22-TA-2025: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Integrētā jūrlietu politika"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Integrētā jūrlietu politika"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto un septīto daļu, kā arī saskaņā ar
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (turpmāk – regula 2021/1139);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060);
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (turpmāk – direktīva 2008/56/EK).
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (turpmāk – regula 2021/1139);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060);
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (turpmāk – direktīva 2008/56/EK).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
2021. gada 1. janvārī Latvijas Republikā sākās jaunais 2021.–2027. gada Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (turpmāk – EJZAF) plānošanas periods, ko nosaka regulas 2021/1139 un 2021/1060. Noteikumu projekta mērķis ir paredzēt kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākumā "Integrētā jūrlietu politika".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2021. gada 1. janvārī sākās jaunais 2021.–2027. gada EJZAF plānošanas periods, ko regulē regulas 2021/1060 un 2021/1139. To uzsākot, nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus. Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākumā "Integrētā jūrlietu politika" (turpmāk – pasākums) saskaņā ar regulu 2021/1139.
Atbalsta regulas nosaka vispārējos principus, kuri ietverami Rīcības programmās, un tās savukārt tiek apstiprinātas Eiropas Komisijā. Vienkāršošanas princips, kas ieviests ar 2021. gadu, dalībvalstīm dod rīcības brīvību tiktāl, cik tas regulās nav noteikts kā aizliegums vai ierobežojums.
Eiropas Savienības atbalsta pasākumu ieviešanas kārtība, institūcijas, kas pieņem lēmumus un kritēriji ir noteikti normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Viena no pamatsastāvdaļām ir Uzraudzības komiteja, kas izveidota, lai pieņemtu ar atbalstiem saistītus lēmumus. Uzraudzības komitejas pieņemtie lēmumi, kā arī apstiprinātie projektu atlases kritēriji atbalsta pasākumiem aplūkojami šeit: https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/08102021_Protokols_9_3_20e_2_UK_2021.pdf.
Regulas 2021/1139 12. pants attiecas uz dalītā pārvaldībā īstenotu EJZAF atbalsta attiecināmību. Dalītā pārvaldība nozīmē, ka par konkrētas programmas īstenošanu atbild gan Eiropas Komisija, gan dalībvalstu iestādes, kā ministrijas un publiskā sektora iestādes. Tāpēc ir sagatavota un Eiropas Komisijā iesniegta apstiprināšanai Zivsaimniecības rīcības programma 2012.–2027. gadam, kura atbilst visiem pārējiem saistošiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un politikas dokumentiem.
Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija sēdes protokollēmumā 2021-MK.PROT-51#83 "Informatīvais ziņojums "Par Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam" noteikts pienākumu izstrādāt tiesību akta projektus. Zemkopības ministrija ir neformāli saskaņojusi un formāli iesniegusi Zivsaimniecības rīcības programmu Eiropas Komisijai apstiprināšanai pēc Partnerības līguma iesniegšanas, par kura virzību atbildīga ir Finanšu ministrija.
Noteikumu projektā noteikti atbalsta pretendenti, atbalsta saņemšanas nosacījumi, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti, kā arī atbalsta apmērs. Viena no attiecināmo izmaksu pozīcijām, kas ietverta noteikumu projektā, ir izmaksas, kas saistītas ar dalību reģionāla un starptautiska mēroga darba grupu sanāksmēs, sadarbības konferencēs un semināros. Lai ievērotu normatīvajos aktos par jūras vides aizsardzību un pārvaldību noteikto reģionālās sadarbības un koordinācijas principu, Latvijai ir jāsadarbojas ar citām valstīm Baltijas jūras reģionā. Reģionālā sadarbība notiek Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā (HELCOM) un citās reģionālajās sadarbības institūcijās, lai veicinātu saskaņotu un koordinētu jūras stratēģijas izstrādāšanu un īstenošanu visā Baltijas jūras reģionā, saskaņotu jūras vides stāvokļa novērtēšanas metodes, kā arī risinātu citus kopīgus uzdevumus un īstenotu saskaņotas darbības attiecībā uz laba jūras vides stāvokļa panākšanu un saglabāšanu Baltijas jūrā. Sadarbība, ja nepieciešams, notiek ārpus starptautiskajām organizācijām un reģionālajām sadarbības institūcijām, īpaši ar tām valstīm, ar kurām Latvijai ir jūras robeža, kā arī ar valstīm ārpus Baltijas jūras reģiona, jo īpaši, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un paraugpraksi laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai, kā arī nodrošinātu koordināciju starp dažādiem Eiropas jūru reģioniem un novērstu pārrobežu piesārņojumu.
Pasākumā uz atbalstu varēs pretendēt valsts pārvaldes iestāde, kas atbilstoši jūras vides aizsardzību un pārvaldību regulējošajiem normatīvajiem aktiem izstrādā pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai. Atbalsta pretendents ir noteikts atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 12. pantā paredzētajam uzdevumam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt pasākumu programmu. Projektā paredzēto darbību īstenošanai atbalsta pretendents uz līgumsaistību pamata var piesaistīt citas juridiskās personas.
Publiskā atbalsta intensitāte pasākumā ir 100 %. Savukārt publisko atbalstu veido EJZAF līdzfinansējums 70 % apmērā un Latvijas valsts līdzfinansējums 30 % apmērā. Regulas 2021/1139 25. panta 2. punkta "c" apakšpunktā noteikts, ka Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (turpmāk – EJZAF) atbalsts var attiekties uz darbībām, ar kurām jūras vidē sasniedz un saglabā labu vides stāvokli, kā noteikts direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā, tāpēc šajā pasākumā ir piemērojama 100 % publiskā atbalsta intensitāte.
Noteikumu projekts paredz, ka iepirkuma procedūru apliecinoši dokumenti iesniedzami, ievērojot Ministru kabineta 2022.gada 14.jūnija noteikumos Nr.446 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021. - 2027.gada plānošanas periodā", proti - 9.punktā noteikto termiņu.
Atbalsta regulas nosaka vispārējos principus, kuri ietverami Rīcības programmās, un tās savukārt tiek apstiprinātas Eiropas Komisijā. Vienkāršošanas princips, kas ieviests ar 2021. gadu, dalībvalstīm dod rīcības brīvību tiktāl, cik tas regulās nav noteikts kā aizliegums vai ierobežojums.
Eiropas Savienības atbalsta pasākumu ieviešanas kārtība, institūcijas, kas pieņem lēmumus un kritēriji ir noteikti normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Viena no pamatsastāvdaļām ir Uzraudzības komiteja, kas izveidota, lai pieņemtu ar atbalstiem saistītus lēmumus. Uzraudzības komitejas pieņemtie lēmumi, kā arī apstiprinātie projektu atlases kritēriji atbalsta pasākumiem aplūkojami šeit: https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/08102021_Protokols_9_3_20e_2_UK_2021.pdf.
Regulas 2021/1139 12. pants attiecas uz dalītā pārvaldībā īstenotu EJZAF atbalsta attiecināmību. Dalītā pārvaldība nozīmē, ka par konkrētas programmas īstenošanu atbild gan Eiropas Komisija, gan dalībvalstu iestādes, kā ministrijas un publiskā sektora iestādes. Tāpēc ir sagatavota un Eiropas Komisijā iesniegta apstiprināšanai Zivsaimniecības rīcības programma 2012.–2027. gadam, kura atbilst visiem pārējiem saistošiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un politikas dokumentiem.
Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija sēdes protokollēmumā 2021-MK.PROT-51#83 "Informatīvais ziņojums "Par Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam" noteikts pienākumu izstrādāt tiesību akta projektus. Zemkopības ministrija ir neformāli saskaņojusi un formāli iesniegusi Zivsaimniecības rīcības programmu Eiropas Komisijai apstiprināšanai pēc Partnerības līguma iesniegšanas, par kura virzību atbildīga ir Finanšu ministrija.
Noteikumu projektā noteikti atbalsta pretendenti, atbalsta saņemšanas nosacījumi, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti, kā arī atbalsta apmērs. Viena no attiecināmo izmaksu pozīcijām, kas ietverta noteikumu projektā, ir izmaksas, kas saistītas ar dalību reģionāla un starptautiska mēroga darba grupu sanāksmēs, sadarbības konferencēs un semināros. Lai ievērotu normatīvajos aktos par jūras vides aizsardzību un pārvaldību noteikto reģionālās sadarbības un koordinācijas principu, Latvijai ir jāsadarbojas ar citām valstīm Baltijas jūras reģionā. Reģionālā sadarbība notiek Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā (HELCOM) un citās reģionālajās sadarbības institūcijās, lai veicinātu saskaņotu un koordinētu jūras stratēģijas izstrādāšanu un īstenošanu visā Baltijas jūras reģionā, saskaņotu jūras vides stāvokļa novērtēšanas metodes, kā arī risinātu citus kopīgus uzdevumus un īstenotu saskaņotas darbības attiecībā uz laba jūras vides stāvokļa panākšanu un saglabāšanu Baltijas jūrā. Sadarbība, ja nepieciešams, notiek ārpus starptautiskajām organizācijām un reģionālajām sadarbības institūcijām, īpaši ar tām valstīm, ar kurām Latvijai ir jūras robeža, kā arī ar valstīm ārpus Baltijas jūras reģiona, jo īpaši, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un paraugpraksi laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai, kā arī nodrošinātu koordināciju starp dažādiem Eiropas jūru reģioniem un novērstu pārrobežu piesārņojumu.
Pasākumā uz atbalstu varēs pretendēt valsts pārvaldes iestāde, kas atbilstoši jūras vides aizsardzību un pārvaldību regulējošajiem normatīvajiem aktiem izstrādā pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai. Atbalsta pretendents ir noteikts atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 12. pantā paredzētajam uzdevumam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt pasākumu programmu. Projektā paredzēto darbību īstenošanai atbalsta pretendents uz līgumsaistību pamata var piesaistīt citas juridiskās personas.
Publiskā atbalsta intensitāte pasākumā ir 100 %. Savukārt publisko atbalstu veido EJZAF līdzfinansējums 70 % apmērā un Latvijas valsts līdzfinansējums 30 % apmērā. Regulas 2021/1139 25. panta 2. punkta "c" apakšpunktā noteikts, ka Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (turpmāk – EJZAF) atbalsts var attiekties uz darbībām, ar kurām jūras vidē sasniedz un saglabā labu vides stāvokli, kā noteikts direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā, tāpēc šajā pasākumā ir piemērojama 100 % publiskā atbalsta intensitāte.
Noteikumu projekts paredz, ka iepirkuma procedūru apliecinoši dokumenti iesniedzami, ievērojot Ministru kabineta 2022.gada 14.jūnija noteikumos Nr.446 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021. - 2027.gada plānošanas periodā", proti - 9.punktā noteikto termiņu.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- juridiskas personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attieksies uz atbalsta pretendentu – valsts pārvaldes iestādi, kas atbilstoši jūras vides aizsardzību un pārvaldību regulējošajiem normatīvajiem aktiem izstrādā pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
99,50
juridiskas personas
palielinās
Vērtības nozīme:
9,95
finanšu līdzekļu apmērs, kas nepieciešams, lai nodrošinātu projektā paredzētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi (stundas samaksas likme, ieskaitot virsstundas vai stundas limitu ārējo pakalpojumu sniedzējiem, ja tādi ir);
10,00
laika patēriņš, kas nepieciešams, lai sagatavotu saskaņā ar projektu sniedzamo informāciju
1
to subjektu skaits, uz kuriem attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības
1
reižu skaits gada laikā, kad paredzēta informācijas sniegšana
99,50
Atbalsta pasākuma mērķgrupa ir valsts pārvaldes iestāde, kas atbilstoši jūras vides aizsardzību un pārvaldību regulējošajiem normatīvajiem aktiem izstrādā pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai. Tādējādi atbalsta pasākuma mērķgrupa ir viens atbalsta pretendents. Mērķgrupas administratīvās izmaksas veido projekta iesnieguma un nepieciešamo pavaddokumentu sagatavošana. Projekta iesnieguma un nepieciešamo pavaddokumentu sagatavošanai un informācijas apkopošanai vidēji nepieciešams laiks vienam darbiniekam nepārsniedz 10 stundu. Vienas stundas darbaspēka izmaksas zivsaimniecībā ir 9,95 euro (avots – Centrālās statistikas pārvaldes dati).
Mērķgrupa gada laikā vienu reizi iesniedz projekta iesniegumu.
C = (f x l) x (n x b) = (9,95 x 10) x (1 x 1) = 99,50 euro, kur
C – informācijas sniegšanas pienākuma radītās jeb administratīvās izmaksas;
f – finanšu līdzekļi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu projektā paredzētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi (stundas samaksas likme, ieskaitot virsstundas vai stundas limitu ārējo pakalpojumu sniedzējiem, ja tādi ir);
l – laika patēriņš, kas nepieciešams, lai sagatavotu informāciju, kuras sniegšanu paredz projekts;
n – to subjektu skaits, uz kuriem attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības;
b – reizes, cik bieži gada laikā projekts paredz informācijas sniegšanu.
Lauku atbalsta dienesta administratīvās izmaksas veidojas par sludinājuma teksta sagatavošanu saistībā ar projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas uzsākšanu un tā iesniegšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", projektu iesniegumu un pavaddokumentu pieņemšanu, tajos iekļautās informācijas izvērtēšanu, apstrādi un uzglabāšanu. Aptuvenās izmaksas par viena projekta iesnieguma pieņemšanu un apstrādi:
C = (f x l) x (n x b) = (9,95 x 2) x (1 x 1) = 19,9 euro. Informācijas uzglabāšana neradīs papildu administratīvo slogu. Kopējās administratīvās izmaksas ir prognozējamas aptuveni 119,4 euro apmērā.
Kopā
99,50
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
350 000
0
350 000
350 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
350 000
0
350 000
350 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
500 000
0
500 000
500 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
500 000
0
500 000
500 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-150 000
0
-150 000
-150 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-150 000
0
-150 000
-150 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-150 000
-150 000
-150 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
-150 000
-150 000
-150 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar EJZAF Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam paredzēts, ka atbalsta pasākums ietverams 1. prioritātes "Veicināt ilgtspējīgu zvejniecību un ūdeņu bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu" 1.6. konkrētajā mērķī "Veicināt ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu". Pasākumā "Integrētā jūrlietu politika" līdz 2029. gadam kopējais pieejamais finansējums ir 3 500 000 euro, t.sk. EJZAF finansējums (70 %) 2 450 000 euro un valsts budžeta finansējums (30 %) 1 050 000 euro, ko plānots sadalīt vienādās daļās pa visiem septiņiem atbalstam attiecināmajiem gadiem. Pasākuma īstenošanu plānots uzsākt 2023.gadā
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu pasākumu īstenošanai Zemkopības ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Zemkopības ministrija atbalstu pasākuma īstenošanai izmaksās no budžeta apakšprogrammas 66.10.00. "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošanai (2021–2027)".
Zemkopības ministrija atbalstu pasākuma īstenošanai izmaksās no budžeta apakšprogrammas 66.10.00. "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošanai (2021–2027)".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1139
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 7. jūlija Regula 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32008L0056
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014L0089
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 7. jūlija Regula 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2021/1139 25. panta 2. punkta "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Vispārīga atsauce uz Direktīvu 2008/56/EK
Noteikumu projekta pielikums
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz Direktīvu 2014/89/ES
Noteikumu projekta pielikums
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/c3ace517-23f7-4870-8208-0230405d4347
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par TAP portāla sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" ievietoto Ministru kabineta noteikumu projektu iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
- Zemkopības ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz sniegt atbalstu zināšanu uzlabošanai jūras vides stāvokļa jomā pasākumu programmas laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai vajadzībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi