22-TA-3658: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 450 "Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Grozījumi tiesību aktā izstrādāti, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72.3 pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Valsts nodevas likmes par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu maiņa no 19,30 euro/tonnā uz 45,45 euro/tonnā, pamatojoties uz valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumā ietverto naftas rezervju apjoma (tonnās) un izmaksu izmaiņām.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Enerģētikas likuma 72.1 un 72.3 pants.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Padomes 2009.gada 14.septembra Direktīva 2009/119/EK ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezervju prasības[1] (turpmāk – Direktīva 2009/119/EK), uzliek par pienākumu katrai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstij nodrošināt naftas krājumu apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā. Tā kā Latvija ir naftas produktu importētāja valsts, tad drošības rezervju apjomam tiek piemērotas 90 dienas. Minētās ES prasības pārņemtas ar Enerģētikas likuma 72.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumiem Nr.286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” (turpmāk – Noteikumi Nr.286), kuru 5.punktā noteikts, ka Birojs izsludina iepirkuma procedūru drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai.
Noteikumos Nr.286 noteiktas arī prasības iepirkuma dalībniekiem, lai sniegtu drošības rezervju pakalpojumu. Tāpat Noteikumi Nr.286 nosaka, ka iepirkuma dalībnieki, ar kuriem Birojs ir noslēdzis iepirkuma līgumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervi izveidei, nodrošina iepirkuma līgumā noteikti naftas produktu apjomu visā iepirkuma līguma darbības periodā.
Ņemot vērā straujo naftas cenu kāpumu un svārstības, iepirkuma līgumi pārsvarā tiek slēgti uz vienu gadu (ar izņēmumu 2019.-2020.gadā, kad tika noslēgta līgumi uz 2 gadiem). Arī 2022.gada izskaņā iepirkuma līgumi par drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2023.gadā tiek noslēgti uz vienu gadu, t.i., pašreizējie iepirkuma līgumi ar iepirkuma dalībniekiem par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 2022.gadā ir spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim.
Enerģētikas likuma 72.4 pants noteic, ka Birojs šā likuma 72.1 pantā minēto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu. Naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanas valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.
Enerģētikas likuma 72.3 pants noteic, ka valsts nodevu maksā komersanti, kas 1) saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprinātā akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, 2) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai, 3) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai, 4) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai. Citi komersanti maksā valsts nodevu par naftas produktu apjomu, kuru tie Latvijas Republikā savam patēriņam ieved no ES dalībvalsts vai trešās valsts.
Šīs augstāk minētās degvielas komersantu grupas 2022.gadā maksā nodevu 19,30 euro/tonnā, kas veidojās no drošības rezervju pakalpojuma sniegšanas izmaksām 2022.gadā (saskaņā ar Biroja veikto iepirkuma procedūru 2021.gadā par naftas drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2022.gadā). Tādējādi valsts nodevas likmes apmērs ir tieši atkarīgs no Biroja sarunu procedūras piedāvājumos saņemtajām cenām bez PVN un uzglabāšanas termiņa (12 mēneši), jo nodevas likmes apmērs, balstoties uz iepirkuma rezultātiem, tiek vienmēr pārskatīts un atbilstoši aktualizēts.
Pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto, 2022. gada 13. jūnijā Birojs izsludināja iepirkumu par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu (turpmāk - sarunu procedūra) laika posmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Sarunu procedūras tika organizēta divās kārtās un iekļauts aprēķinātais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms tīrā importa dienas vidējam daudzumam 90 dienām – 346 875 tonnas, kā to nosaka Direktīvas 2009/119/EK 3.pants. Aprēķini veikti saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Latvijas Energobilance 2021. gadā[2] datiem. Aprēķinos nav iekļauts naftas bitumena apjoms. Sarunu procedūras piedāvājumu izvēles kritērijs – saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.
[1] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/publikacijas-un-infografikas/11015-latvijas-energobilance-2021
[2] https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2009/119/oj/?locale=LV
Noteikumos Nr.286 noteiktas arī prasības iepirkuma dalībniekiem, lai sniegtu drošības rezervju pakalpojumu. Tāpat Noteikumi Nr.286 nosaka, ka iepirkuma dalībnieki, ar kuriem Birojs ir noslēdzis iepirkuma līgumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervi izveidei, nodrošina iepirkuma līgumā noteikti naftas produktu apjomu visā iepirkuma līguma darbības periodā.
Ņemot vērā straujo naftas cenu kāpumu un svārstības, iepirkuma līgumi pārsvarā tiek slēgti uz vienu gadu (ar izņēmumu 2019.-2020.gadā, kad tika noslēgta līgumi uz 2 gadiem). Arī 2022.gada izskaņā iepirkuma līgumi par drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2023.gadā tiek noslēgti uz vienu gadu, t.i., pašreizējie iepirkuma līgumi ar iepirkuma dalībniekiem par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 2022.gadā ir spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim.
Enerģētikas likuma 72.4 pants noteic, ka Birojs šā likuma 72.1 pantā minēto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu. Naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanas valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.
Enerģētikas likuma 72.3 pants noteic, ka valsts nodevu maksā komersanti, kas 1) saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprinātā akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, 2) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai, 3) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai, 4) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai. Citi komersanti maksā valsts nodevu par naftas produktu apjomu, kuru tie Latvijas Republikā savam patēriņam ieved no ES dalībvalsts vai trešās valsts.
Šīs augstāk minētās degvielas komersantu grupas 2022.gadā maksā nodevu 19,30 euro/tonnā, kas veidojās no drošības rezervju pakalpojuma sniegšanas izmaksām 2022.gadā (saskaņā ar Biroja veikto iepirkuma procedūru 2021.gadā par naftas drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2022.gadā). Tādējādi valsts nodevas likmes apmērs ir tieši atkarīgs no Biroja sarunu procedūras piedāvājumos saņemtajām cenām bez PVN un uzglabāšanas termiņa (12 mēneši), jo nodevas likmes apmērs, balstoties uz iepirkuma rezultātiem, tiek vienmēr pārskatīts un atbilstoši aktualizēts.
Pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72. pantā noteikto, 2022. gada 13. jūnijā Birojs izsludināja iepirkumu par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu (turpmāk - sarunu procedūra) laika posmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Sarunu procedūras tika organizēta divās kārtās un iekļauts aprēķinātais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms tīrā importa dienas vidējam daudzumam 90 dienām – 346 875 tonnas, kā to nosaka Direktīvas 2009/119/EK 3.pants. Aprēķini veikti saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Latvijas Energobilance 2021. gadā[2] datiem. Aprēķinos nav iekļauts naftas bitumena apjoms. Sarunu procedūras piedāvājumu izvēles kritērijs – saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.
[1] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/publikacijas-un-infografikas/11015-latvijas-energobilance-2021
[2] https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2009/119/oj/?locale=LV
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd valsts nodevas likme par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu ir 19,30 euro/tonnā. Kā iepriekš minēts, to maksā visi degvielas komersanti Latvijā. Šī likme atspoguļo naftas drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas 2022.gadā (ievērojot iepirkuma rezultātus). Ņemot vērā iepirkumā piedāvāto naftas apjomu un iepirkuma dalībnieku cenu piedāvājumus par šiem apjomiem, iepirkuma izmaksas ikgadējā iepirkumā ir atšķirīgas. Šobrīd ir noslēdzies iepirkums par naftas drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2023.gadā. Pamatojoties uz sarunu procedūras rezultātā pieņemto lēmumu (Pastāvīgās iepirkumu komisijas 2022.gada 2.decembra protokols Nr. 5-3.2/2022/69) un saskaņā ar 2022. gada __. decembrī ar 10 iepirkuma dalībniekiem noslēgto Vispārīgo vienošanos Nr. 5-3.6/2022/__ [EKD1] Par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei naftas produktu drošības rezervju apjoms laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim ir 198 670 tonnas (57,3% no nepieciešamā apjoma) (aviācijas degviela – 41 000 tonnas un dīzeļdegviela – 157 670 tonnas) par kopējo summu 52 163 340 euro (2022. gadā 304 400 tonnas (benzīns – 1 000 tonnas, aviācijas degviela – 1 000 tonnas, mazuts – 7 000 tonnas, dīzeļdegviela – 295 400 tonnas) par kopējo summu 24,5 milj.euro ). 79% no naftas produktu drošības rezervju apjoma veido dīzeļdegviela saskaņā ar iepirkuma dalībnieku piedāvājumu. Iepirkuma dalībnieku piedāvājumos 2022.gada sarunu procedūrā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzglabāšanas cena vienam mēnesim ir palielinājusies vairāk kā 3 līdz 5 reizes nekā 2021.gada sarunu procedūrā. Sarunu procedūras, lai nodrošinātu valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu 2023. gadā, vidējā svērtā cena ir 21,88 euro par 1 tonnas valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 1 mēnesim (2022.gadā – 6,63 euro par 1 tonnas valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 1 mēnesim).
[EKD1]Vispārīgā vienošanās vēl nav noslēgta uz šodienu, jo ir vēl nogaidīšanas periods, kurā saskaņā ar ADJIL var kāds pārsūdzēt pieņemto lēmumu.
[EKD1]Vispārīgā vienošanās vēl nav noslēgta uz šodienu, jo ir vēl nogaidīšanas periods, kurā saskaņā ar ADJIL var kāds pārsūdzēt pieņemto lēmumu.
Risinājuma apraksts
Valsts nodevas apmēru nosaka, balstoties uz Valsts kases datiem par komersantu, kuri ir valsts nodevas objekts, degvielas iegādes apjomiem 2021.gadā (tonnās). Tā ir bāzes vērtība, kas ir palielināta par 5%, ņemot vērā, ka 2021.gadā degvielas apjomi bija samazinājušies no valstī izsludinātajiem Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem.
Drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas tiek dalītas ar bāzes vērtību, nosakot valsts nodevas apmēru par vienu tonnu degvielas. Līdz ar to no kopējās iepirkuma summas tiek aprēķināta nodeva un to maksā katrs degvielas komersants Latvijā (t.i. Enerģētikas likuma 72.3 pantā minētie komersanti, tostarp, iespējams, arī iepirkuma dalībnieki, ja tie Latvijā realizē degvielu).
Tādējādi, ievērojot drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanas izmaksu pieaugumu par vairāk kā 27,7 milj. euro, valsts nodevas likme 2023.gadā par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu būs 45,45 euro par 1 tonnu (2022.gadā – 19,30 euro par 1 tonnu).
Valsts nodevas ietekme par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu apmērs uz 1 litru galapatēriņā ir 0,0365 euro.
Samaksa par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu sāksies 2023. gada februārī par janvārī sniegto valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu, tāpēc jaunā valsts nodevas likme 45,45 euro par tonnu stājas spēkā ar 2023. gada februāri. Komersantiem jaunā valsts nodevas likme jāpiemēro I, II un III kategorijas naftas produktu apjomam, kuri ir izlaisti brīvā apgrozījumā, kurus apstiprināti noliktavas turētāji izved no katras akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu maksāšanas režīmā) un kurus patērē katrā akcīzes preču noliktavā, kā arī kuri realizēti un patērēti Latvijas Republikas teritorijā sākot ar 2023. gada janvāri.
Drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas tiek dalītas ar bāzes vērtību, nosakot valsts nodevas apmēru par vienu tonnu degvielas. Līdz ar to no kopējās iepirkuma summas tiek aprēķināta nodeva un to maksā katrs degvielas komersants Latvijā (t.i. Enerģētikas likuma 72.3 pantā minētie komersanti, tostarp, iespējams, arī iepirkuma dalībnieki, ja tie Latvijā realizē degvielu).
Tādējādi, ievērojot drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanas izmaksu pieaugumu par vairāk kā 27,7 milj. euro, valsts nodevas likme 2023.gadā par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu būs 45,45 euro par 1 tonnu (2022.gadā – 19,30 euro par 1 tonnu).
Valsts nodevas ietekme par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu apmērs uz 1 litru galapatēriņā ir 0,0365 euro.
Samaksa par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu sāksies 2023. gada februārī par janvārī sniegto valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu, tāpēc jaunā valsts nodevas likme 45,45 euro par tonnu stājas spēkā ar 2023. gada februāri. Komersantiem jaunā valsts nodevas likme jāpiemēro I, II un III kategorijas naftas produktu apjomam, kuri ir izlaisti brīvā apgrozījumā, kurus apstiprināti noliktavas turētāji izved no katras akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu maksāšanas režīmā) un kurus patērē katrā akcīzes preču noliktavā, kā arī kuri realizēti un patērēti Latvijas Republikas teritorijā sākot ar 2023. gada janvāri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Papildu nepieciešamais finansējums naftas produktu rezervju uzturēšanai 2023.gadā 10 137 988 euro apmērā tiks ieplānots likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā, attiecīgi palielinot valsts pamatbudžeta prognozējamos ieņēmumus valsts budžetā no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu un no pievienotās vērtības nodokļa.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- degvielas galalietotāji
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā patēriņa prognozes, provizoriski jaunās valsts nodevas likmes ietekme uz katru naftas produkta litru gala patēriņu mazumtirdzniecībā ir 0,0314 (trīs euro centa sadārdzinājums uz katra naftas produkta litru), jo ņemot vērā galveno degvielas veidu – benzīna un dīzeļdegvielas blīvumu atšķirības, arī valsts nodevas likmes ietekme uz katru naftas produkta litru būs nedaudz atšķirīga.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts skars komersantus, kuriem ir izsniegtas speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm – valsts nodevas maksātājus (apmēram 60 komersanti) – juridiskās personas, kā arī sabiedrību un tautsaimniecību, kuri ikdienā un darba procesa nodrošināšanai izmanto naftas produktus.
Nozare
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts
Nozaru ietekmes apraksts
Komersanti saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.3 pantā noteikto maksā valsts nodevu par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu un tās apjoms ir ierēķināts naftas produkta gala cenā.
Komersantiem būtiskākās izmaksas saistās ar valsts nodevas likmes apmēra kompensēšanu uz katru litru gala realizācijā un patēriņā, kas sadārdzinās degvielas un produkcijas cenu tautsaimniecībā, kuru sedz gala patērētājs.
Komersantiem būtiskākās izmaksas saistās ar valsts nodevas likmes apmēra kompensēšanu uz katru litru gala realizācijā un patēriņā, kas sadārdzinās degvielas un produkcijas cenu tautsaimniecībā, kuru sedz gala patērētājs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Naftas nozares komersantiem jāņem vērā nodevas likmes pieaugums.
Komersanti – valsts nodevas maksātāji – mēnesī maksājamās valsts nodevas summas apmēru aprēķina, reizinot valsts nodevas likmi ar iepriekšējā kalendārā mēnesī Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto vai savām vajadzībām patērēto naftas produktu apjomu tonnās.
Komersanti – valsts nodevas maksātāji – mēnesī maksājamās valsts nodevas summas apmēru aprēķina, reizinot valsts nodevas likmi ar iepriekšējā kalendārā mēnesī Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto vai savām vajadzībām patērēto naftas produktu apjomu tonnās.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
29 591 820
0
26 609 506
33 978 882
26 609 506
20 385 043
16 172 435
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
29 591 820
0
26 609 506
33 978 882
26 609 506
20 385 043
16 172 435
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
29 591 820
0
26 609 506
33 978 882
26 609 506
20 385 043
16 172 435
2.1. valsts pamatbudžets
29 591 820
0
26 609 506
33 978 882
26 609 506
20 385 043
16 172 435
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Enerģētikas likuma 72.4 pantā noteikts, ka Birojs šā likuma 72.1 panta minēto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma uzturēšanu.
Valsts nodevas likmi aprēķina pēc sekojoša formula:
1. vispirms aprēķina bāzes vērtību tonnās – sasummē par 2021.gadu Valsts kasē veiktās komersantu iemaksas pa naftas produktu veidiem tonnās, jo katram savs blīvums. (par bāzes gadu ņem gadu, par kuru ir rēķināts naftas produktu drošības rezerves apjoms – šogad CSP Energobilance 2021).
2. veic 1.punkta aprēķinu no tonnām uz litriem
3. kopējo iepirkuma summu izdala ar bāzes vērtību litros, kā rezultātā tiek aprēķināts valsts nodevas apmērs galapatēriņā uz 1 litru (0,0365).
4. kopējo iepirkuma summu izdala ar bāzes vērtību tonnās, kā rezultātā tiek aprēķināts valsts nodevas apmērs 45,45 eur/tonnā.
Valsts nodevas likmi aprēķina pēc sekojoša formula:
1. vispirms aprēķina bāzes vērtību tonnās – sasummē par 2021.gadu Valsts kasē veiktās komersantu iemaksas pa naftas produktu veidiem tonnās, jo katram savs blīvums. (par bāzes gadu ņem gadu, par kuru ir rēķināts naftas produktu drošības rezerves apjoms – šogad CSP Energobilance 2021).
2. veic 1.punkta aprēķinu no tonnām uz litriem
3. kopējo iepirkuma summu izdala ar bāzes vērtību litros, kā rezultātā tiek aprēķināts valsts nodevas apmērs galapatēriņā uz 1 litru (0,0365).
4. kopējo iepirkuma summu izdala ar bāzes vērtību tonnās, kā rezultātā tiek aprēķināts valsts nodevas apmērs 45,45 eur/tonnā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Atbilstoši iepirkumam par naftas drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2023.gadā naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu izmaksas plānotas 60 588 388 euro apmērā.
Likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana” ir paredzēts finansējums naftas produktu rezervju uzturēšanai 2023. un 2024.gadā 26 609 506 euro apmērā.
Ministru kabineta 2022.gada 11.oktobra sēdē (prot.Nr.52 3.§ “Informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025. gadam", 3.punkts) ir atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums palielināt minētās apakšprogrammas finansējumu 2023.gadā 23 840 894 euro apmērā, 2024.gadā 20 385 043 euro un 2025.gadā 16 172 435 euro apmērā. Ņemot vērā 2023.gadā plānoto naftas produktu rezervju uzturēšanas izmaksu apmēru, papildu 2023.gadā būs nepieciešams finansējums 10 137 988 euro apmērā. Attiecīgi kopējais izdevumu palielinājums 2023.gadā prognozējams 33 978 882 euro apmērā.
Likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana” ir paredzēts finansējums naftas produktu rezervju uzturēšanai 2023. un 2024.gadā 26 609 506 euro apmērā.
Ministru kabineta 2022.gada 11.oktobra sēdē (prot.Nr.52 3.§ “Informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025. gadam", 3.punkts) ir atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums palielināt minētās apakšprogrammas finansējumu 2023.gadā 23 840 894 euro apmērā, 2024.gadā 20 385 043 euro un 2025.gadā 16 172 435 euro apmērā. Ņemot vērā 2023.gadā plānoto naftas produktu rezervju uzturēšanas izmaksu apmēru, papildu 2023.gadā būs nepieciešams finansējums 10 137 988 euro apmērā. Attiecīgi kopējais izdevumu palielinājums 2023.gadā prognozējams 33 978 882 euro apmērā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ņemot vērā, ka BVKB sludinās jaunu iepirkumu, lai sasniegtu nepieciešamo naftas rezervju apjomu, kopējās izmaksas varētu būt lielākas, ja vien būs pretendenti un piedāvājumi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi