens no izplatītākajiem maksājuma veidiem traktortehnikas un tās piekabju īpašniekiem vai turētājiem, īpaši juridiskām personām, kurām norēķini tiek veikti centralizēti grāmatvedības sistēmās. Šāds maksājuma veids tiek piemērots arī citu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) sniegto maksas pakalpojumu gadījumā.
Esošā kārtība rada administratīvu un organizatorisku slogu, kā arī ierobežo elastīgu un klientam ērtu norēķinu kārtību, kas nav tieši saistīta ar satiksmes drošības vai tehniskā stāvokļa kontroles mērķiem.

Noteikumu Nr. 203 19. punkts paredz, ka pirms tehniskās apskates traktortehnikas vai tās piekabes uzrādītājs inspektoram uzrāda reģistrācijas apliecību un personu apliecinošu dokumentu. Vienlaikus šo noteikumu 12.5. apakšpunkts nosaka, ka tehniskā apskate ietver arī traktortehnikas vadītāja apliecības kontroli. Esošā 19. punkta redakcija neparedz iespēju personu apliecinoša dokumenta vietā uzrādīt vadītāja apliecību. Tas rada normatīvu nesaskaņotību ar Ceļu satiksmes likuma 25. panta pirmās daļas 1. punktu, kas paredz, ka Latvijā izdotās vadītāja apliecības vietā var iesniegt personu apliecinošu dokument. 

Lai neradītu nevajadzīgus birokrātiskus šķēršļus traktortehnikas un tās piekabju īpašniekiem vai turētājiem, noteikumu projekts paredz svītrot no Noteikumiem Nr. 203 normu, kas nosaka konkrētu maksāšanas kārtību kā priekšnoteikumu tehniskās apskates uzsākšanai.
Samaksas kārtība par tehnisko apskati tiks noteikta atbilstoši vispārējai maksas pakalpojumu norēķinu kārtībai, neparedzot konkrētu maksāšanas veidu vai obligātu priekšapmaksas principu. Tas ļaus piemērot dažādus maksājuma veidus (tai skaitā apmaksu uz rēķina pamata), nodrošinot elastīgāku un klientam draudzīgāku pakalpojuma sniegšanu. Grozījumi neietekmē tehniskās apskates saturu, prasības vai satiksmes drošības nodrošināšanu, bet attiecas tikai uz norēķinu kārtības elastību.

Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu Nr. 203 19. punktu, nosakot, ka traktortehnikas vai tās piekabes uzrādītājs personu apliecinoša dokumenta vietā var uzrādīt Latvijā izdotu transportlīdzekļa vadītāja apliecību.
Tādējādi tiek nodrošināta atbilstība Ceļu satiksmes likuma regulējumam, vienlaikus vienkāršojot tehniskās apskates procesu.

Noteikumu Nr. 203 20. punkts pašreizējā redakcijā paredz, ka pēc nepieciešamo dokumentu uzrādīšanas tiek uzsākta traktortehnikas vai tās piekabes tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontrole.
Vienlaikus šo noteikumu 21. punkts nosaka gadījumus, kad tehniskā apskate netiek uzsākta (piemēram, ja nav derīgas OCTA, neatbilstoša vadītāja kategorija u.c.).
Esošā 20. punkta redakcija rada normatīvu nesaskaņotību, jo no tās izriet, ka tehniskā kontrole tiek uzsākta automātiski pēc dokumentu uzrādīšanas, neparedzot secīgu izvērtējumu par 21. punktā noteikto priekšnosacījumu izpildi.
Faktiski tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli drīkst uzsākt tikai tad, ja nepastāv neviens no 21. punktā noteiktajiem atteikuma pamatiem.

Lai nodrošinātu normu loģisku secību un nepārprotamu piemērošanu praksē, noteikumu projekts paredz precizēt regulējumu, nosakot skaidru secību starp Noteikumu Nr. 203 20. un 21. punktu. Grozījumi paredz nostiprināt, ka pēc dokumentu uzrādīšanas inspektors vispirms pārliecinās par 21. punktā noteikto prasību izpildi un tikai tad, ja nepastāv atteikuma pamati, tiek uzsākta tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontrole.

Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 203 traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati veic pēc VTUA noteiktā grafika norādītajās kontroles vietās, individuāli klienta norādītajā vietā vai VTUA klientu apkalpošanas vietās, kurās tas ir iespējams.
Tomēr praksē rodas situācijas, kad traktortehnikai vai tās piekabei ir beidzies termiņš atļaujai piedalīties ceļu satiksmē. Šādos gadījumos transportlīdzeklis nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē, un spēkā esošie Noteikumi Nr. 203 neparedz tiesisku mehānismu, kā šāda traktortehnika vai piekabe ar savu enerģiju varētu nokļūt līdz tehniskās apskates vietai, nepārkāpjot ceļu satiksmes regulējumu.
Tādējādi veidojas situācija, kurā transportlīdzeklim nepieciešama tehniskā apskate, lai atjaunotu atļauju piedalīties ceļu satiksmē, bet vienlaikus tas nedrīkst pārvietoties pa ceļiem, lai nokļūtu līdz apskates vietai. Esošais regulējums neparedz tiesisku kārtību šādu transportlīdzekļu pārvietošanai līdz tuvākajai tehniskās apskates vietai.

Lai nodrošinātu tiesisku un praktiski piemērojamu risinājumu, noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 203 ar jaunu nodaļu (V.¹ nodaļu), nosakot vienas dienas atļaujas izsniegšanas kārtību.
Vienas dienas atļauja dotu tiesības ar traktortehniku vai tās piekabi, kurai beidzies atļaujas piedalīties ceļu satiksmē termiņš, vienreizēji pārvietoties no tās atrašanās vietas vai remonta vietas līdz tehniskās apskates kontroles vietai.

Lauksaimniecības mašīntraktoram tiks veiktā traktortehnikas tehniskās apskates un kontroles un būs jāatbilst tā pašām tehniskajām prasībām kā jebkurai traktortehnikai un papildus Ceļu satiksmes likuma 1. panta 21.¹ punktā noteiktajām tehniskajām prasībām, kas būtu jākontrolē valsts tehniskās apskates laikā, tostarp:
1) lauksaimniecības mašīntraktora tehniski iespējamais maksimālais ātrums nedrīkst pārsniegt 60 km/h, ja transportlīdzekļa konstrukcija ļauj pārsniegt šo ātrumu, tas ir jāaprīko ar ātruma ierobežotājierīci;
2) lauksaimniecības mašīntraktoram jābūt aprīkotam ar riepām, kas paredzētas lietošanai lauksaimniecībā.
Pašreizējā redakcijā MK noteikumi Nr. 203 šādas prasības un to pārbaudes kārtību neparedz, līdz ar to VTUA tehniskās apskates un kontroles laikā nevar atbilstoši  pārliecināties par Ceļu satiksmes likuma 1. panta 21.¹ punkt termina definīcijā iekļautajām tehniskajām prasībām.
Tas rada risku, ka lauksaimniecības mašīntraktoru var ekspluatēt bez pienācīgas ātruma ierobežošanas vai ar neatbilstošām riepām, kas var palielināt satiksmes negadījumu risku un apdraudēt ceļu satiksmes drošību.

Lauksaimniecības mašīntraktori būs aprīkoti ar divām valsts reģistrācijas numura zīmēm(turpmāk – numura zīme) spēkā esošā kārtība paredz, ka traktortehnikai tiek izsniegta numura zīme, kas tiek piestiprināta transportlīdzekļa aizmugurē. 

Ņemot vērā to, ka lauksaimniecības mašīntrkators tiek klasificēts kā traktortehnika uz to attiecās noteikumi Nr.203 un tai ir jāatbilst traktortehnikas noteiktajam tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam. Lai nodrošinātu lauksaimniecības mašīntraktoru tehnisko kontroli, noteikumu projekts pairdz papildināt noteikumus Nr. 203 ar jaunām prasībām lauksaimniecības mašīntraktoru tehniskajam stāvoklim attiecībā uz ātruma ierobežotājierīču un riepu kontroli. Šie grozījumi nodrošinās, ka VTUA varēs pārbaudīt lauksaimniecības mašīntraktoru atbilstību Ceļu satiksmes likuma prasībām, tādējādi uzlabojot tehniskās kontroles efektivitāti, samazinot satiksmes riskus un veicinot vienotu uzraudzības praksi visā valstī.

Noteikumu projekts paredz, ka, tehniskās apskates laikā lauksaimniecības mašīntraktoram ir jābūt aprīkotam ar divām numura zīmēm, kuras piestiprinātas transportlīdzekļa priekšpusē un aizmugurē.

Praksē konstatēts, ka traktortehnikai un tās piekabēm tiek uzstādīti lukturi un atstarotāji, kuri nav atbilstoši marķēti, jo tirgū ir pieejamas arī neatbilstošas gaismas ierīces.
Esošā Noteikumu Nr. 203 1. pielikuma II sadaļa (Gaismas ierīces) neaptver visus traktortehnikai un tās piekabēm paredzētos lukturu un atstarotāju veidus un nenosaka pilnīgu marķējuma prasību kopumu. Tā rezultātā tehnisko apskašu laikā ne vienmēr iespējams objektīvi novērtēt lukturu un atstarotāju atbilstību, traktortehnika var tikt aprīkota ar neatbilstošām gaismas ierīcēm, kā arī vienlaikus nav skaidras robežas attiecībā uz vēsturisku tehniku, kas ražota laikā, kad transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanas un marķējuma prasības vēl netika piemērotas.
Ja marķējuma prasības tiktu attiecinātas uz visu traktortehniku bez izņēmuma, pastāvētu risks, ka transportlīdzekļi, kuri sākotnēji laisti tirgū bez šādām prasībām un kuriem ražotājs uzstādījis oriģinālās gaismas ierīces, nevarētu iziet tehnisko apskati. Tas radītu nesamērīgu administratīvo slogu un papildu izmaksas īpašniekiem.

Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu Nr. 203 1. pielikuma II sadaļu, nosakot pilnīgu galveno lukturu un atstarotāju marķējuma prasību kopumu, to vērtēšanas kritērijus tehniskās apskates laikā. Precizētās prasības aptvers Eiropas Savienības tirgū pieejamās un sertificētās gaismas ierīces, nodrošinot vienotu pieeju traktortehnikas un tās piekabju aprīkošanai ar atbilstošiem lukturiem un atstarotājiem. Vienlaikus noteikumu projekts paredz novērst praksē konstatētās nepilnības lukturu izvietojuma regulējumā, skaidrot prasību piemērošanu, lai neapgrūtinātu tehniskās apskates veikšanu.
Lai nodrošinātu samērīgu pieeju, tiek noteikts robežslieksnis, 2007. gada 1. janvāris, kad  marķējuma prasības attiecas uz traktortehniku un tās piekabēm, kas laistas tirgū saskaņā ar transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanas regulējumu. Savukārt traktortehnikai vai tās piekabēm, kas ražotas pirms 2007. gada 1. janvāra, lukturi un atstarotāji var nebūt attiecīgi marķēti, ja tie ir ražotāja oriģināli uzstādīti.
Vienlaikus tiek nostiprināts princips, ka oriģināli uzstādītās gaismas ierīces drīkst aizstāt tikai ar atbilstoši marķētām, tās nedrīkst aizstāt ar neatbilstošām gaismas ierīcēm.
Papildus tiek veikti precizējoši grozījumi noteikumu Nr. 203 pielikumos, neparedzot stingrākas prasības, attiecībā uz stiklojumu, stāvbremzēm, kāpurķēdēm trokšņa līmeni un atgāzēm. 

Gumijas kāpurķēde pēc būtības pilda līdzvērtīgu funkciju kā riepa – nodrošina transportlīdzekļa saķeri ar ceļa segumu un kustību. Ceļu satiksmē ir atļauts piedalīties ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar gumijas kāpurķēdēm, taču to gaitas iekārta atšķiras no tradicionālās riteņu konstrukcijas. Spēkā esošajā Ministru kabineta noteikumu Nr. 203 redakcijā tehniskās prasības ir noteiktas tikai riepām, bet nav paredzēti vērtēšanas kritēriji gumijas kāpurķēdēm un to piedziņas mehānismiem. Līdz ar to šobrīd nav tiesiska pamata šo elementu tehniskajai novērtēšanai.

Noteikumos Nr. 203 iekļaut prasības un tehniskās vērtēšanas kritērijus gumijas kāpurķēdēm un to piedziņas mehānismiem, nosakot minimālās drošības un tehniskās prasības, pieļaujamo nodiluma pakāpi un bojājumu kritērijus, prasības stiprinājumiem un piedziņas elementu tehniskajam stāvoklim, kārtību, kādā tiek veikta to pārbaude tehniskās apskates laikā.
Tas nodrošinātu vienotu regulējumu, satiksmes drošības prasību ievērošanu un tiesisko skaidrību kontrolējošajām institūcijām.

Noteikumu Nr. 203 VIII nodaļa paredz, ka traktortehnikas radītais trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 89 dB, kā arī nosaka, ka trokšņa mērījumus veic gadījumos, ja ir aizdomas par paaugstinātu trokšņa līmeni. Tomēr spēkā esošais regulējums neparedz kurā vietā traktortehnikai tiek veikta trokšņa līmeņa mērīšana, kā rīkoties gadījumā, ja konstatētais trokšņa līmenis pārsniedz noteikto robežvērtību.
Tāpat prasība veikt mērījumus tikai tad, ja rodas aizdomas par paaugstinātu trokšņa līmeni, ir subjektīva un interpretējama, kas praksē var radīt atšķirīgu normu piemērošanu tehniskās apskates laikā. Vienlaikus nav skaidri noteikta rīcība situācijās, kad trokšņa līmenis pārsniedz noteikto normu, lai nodrošinātu traktortehnikas vadītāja drošību un veselības aizsardzību.

Noteikumu projekts paredz precizēt regulējumu attiecībā uz traktortehnikas radītā trokšņa līmeņa kontroli.
Tiek precizēts VIII nodaļas nosaukums, papildinot to ar atsauci uz trokšņa līmeņa mērīšanu.
Noteikumu projekts paredz noteikt, ka trokšņa līmeni mēra traktortehnikas kabīnē starp stūri un vadītāja sēdekli – vietā, kur atrodas traktortehnikas vadītājs un kas uzskatāma par darba vietu. Šajā vietā radītais troksnis var radīt risku nodarbinātā drošībai vai veselībai.
Ja konstatētais trokšņa līmenis pārsniedz 89 dB, traktortehnikas kabīnē jābūt pieejamiem individuālajiem dzirdes aizsardzības līdzekļiem, kuru lietošana darba laikā ir obligāta.
Tādējādi, lai samazinātu trokšņa radīto risku traktortehnikas vadītāja drošībai un veselībai, tiek paredzēta individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana, kuriem jāatrodas traktortehnikā.