Anotācija (ex-ante)

22-TA-3196: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Savienības direktīvas pārņemšana.
Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk - Likumprojekts) tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvas (ES) 2020/284 (2020.gada 18.februāris) ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – Direktīva 2020/284).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Direktīvas 2020/284 nosacījumiem jāstājas spēkā 2024.gada 1.janvārī.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
E-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk - PVN) ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī.
No 2015.gada 1.janvāra ES darbojas īpašais režīms “mini vienas pieturas punkts” (angļu valodā- Mini One Stop Shop; turpmāk – MOSS) attiecībā uz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanu. Atbilstoši MOSS režīmam, pakalpojumu sniedzējs dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts kā elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzējs ES, izmanto tīmekļa portālu, lai iesniegtu PVN deklarāciju par PVN, kas maksājams par citās dalībvalstīs sniegtajiem elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem personai, kura nav PVN maksātājs. Savukārt iesniegtās PVN deklarācijas reģistrācijas dalībvalsts nosūta attiecīgajām patēriņa dalībvalstīm un pārskaita tām nomaksāto PVN, izmantojot drošu komunikāciju tīklu. Izmantojot MOSS, PVN maksātājiem nav jāreģistrējas klasiskajā PVN maksāšanas nolūkā katrā elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu patēriņa dalībvalstī. Ar 2021.gada 1.jūliju MOSS tika paplašināts attiecībā uz preču tiešsaistes tirdzniecību B2C (angļu valodā - Business to Consumer; turpmāk B2C) darījumos.
Lielākajā daļā tiešsaistes pirkumu, ko ES veic patērētāji, maksājumi tiek veikti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Lai sniegtu maksājumu pakalpojumus, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir specifiska informācija konkrētā maksājuma adresāta jeb maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti. Minētā specifiskā informācija ir jo īpaši svarīga saistībā ar tādiem pārrobežu maksājumiem, kuriem maksātājs atrodas vienā dalībvalstī un maksājuma saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī. Šāda informācija ir vajadzīga, lai dalībvalstu nodokļu iestādes veiktu savus pamatuzdevumus – atklātu krāpnieciskus uzņēmumus un uzraudzītu PVN saistību izpildi. Tādēļ ir nepieciešams, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji minēto informāciju darītu pieejamu, proti, sniegtu informāciju nodokļu iestādēm nolūkā palīdzēt tām konstatēt un apkarot ar PVN saistītu pārrobežu krāpšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Krāpnieciski uzņēmumi izmanto e-komercijas iespējas, lai gūtu negodīgas tirgus priekšrocības, nepildot savus PVN pienākumus, kā piemēram, izvairoties no PVN nomaksas, darījumu nedeklarēšana u.c. PVN zaudējumi, ko rada preču piegāde ES mērogā starp uzņēmumiem (B2B – Business to Business, turpmāk- B2B) un B2C, 2019.gadā tika lēsti aptuveni 5 mljrd. euro gadā. Nav pieejamas ES mēroga aplēses par krāpšanu saistībā ar PVN pārrobežu B2C pakalpojumu sniegšanas jomā, bet tikai nozares dokumentēti pierādījumi par apraidi un tiešsaistes spēlēm. Līdz ar e-komercijas pieaugumu, problēma tikai palielināsies. Tā kā nodokļu administrāciju rīcībā nav informācijas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka PVN noteikumi par pārrobežu e-komerciju tiek piemēroti pareizi, kā arī, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu pārrobežu e-komercijā, ir nepieciešams ieviest regulējumu, lai nodokļu administrācijas rīcībā būtu informācija, lai atklātu krāpnieciskus uzņēmumus un uzraudzītu PVN saistības.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, ES Padome 2020.gada 18.februārī pieņēma Direktīvu 2020/284, kuras ietvaros ir noteikts pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt pietiekami detalizētu maksājumu saņēmēju un maksājumu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, ko tie sniedz, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu veikt tādu preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanas kontroli nolūkā sasniegt mērķi – apkarot ar PVN saistītu krāpšanu.

Informācija, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāglabā, dalībvalstīm ir jāapkopo un tās apmaiņa jāveic, ir noteikta saskaņā ar ES Padomes 2010.gada 7.oktobra Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā. Sākot ar 2024.gada 1.janvāri, kad stāsies spēkā Direktīvas 2020/284 prasības, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību vai sniedz maksājumu pakalpojumus ES, ir jāuzglabā noteikta informācija par pārrobežu maksājumiem, ko veikuši maksātāji dalībvalstīs, un noteikta informācija par maksājumu saņēmējiem, un jānosūta šī informācija nodokļu administrācijai. Saskaņā ar ES Padomes 2020.gada 18.februāra Regulu (ES) 2020/283 ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu (turpmāk – Regula 2020/283), dalībvalstu nodokļu administrācijām minētā informācija jānosūta uz centralizēto elektronisko maksājumu informācijas sistēmu (angļu valodā - Central Electronic System of Payment information, turpmāk - CESOP), kuru pārvalda un tehniski uztur Eiropas Komisija (turpmāk – EK).

