26-TA-1782: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Par pilngadīgu personu hospisa aprūpes nodrošināšanu pacienta dzīvesvietā, īstenojot paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu, kas ietver veselības aprūpes komponenti (īsteno Veselības ministrija) un to papildinošu sociālo komponenti (īsteno Labklājības ministrija) (turpmāk – hospisa aprūpe).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz no budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Labklājības ministrijai finansējumu 5 854 865 euro apmērā, lai saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 12.1 punktu nodrošinātu pilngadīgām personām mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā par laikposmu no 2026. gada augusta līdz 2026. gada novembrim.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 12.1 punktā noteiktajam valsts nodrošina pilngadīgām personām mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu – hospisa aprūpi pacienta dzīvesvietā, ietverot sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus un psihosociālo rehabilitāciju, kā arī psihosociālo rehabilitāciju ar šīm personām vienā mājsaimniecībā dzīvojušām vai dzīvojošām personām un personām, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības, vai citām aprūpē iesaistītām personām.
Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma pacienta dzīvesvietā organizēšanu, saņemšanu un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumi Nr. 112 "Paliatīvās aprūpes noteikumi" (turpmāk - noteikumi).
Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu var saņemt pilngadīga persona, kurai ir IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmums par nozīmētu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā un norādi par prognozētu dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem.
Hospisa aprūpe ietver sociālos pakalpojumus (tehniskie palīglīdzekļi, psihosociālā rehabilitācija, sociālā aprūpe), par kuriem norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar noteikumos noteikto kārtību un pakalpojuma sniegšanas līgumu, kas noslēgts starp Labklājības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un pakalpojuma sniedzēju, veic ministrija.
Atbilstoši noteikumu 16. punktam valsts nodrošinātais finansējums par tehnisko palīglīdzekļu, psihosociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšanu vienam klientam dienā nepārsniedz 52,20 euro.
Vienlaikus noteikumu 16. punkts nosaka valsts nodrošinātu finansējumu 39,15 euro apmērā (ne ilgāk kā 14 dienas) gadījumos:
1) ja persona uzturas stacionārā ārstniecības iestādē (saskaņā ar noteikumiem var tikt nodrošināta psihosociālā rehabilitācija gan klientam, gan tuviniekiem, kā arī personas dzīvesvietā turpina nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus);
2) ja persona uz laiku līdz 14 dienām ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai saņem pakalpojumu institūcijā ar diennakts izmitināšanu (saskaņā ar noteikumiem var tikt nodrošināta psihosociālā rehabilitācija gan klientam, gan tuviniekiem, kā arī personas dzīvesvietā turpina nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus);
3) ja persona 14 dienas nesadarbojas ar paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzēju vai kādu citu iemeslu dēļ 30 dienas nav iespējama aprūpes plānā minēto pasākumu īstenošana (var būt gadījumi, kad ir veiktas visas nepieciešamās darbības pakalpojuma uzsākšanai, t.sk. dzīvesvietā nodrošināti tehniskie palīglīdzekļi, bet persona vairs nesadarbojas ar pakalpojuma sniedzēju un, no pakalpojuma sniedzēja neatkarīgu iemeslu dēļ, pakalpojuma sniegšanu vairs nevar nodrošināt. Vienlaikus pakalpojuma sniedzēja pienākums ir veikt uz klientu vērstus motivējošus pasākumu, lai pakalpojuma sniegšanu turpinātu).
Noteikumu 12. punkts nosaka, ka nepieciešamības gadījumā psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz arī personas tuviniekam, t.sk. pakalpojumu sniedz arī sērošanas periodā, nodrošinot ne vairāk kā piecas individuālās konsultācijas viena gada laikā pēc personas nāves.
Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma pacienta dzīvesvietā organizēšanu, saņemšanu un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumi Nr. 112 "Paliatīvās aprūpes noteikumi" (turpmāk - noteikumi).
Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu var saņemt pilngadīga persona, kurai ir IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmums par nozīmētu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā un norādi par prognozētu dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem.
Hospisa aprūpe ietver sociālos pakalpojumus (tehniskie palīglīdzekļi, psihosociālā rehabilitācija, sociālā aprūpe), par kuriem norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar noteikumos noteikto kārtību un pakalpojuma sniegšanas līgumu, kas noslēgts starp Labklājības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un pakalpojuma sniedzēju, veic ministrija.
Atbilstoši noteikumu 16. punktam valsts nodrošinātais finansējums par tehnisko palīglīdzekļu, psihosociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšanu vienam klientam dienā nepārsniedz 52,20 euro.
Vienlaikus noteikumu 16. punkts nosaka valsts nodrošinātu finansējumu 39,15 euro apmērā (ne ilgāk kā 14 dienas) gadījumos:
1) ja persona uzturas stacionārā ārstniecības iestādē (saskaņā ar noteikumiem var tikt nodrošināta psihosociālā rehabilitācija gan klientam, gan tuviniekiem, kā arī personas dzīvesvietā turpina nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus);
2) ja persona uz laiku līdz 14 dienām ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai saņem pakalpojumu institūcijā ar diennakts izmitināšanu (saskaņā ar noteikumiem var tikt nodrošināta psihosociālā rehabilitācija gan klientam, gan tuviniekiem, kā arī personas dzīvesvietā turpina nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus);
3) ja persona 14 dienas nesadarbojas ar paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzēju vai kādu citu iemeslu dēļ 30 dienas nav iespējama aprūpes plānā minēto pasākumu īstenošana (var būt gadījumi, kad ir veiktas visas nepieciešamās darbības pakalpojuma uzsākšanai, t.sk. dzīvesvietā nodrošināti tehniskie palīglīdzekļi, bet persona vairs nesadarbojas ar pakalpojuma sniedzēju un, no pakalpojuma sniedzēja neatkarīgu iemeslu dēļ, pakalpojuma sniegšanu vairs nevar nodrošināt. Vienlaikus pakalpojuma sniedzēja pienākums ir veikt uz klientu vērstus motivējošus pasākumu, lai pakalpojuma sniegšanu turpinātu).
Noteikumu 12. punkts nosaka, ka nepieciešamības gadījumā psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz arī personas tuviniekam, t.sk. pakalpojumu sniedz arī sērošanas periodā, nodrošinot ne vairāk kā piecas individuālās konsultācijas viena gada laikā pēc personas nāves.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Labklājības ministrijai pieejamais finansējums 2026. gadam hospisa aprūpes nodrošināšanai mājās pilngadīgām personām un atbalstam viņu ģimenes locekļiem ir 11 862 511 euro.
Atbilstoši pakalpojuma izdevumiem līdz 2026. gada 31. jūlijam (faktiskā izpilde 2025. gada decembris – 2026. gada jūnijs), prognozējams, ka nepieciešamais finansējums 2026. gadā ir 17 717 376 euro (faktiskā izpilde 2025. gada decembris – 2026. gada novembris).
Atbilstoši pakalpojuma faktiskajiem izdevumiem (periodā līdz 2026. gada 30. jūnijam) prognozējamie izpildes rādītāji 2026. gadā ir sekojoši:
- personas, kas saņēmušas hospiss aprūpi, vidēji mēnesī (skaits) – 981 (plāns - 674);
- hospiss aprūpes pakalpojuma ietvaros nodrošinātās klientu dienas (skaits) – 353 094 (plāns – 242 711);
- personas, kas saņēmušas hospiss aprūpi (unikālais skaits) – 3 296 (plāns – 2 373);
- vidējais pakalpojuma dienu skaits uz 1 pakalpojuma saņēmēju – 107,1 (plāns – 102,3).
Hospisa aprūpes izdevumu pieaugumu galvenokārt nosaka pakalpojuma saņēmēju skaita pārsniegums salīdzinājumā ar plānoto - prognozēts, ka pakalpojumu saņems par 39 % vairāk personu, nekā sākotnēji plānots. Vienlaikus arī vidējais pakalpojuma sniegšanas ilgums vienam pakalpojuma saņēmējam ir lielāks par plānoto. Plānoto 102,3 dienu vietā prognozējamais vidējais pakalpojuma sniegšanas ilgums ir 107,1 diena. Līdz ar to būtiski pieaug kopējais pakalpojuma sniegšanas dienu skaits, kura apmaksu nodrošina no Labklājības ministrijas budžeta.
tab. Rezultatīvo rādītāju prognozējamā izpilde 2026. gadā*
*Detalizēta izdevumu un rezultatīvo rādītāju prognoze anotācijas 3 sadaļā "Budžets" un pielikumā "Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem plānotā izpilde 2026. gadā".
Hospisa aprūpe ir starpdisciplināra, holistiska ar terminālu slimību sirgstošu pacientu aprūpe, kas koncentrēta uz sāpju un citu mokošu simptomu kontroli, kā arī tās mērķis ir - nedziedināmi slimiem pacientiem viņu dzīves pēdējā posmā mazināt ciešanas, sāpes un citus mokošus simptomus un uzturēt pēc iespējas labāko pacienta dzīves kvalitāti.
Personas aprūpē iesaistoties starpdisciplinārai profesionāļu komandai, pakalpojuma saņēmēju dzīvildze palielinās, jo persona saņem kā medicīnisko, tā sociālo aprūpi un psiholoģisko atbalstu. Saņemot starpdisciplināru atbalstu, personu dzīvildze ir pārsniegusi prognozēto apjomu un nepieciešamība pēc pakalpojuma saglabājas arvien lielākam klientu skaitam.
tab. Pakalpojumu saņēmēju skaits un pakalpojuma apjoms vidēji uz 1 pakalpojuma saņēmēju
Prognozējams, ka apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" pakalpojumam plānotā finansējuma ietvaros Labklājības ministrija spēs pilnībā norēķināties ar pakalpojuma sniedzējiem par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem līdz 2026. gada jūlijam (norēķini tiek veikti augustā). Savukārt par pakalpojumiem, kas tiks sniegti, sākot ar 2026. gada augustu, pieejamā finansējuma ietvaros norēķinus nodrošināt nebūs iespējams.
Ņemot vērā minēto, līdz finanšu līdzekļu piešķiršanai no programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" var rasties situācija, ka norēķini ar hospisa aprūpes pakalpojuma sniedzējiem tiks veikti, izmantojot apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" 2026. gadam citiem sociālajiem pakalpojumiem plānoto finansējumu, kas paredzēts citu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto pakalpojumu nodrošināšanai. Minētos izdevumus nepieciešams kompensēt, lai līdz 2026. gada 31. decembrim nodrošinātu savlaicīgus norēķinus ar citu sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Atbilstoši pakalpojuma izdevumiem līdz 2026. gada 31. jūlijam (faktiskā izpilde 2025. gada decembris – 2026. gada jūnijs), prognozējams, ka nepieciešamais finansējums 2026. gadā ir 17 717 376 euro (faktiskā izpilde 2025. gada decembris – 2026. gada novembris).
Atbilstoši pakalpojuma faktiskajiem izdevumiem (periodā līdz 2026. gada 30. jūnijam) prognozējamie izpildes rādītāji 2026. gadā ir sekojoši:
- personas, kas saņēmušas hospiss aprūpi, vidēji mēnesī (skaits) – 981 (plāns - 674);
- hospiss aprūpes pakalpojuma ietvaros nodrošinātās klientu dienas (skaits) – 353 094 (plāns – 242 711);
- personas, kas saņēmušas hospiss aprūpi (unikālais skaits) – 3 296 (plāns – 2 373);
- vidējais pakalpojuma dienu skaits uz 1 pakalpojuma saņēmēju – 107,1 (plāns – 102,3).
Hospisa aprūpes izdevumu pieaugumu galvenokārt nosaka pakalpojuma saņēmēju skaita pārsniegums salīdzinājumā ar plānoto - prognozēts, ka pakalpojumu saņems par 39 % vairāk personu, nekā sākotnēji plānots. Vienlaikus arī vidējais pakalpojuma sniegšanas ilgums vienam pakalpojuma saņēmējam ir lielāks par plānoto. Plānoto 102,3 dienu vietā prognozējamais vidējais pakalpojuma sniegšanas ilgums ir 107,1 diena. Līdz ar to būtiski pieaug kopējais pakalpojuma sniegšanas dienu skaits, kura apmaksu nodrošina no Labklājības ministrijas budžeta.
tab. Rezultatīvo rādītāju prognozējamā izpilde 2026. gadā*
| Plāns/ LM paskaidrojuma raksts | Precizēts plāns atbilstoši LM naudas plūsmai periodā 01.01.2026-31.07.2026. | Prognozējamā izpilde, % | |
| Personas, kas saņēmušas hospiss aprūpi, vidēji mēnesī (skaits) | 674 | 981 | 146% |
| Hospiss aprūpes pakalpojuma ietvaros nodrošinātās klientu dienas (skaits) | 242 711 | 353 094 | 145% |
| Personas, kas saņēmušas hospiss aprūpi (unikālais skaits) | 2 373 | 3 296 | 139% |
| Vidējais pakalpojuma dienu skaits uz 1 pakalpojuma saņēmēju | 102,3 | 107,1 | 105% |
Hospisa aprūpe ir starpdisciplināra, holistiska ar terminālu slimību sirgstošu pacientu aprūpe, kas koncentrēta uz sāpju un citu mokošu simptomu kontroli, kā arī tās mērķis ir - nedziedināmi slimiem pacientiem viņu dzīves pēdējā posmā mazināt ciešanas, sāpes un citus mokošus simptomus un uzturēt pēc iespējas labāko pacienta dzīves kvalitāti.
Personas aprūpē iesaistoties starpdisciplinārai profesionāļu komandai, pakalpojuma saņēmēju dzīvildze palielinās, jo persona saņem kā medicīnisko, tā sociālo aprūpi un psiholoģisko atbalstu. Saņemot starpdisciplināru atbalstu, personu dzīvildze ir pārsniegusi prognozēto apjomu un nepieciešamība pēc pakalpojuma saglabājas arvien lielākam klientu skaitam.
tab. Pakalpojumu saņēmēju skaits un pakalpojuma apjoms vidēji uz 1 pakalpojuma saņēmēju
|
gads |
cet. | Pakalpojuma saņēmēju skaits | Pakalpojuma apjoms vidēji uz 1 pakalpojuma saņēmēju (dienas) | ||
| vidēji mēnesī | gadā (unikālais skaits) | ||||
|
2024. |
I | 241 |
1 860 |
69 | |
| II | 456 | ||||
| III | 594 | ||||
| IV | 714 | ||||
|
2025. |
I | 793 |
2 899 |
98 | |
| II | 927 | ||||
| III | 1 033 | ||||
| IV | 1 052 | ||||
|
2026. (plāns) |
I | 1 109 |
3 296 |
107 | |
| II | 1 145 | ||||
| III (plāns) | 1 190 | ||||
| IV (plāns) | 1 241 | ||||
Prognozējams, ka apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" pakalpojumam plānotā finansējuma ietvaros Labklājības ministrija spēs pilnībā norēķināties ar pakalpojuma sniedzējiem par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem līdz 2026. gada jūlijam (norēķini tiek veikti augustā). Savukārt par pakalpojumiem, kas tiks sniegti, sākot ar 2026. gada augustu, pieejamā finansējuma ietvaros norēķinus nodrošināt nebūs iespējams.
Ņemot vērā minēto, līdz finanšu līdzekļu piešķiršanai no programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" var rasties situācija, ka norēķini ar hospisa aprūpes pakalpojuma sniedzējiem tiks veikti, izmantojot apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" 2026. gadam citiem sociālajiem pakalpojumiem plānoto finansējumu, kas paredzēts citu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto pakalpojumu nodrošināšanai. Minētos izdevumus nepieciešams kompensēt, lai līdz 2026. gada 31. decembrim nodrošinātu savlaicīgus norēķinus ar citu sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Risinājuma apraksts
Labklājības ministrija ir izvērtējusi tai pieejamos budžeta resursus un secinājusi, ka 2026. gada budžetā nav pieejams finansējums, kuru būtu iespējams pārdalīt, lai nodrošinātu hospisa aprūpi par laikposmu no 2026. gada augusta līdz 2026. gada novembrim, līdz ar to Labklājības ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu.
Rīkojuma projekts paredz no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Labklājības ministrijai finansējumu 5 854 865 euro apmērā, lai saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 12.1 punktu nodrošinātu pilngadīgām personām mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā par laikposmu no 2026. gada augusta līdz 2026. gada novembrim.
Rīkojuma projekts paredz no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Labklājības ministrijai finansējumu 5 854 865 euro apmērā, lai saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 12.1 punktu nodrošinātu pilngadīgām personām mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā par laikposmu no 2026. gada augusta līdz 2026. gada novembrim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
Balstoties uz pacientu un viņu tuvinieku vajadzībām, no 2024. gada ir ieviests jauns valsts apmaksāts paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums pacienta dzīvesvietā. Šis pakalpojums veidots kā integrēts starpsektoru pakalpojums, nodrošinot gan veselības aprūpes (nodrošina Veselības ministrija), gan papildinošo - sociālo komponenti (nodrošina Labklājības ministrija).
Sociālā komponente pakalpojumā ir veselības aprūpes papildinājums, nevis patstāvīgs sociālais pakalpojums. Tās piešķiršana ir tieši saistīta ar veselības aprūpes speciālistu lēmumu – tā tiek nodrošināta, pamatojoties uz IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija atzinumu par nepieciešamību paliatīvajai aprūpei dzīvesvietā un norādi par prognozētu dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, kā arī personas vai tās pilnvarotās personas iesniegumu par vēlmi saņemt pakalpojumu.
Veselības ministrija piešķir hospiss aprūpes pakalpojumu, savukārt no Labklājības ministrijas budžeta tiek finansēta tikai sociālā komponente, kas ir daļa no hospiss aprūpes pakalpojuma. Šobrīd hospiss aprūpes pakalpojums, tostarp sociālā komponente, tiek apmaksāts atbilstoši faktiski sniegtajam apjomam (nekvotēti) – tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzēji nav ierobežoti ar iepriekš noteiktu finansējuma apjomu un valsts nodrošina pakalpojuma pieejamību visām personām, kurām tas noteikts.
Atbilstoši Veselības ministrijas informācijai, hospiss aprūpes pakalpojuma, t.sk. sociālās komponentes, budžeta pārstrādes galvenie iemesli ir pakalpojuma saņemšanas ilgums, plašāka hospisa pacientu kritēriju interpretācija ārstniecības iestādēs, kas, iespējams, ļauj šo pakalpojumu saņemt arī pacientiem, kuri atbilst paliatīvās aprūpes, nevis hospisa aprūpes kritērijiem, kā arī sabiedrības novecošanās un hronisku slimību izplatības pieaugums.
Lai gan Ārstniecības likums nosaka paliatīvās aprūpes definīciju, iekļaujot arī informāciju par hospiss aprūpi, pēc diskusijām ar speciālistiem un līdz šim veiktajām uzraudzības darbībām secināts, ka praksē joprojām pastāv atšķirīga izpratne par robežšķirtni starp smagiem hroniskiem, paliatīvās aprūpes un hospisa aprūpes pacientiem. Vienotas pieejas nodrošināšanai nepieciešams turpināt stiprināt ārstniecības personu un sociālo pakalpojumu sniedzēju kompetenci paliatīvās aprūpes jomā, kā arī pilnveidot metodiskos materiālus un klīniskos instrumentus pacientu vajadzību savlaicīgai identificēšanai un atbilstoša aprūpes līmeņa noteikšanai.
Lai veicinātu vienotas pieejas attīstību, Veselības ministrijas vadībā ir turpināts darbs ar nozares profesionāļiem un iesaistītajām institūcijām, tostarp ekspertu darba grupā, kurā piedalās arī dažādu jomu speciālisti – ārstniecības personas, paliatīvās aprūpes eksperti un pakalpojumu sniedzēji. Darba grupas ietvaros tiek vērtēti paliatīvās un hospisa aprūpes organizatoriskie jautājumi, pacientu identificēšanas kritēriji, pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi un nepieciešamie pilnveidojumi normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu pacientu vajadzībām atbilstošu un pēctecīgu aprūpi.
Lai risinātu identificētās problēmas, nepieciešams turpināt stiprināt ārstniecības personu zināšanas paliatīvās aprūpes jomā, kā arī pilnveidot metodiskos materiālus un klīniskos instrumentus pacientu savlaicīgai identificēšanai un atbilstoša aprūpes līmeņa noteikšanai. Ārstniecības personu zināšanu pilnveide paliatīvajā aprūpē tiek īstenota jau vairākus gadus — Veselības ministrijas nodrošināto tālākizglītības programmu šajā jomā 2019.–2023. gadā apmeklējušas 477 ārstniecības personas, apmācības turpinātas arī 2024. un 2025. gadā.
Tāpat Veselības ministrija turpina darbu pie vienotas klīniskās pieejas izveides paliatīvās aprūpes pacientu identificēšanai. Ir izstrādāts klīniskais algoritms "Paliatīvās aprūpes statusa noteikšana pieaugušiem pacientiem neatkarīgi no noteiktās pamatdiagnozes, tai skaitā neonkoloģiskiem pacientiem"[1], kurā noteikti principi un kritēriji paliatīvā statusa izvērtēšanai. Turpmāk nepieciešams nodrošināt, ka šie kritēriji praksē tiek piemēroti vienoti, skaidri nodalot pacientus, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe, un pacientus, kuriem atbilstoši slimības gaitai un prognozei nepieciešama hospisa aprūpe (tostarp pacientus ar prognozētu dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem). Metodisko materiālu pilnveide un ārstniecības personu izglītošana ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu savlaicīgu pacientu identificēšanu, atbilstošu pakalpojumu piešķiršanu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Šo pasākumu īstenošana ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā hospisa aprūpes pakalpojuma attīstību un nepieciešamību nodrošināt, ka intensīvs multidisciplinārs atbalsts tiek mērķēts uz pacientiem ar visaugstāko aprūpes vajadzību.
Vienlaikus Labklājības ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju 2025. gadā izvērtēja hospisa aprūpes pakalpojuma īstenošanas praksi un rosināja grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 112 "Paliatīvās aprūpes noteikumi", lai novērstu pakalpojumu pārklāšanos un nodrošinātu efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Izvērtējot hospisa aprūpes sociālās komponentes un pašvaldību nodrošinātā aprūpes mājās[2] pakalpojuma saturu, tika secināts, ka abi pakalpojumi ir savstarpēji papildinoši, tomēr atsevišķās situācijās praksē ir radušās grūtības nodrošināt pietiekamu koordināciju starp pakalpojumu sniedzējiem. Lai novērstu iespējamu pakalpojumu dublēšanos un dubultā finansējuma risku, šo noteikumu grozījumos tika precizēts hospisa aprūpes sociālās komponentes saturs, nosakot, ka tās ietvaros tiek nodrošinātas personas ikdienas pamatvajadzības (ADL), savukārt pašvaldības organizētās aprūpes mājās ietvaros tiek nodrošinātas ikdienas dzīves atbalsta darbības (IADL). Vienlaikus noteikumu grozījumi paredz pienākumu hospisa aprūpes pakalpojuma sniedzējam saskaņot sociālās aprūpes plānu ar pašvaldības sociālā dienesta organizētā aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēju, ja persona jau saņem šādu pakalpojumu.
Papildus Labklājības ministrija rosināja arī citus pasākumus efektīvākai valsts budžeta līdzekļu izmantošanai, tostarp samazinot valsts apmaksājamo dienu skaitu gadījumos, kad persona tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, ārstniecības iestādē vai atrodas kādā citā institūcijā ar uzturēšanos 24/7, kā arī nesadarbojas vai kādu citu iemeslu dēļ hospiss aprūpes sniegšana personas dzīvesvietā nav iespējama (samazinot no 30 dienām uz 14 dienām). Papildus tika samazināts arī pakalpojuma saņēmēju loks - pakalpojuma līgumu vairs nevar slēgt ar personu, kura uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, īslaicīgās sociālās aprūpes institūcijā vai pansijā.
Minētos grozījumus Ministru kabinets pieņēma 2025. gada 26. augustā - noteikumi Nr. 524 "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 112 "Paliatīvās aprūpes noteikumi".
Arī šogad Labklājības ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju virza grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 112 "Paliatīvās aprūpes noteikumi" (26-TA-1216), lai pilnveidotu hospisa aprūpes sociālās komponentes organizēšanas un finansēšanas kārtību. Grozījumu projekts paredz precizēt sociālās komponentes piešķiršanas nosacījumus, personas vajadzību izvērtēšanas kārtību un sociālās komponentes apjoma noteikšanas kritērijus, vienlaikus nodrošinot valsts finansējuma atbilstību faktiski sniegtā pakalpojuma saturam un apjomam.
Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta resursus, pieaugošo hospisa aprūpes pakalpojuma pieprasījumu un pakalpojuma sniegšanas ilguma pieaugumu, grozījumu mērķis ir nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, novirzot atbalstu personām, kurām objektīvi nepieciešama visintensīvākā hospisa aprūpe dzīvesvietā.
Neraugoties uz ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem, ar pakalpojuma finansēšanai valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem nav iespējams nodrošināt faktisko pakalpojuma pieprasījumu. Labklājības ministrijas rīcībā nav brīvu valsts budžeta līdzekļu, lai segtu izveidojušās saistības pret pakalpojuma sniedzējiem.
Ja netiks nodrošināts papildu finansējums, pastāv būtisks risks, ka Labklājības ministrija nevarēs pilnā apmērā izpildīt noslēgtajos līgumos uzņemtās saistības par hospisa aprūpes sociālās komponentes finansēšanu. Tas var radīt pakalpojuma pieejamības ierobežojumus vai pat tā sniegšanas pārtraukšanu, apdraudot nepārtrauktas, koordinētas un cilvēka vajadzībām atbilstošas hospisa aprūpes nodrošināšanu pacientiem dzīves noslēguma posmā.
[1] Pieejams: https://kliniskiealgoritmi.vm.gov.lv/objects/JAU972-1
[2] organizē pašvaldība atbilstoši personas aprūpes līmenim saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr.138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu"
Sociālā komponente pakalpojumā ir veselības aprūpes papildinājums, nevis patstāvīgs sociālais pakalpojums. Tās piešķiršana ir tieši saistīta ar veselības aprūpes speciālistu lēmumu – tā tiek nodrošināta, pamatojoties uz IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija atzinumu par nepieciešamību paliatīvajai aprūpei dzīvesvietā un norādi par prognozētu dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, kā arī personas vai tās pilnvarotās personas iesniegumu par vēlmi saņemt pakalpojumu.
Veselības ministrija piešķir hospiss aprūpes pakalpojumu, savukārt no Labklājības ministrijas budžeta tiek finansēta tikai sociālā komponente, kas ir daļa no hospiss aprūpes pakalpojuma. Šobrīd hospiss aprūpes pakalpojums, tostarp sociālā komponente, tiek apmaksāts atbilstoši faktiski sniegtajam apjomam (nekvotēti) – tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzēji nav ierobežoti ar iepriekš noteiktu finansējuma apjomu un valsts nodrošina pakalpojuma pieejamību visām personām, kurām tas noteikts.
Atbilstoši Veselības ministrijas informācijai, hospiss aprūpes pakalpojuma, t.sk. sociālās komponentes, budžeta pārstrādes galvenie iemesli ir pakalpojuma saņemšanas ilgums, plašāka hospisa pacientu kritēriju interpretācija ārstniecības iestādēs, kas, iespējams, ļauj šo pakalpojumu saņemt arī pacientiem, kuri atbilst paliatīvās aprūpes, nevis hospisa aprūpes kritērijiem, kā arī sabiedrības novecošanās un hronisku slimību izplatības pieaugums.
Lai gan Ārstniecības likums nosaka paliatīvās aprūpes definīciju, iekļaujot arī informāciju par hospiss aprūpi, pēc diskusijām ar speciālistiem un līdz šim veiktajām uzraudzības darbībām secināts, ka praksē joprojām pastāv atšķirīga izpratne par robežšķirtni starp smagiem hroniskiem, paliatīvās aprūpes un hospisa aprūpes pacientiem. Vienotas pieejas nodrošināšanai nepieciešams turpināt stiprināt ārstniecības personu un sociālo pakalpojumu sniedzēju kompetenci paliatīvās aprūpes jomā, kā arī pilnveidot metodiskos materiālus un klīniskos instrumentus pacientu vajadzību savlaicīgai identificēšanai un atbilstoša aprūpes līmeņa noteikšanai.
Lai veicinātu vienotas pieejas attīstību, Veselības ministrijas vadībā ir turpināts darbs ar nozares profesionāļiem un iesaistītajām institūcijām, tostarp ekspertu darba grupā, kurā piedalās arī dažādu jomu speciālisti – ārstniecības personas, paliatīvās aprūpes eksperti un pakalpojumu sniedzēji. Darba grupas ietvaros tiek vērtēti paliatīvās un hospisa aprūpes organizatoriskie jautājumi, pacientu identificēšanas kritēriji, pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi un nepieciešamie pilnveidojumi normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu pacientu vajadzībām atbilstošu un pēctecīgu aprūpi.
Lai risinātu identificētās problēmas, nepieciešams turpināt stiprināt ārstniecības personu zināšanas paliatīvās aprūpes jomā, kā arī pilnveidot metodiskos materiālus un klīniskos instrumentus pacientu savlaicīgai identificēšanai un atbilstoša aprūpes līmeņa noteikšanai. Ārstniecības personu zināšanu pilnveide paliatīvajā aprūpē tiek īstenota jau vairākus gadus — Veselības ministrijas nodrošināto tālākizglītības programmu šajā jomā 2019.–2023. gadā apmeklējušas 477 ārstniecības personas, apmācības turpinātas arī 2024. un 2025. gadā.
Tāpat Veselības ministrija turpina darbu pie vienotas klīniskās pieejas izveides paliatīvās aprūpes pacientu identificēšanai. Ir izstrādāts klīniskais algoritms "Paliatīvās aprūpes statusa noteikšana pieaugušiem pacientiem neatkarīgi no noteiktās pamatdiagnozes, tai skaitā neonkoloģiskiem pacientiem"[1], kurā noteikti principi un kritēriji paliatīvā statusa izvērtēšanai. Turpmāk nepieciešams nodrošināt, ka šie kritēriji praksē tiek piemēroti vienoti, skaidri nodalot pacientus, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe, un pacientus, kuriem atbilstoši slimības gaitai un prognozei nepieciešama hospisa aprūpe (tostarp pacientus ar prognozētu dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem). Metodisko materiālu pilnveide un ārstniecības personu izglītošana ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu savlaicīgu pacientu identificēšanu, atbilstošu pakalpojumu piešķiršanu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Šo pasākumu īstenošana ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā hospisa aprūpes pakalpojuma attīstību un nepieciešamību nodrošināt, ka intensīvs multidisciplinārs atbalsts tiek mērķēts uz pacientiem ar visaugstāko aprūpes vajadzību.
Vienlaikus Labklājības ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju 2025. gadā izvērtēja hospisa aprūpes pakalpojuma īstenošanas praksi un rosināja grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 112 "Paliatīvās aprūpes noteikumi", lai novērstu pakalpojumu pārklāšanos un nodrošinātu efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Izvērtējot hospisa aprūpes sociālās komponentes un pašvaldību nodrošinātā aprūpes mājās[2] pakalpojuma saturu, tika secināts, ka abi pakalpojumi ir savstarpēji papildinoši, tomēr atsevišķās situācijās praksē ir radušās grūtības nodrošināt pietiekamu koordināciju starp pakalpojumu sniedzējiem. Lai novērstu iespējamu pakalpojumu dublēšanos un dubultā finansējuma risku, šo noteikumu grozījumos tika precizēts hospisa aprūpes sociālās komponentes saturs, nosakot, ka tās ietvaros tiek nodrošinātas personas ikdienas pamatvajadzības (ADL), savukārt pašvaldības organizētās aprūpes mājās ietvaros tiek nodrošinātas ikdienas dzīves atbalsta darbības (IADL). Vienlaikus noteikumu grozījumi paredz pienākumu hospisa aprūpes pakalpojuma sniedzējam saskaņot sociālās aprūpes plānu ar pašvaldības sociālā dienesta organizētā aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēju, ja persona jau saņem šādu pakalpojumu.
Papildus Labklājības ministrija rosināja arī citus pasākumus efektīvākai valsts budžeta līdzekļu izmantošanai, tostarp samazinot valsts apmaksājamo dienu skaitu gadījumos, kad persona tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, ārstniecības iestādē vai atrodas kādā citā institūcijā ar uzturēšanos 24/7, kā arī nesadarbojas vai kādu citu iemeslu dēļ hospiss aprūpes sniegšana personas dzīvesvietā nav iespējama (samazinot no 30 dienām uz 14 dienām). Papildus tika samazināts arī pakalpojuma saņēmēju loks - pakalpojuma līgumu vairs nevar slēgt ar personu, kura uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, īslaicīgās sociālās aprūpes institūcijā vai pansijā.
Minētos grozījumus Ministru kabinets pieņēma 2025. gada 26. augustā - noteikumi Nr. 524 "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 112 "Paliatīvās aprūpes noteikumi".
Arī šogad Labklājības ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju virza grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 112 "Paliatīvās aprūpes noteikumi" (26-TA-1216), lai pilnveidotu hospisa aprūpes sociālās komponentes organizēšanas un finansēšanas kārtību. Grozījumu projekts paredz precizēt sociālās komponentes piešķiršanas nosacījumus, personas vajadzību izvērtēšanas kārtību un sociālās komponentes apjoma noteikšanas kritērijus, vienlaikus nodrošinot valsts finansējuma atbilstību faktiski sniegtā pakalpojuma saturam un apjomam.
Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta resursus, pieaugošo hospisa aprūpes pakalpojuma pieprasījumu un pakalpojuma sniegšanas ilguma pieaugumu, grozījumu mērķis ir nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, novirzot atbalstu personām, kurām objektīvi nepieciešama visintensīvākā hospisa aprūpe dzīvesvietā.
Neraugoties uz ieviestajiem un plānotajiem pasākumiem, ar pakalpojuma finansēšanai valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem nav iespējams nodrošināt faktisko pakalpojuma pieprasījumu. Labklājības ministrijas rīcībā nav brīvu valsts budžeta līdzekļu, lai segtu izveidojušās saistības pret pakalpojuma sniedzējiem.
Ja netiks nodrošināts papildu finansējums, pastāv būtisks risks, ka Labklājības ministrija nevarēs pilnā apmērā izpildīt noslēgtajos līgumos uzņemtās saistības par hospisa aprūpes sociālās komponentes finansēšanu. Tas var radīt pakalpojuma pieejamības ierobežojumus vai pat tā sniegšanas pārtraukšanu, apdraudot nepārtrauktas, koordinētas un cilvēka vajadzībām atbilstošas hospisa aprūpes nodrošināšanu pacientiem dzīves noslēguma posmā.
[1] Pieejams: https://kliniskiealgoritmi.vm.gov.lv/objects/JAU972-1
[2] organizē pašvaldība atbilstoši personas aprūpes līmenim saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr.138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu"
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
5 854 865
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
5 854 865
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-5 854 865
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-5 854 865
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
5 854 865
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Valsts dotācija izdevumu segšanai 2026. gadā par hospisa aprūpes nodrošināšanu mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem tiek nodrošināta šādu Labklājības ministrijas prioritāro pasākumu ietvaros:
- 2023. - 2025. gada "Pakalpojuma "Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem" nodrošināšana" (596 048 euro, MK 13.01.2023. sēdes prot. Nr.2 1.§ 2.punkts);
- 2024. - 2026. gada "Paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošana" (5 266 463 euro, MK 26.09.2023. sēdes prot. Nr.47 43.§ 2.punkts);
- 2026. - 2028. gada "Paliatīvās aprūpes pakalpojuma nodrošināšana" (6 000 000 euro, MK 22.09.2025. sēdes prot. Nr.38 1.§ 2.punkts).
Attiecīgi Labklājības ministrijai pieejamais finansējums 2026. gadam hospisa aprūpes nodrošināšanai mājās pilngadīgām personām un atbalstam viņu ģimenes locekļiem apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ir 11 862 511 euro.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdē pieņemto informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" (Nr.38/1.§) Labklājības ministrijai prioritārajam pasākumam "Paliatīvās aprūpes pakalpojuma nodrošināšana" 2026.- 2028. gadam ir piešķirts papildu finansējums 6 000 000 euro apmērā 2026. gadam un turpmāk ik gadu. Vienlaikus minētā ziņojuma 1. pielikumā "Par papildu pasākumiem 2026. gadam un budžeta ietvaram 2026.- 2028. gadam, euro" ir noteikts, ka gadījumā, ja faktiskajā izpildē būs nepieciešams papildu finansējums, tas tiks nodrošināts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Atbilstoši pakalpojuma faktiskajiem izdevumiem (naudas plūsma periodā līdz 2026. gada 31. jūlijam) prognozējamie izpildes rādītāji 2026. gadā ir sekojoši:
- personas, kas saņēmušas hospiss aprūpi, vidēji mēnesī (skaits) – 981 (plāns - 674);
- hospiss aprūpes pakalpojuma ietvaros nodrošinātās klientu dienas (skaits) – 353 094 (plāns – 242 711);
- personas, kas saņēmušas hospiss aprūpi (unikālais skaits) – 3 296 (plāns – 2 373);
- vidējais pakalpojuma dienu skaits uz 1 pakalpojuma saņēmēju – 107,1 (plāns - 102,3).
Atbilstoši pakalpojuma izdevumiem līdz 2026. gada 31. jūlijam (faktiskā izpilde 2025. gada decembris – 2026. gada jūnijs), prognozējams, ka nepieciešamais finansējums 2026. gadā ir 17 717 376 euro (faktiskā izpilde 2025. gada decembris – 2026. gada novembris), papildu nepieciešams finansējums Labklājības ministrijai 2026. gadā par hospisa aprūpes nodrošināšanu mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem 5 854 865 euro apmērā (17 717 376 euro – 11 862 511 euro).
Ņemot vērā, ka pamatbudžeta apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" esošo līdzekļu ietvaros nav pieejams finansējums, lai segtu izdevumus par hospisa aprūpi mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem saistībā ar klientu skaita un vidējo pakalpojuma dienu skaita uz 1 pakalpojuma saņēmēju pieaugumu, kā arī nav iespējams attiecīgos izdevumus segt no jau piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem apakšprogrammas ietvaros, Labklājības ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu.
Detalizētus izdevumu aprēķinus par hospisa aprūpes nodrošināšanu mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem 2026. gadā skat. anotācijas pielikumā "Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem plānotā izpilde 2026. gadā ".
Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
- 2023. - 2025. gada "Pakalpojuma "Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem" nodrošināšana" (596 048 euro, MK 13.01.2023. sēdes prot. Nr.2 1.§ 2.punkts);
- 2024. - 2026. gada "Paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošana" (5 266 463 euro, MK 26.09.2023. sēdes prot. Nr.47 43.§ 2.punkts);
- 2026. - 2028. gada "Paliatīvās aprūpes pakalpojuma nodrošināšana" (6 000 000 euro, MK 22.09.2025. sēdes prot. Nr.38 1.§ 2.punkts).
Attiecīgi Labklājības ministrijai pieejamais finansējums 2026. gadam hospisa aprūpes nodrošināšanai mājās pilngadīgām personām un atbalstam viņu ģimenes locekļiem apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ir 11 862 511 euro.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdē pieņemto informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" (Nr.38/1.§) Labklājības ministrijai prioritārajam pasākumam "Paliatīvās aprūpes pakalpojuma nodrošināšana" 2026.- 2028. gadam ir piešķirts papildu finansējums 6 000 000 euro apmērā 2026. gadam un turpmāk ik gadu. Vienlaikus minētā ziņojuma 1. pielikumā "Par papildu pasākumiem 2026. gadam un budžeta ietvaram 2026.- 2028. gadam, euro" ir noteikts, ka gadījumā, ja faktiskajā izpildē būs nepieciešams papildu finansējums, tas tiks nodrošināts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Atbilstoši pakalpojuma faktiskajiem izdevumiem (naudas plūsma periodā līdz 2026. gada 31. jūlijam) prognozējamie izpildes rādītāji 2026. gadā ir sekojoši:
- personas, kas saņēmušas hospiss aprūpi, vidēji mēnesī (skaits) – 981 (plāns - 674);
- hospiss aprūpes pakalpojuma ietvaros nodrošinātās klientu dienas (skaits) – 353 094 (plāns – 242 711);
- personas, kas saņēmušas hospiss aprūpi (unikālais skaits) – 3 296 (plāns – 2 373);
- vidējais pakalpojuma dienu skaits uz 1 pakalpojuma saņēmēju – 107,1 (plāns - 102,3).
Atbilstoši pakalpojuma izdevumiem līdz 2026. gada 31. jūlijam (faktiskā izpilde 2025. gada decembris – 2026. gada jūnijs), prognozējams, ka nepieciešamais finansējums 2026. gadā ir 17 717 376 euro (faktiskā izpilde 2025. gada decembris – 2026. gada novembris), papildu nepieciešams finansējums Labklājības ministrijai 2026. gadā par hospisa aprūpes nodrošināšanu mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem 5 854 865 euro apmērā (17 717 376 euro – 11 862 511 euro).
Ņemot vērā, ka pamatbudžeta apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" esošo līdzekļu ietvaros nav pieejams finansējums, lai segtu izdevumus par hospisa aprūpi mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem saistībā ar klientu skaita un vidējo pakalpojuma dienu skaita uz 1 pakalpojuma saņēmēju pieaugumu, kā arī nav iespējams attiecīgos izdevumus segt no jau piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem apakšprogrammas ietvaros, Labklājības ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu.
Detalizētus izdevumu aprēķinus par hospisa aprūpes nodrošināšanu mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem 2026. gadā skat. anotācijas pielikumā "Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem plānotā izpilde 2026. gadā ".
Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Labklājības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums" ietvaros, līdzekļus pārdalot no budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Labklājības ministrija nepieciešamos finanšu resursus, lai segtu izdevumus par hospisa aprūpi mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem, nepieciešamības gadījumā līdz papildu līdzekļu piešķiršanai no budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", nodrošinās apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" 2026. gadā piešķirto līdzekļu ietvaros. Pēc tiesību akta projekta spēkā stāšanās Labklājības ministrija veiks izdevumu pārgrāmatošanu no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" uz Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmu 99.00.00 "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums".
Labklājības ministrija nepieciešamos finanšu resursus, lai segtu izdevumus par hospisa aprūpi mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem, nepieciešamības gadījumā līdz papildu līdzekļu piešķiršanai no budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", nodrošinās apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" 2026. gadā piešķirto līdzekļu ietvaros. Pēc tiesību akta projekta spēkā stāšanās Labklājības ministrija veiks izdevumu pārgrāmatošanu no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" uz Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmu 99.00.00 "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Finanšu ministrija, ņemot vērā Ministru kabineta lēmumu un Labklājības ministrijas iesniegto informāciju, sagatavos Finanšu ministrijas rīkojuma projektu, kam pievienots pielikums par apropriācijas palielināšanu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Rīkojuma izpildi nodrošinās Labklājības ministrija.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem plānotā izpilde 2026. gadā