Anotācija

2022./2023. un 2023./2024. mācību gadā starpdisciplinārais darbs, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, tika organizēts monitoringa darba formā ar mērķi pārbaudīt izglītojamo zināšanas un prasmes mācību priekšmetos, kuru saturs tiks integrēts valsts pārbaudes darbā, un lai aprobētu starpdisciplinārā darba saturu un vērtēšanas kritērijus. 2022./2023. un 2023./2024. mācību gada starpdisciplinārā darba rezultāti liecina, ka viena pārbaudes darba saturā nav iespējams ietvert pietiekamu testelementu skaitu katrā no tā saturā ietveramajām trim mācību jomām, lai droši un ticami novērtētu 9. klases skolēnu sniegumu gan sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, gan dabaszinātņu jomā, gan tehnoloģiju mācību jomā.
Spēkā esošā pamatizglītības standarta Nr.747 27.¹1. apakšpunktā noteikts, ka 9. klases valsts pārbaudes darbos par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2022./2023. mācību gadā un 2023./2024. mācību gadā vērtējums  nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 10 procenti. Saskaņā ar 2022./2023. mācību gada 9. klases valsts pārbaudes darbu rezultātiem vērtējumu kādā no pamatizglītības standarta 16. punktā noteiktajiem obligātajiem trim valsts pārbaudes darbiem neieguva 881 izglītojamais, tajā skaitā 10 izglītojamie neieguva vērtējumu visos trīs valsts pārbaudes darbos, bet 88 izglītojamie – divos valsts pārbaudes darbos. Savukārt 2023./2024. mācību gadā minimālo noteikto 10 procentu kopvērtējumu 9. klases valsts pārbaudes darbos neieguva 729 izglītojamie, tajā skaitā 11 izglītojamie neieguva vērtējumu visos trīs valsts pārbaudes darbos, bet 86 izglītojamie – divos valsts pārbaudes darbos. Minētais ir saistāms ar apstākli, ka izglītojamo, kuri 2022./2023. mācību gadā un 2023./2024. mācību gadā turpināja pamatizglītības ieguvi 9. klasē, mācību procesu būtiski ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ilgstošas mācības attālināti.
Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmās un otrās daļas normās noteikts, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību, sekmju izrakstu un attiecīgu pamatizglītības sertifikātu, kas dod tiesības turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē. Savukārt, saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešo daļu par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Ja izglītojamam par pamatizglītības programmas apguvi izsniedz liecību, tad pamatizglītības programma 9.  klasē jāapgūst atkārtoti, pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu, kura nosaka, ka pamatizglītības ieguve ir obligāta, un Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 26. punktu, kurā noteikts, ka izglītojamais, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem 2023./2024. mācību gadā vispārējās izglītības iestāžu 9. klasēs atkārtoti mācās 834 izglītojamie, kuri 2022./2023. mācību gadā neieguva vērtējumu kādā no valsts pārbaudes darbiem, savukārt 2024./2025. mācību gadā vispārējās izglītības iestāžu 9. klasēs atkārtoti mācās 696 izglītojamie, kuri 2023./2024. mācību gadā neieguva vērtējumu kādā no valsts pārbaudes darbiem.
Saskaņā ar spēkā esošā pamatizglītības standarta 27.12. apakšpunktu 9. klases valsts pārbaudes darbos par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2024./2025. mācību gadā vērtējums  nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15 procenti. Ņemot vērā izglītojamo skaitu, kas neieguva vērtējumu valsts pārbaudes darbos 2022./2023. mācību gadā un 2023./2024. mācību gadā, kad minimālais valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksnis bija 10 procenti, tad paredzams, ka 2024./2025. mācību gadā ar valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma minimālo slieksni 15 procenti vērtējumus valsts pārbaudes darbos neiegūs lielāks izglītojamo skaits, kuriem būs nepieciešams atkārtoti mācīties 9. klasē. Ņemot vērā, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta, lielāks izglītojamo skaits, kas nesasniedz minimālo vērtējuma slieksni un nenokārto valsts pārbaudes darbus, var radīt lielāku personu loku bez pamatizglītības, tādējādi ietekmējot šo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un līmeni. Savukārt nepieciešamība lielam skaitam izglītojamo atkārtoti mācīties 9. klasē radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu šo izglītojamo vecākiem, izglītības iestādēm un valsts budžetam.

Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2023. gada 15. septembrī dots uzdevums: “31. Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās.”
Ministru kabineta 2024. gada 10. janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” pielikuma 31.1. pasākuma 10. punktā paredzēts, ka Latvijas skolēnu sniegums OECD PISA 2025, salīdzinot ar OECD PISA 2022, dabaszinātnēs paaugstināsies par 1%.
Lai nodrošinātu skolēnu mērķtiecīgāku sagatavošanu dabaszinātņu apguvei pamatizglītības posmā, kā arī ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences, kas nosaka darba tirgus prasības nākotnes nodarbinātajiem, projektā paredzēts pamatizglītības standarta 16.4. apakšpunktā minētā starpdisciplinārā darba, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, vietā noteikt, ka skolēni, beidzot 9.klasi, sākot ar 2026. gada 1. septembri kārto valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs.
Nosakot 9. klases skolēniem obligātu dabaszinātņu mācību jomas valsts pārbaudes darbu, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi un vērtētāju sagatavošanu. Projektā paredzēts, ka pamatizglītības standarta 16.4. apakšpunkts, kas nosaka, ka,  beidzot 9. klasi, skolēni kārto valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, stājas spēkā no 2026. gada 1. septembra. 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā pārbaudes darbs, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, tiks organizēts diagnosticējoša darba formā ar mērķi izvērtēt skolēnu mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu mācību priekšmetos, kuru saturs tiks ietverts valsts pārbaudes darbā, un lai aprobētu no 2026. gada 1. septembra ieviešamā valsts pārbaudes darba saturu un vērtēšanas kritērijus. Saskaņā ar pamatizglītības standarta 12.2. apakšpunktu diagnosticējošie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus, līdz ar to 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā diagnosticējošā pārbaudes darba, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, rezultāts neietekmēs attiecīgā mācību gada 9. klases skolēnu mācību snieguma rezultātus.
Vispārējās izglītības, tostarp pamatizglītības, kvalitātes paaugstināšanai ir uzsāktas vairākas nozīmīgas pārmaiņu iniciatīvas: (1) skolu profesionālā atbalsta sistēma valsts, pašvaldību un skolas līmenī, sniedzot vajadzībās/datos balstītu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi; (2) programmas “Skola kopienā” īstenošana, lai veicinātu izglītojamo sociālo iekļaušanu, viņu labbūtību izglītības vidē un iekļaujošas izglītības attīstīšanu; (3) secīga pāreja uz vienotu skolu (mācības valsts valodā) un mācību satura pilnveide un pieejas ieviešana visās Latvijas izglītības iestādēs. Paredzams, ka minēto iniciatīvu kompleksa īstenošana tuvāko gadu laikā pozitīvi ietekmēs pamatizglītības pakāpes skolēnu mācību sniegumu un preventīvi nodrošinās papildu atbalstu pamatizglītības programmas otrajā posmā skolēniem, kuriem tas nepieciešams pamatizglītības ieguvei un valsts pārbaudes darbu sekmīgai nokārtošanai. Tādējādi, paaugstinot 9. klases valsts pārbaudes darbu minimālo kopvērtējuma procentu slieksni, būtiski nepalielināsies skolēnu skaits, kas neiegūs 9. klases valsts pārbaudes darbos 15 procentu vai 20 procentu kopvērtējumu attiecīgajā mācību gadā. Līdz ar to projektā paredzēts vēl uz vienu mācību gadu – 2024./2025. mācību gadu – saglabāt minimālo 9. klases valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksni 10 procentu apmērā, nosakot, ka 9. klases valsts pārbaudes darbos vērtējums  nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā: 10 procenti - 2024./2025. mācību gadā; 15 procenti - 2025./2026. mācību gadā; 20 procenti 2026./2027. mācību gadā un turpmāk.