Tā kā Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – Likums) darbības jomas tvērumā nav pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju, kura ir noteikta Direktīvā 2020/284, ar Likumprojektu plānots paplašināt Likuma darbības jomu, nosakot, ka Likuma darbības jomas tvērumā ir arī pienākumi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Ar Likumprojektu plānots papildināt Likumu ar jaunu nodaļu, kurā tiks noteikti pienākumi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem:
- veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, ko tie sniedz katrā kalendārajā ceturksnī,
- sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, ja ir izpildījušies Direktīvā 2020/284 noteiktie nosacījumi uzskaites veikšanai, ir iestājies ziņošanas pienākums un, ja kalendārā ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz maksājumu pakalpojumus tādā apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem.

Likumprojektā, pārņemot Direktīvas 2020/284 prasības, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiek noteikts pienākums glabāt minētos uzskaites datus elektroniskā formātā trīs kalendāros gadus, sākot no maksājuma izdarīšanas dienas kalendārā gada beigām. Visi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteiktie pienākumi ir vērsti uz to, lai apkarotu pārrobežu krāpšanu PVN jomā, ko izraisa dažu uzņēmumu krāpnieciska rīcība pārrobežu e-komercijas jomā. Līdz ar to maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniegs minēto informāciju nodokļu administrācijām nolūkā palīdzēt tām konstatēt un apkarot ar PVN saistītu pārrobežu krāpšanu, kā arī uzraudzīt PVN saistības.
Ņemot vērā informācijas apjomu un tās sensitivitāti personas datu aizsardzības ziņā, ir nepieciešams samērot maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikto pienākumu glabāt uzskaiti par pārrobežu maksājumiem trīs kalendāros gadus, nodrošinot iespēju dalībvalstīm apkarot ar PVN saistītu krāpšanu un atklāt krāpniekus. Šāds laikposms būs pietiekams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroles un izmeklēt gadījumus, kad ir aizdomas par PVN krāpšanu, kā arī atklāt to. Atbilstoši minētajam Likumprojektā ir pilnībā pārņemta Direktīvas 2020/284 1.panta attiecībā uz Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 243.b panta 4.punkta “a” apakšpunktu prasība un noteikts, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums šādus datus glabāt trīs kalendāros gadus, sākot no maksājuma izdarīšanas dienas kalendārā gada beigām. Šī prasība ir noteikta kā obligāta norma un līdz ar to dalībvalstīm nav tiesību noteikt citus termiņus.
Lai sasniegtu regulējuma mērķi, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiek prasīts veikt uzskaiti tikai par tādiem pārrobežu maksājumiem, kas var norādīt uz saimniecisko darbību. Tādējādi 25 pārrobežu maksājumu robežvērtības noteikšana, pamatojoties uz maksājumu saņēmēja saņemto maksājumu skaitu kalendārā ceturkšņa laikā, sniedz norādi par to, vai šie maksājumi tika saņemti saimnieciskās darbības ietvaros, tādējādi izslēdzot maksājumus nekomerciālu iemeslu dēļ. Tikai tad, ja šāda robežvērtība ir sasniegta, maksājumu pakalpojumu sniedzējam tiek piemērota prasība par detalizētas uzskaites veikšanu un ziņošanas pienākumu.

Direktīva 2020/284 respektē pamattiesības un ievēro principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. Saskaņā ar šo direktīvu saglabātā un sniegtā informācija par maksājumiem ir jāapstrādā tikai nodokļu iestāžu ekspertiem krāpšanas apkarošanas jomā, nepārsniedzot to, kas ir samērīgs un nepieciešams, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi. Šajā direktīvā ir ievēroti arī noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK, tā sauktā Vispārīgā datu aizsardzības regula, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulā (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr.1247/2002/EK.
Par personas datu aizsardzības jomu, 2019.gada 14.martā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu[1] par EK tiesību aktu priekšlikumiem saistībā ar krāpšanas PVN jomā apkarošanu. Minētajā atzinumā tika sniegti atsevišķi ieteikumi regulējumu pilnveidošanai, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamam tiesiskajam regulējumam datu aizsardzības jomā, kas arī tika ņemti vērā Direktīvas 2020/284 galīgās redakcijas sagatavošanā.

[1]https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.C_.2019.140.01.0004.01.LAV&toc=OJ%3AC%3A2019%3A140%3ATOC

Valsts pārvaldes iestāde fizisko personu datus saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu var apstrādāt gadījumos, ja šī apstrāde ir likumīga, t. i., atbilst vismaz vienam no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punktā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem, kas ir piemērojami valsts pārvaldei - t. i., apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Norādītajos gadījumos iestādes pienākumam veikt datu apstrādi jābūt noteiktam normatīvajā aktā. Tas nozīmē, ka personas datu, kas tiek apstrādāti CESOP vajadzībām, jānosaka normatīvajā aktā, nodrošinot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.pantā noteikto personas datu apstrādes principu ievērošanu,- personas datu likumīgu apstrādi godprātīgi un datu subjektam pārskatāmā veidā vācot tos konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, kā arī nodrošinot, lai dati netiktu izmantoti ar to vākšanas nolūkiem nesavietojamā veidā.
Līdz ar to Likumprojektā ir iekļauts atsevišķs pants, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējam un VID ir tiesības apstrādāt fizisko personu identifikācijas datus un pārrobežu maksājumu datus.
Ar Likumprojektu ir nepieciešams noteikt, ka VID ir CESOP nododamo datu pārzinis, jo, saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4.pantu, “apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana. Likumā noteiktos gadījumos VID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) saņemtos datus nemainīgā stāvoklī nodos CESOP, tādejādi VID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemtos datus apstrādās ar automatizētiem līdzekļiem. Lai arī jautājumi, kas attiecas uz personas datu aizsardzību, izriet no vispārīga regulējuma, tiesiskai skaidrībai, normatīvajā aktā ir konkretizēts, ka noteiktajā gadījumā par datu pārzini ir uzskatāms Valsts ieņēmumu dienests.
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijas ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.novembra Direktīvā (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (turpmāk – Direktīva 2015/2366), kuras regulējums ir pārņemts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Subjektu loks, uz kuriem attieksies  pienākums sniegt informāciju, atbilstoši Direktīvai 2020/284, ir noteikts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otrās daļas 1. ,2., 4., 7. un 8.punktā.
Tā kā Likumā nav skaidroti termini, kas ir maksājuma pakalpojumu sniedzējs, maksājumu pakalpojums, maksātājs, maksājumu saņēmējs un pārrobežu maksājums un tos ir nepieciešams skaidrot tikai attiecībā uz Likuma konkrēto nodaļu par maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem, tad minēto terminu skaidrojums ir iekļauts Likumprojekta 2.pantā. Skaidrojot terminus, pamatā ir izmantotas atsauces uz jau esošajām definīcijām Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kā arī skaidrojot terminu “pārrobežu maksājums” ir apvienots jau esošais definējums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā ar papildu nosacījumu Direktīvā 2020/284 attiecībā uz to, kāds maksājums tiek uzskatīts par pārrobežu maksājumu, proti, ja maksātājs atrodas vienā dalībvalstī un maksājuma saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, trešā valstī vai teritorijā.
Direktīvā 2020/284 noteiktie pienākumi nav jāpiemēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri neietilpst Direktīvas 2015/2366 darbības jomā. Tādēļ gadījumos, kad maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji neatrodas dalībvalstī, pienākums veikt uzskaiti un paziņot informāciju par pārrobežu maksājumu attiecas uz maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. No otras puses, lai uzskaites veikšanas un ziņošanas pienākumi būtu samērīgi, tajos gadījumos, kad dalībvalstī atrodas gan maksātāja, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji, uzskaiti veic vienīgi maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Līdz ar to Likumprojektā ir noteikts, ka uzskaites veikšanas un ziņošanas pienākums neattiecās uz tādiem maksājumu pakalpojumiem, kur maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas citā dalībvalstī. Tomēr šādā gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzējam šāds maksājumu pakalpojums ir jāiekļauj pārrobežu maksājumu skaita aprēķinā.

Likumprojekta 2.pantā (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147.panta trešā daļa) ir noteikts, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumus citā dalībvalstī ar pārstāvja, filiāles starpniecību vai tiešā veidā, tad informācija par tiem nav jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Proti, Direktīvas 2020/284 1.pantā attiecībā uz Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 243.b panta 4.punkta "b" apakšpunktu ir noteikts, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējam veiktā uzskaite jādara pieejama uzņēmējai dalībvalstij, ja tas nodrošina maksājumu pakalpojumus dalībvalstīs, kas nav piederības dalībvalsts. Direktīvā 2020/284 ir lietotas definīcijas, kas ir piederības dalībvalsts un kas ir uzņēmēja dalībvalsts, atsaucoties uz Direktīvā 2015/2366 noteiktajiem definējumiem,  savukārt nacionālajā speciālajā jomas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētās definīcijas ir pārņemtas un skaidrotas, ka piederības dalībvalsts ir mītnes dalībvalsts (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 40.punkts) un attiecīgi uzņēmēja dalībvalsts ir iesaistītā dalībvalsts (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 41.punkts). Labākas izpratnes labad, likumprojektā ir izmantots jau nacionālajā likumdošanā esošs un nostiprināts jēdziens – iesaistītā dalībvalsts, kas nodrošinās saprotamāku pienākuma izpildi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, ja tie nodrošina maksājumu pakalpojumus iesaistītajās dalībvalstīs. Tā, piemēram, ja Latvijā reģistrēta maksājumu pakalpojuma sniedzēja filiāle vai pārstāvis atrodas Lietuvā un ir Lietuvā reģistrēts, kā arī nodrošina Lietuvā maksājumu pakalpojumus, tad informācija par šajos maksājumu pakalpojumos iesaistītajiem maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ir sniedzama Lietuvas nodokļu administrācijai, nevis Valsts ieņēmumu dienestam.
Savukārt, gadījumos, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumus kā minēts Direktīvā 2020/284, piederības dalībvalstī, ar ko saprot iepriekš minēto mītnes dalībvalsti (Latvija), tad maksājumu pakalpojuma sniedzējam ir pienākums sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, kas ir noteikts likumprojekta 2.pantā (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147.panta otrās daļa 2.punktā). Ar šādu regulējumu tiek novērsta sniegtās informācijas dublēšana.

Vērtējot atsevišķu Latvijas finanšu institūciju atbilstību maksājumu pakalpojumu sniedzēju definīcijas tvērumam, secināts, ka Direktīvas 2020/284 prasības nacionālā līmenī nav attiecināmas uz Latvijas Banku un Valsts kasi, jo atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumam, Latvijas Banka un Valsts kase nav maksājumu pakalpojumu sniedzēji, jo tām nav piešķirta autorizācija kā licencētam vai reģistrētam subjektam.

Tā kā Likuma ietvars neparedz sīki izstrādātus un detalizētus noteikumus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz sniedzamās informācijas uzskaiti, saturu un tās iesniegšanas kārtību, kas ietver arī tehniskos risinājumus sadarbībā ar nodokļu administrāciju, tiks izstrādāti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kuriem jāstājas spēkā 2024.gada 1.janvārī. Šāda izvēle nodrošina arī izvairīšanos no likumā iespējamās detalizēta regulējuma radītās slodzes, vienlaikus neierobežojot attiecīgās tiesību normas piemērošanas jomu.
Minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks skaidroti Direktīvā 2020/284 atsevišķi lietotie termini, kuri nav iekļauti Likumprojektā dēļ to saturiskās nozīmes, jo tie pēc būtības atbildīs jau Ministru kabineta noteikumos ietvertajiem nosacījumiem.
Likumprojektā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem, kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu, kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā centralizētai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai sniedzamo informāciju.
Likumprojektā ietvertā norma pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus, tajā skaitā, pieņemot materiālas tiesību normas, ņemot vērā šādus konkretizējuma virzienus: 
1) noteikt iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem. Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta uzskaitē, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāveic, ietveramā informācija - maksājuma saņēmēju (fizisko un juridisko personu) identificējošie dati, atrašanās vieta, maksājuma dati (maksājuma konta identifikators, maksājuma laiks, datums, summa). Uzskaitītie dati tiks iesniegti VID;
2) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu. Ņemot vērā Direktīvas 2020/284 prasības, Ministru kabinets noteiks, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai aprēķinātu likumā noteiktos 25 pārrobežu maksājumus, būs jāņem vērā maksājumu saņēmēja atrašanās vietas identifikators (IBAN), kā arī pārrobežu maksājumu aprēķināšanas kārtību, ja vienam maksājuma pakalpojuma saņēmējam ir vairāki identifikatori;
3) kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta, iesniegta VID. Ministru kabinets noteiks maksājumu pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošās informācijas apjomu par pārrobežu maksājumiem, kādu tas uzskaitīs un sniegs VID, kā arī identifikatorus, pēc kuriem maksājumu pakalpojumu sniedzējs noteiks maksātāja un maksājuma saņēmēja atrašanās vietu, lai faktiski iedarbinātu uzskaites veikšanas un ziņošanas pienākumu tikai tādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību ES. Maksātāju un maksājumu saņēmēju un to atrašanās vietas var identificēt pēc uzņēmuma identifikācijas koda (BIC), maksājumu konta identifikatora (IBAN), vārda/nosaukuma, adreses, reģistrācijas numura vai PVN identifikācijas numura, sniedzamās informācijas attiecībā uz maksājuma vai maksājuma atmaksas datiem, norādot maksājuma datumu, laiku, summu un valūtu. Tādejādi Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta informācijas iegūšanas un pārbaudīšanas kārtība. Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta informācijas apmaiņas kārtība starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un VID. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju VID par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem - nosakot, ka informācija tiks iesniegta izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS) un nosakot iesniegšanas termiņus;
4) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā centralizētai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai sniedzamo informāciju. Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta kārtība, kādā VID apstrādā un nodod informāciju CESOP. VID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem EDS saņemtos datus nemainīgā stāvoklī nodos CESOP, tādejādi VID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemtos datus apstrādās ar automatizētiem līdzekļiem.

Ar grozījumiem Likumā ir nepieciešams veikt grozījumus arī Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, lai noteiktu, ka informācija par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ir izpaužama VID arī PVN krāpniecības mazināšanas mērķiem, kā arī lai noteiktu kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji šo informāciju sniedz VID. Ņemot vērā, ka kā subjekts, kuram par trešajām personām ir noteikts pienākums sniegt informāciju, ir noteikts maksājumu pakalpojumu sniedzējs, minētajos speciālajos likumos tiks veikti attiecīgi grozījumi, lai tajos ietvertu atsauces uz Likumā noteikto pienākumu.
Problēmas apraksts
EK 2022.gada 4.augustā pieņemtajās vadlīnijas par maksājumu datu ziņošanu no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un pārsūtīšanu uz CESOP1 ir norādīts, ka katrai dalībvalstij būtu jāpieņem tiesību akti, kas pieļauj sankcijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri noteiktajā termiņā neiesniedz vai atkārtoti neiesniedz maksājumu datus, kā arī par novēlotu datu iesniegšanu vai tādu datu iesniegšanu, kas neatbilst Direktīvā 2020/284 noteiktajām prasībām.

1 Guidelines for the reporting of payment data from payment service providers and transmission to the Central Electronic System of Payment information (CESOP) (Brussels, 4 August 2022, TAXUD.C.4(2022)6081833)
Risinājuma apraksts
Likumprojektā nav nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par pārkāpumiem, jo par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu administratīvais pārkāpums ir piemērojams ievērojot Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā uzsākušas darbību Latvijā, krājaizdevu sabiedrības.
Ietekmes apraksts
Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (kredītiestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, maksājumu iestādēm, dalībvalstī licencētām iestādēm, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā uzsākušas darbību Latvijā, krājaizdevu sabiedrībām) būs nepieciešams uzkrāt informāciju par pārrobežu darījumiem, lai iestājoties Likumā noteiktajiem kritērijiem, to nosūtītu VID atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Tā kā nodokļu administrāciju rīcībā būs papildus informācija, lai atklātu un kontrolētu krāpnieciskus uzņēmumus un novērstu izvairīšanos no PVN nomaksas, ko izraisa dažu uzņēmumu krāpnieciska rīcība pārrobežu e-komercijas jomā, tādējādi tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem ES, kuri darbojas likumīgi un kuri cieš no krāpnieku radītas negodīgas konkurences.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Sakārtota uzņēmējdarbības vide rada pozitīvu ietekmi uz godīgu konkurenci nodokļu jomā.  Tā kā nodokļu administrāciju rīcībā būs papildus informācija, lai atklātu un kontrolētu krāpnieciskus uzņēmumus un novērstu izvairīšanos no PVN nomaksas, ko izraisa dažu uzņēmumu krāpnieciska rīcība pārrobežu e-komercijas jomā, tādējādi tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem ES, kuri darbojas likumīgi un kuri cieš no krāpnieku radītas negodīgas konkurences.

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
527 057
0
612 348
0
105 180
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
527 057
0
612 348
0
105 180
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
527 057
0
612 348
0
105 180
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
527 057
0
612 348
0
105 180
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Šobrīd nav iespējams precīzi noteikt, kādi būs papildus PVN ieņēmumi, jo sistēmas darbības sākums ir 2024.gads, tomēr ilgtermiņā plānots, ka ieņēmumi ievērojami pārsniegs risinājuma kopējās ieviešanas izmaksas. Savukārt VID veikto darbību rezultātā papildus ienākumu iekasēšana var tikt īstenota 2025.gadā. 
Plānots, ka, ES dalībvalstu nodokļu administrāciju rīcībā, izmantojot CESOP, nonāks informācija par pārrobežu darījumiem, kas nodrošinās aprēķināt un iekasēt lielākas PVN summas, kas savukārt ļautu palielināt budžeta ieņēmumus. Tomēr atbilstoši arī Finanšu ministrijas 2019.gada 29.oktobra sākotnējā pozīcijā Nr.1 "Par priekšlikumu Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem; Par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr.904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu" minētajam, plānots, ka budžeta ieņēmumu pieaugums par papildus iekasēto PVN atsvērs Eiropas Komisijas un nodokļu administrāciju veiktās investīcijas risinājuma īstenošanā. Ieviešot šo sistēmu, ES dalībvalstis kopumā papildus iekasētu PVN līdz pat 1,2 mljrd. euro apmērā, kas ievērojami pārsniegtu risinājuma kopējās ieviešanas izmaksas. Rezultātā e – komercijas nozarē samazināsies PVN iztrūkums.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Tehniskā risinājuma ieviešanai 2023.gadā un uzturēšanai turpmākajos gados nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” paredzētā finansējuma ietvaros.

4.1.1. Ministru kabineta noteikumi

Pamatojums un apraksts
Tā kā Likuma ietvars neparedz sīki izstrādātus un detalizētus noteikumus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz sniedzamās informācijas uzskaiti, struktūru, tās sniegšanas kārtību un saturu, kas ietver arī tehniskos risinājumus sadarbībā ar nodokļu administrāciju, tiks izstrādāti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kuriem jāstājas spēkā 2024.gada 1.janvārī. Šāda izvēle nodrošina arī izvairīšanos no likumā iespējamās detalizēta regulējuma radītās slodzes, vienlaikus neierobežojot attiecīgās tiesību normas piemērošanas jomu.
Minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks skaidroti Direktīvā 2020/284 atsevišķi lietotie termini, kuri nav iekļauti Likumprojektā dēļ to saturiskās nozīmes, jo tie pēc būtības atbildīs jau Ministru kabineta noteikumos ietvertajiem nosacījumiem.
Likumprojektā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem, kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu, kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā centralizētai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai sniedzamo informāciju.
Likumprojektā ietvertā norma pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus, tajā skaitā, pieņemot materiālas tiesību normas, ņemot vērā šādus konkretizējuma virzienus: 
1) noteikt iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem. Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta uzskaitē, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāveic, ietveramā informācija - maksājuma saņēmēju (fizisko un juridisko personu) identificējošie dati, atrašanās vieta, maksājuma dati (maksājuma konta identifikators, maksājuma laiks, datums, summa). Uzskaitītie dati tiks iesniegti VID;
2) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu. Ņemot vērā Direktīvas 2020/284 prasības, Ministru kabinets noteiks, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai aprēķinātu likumā noteiktos 25 pārrobežu maksājumus, būs jāņem vērā maksājumu saņēmēja atrašanās vietas identifikators (IBAN), kā arī pārrobežu maksājumu aprēķināšanas kārtību, ja vienam maksājuma pakalpojuma saņēmējam ir vairāki identifikatori;
3) kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta, iesniegta VID. Ministru kabinets noteiks maksājumu pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošās informācijas apjomu par pārrobežu maksājumiem, kādu tas uzskaitīs un sniegs VID, kā arī identifikatorus, pēc kuriem maksājumu pakalpojumu sniedzējs noteiks maksātāja un maksājuma saņēmēja atrašanās vietu, lai faktiski iedarbinātu uzskaites veikšanas un ziņošanas pienākumu tikai tādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību ES. Maksātāju un maksājumu saņēmēju un to atrašanās vietas var identificēt pēc uzņēmuma identifikācijas koda (BIC), maksājumu konta identifikatora (IBAN), vārda/nosaukuma, adreses, reģistrācijas numura vai PVN identifikācijas numura, sniedzamās informācijas attiecībā uz maksājuma vai maksājuma atmaksas datiem, norādot maksājuma datumu, laiku, summu un valūtu. Tādejādi Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta informācijas iegūšanas un pārbaudīšanas kārtība. Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta informācijas apmaiņas kārtība starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un VID. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju VID par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem - nosakot, ka informācija tiks iesniegta izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS) un nosakot iesniegšanas termiņus;
4) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā centralizētai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai sniedzamo informāciju. Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta kārtība, kādā VID apstrādā un nodod informāciju CESOP. VID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem EDS saņemtos datus nemainīgā stāvoklī nodos CESOP, tādejādi VID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemtos datus apstrādās ar automatizētiem līdzekļiem.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.2. Kredītiestāžu likums

Pamatojums un apraksts
Lai noteiktu, ka informācija par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ir izpaužama VID arī PVN krāpniecības mazināšanas mērķiem, kā arī lai noteiktu kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji šo informāciju sniedz VID, nepieciešams veikt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai ietvertu atsauci uz Likumā noteikto pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Grozījumi minētajā likumā tiks izstrādāti vienlaikus ar citiem būtiskiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.3. Krājaizdevu sabiedrību likums

Pamatojums un apraksts
Lai noteiktu, ka informācija par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ir izpaužama VID arī PVN krāpniecības mazināšanas mērķiem, kā arī lai noteiktu kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji šo informāciju sniedz VID, nepieciešams veikt grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, lai ietvertu atsauci uz Likumā noteikto pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Grozījumi minētajā likumā tiks izstrādāti vienlaikus ar citiem būtiskiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.4. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums

Pamatojums un apraksts
Lai noteiktu, ka informācija par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ir izpaužama VID arī PVN krāpniecības mazināšanas mērķiem, kā arī lai noteiktu kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji šo informāciju sniedz VID, nepieciešams veikt grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, lai ietvertu atsauci uz Likumā noteikto pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Grozījumi minētajā likumā tiks izstrādāti vienlaikus ar citiem būtiskiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L0284
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2020.gada 18.februāra direktīva (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (Direktīva 2020/284).
Apraksts
Ar Likumprojektā ietverto Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147.pantu pilnībā tiks pārņemts ar Direktīvu 2020/284 noteiktais pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pie konkrētu kritēriju iestāšanās sniegt informāciju VID par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, kas  savukārt nodrošinās minētās informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2020.gada 18.februāra direktīva (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (Direktīva 2020/284).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.a panta 1.apakšpunktu
 
Likumprojekta 2.pants (likuma 147.panta pirmās daļas 1.punkts) 
 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.a panta 2.apakšpunktu
Likumprojekta 2.pants (likuma 147.panta  pirmās daļas 2.punkts) 

 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.a panta 3.apakšpunktu
Likumprojekta 2.pants (likuma 147.panta  pirmās daļas 5.punkts) 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības, bet
vienlaikus tiek skaidrots jēdziens “pārrobežu maksājums”, kas izriet no Direktīvas 2020/284 1.panta attiecībā uz 243.b.panta 1.punkta otrās daļas
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.a panta 4.apakšpunktu
Likumprojekta 2.pants (likuma 147.panta pirmās daļas 3.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.a panta 5.apakšpunktu
Likumprojekta 2.pants (likuma 147.panta  pirmās daļas 4.punkts) 
 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.a panta 6. - 10.apakšpunkts
Tiks pārņemti ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem 
 
Pārņemtas pilnībā
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kurus izstrādās Valsts ieņēmumu dienests un, kas stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī;
Ministru kabineta noteikumi neparedzēs stingrākas prasības.

Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.b panta 1.punktu
Likumprojekta 2.pants (likuma 147.panta pirmās daļas 5.punkts; otrās daļas 1.punkts)

 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības;
Jaunajos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta kārtība, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.b panta 2.punkta pirmo daļu
 
Likumprojekta 2.pants (likuma 147.panta otrās daļas 1.punkts)
 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.b panta 2.punkta otro daļu
Tiks pārņemts ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem
 
Pārņemtas pilnībā
Ministru kabineta noteikumi neparedzēs stingrākas prasības;
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kurus izstrādās Valsts ieņēmumu dienests un, kas stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.b panta 3.punktu
Likumprojekta 2.pants (likuma 147.panta ceturtā daļa)

 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 1. pants attiecībā uz 243.b panta 4.punkta a) apakšpunktu
 
Likumprojekta 2.pants (likuma 147.panta otrās daļas 3.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 1. pants attiecībā uz 243.b panta 4.punkta b) apakšpunktu
Likumprojekta 2.pants (likuma 147.panta otrās daļas 2.punkts un trešā daļa)
 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.c panta 1.punktu
Tiks pārņemts ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem 
Pārņemtas pilnībā
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kurus izstrādās Valsts ieņēmumu dienests un kas stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī;
Ministru kabineta noteikumi neparedzēs stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.c panta 2.punktu
 
Tiks pārņemts ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem
 
Pārņemtas pilnībā
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kurus izstrādās Valsts ieņēmumu dienests un kas stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī;
Ministru kabineta noteikumi neparedzēs stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.d panta 1.punktu
Tiks pārņemts ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem
Pārņemtas pilnībā
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kurus izstrādās Valsts ieņēmumu dienests un kas stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī;
Ministru kabineta noteikumi neparedzēs stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 1.pants attiecībā uz 243.d panta 2.punktu
Tiks pārņemts ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem
Pārņemtas pilnībā
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kurus izstrādās Valsts ieņēmumu dienests un kas stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī;
Ministru kabineta noteikumi neparedzēs stingrākas prasības
Direktīvas 2020/284 2. panta 1.punkts
 
Likumprojekta  3. pants (likuma informatīvās atsauces 26.punkts);
Likuma spēkā stāšanās ir 2024.gada 1.janvāris
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Vienlaikus ar Direktīvu 2020/284 tika pieņemta arī Regula 2020/283. Ar Regulu 2020/283 dalībvalstīm ir piešķirti instrumenti, ar ko vākt, glabāt un nosūtīt informāciju, kuru sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēji, un piešķirta Eurofisc koordinācijas ierēdņiem piekļuve minētajai informācijai, kad tā saistīta ar izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu PVN jomā, vai lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu. Līdz ar to ir noteikti samērīgi pasākumi, lai efektīvi apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu. Minētie instrumenti ir ļoti svarīgi, jo nodokļu iestādēm minētā informācija ir vajadzīga PVN kontroles mērķiem, lai aizsargātu publiskos ieņēmumus, kā arī dalībvalstu likumīgos uzņēmumus, tādējādi savukārt aizsargājot nodarbinātību un ES pilsoņus.
Vienlaikus tiek nodrošināts, lai ar maksājumiem saistītas informācijas apstrāde dalībvalstīs būtu samērīga ar mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu. Tāpēc dalībvalstīm nevajadzētu vākt, glabāt vai nosūtīt informāciju par patērētājiem vai maksātājiem un par maksājumiem, kas visdrīzāk nav saistīti ar saimniecisko darbību.
Lai dalībvalstīm palīdzētu apkarot krāpšanu nodokļu jomā un atklāt krāpniekus, ir noteikts, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji trīs kalendāros gadus glabā uzskaiti ar informāciju par maksājumu saņēmējiem un maksājumiem attiecībā uz to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem. Minētais laikposms ir pietiekams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroles un izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu PVN jomā, vai atklāt ar PVN saistītu krāpšanu, un tas ir arī samērīgs, ņemot vērā maksājumu informācijas milzīgo apjomu un tās sensitivitāti attiecībā uz personas datu aizsardzību.
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas 2020/283 īstenošanai, ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras EK attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem CESOP izveidei un uzturēšanai, EK uzdevumiem CESOP tehniskajā pārvaldīšanā, tehniskajām detaļām, kas nodrošina savienojumu un vispārējo sadarbspēju starp valstu elektroniskajām sistēmām un CESOP, elektroniskajām standartizētajām veidlapām informācijas vākšanai no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tehniskajām un citām detaļām attiecībā uz to, kā Eurofisc koordinācijas ierēdņi piekļūst informācijai, praktisko kārtību, kādā nosaka Eurofisc koordinācijas ierēdņus, kam ir piekļuve CESOP, procedūrām, kas ļauj pieņemt atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos drošības pasākumus CESOP izstrādei un darbībai, dalībvalstu un EK uzdevumiem un pienākumiem.
Regula 2020/283 ir piemērojama no 2024.gada 1.janvāra.

Savukārt, lai nodrošinātu CESOP pareizu darbību un ievērojot Regulas (ES) Nr. 904/2010 24.e panta a) punktu, EK 2022.gada 6.aprīlī pieņēma Īstenošanas Regulu (ES) 2022/1504 ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 piemērot attiecībā uz CESOP izveidi, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu (turpmāk - Regula 2022/1504). Ar Regulā 2022/1504 minētajiem pasākumiem tiks nodrošinātas CESOP funkcijas, kas nepieciešamas CESOP iespēju attīstīšanai, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 904/2010 24.c pantā -  informācijas glabāšana; informācijas apkopošana par katru atsevišķo maksājumu saņēmēju; glabātās informācijas analizēšana kopā ar attiecīgo mērķorientēto informāciju, kas paziņota vai savākta, ievērojot šo regulu; iepriekšminēto informāciju darīt pieejamu Eurofisc koordinācijas ierēdņiem. Turklāt CESOP veicinās informācijas apmaiņu starp Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, ļaujot tiem ātri un droši apmainīties ar informāciju par krāpšanu PVN jomā tieši ar CESOP. Tāpat tiek noteikti arī pasākumi, ko EK veiks, lai uzturētu CESOP pēc tā darbības uzsākšanas, lai nodrošinātu CESOP IT infrastruktūras un tās funkciju darbības kvalitātes standartus un to, ka vajadzības gadījumā tiek veikti vajadzīgie atjauninājumi, lai novērstu sistēmas incidentus starp EK un dalībvalstīm.
Regula 2022/1504 ir piemērojama arī no 2024. gada 1. janvāra, lai to saskaņotu ar Direktīvas 2020/284 un Regulas 2020/283 piemērošanu.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Biedrība "Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācija" (turpmāk - NMTA) iesniedza priekšlikumu izvērtēt, vai likumprojektā ir nepieciešams ieviest jaunu XIX nodaļu ar vienu pantu, vai arī 147.panta normas būtu iespējams ietvert jau esošajā XVI nodaļā "Nodokļa rēķins un darījumu uzskaite" (iespējams, nedaudz precizējot nodaļas nosaukumu). Vēršam uzmanību, ka NMTA nav iebildumu vai priekšlikumu par likumprojektā ietverto tiesību normu saturu kā tādu.
Izteiktais priekšlikums ir izvērtēts un tika secināts, ka jaunais regulējums ir vērsts uz nodokļu maksātāju informācijas sniegšanas pienākumu nodokļu administrācijai, kas Pievienotās vērtības nodokļa likuma ietvarā ir jauns aspekts, tādējādi to būtu nepieciešams veidot kā atsevišķu regulējumu, atsevišķā minētā likuma nodaļā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
VID jānodrošina informācijas sistēmas izstrāde un uzturēšana, kura būs kanāls starp informācijas saņemšanu no nodokļu maksātājiem un tālāku informācijas iesniegšanu ES centralizētajā datu bāzē.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Direktīvā 2020/284 ir ievēroti noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK, tā sauktā Vispārīgā datu aizsardzības regula, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulā (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK.
Valsts pārvaldes iestāde fizisko personu datus saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu var apstrādāt gadījumos, ja šī apstrāde ir likumīga, t. i., atbilst vismaz vienam no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punktā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem, kas ir piemērojami valsts pārvaldei - t. i., apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Norādītajos gadījumos iestādes pienākumam veikt datu apstrādi jābūt noteiktam normatīvajā aktā. Līdz ar to, personas dati, kas tiek apstrādāti CESOP vajadzībām, jānosaka normatīvajā aktā, nodrošinot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.pantā noteikto personas datu apstrādes principu ievērošanu,- personas datu likumīgu apstrādi godprātīgi un datu subjektam pārskatāmā veidā vācot tos konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, kā arī nodrošinot, lai dati netiktu izmantoti ar to vākšanas nolūkiem nesavietojamā veidā.
Līdz ar to Likumprojektā ir iekļauts atsevišķs pants, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējam un VID ir tiesības apstrādāt fizisko personu identifikācijas datus un pārrobežu maksājumu datus.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk