Anotācija (ex-ante)

26-TA-2528: Rīkojuma projekts (Apstiprināšana, iecelšana amatā, speciālās dienesta pakāpes piešķiršana)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Kasparu Gorkšu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Valsts civildienesta likuma 11. panta ceturtā daļa paredz, ka pretendentu Valsts kancelejas direktora amatā Ministru prezidents ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par Kasparu Gorkšu" mērķis ir apstiprināt Kasparu Gorkšu iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā saskaņā ar Valsts civildienesta likumā noteikto kārtību, lai nodrošinātu Valsts kancelejas vadību un tai noteikto funkciju izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts kancelejā no 2026. gada 19. maija ir vakants Valsts kancelejas direktora amats. 2026. gada 7. augusta oficiālajā izdevumā  "Latvijas Vēstnesis" tika izsludināts konkurss uz Valsts kancelejas direktora amatu, https://www.vestnesis.lv/op/2026/150.AKK4.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu Valsts kancelejai noteikto funkciju un uzdevumu efektīvu izpildi, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk iecelt amatā jaunu Valsts kancelejas direktoru. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11. panta ceturto daļu pretendentu Valsts kancelejas direktora amatā Ministru prezidents ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Risinājuma apraksts
Pretendentu atlase tika veikta saskaņā ar saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 293 "Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlases kārtība" (turpmāk – noteikumi).

Ar Ministru prezidenta 2026. gada 6. augusta rīkojumu Nr. 2026/1.2.1.-251 "Par Valsts kancelejas direktora amata pretendentu vērtēšanas komisiju", lai izvērtētu pretendentu atbilstību Valsts kancelejas direktora amatam, saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu un noteikumu 6. punktu, tika izveidota pretendentu vērtēšanas komisija. Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijas sastāvā bija Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons. Par pretendentu novērtēšanas procesa novērotājiem uzaicināti: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite (skat. https://www.vestnesis.lv/op/2026/150.28).

Konkursā tika saņemti 18 pieteikumi. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.
Uz konkursa otro kārtu tika virzīti deviņi pretendenti, konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem, kā arī prezentēja savu redzējumu par valsts pārvaldes un valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas nākotnes attīstību, raksturojot būtiskākos izaicinājumus un prioritātes.
Uz konkursa trešo kārtu tika izvirzīti trīs pretendenti. Atlases procesa trešajā kārtā tika novērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, pārmaiņu vadība, komandas vadīšana.
Konkursa noslēgumā konkursa komisijai, pamatojoties uz komisijas sniegto pretendenta novērtējumu un pretendentu vadības kompetenču novērtējumu, pieņemot lēmumu ieteikt iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā Kasparu Gorkšu.

K. Gorkša līdzšinējā darbavieta ir Latvijas Darba devēju konfederācija, kur viņš no 2023. gada 3. aprīļa ieņem ģenerāldirektora amatu. Vienlaikus K. Gorkšs no 2020. gada 9. novembra ir arī Jūrmalas futbola skolas direktors.
Pirms tam viņš no 2021. gada marta līdz 2023. gada oktobrim bija Latvijas Sporta federāciju padomes valdes loceklis, trīs gadus (2020. gada marts līdz 2023. gada marts) viņš ieņēma Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektora amata. Savukārt no 2018. gada marta līdz 2019. gada oktobrim K. Gorkšs bija Latvijas Futbola federācijas prezidents.
K. Gorkšam ir arī pieredze lektora amatā, vadot lekcijas Latvijas Universitātes studiju kursā "Sporta tiesības" no 2023. gada septembra līdz 2024. gada augustam.
K. Gorkšs studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē un sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts drošības dienests, Valsts kanceleja
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi