23-TA-1302: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdes protokola Nr. 61 30. § "Informatīvais ziņojums "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību"" (22-TA-241) (turpmāk - informatīvais ziņojums) 3.3. punktu, kas paredz Finanšu ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā līdz 2023. gada 30. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai nodrošinātu informatīvā ziņojuma 5.1. sadaļas izpildi.
Minētā informatīvā ziņojuma 5.1. sadaļa paredz ieviest divu pakāpju sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk - SLO) sistēmu un to, ka otrās pakāpes SLO ir piemērojami iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk - IIN) atvieglojumi ziedotājiem (ziedotāji, kas ziedo otrās pakāpes SLO, var iekļaut ziedojumus attaisnotajos izdevumos un saņemt pārmaksātā IIN atmaksu).
Minētā informatīvā ziņojuma 5.1. sadaļa paredz ieviest divu pakāpju sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk - SLO) sistēmu un to, ka otrās pakāpes SLO ir piemērojami iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk - IIN) atvieglojumi ziedotājiem (ziedotāji, kas ziedo otrās pakāpes SLO, var iekļaut ziedojumus attaisnotajos izdevumos un saņemt pārmaksātā IIN atmaksu).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai normatīvajā regulējumā precizētu tiesību normas atbilstoši minētā Ministru kabineta 2022. gada 29. novembrī apstiprinātā informatīvā ziņojuma konceptam.
Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" (22-TA-3618), kas paredz ieviest divu pakāpju SLO sistēmu, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", nosakot, ka IIN maksātāja attaisnotajos izdevumos var iekļaut ziedojumus, kas veikti otrās pakāpes SLO.
Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" (22-TA-3618), kas paredz ieviest divu pakāpju SLO sistēmu, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", nosakot, ka IIN maksātāja attaisnotajos izdevumos var iekļaut ziedojumus, kas veikti otrās pakāpes SLO.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Likumprojekta spēkā stāšanās termiņš ir salāgots ar likumprojekta "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" (22-TA-3618) spēkā stāšanās termiņu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta pirmās daļas 3. punktu pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīta summa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts SLO statuss, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas SLO nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem.
Maksātāja attaisnotie izdevumi par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, ziedojumiem un dāvinājumiem, t.sk. ziedojumiem un dāvinājumiem politiskajām partijām, kopā nedrīkst pārsniegt 50% no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 euro.
Savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta 1.5 daļa nosaka, ka 10. panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs, kas ziedo Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, vienlaikus ar deklarāciju nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus, kas apliecina, ka:
1) ziedojuma saņēmējs ir rezidents kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;
2) ziedojuma saņēmējam ir SLO pielīdzināms statuss rezidences valstī;
3) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu;
4) vismaz 75 procenti no maksātāja ziedotās summas izlietoti sabiedriskā labuma mērķiem.
Maksātāja attaisnotie izdevumi par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, ziedojumiem un dāvinājumiem, t.sk. ziedojumiem un dāvinājumiem politiskajām partijām, kopā nedrīkst pārsniegt 50% no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 euro.
Savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta 1.5 daļa nosaka, ka 10. panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs, kas ziedo Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, vienlaikus ar deklarāciju nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus, kas apliecina, ka:
1) ziedojuma saņēmējs ir rezidents kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;
2) ziedojuma saņēmējam ir SLO pielīdzināms statuss rezidences valstī;
3) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu;
4) vismaz 75 procenti no maksātāja ziedotās summas izlietoti sabiedriskā labuma mērķiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" (22-TA-3618) paredz divu pakāpju SLO, lai līdzsvarotu valsts sniegtās priekšrocības ar attiecīgajām uzraudzības funkcijām, tādējādi samērojot valsts noteikto priekšrocību izmantošanas apjomu ar atbilstīgu atskaitīšanās un uzraudzības sistēmu. Ņemot vērā, ka minētais likumprojekts paredz noteikt stingrākas uzraudzības prasības otrās pakāpes SLO, minētais likumprojekts paredz, ka personas, kuras ziedo otrās pakāpes SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu. Attiecīgi turpmāk likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus personas varēs piemērot tikai par tiem ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO. Tādējādi nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz veikt grozījumus likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta pirmās daļas 3. punktā un noteikt, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīta summa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts otrās pakāpes SLO statuss, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas otrās pakāpes SLO nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem.
Attiecīgi likumprojekts paredz precizēt arī likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta 1.5 daļas 2. punktu.
Attiecīgi likumprojekts paredz precizēt arī likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta 1.5 daļas 2. punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskās personas - IIN maksātāji (ziedotāji) gada ienākumu deklarācijā attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut tikai tās ziedojumu summas, kas ziedotas otrās pakāpes SLO.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 357 795 844
0
2 508 439 760
0
2 642 980 884
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
589 448 961
0
627 109 940
0
660 745 221
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
1 768 346 883
0
1 881 329 820
0
1 982 235 663
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
2 357 795 844
0
2 508 439 760
0
2 642 980 884
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
589 448 961
0
627 109 940
0
660 745 221
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
1 768 346 883
0
1 881 329 820
0
1 982 235 663
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojektā noteiktajiem grozījumiem kopējā fiskālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumiem ir pozitīva, bet tā nav precīzi aprēķināma. Ar likumprojektā noteiktajām izmaiņām tiek sašaurināts ziedojumu saņēmēju loks, par kuriem fiziskas personas varēs pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamā ienākuma apjoma atskaitīt summas, par veiktajiem ziedojumiem vai dāvinājumiem – līdz ar to iespējams, ka pirmajos gados samazināsies iesniegto attaisnoto izdevumu apmērs par fizisko personu veiktajiem ziedojumiem un dāvinājumiem. Sašaurinot tvērumu, kādus ziedojumus iekļaut attaisnotajos izdevumus, nav iespējams precīzi prognozēt to personu skaitu, kas nākotnē ziedos otrās pakāpes SLO un arī iespējamos ziedojumu apmērus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" (22-TA-3618)
Pamatojums un apraksts
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdes protokola Nr. 61 30. § 3.1. punktu Finanšu ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā līdz 2023. gada 30. jūnijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā.
Attiecīgi likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" (22-TA-3618), kas paredz, ka personas, kuras ziedo otrās pakāpes SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu.
Attiecīgi likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" (22-TA-3618), kas paredz, ka personas, kuras ziedo otrās pakāpes SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ministru kabineta 2022. gada 29. novembrī apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību" (22-TA-241) izstrādes ietvaros iesaistījās Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un Pārresoru koordinācijas centrs.Nevalstiskās organizācijas
Ministru kabineta 2022. gada 29. novembrī apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību" (22-TA-241) izstrādes ietvaros tika iesaistītas sekojošas nevalstiskās organizācijas:
- nodibinājums “Sabiedrības integrācijas fonds”;
- biedrības “Latvijas Samariešu apvienība”;
- Valmieras novada fonds;
- nodibinājums “Invalīdu un viņu draugu apvienība “APEIRONS””;
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera;
- biedrība “Latvijas Pilsoniskās alianse”;
- biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija”;
- biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”;
- fonds “Ziedot.lv”;
- biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”;
- biedrība “Sabiedriskās politikas centrs “PROVIDUS””;
- Latvijas Pašvaldību savienība;
- Latvijas darba devēju konfederācija.
Domnīcas darba rezultātā tapušo Koncepciju prezentēja Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda rīkotajā konferencē 2019. gada novembrī. Turpmāk (2020. un 2021. gadā) Koncepcija tika plaši apspriesta ar svarīgām mērķa grupām dažādos formātos – nevalstisko organizāciju un ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, vismaz 10 Finanšu ministrijas organizētās diskusijās.Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta, izstrādājot likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" (22-TA-3618), kas paredz, ka personas, kuras ziedo otrās pakāpes SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta īstenošana tiks veikta esošo funkciju un struktūras ietvaros, kā arī esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi