22-TA-3583: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību”” (turpmāk – projekts) pēc savas iniciatīvas.
Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts valodas likuma 6. panta piekto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam noteikt valsts valodas zināšanu apjomu profesionālo un amata pienākumu veikšanai un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību; Imigrācijas likuma 24. panta piekto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam noteikt valsts valodas zināšanu apjomu, pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas pretendē uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanu Latvijas Republikā; likuma “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” 3. panta ceturto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam noteikt zināšanu apjomu un pārbaudes kārtību trešās valsts pilsoņiem, kas pretendē uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.
Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts valodas likuma 6. panta piekto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam noteikt valsts valodas zināšanu apjomu profesionālo un amata pienākumu veikšanai un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību; Imigrācijas likuma 24. panta piekto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam noteikt valsts valodas zināšanu apjomu, pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas pretendē uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanu Latvijas Republikā; likuma “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” 3. panta ceturto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam noteikt zināšanu apjomu un pārbaudes kārtību trešās valsts pilsoņiem, kas pretendē uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt un papildināt regulējumu attiecībā uz Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.157) īstenošanu, ņemot vērā grozījumus Izglītības likumā, kas saistīti ar izglītības iestāžu un pedagogu valsts valodas prasmes pārbaudēm un valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Regulējums, kas saistīts ar e-pakalpojuma nodrošināšanu pakalpojumu portālā www.latvija.lv un atsevišķas normas attiecībā uz informācijas sistēmas izmantošanu pārbaudes procesā spēkā stāsies ar 2024. gada 1. janvāri. Projektā šīs normas minētas, papildinot MK noteikumu Nr.157 Noslēguma jautājumu daļu ar 63. punktu. Attiecīgo normu spēkā stāšanās laiks ir saistīts Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā Eiropas reģionālā attīstības fonda projekta „Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide” Nr.2.2.1.1./19/001, kas tiek realizēts Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzija fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros, tādejādi nodrošinot skaidru un nepārprotamu informācijas izsekojamību. (turpmāk – VPS projekts) izstrādes un ieviešanas problēmām.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022.gada 15.oktobrī spēkā stājās grozījumi Izglītības likuma 30. panta septītajā daļā un 48. panta septītajā daļā, kas noteic, ka izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs, kura valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas centra konstatējumu neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Šobrīd Noteikumos Nr. 157 noteikts, ka valsts valodas prasmes pārbaudi nekārto persona, kura ieguvusi pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā, ko apliecina attiecīgs dokuments (piemēram, diploms, sertifikāts, atestāts, izziņa no attiecīgās mācību iestādes). Izglītības likuma 30. un 48.pants attiecas uz visiem izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem. Tādējādi ir izstrādāts projekta 1.punkts.
Noteikumu Nr.157 23.11.apakšpunktā noteikts veids, kādā persona var saņemt lēmumu par valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu (turpmāk - lēmums), tostarp papīra formā, ierakstītā vēstulē pa pastu, par to attiecīgi veicot apmaksu saskaņā ar Valsts izglītības satura centra (turpmāk - centrs) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Ņemot vērā to, ka lēmums par personas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu tiek sagatavots informācijas sistēmā un tas ir elektroniskais dokuments, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un tam ir laika zīmogs, tad faktiski minēto lēmumu papīra formā nevar izsniegt. Lai nodrošinātu, ka persona var saņemt minētā lēmuma kopiju papīra formā, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.157 23.11.apakšpunktu.
Noteikumu Nr. 157 24. noteikts, ka juridiskas personas pārstāvis ne vēlāk kā mēnesi pirms vēlamā pārbaudes laika elektroniski Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk - informācijas sistēma) saskaņo pārbaudes vietu, laiku un datumu ar personu, kas norādīta centra tīmekļvietnē, un 25.punktā ir noteikts, ka ieslodzījuma vietas nodarbinātais ne vēlāk kā mēnesi pirms vēlamā pārbaudes laika informācijas sistēmā elektroniski saskaņo pārbaudes vietu, laiku un datumu ar centra atbildīgo personu. Ņemot vērā to, ka informācijas sistēma nevar nodrošināt minēto saskaņošanas funkcionalitāti, pirms attiecīgajām personām tiek piešķirtas pieejas tiesības informācijas sistēmai, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.157 attiecīgi 24. un 25.punktu.
Noteikumu Nr.157 46.punktā ir noteikts regulējums par personas sniegumu klausīšanās prasmē un lasītprasmē, kuru centra darbinieks apstrādā informācijas sistēmā, iegūstot vērtējumu. Personas sniegumu rakstītprasmē un runātprasmē novērtē vērtētāji, autentificējoties informācijas sistēmā. Rakstītprasmes sniegumu vērtē divi neatkarīgi vērtētāji. Ja starpība starp rakstītprasmes pirmo un otro vērtējumu ir lielāka par trim punktiem, konkrēto personas rakstītprasmes sniegumu vērtē trešais neatkarīgais vērtētājs. Rakstītprasmes galīgo vērtējumu iegūst, summējot neatkarīgā vērtētāja vērtējumu ar tam tuvāko pirmo vai otro vērtējumu un no šiem diviem vērtējumiem aprēķinot vidējo punktu skaitu. Šobrīd nav pietiekami skaidri noteikts, kurā brīdī vērtētājam ir tiesības novērtēt runātprasmi, līdz ar to nepieciešams papildināt Noteikumu 157. 46.punktu.
Noteikumu Nr.157 57.punktā ir noteikts, ka persona var pieprasīt nosūtīt lēmumu atkārtoti, izmantojot e-pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Lēmumu sagatavo informācijas sistēmā. Atkārtoti nosūtīto lēmumu persona var saņemt vienā no veidiem, kas norādīti šo noteikumu 23.11. apakšpunktā. Šobrīd esošais regulējums ir precizējams, jo lēmums ir elektroniskais dokuments, kas pieejams informācijas sistēmā, bet personai nosūtīt atkārtoti var tikai lēmuma kopiju papīra formā, ko nosūta ierakstītā vēstulē pa pastu un kas ir maksas pakalpojums, līdz ar to sagatavots projekta 4.punkts.
Noslēguma jautājumos ir noteikts pārejas periods saistībā ar informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanas iespējām e-pakalpojuma nodrošināšanai.
Noteikumu Nr.157 23.11.apakšpunktā noteikts veids, kādā persona var saņemt lēmumu par valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu (turpmāk - lēmums), tostarp papīra formā, ierakstītā vēstulē pa pastu, par to attiecīgi veicot apmaksu saskaņā ar Valsts izglītības satura centra (turpmāk - centrs) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Ņemot vērā to, ka lēmums par personas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu tiek sagatavots informācijas sistēmā un tas ir elektroniskais dokuments, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un tam ir laika zīmogs, tad faktiski minēto lēmumu papīra formā nevar izsniegt. Lai nodrošinātu, ka persona var saņemt minētā lēmuma kopiju papīra formā, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.157 23.11.apakšpunktu.
Noteikumu Nr. 157 24. noteikts, ka juridiskas personas pārstāvis ne vēlāk kā mēnesi pirms vēlamā pārbaudes laika elektroniski Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk - informācijas sistēma) saskaņo pārbaudes vietu, laiku un datumu ar personu, kas norādīta centra tīmekļvietnē, un 25.punktā ir noteikts, ka ieslodzījuma vietas nodarbinātais ne vēlāk kā mēnesi pirms vēlamā pārbaudes laika informācijas sistēmā elektroniski saskaņo pārbaudes vietu, laiku un datumu ar centra atbildīgo personu. Ņemot vērā to, ka informācijas sistēma nevar nodrošināt minēto saskaņošanas funkcionalitāti, pirms attiecīgajām personām tiek piešķirtas pieejas tiesības informācijas sistēmai, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.157 attiecīgi 24. un 25.punktu.
Noteikumu Nr.157 46.punktā ir noteikts regulējums par personas sniegumu klausīšanās prasmē un lasītprasmē, kuru centra darbinieks apstrādā informācijas sistēmā, iegūstot vērtējumu. Personas sniegumu rakstītprasmē un runātprasmē novērtē vērtētāji, autentificējoties informācijas sistēmā. Rakstītprasmes sniegumu vērtē divi neatkarīgi vērtētāji. Ja starpība starp rakstītprasmes pirmo un otro vērtējumu ir lielāka par trim punktiem, konkrēto personas rakstītprasmes sniegumu vērtē trešais neatkarīgais vērtētājs. Rakstītprasmes galīgo vērtējumu iegūst, summējot neatkarīgā vērtētāja vērtējumu ar tam tuvāko pirmo vai otro vērtējumu un no šiem diviem vērtējumiem aprēķinot vidējo punktu skaitu. Šobrīd nav pietiekami skaidri noteikts, kurā brīdī vērtētājam ir tiesības novērtēt runātprasmi, līdz ar to nepieciešams papildināt Noteikumu 157. 46.punktu.
Noteikumu Nr.157 57.punktā ir noteikts, ka persona var pieprasīt nosūtīt lēmumu atkārtoti, izmantojot e-pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Lēmumu sagatavo informācijas sistēmā. Atkārtoti nosūtīto lēmumu persona var saņemt vienā no veidiem, kas norādīti šo noteikumu 23.11. apakšpunktā. Šobrīd esošais regulējums ir precizējams, jo lēmums ir elektroniskais dokuments, kas pieejams informācijas sistēmā, bet personai nosūtīt atkārtoti var tikai lēmuma kopiju papīra formā, ko nosūta ierakstītā vēstulē pa pastu un kas ir maksas pakalpojums, līdz ar to sagatavots projekta 4.punkts.
Noslēguma jautājumos ir noteikts pārejas periods saistībā ar informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanas iespējām e-pakalpojuma nodrošināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.157 punkts 7.1. apakšpunkts noteic, ka valsts valodas prasmes pārbaudi nekārto persona, kura ieguvusi pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā, ko apliecina attiecīgs dokuments (piemēram, diploms, sertifikāts, atestāts, izziņa no attiecīgās mācību iestādes). 2022. gada 25. oktobrī spēkā stājās grozījumi Izglītības likuma 30. panta septītajā daļā un 48. panta septītajā daļā, kas noteic, ka izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs, kura valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas centra konstatējumu neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Izglītības likuma 30. un 48. pants attiecas uz visiem izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem, neraugoties uz personas izglītības ieguves valodu.
Ar 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likuma 11.pantā ir noteikts, ka izglītības programmas tiek licencētas. Šobrīd Noteikumu Nr.157 ir noteikts, ka izglītību iegūst akreditētās izglītības programmās. Atbilstoši minētajiem grozījumiem ir nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.157 visā tekstā attiecīgo terminoloģiju.
Ar 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likuma 11.pantā ir noteikts, ka izglītības programmas tiek licencētas. Šobrīd Noteikumu Nr.157 ir noteikts, ka izglītību iegūst akreditētās izglītības programmās. Atbilstoši minētajiem grozījumiem ir nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.157 visā tekstā attiecīgo terminoloģiju.
Risinājuma apraksts
Lai būtu viennozīmīgi skaidras tiesību normas un subjektam uzliktais pienākums kārtot valsts valodas pārbaudi, neraugoties uz izglītības ieguves valodu, tiek precizēts 7.1. apakšpunkts, nosakot izņēmuma gadījumus, kad norma par atbrīvojumu no pārbaudes neattiecas uz izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu. Proti, ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā, izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs kārto pārbaudi, neskatoties uz iegūto pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā.
Noteikumu Nr. 157 7.1., 7.2., 13.3. un 13.4.apakšpunktā veikti tehniskie grozījumi, atbilstoši 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likuma 11.pantā attiecībā uz terminoloģijas maiņu par izglītības programmas licencēšanu.
Izglītības likuma 1.panta 2.2punktā ir noteikts, ka formālā izglītība ir sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments. Ņemot vērā to, ka valsts atzītu izglītības dokumentu var iegūt tikai formālās izglītības ietvaros, tad 7.1.apakšpunkts tiek precizēts, lai tiesību normu būtu attiecināma arī uz to personu, kura iepriekšējā laika periodā ir saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu, kas apliecina, ka izglītība iegūta tikai latviešu valodā.
Noteikumu Nr. 157 7.1., 7.2., 13.3. un 13.4.apakšpunktā veikti tehniskie grozījumi, atbilstoši 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likuma 11.pantā attiecībā uz terminoloģijas maiņu par izglītības programmas licencēšanu.
Izglītības likuma 1.panta 2.2punktā ir noteikts, ka formālā izglītība ir sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments. Ņemot vērā to, ka valsts atzītu izglītības dokumentu var iegūt tikai formālās izglītības ietvaros, tad 7.1.apakšpunkts tiek precizēts, lai tiesību normu būtu attiecināma arī uz to personu, kura iepriekšējā laika periodā ir saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu, kas apliecina, ka izglītība iegūta tikai latviešu valodā.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.157 23.11. apakšpunktā noteikts veids, kādā persona var saņemt lēmumu, tostarp papīra formā, ierakstītā vēstulē pa pastu, par to attiecīgi veicot apmaksu saskaņā ar centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Ņemot vērā to, ka lēmums par personas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu tiek sagatavots informācijas sistēmā un tas ir elektronisks dokuments, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un tam ir laika zīmogs, tad faktiski minēto lēmumu papīra formā nevar izsniegt.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka persona var saņemt lēmumu papīra formā, kas ir svarīgi tādu personu grupu kā bezdarbnieki un seniori pārstāvjiem un kuri ir liela pārbaudes kārtotāju daļa, centrs sagatavos lēmuma kopiju. Tātad jebkura persona varēs saņemt vai nu lēmumu kā elektronisko dokumentu, vai lēmuma kopiju. Attiecīgi precizēts Noteikumu Nr. 157 23.11. apakšpunkts un 23.11.3 apakšpunkts, nosaucot dokumentu veidus un formas un paredzot iespēju saņemt lēmuma kopiju papīra formā saskaņā ar centra maksas pakalpojumu cenrādi.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 157 24. punktā noteikts, ka juridiskas personas pārstāvis ne vēlāk kā mēnesi pirms vēlamā pārbaudes laika elektroniski informācijas sistēmā saskaņo pārbaudes vietu, laiku un datumu ar personu, kas norādīta centra tīmekļvietnē, un 25.punktā ir noteikts, ka ieslodzījuma vietas nodarbinātais ne vēlāk kā mēnesi pirms vēlamā pārbaudes laika informācijas sistēmā elektroniski saskaņo pārbaudes vietu, laiku un datumu ar centra atbildīgo personu. Ņemot vērā to, ka informācijas sistēma nevar nodrošināt minēto saskaņošanas funkcionalitāti pirms attiecīgajām personām tiek piešķirtas pieejas tiesības informācijas sistēmai, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.157 attiecīgi 24. un 25.punktu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr.157 24. un 25. punktā attiecīgi noteikts, ka pārbaudes vieta, laiks un datums tiek saskaņoti elektroniski, neizmantojot informācijas sistēmu. Saskaņojot pārbaudes vietu, laiku un datumu, netiek izmantoti personu dati, tādējādi personas datu aizsardzības normas netiks skartas.
Projekta 3. punktā un 4. punktā noteikts, ka nepieciešams svītrot Noteikumu Nr.157 24. un 25. punkta otrajā teikumā vārdus "informācijas sistēma".
Projekta 3. punktā un 4. punktā noteikts, ka nepieciešams svītrot Noteikumu Nr.157 24. un 25. punkta otrajā teikumā vārdus "informācijas sistēma".
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.157 46. punktā ir noteikts regulējums par to, kā iegūst vērtējumus par personas sniegumu pārbaudē. Personas sniegumu klausīšanās prasmē un lasītprasmē centra darbinieks apstrādā informācijas sistēmā, iegūstot vērtējumu. Personas sniegumu rakstītprasmē un runātprasmē novērtē vērtētāji, autentificējoties informācijas sistēmā. Rakstītprasmes sniegumu vērtē divi neatkarīgi vērtētāji. Ja starpība starp rakstītprasmes pirmo un otro vērtējumu ir lielāka par trim punktiem, konkrēto personas rakstītprasmes sniegumu vērtē trešais neatkarīgais vērtētājs. Rakstītprasmes galīgo vērtējumu iegūst, summējot neatkarīgā vērtētāja vērtējumu ar tam tuvāko pirmo vai otro vērtējumu un no šiem diviem vērtējumiem aprēķinot vidējo punktu skaitu. Šobrīd nav pietiekami skaidri noteikts, kurā brīdī vērtētājam ir tiesības novērtēt runātprasmi, kas varētu radīt problēmsituācijas un konfliktsituācijas risku par vērtējuma rezultātu apstrīdēšanu.
Risinājuma apraksts
Lai viennozīmīgi un nepārprotami būtu skaidrs gan pašai personai, kura kārto valsts valodas pārbaudi, gan arī pārbaudes vērtētājiem, kurā brīdī ir jānovērtē personas runātprasme, projekta 5.punktā ir noteikts, ka Noteikumu Nr.157 46.punkts tiek papildināts ar precizējumu par to, ka runātprasmi var novērtēt pēc norises, izmantojot informācijas sistēmā augšupielādēto runātprasmes daļu.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.157 57. punktā ir noteikts, ka persona var pieprasīt nosūtīt lēmumu atkārtoti, izmantojot e-pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Lēmumu sagatavo informācijas sistēmā. Atkārtoti nosūtīto lēmumu persona var saņemt vienā no veidiem, kas norādīti šo noteikumu 23.11. apakšpunktā. Šobrīd esošais regulējums ir precizējams, jo lēmums ir elektroniskais dokuments, kas ir ievietots un personai pieejams informācijas sistēmā, un lēmumu kā tādu nosūtīt atkārtoti nav nepieciešams. Personai nosūtīt atkārtoti var tikai lēmuma kopiju papīra formā, tāpēc ir nepieciešams Noteikuma Nr.157 57. punktu precizēt ar normu, ka centrs nosūta papīra formā lēmuma kopiju ierakstītā vēstulē pa pastu, kas ir maksas pakalpojums. kas nosūtīta ierakstītā vēstulē pa pastu un kas ir maksas pakalpojums. Vienlaikus nepieciešams paredzēt, ka persona var pieprasīt nosūtīt lēmumu vienā no Noteikumu Nr.157 22. punktā noteiktajiem veidiem, apzinoties, ka lielai daļai pārbaudes kārtotāju vēl arvien nav pieejams e-pakalpojums. Pašreizējā redakcijā rodas zināma pretruna – personai nav nepieciešama lēmuma kopija papīra formā, ja viņai pieejams e-pakalpojums, jo lēmums kā elektroniskais dokuments ir pieejams, izmantojot e-pakalpojumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr.157. 57. punktā precizēts personai nosūtāmā dokumenta veids un forma.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.157 60. punktā ir noteikts, ka var tikt sagatavots lēmuma dublikāts, bet faktiski šādu dublikātu nav iespējams izgatavot ne tiesisku, ne arī tehnisku iemeslu dēļ. Dokumentu juridiskā spēka likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka dokumentu dublikātu izdod, pamatojoties uz pirmdokumentu, saskaņā ar kuru izdots dokumenta oriģināls. Centra rīcībā nav personai pirmreizēji izsniegtā dokumenta – valsts valodas prasmes apliecības, un attiecīgi persona nevar saņemt iepriekš izdotās valsts valodas prasmes apliecības dublikātu. Sākot ar Noteikumu Nr.157 spēkā stāšanās dienu, personas valsts valodas prasmi apliecina lēmums, kas ir elektroniskais dokuments, atšķirīgs no līdzšinējās valsts valodas prasmes apliecības. Papildus jāņem vērā fakts, ka laika posmā kopš 1992. gada ir bijušas valsts valodas prasmes apliecības ar trim dažāda veida ierakstiem saskaņā ar konkrētajā laika posmā esošo normatīvo regulējumu par valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un attiecīgajiem valsts valodas prasmi apliecinošajiem dokumentiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā precizēts dokumenta veids, kas tiek izsniegts personai, ja personai līdz Noteikumu Nr.157 spēkā stāšanās dienai laika periodā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. janvārim izsniegtā valsts valodas prasmes apliecība ir nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai bojāta un persona pieprasa dokumentu, kas apliecina viņas valsts valodas prasmi. Tādā gadījumā personai izsniedz izziņu par pārbaudē iegūto rezultātu.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 157. 61. punkts paredz, ka valsts valodas prasmes apliecības, kas izsniegtas laikposmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim, ir derīgas amata un profesionālo pienākumu veikšanai, un, ja apliecība personai nepieciešama tikai šādam mērķim, valsts valodas prasmi atkārtoti nepārbauda. Respektējot Izglītības likuma 30. panta septītajā daļā un 48. panta septītajā daļā noteikto un projekta 7.1. apakšpunktā noteikto normu, 61. punktā nepieciešams noteikt izņēmumu attiecībā uz izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, kura valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas centra konstatējumu neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, un kuram jākārto valsts valodas prasmes pārbaude arī tajā gadījumā, ja minētajā laikposmā ir iepriekš izsniegta valsts valodas prasmes apliecība.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr.157 61. punkts papildināts ar izņēmumu attiecībā uz izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, kura valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas centra konstatējumu neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, un kuram jākārto valsts valodas prasmes pārbaude arī tajā gadījumā, kad viņam jau ir laikposmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. janvārim izsniegta valsts valodas prasmes apliecība.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.157 paredz, ka vairāki pārbaudes procesi tiek īstenoti informācijas sistēmā vai, izmantojot e-pakalpojumu (pakalpojumu portālā www.latvija.lv). Pārbaudes procesa digitalizācija notiek saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas īstenoto Eiropas reģionālā attīstības fonda projektu „Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide” Nr.2.2.1.1./19/001. Ministru kabineta 2018. gada 22. oktobra rīkojumā Nr. 535 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 43.0 versija)” noteikts, ka VPS projekts tiks īstenots līdz 2023. gada decembrim. Attiecībā uz valsts valodas pārbaudījumiem, plānots, ka pārbaudes kārtotāji varēs sākt kārtot pārbaudījumus e-vidē, sākot no 2023. gada 1. janvāri. Ņemot vērā, ka atsevišķas VPS funkcionalitātes, kas nepieciešamas pārbaudes procesā, kā arī e-pakalpojums nav vēl pilnībā izstrādāts, ir risks, vai visas Noteikumos Nr.157 noteiktās normas par VPS un e-pakalpojuma izmantošanu varēs tikt piemērotas ar 2023. gada 1. janvāri. Tāpēc atsevišķām normām, kas saistītas ar VPS un e-pakalpojuma izmantošanu, projektā noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Noteikumus Nr.157 ar 63. punktu, kurā noteiktas ar informācijas sistēmas un e-pakalpojuma izmantošanu saistītas atsevišķas normas, kas tiks piemērotas ar 2024. gada 1. janvāri.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.157 5. pielikumā noteikts valsts valodas prasmes vērtējums un apzīmējums pamatizglītības dokumentos. Noteiktie vērtējumi un valsts valodas prasmes līmeņu un pakāpju apzīmējumi attiecas uz centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9. klasē skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – noteikumi Nr.747) 16.1. apakšpunktā noteikts, ka, beidzot 9. klasi, ir pārbaudes darbs latviešu valodā. Proti, noteikts viens centralizētais eksāmens latviešu valodā gan latviešu mācībvalodas izglītības programmās, gan mazākumtautību izglītības programmās. Noteikumu Nr.747 26. punkts paredz, ka attiecībā uz vispārējās izglītības programmas īstenošanu 9. klasē noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī. Tas nozīmē, ka ar 2022./2023. m.g. būs viens latviešu valodas eksāmens. Valsts valodas līmeņi un pakāpes attiecināmi uz latviešu valodas kā svešvalodas vai kā otrās valodas apguvi. Taču, ja visi 9. klašu skolēni kārto vienādu centralizēto eksāmenu, nav pamata paralēli procentuālajam vērtējumam centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās noteikt atbilstību ar valsts valodas līmeņiem un pakāpēm.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr.157 5. pielikums papildināts ar normu, kas paredz, ka turpmāk pamatizglītības sertifikātā pretī procentuālajam vērtējumam latviešu valodas centralizētajā eksāmenā netiek norādīta atbilstība valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- izglītības iestāžu vadītāju un pedagogi
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 680 “Valsts izglītības satura centra maksas pakalpojuma cenrādis” (turpmāk – Noteikumi Nr. 680)
Pamatojums un apraksts
Projekta 7. punkts paredz, ka gadījumā, kad personai laika periodā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31.janvārim izsniegtā valsts valodas prasmes apliecība ir nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai bojāta, un persona pieprasa valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu, personai tiek izdots nevis valsts valodas prasmes apliecības dublikāts, bet izziņa par personas pārbaudes rezultātu.
Attiecīgi Noteikumu Nr. 680 pielikuma 3. punktu nepieciešams pārformulēt.
Noteikumu Nr.680 nepieciešams papildināt ar maksas pakalpojumu, ņemot vērā, ka Noteikumi Nr.157 paredz lēmuma kopijas izsniegšanu papīra formā kā maksas pakalpojumu.
Attiecīgi Noteikumu Nr. 680 pielikuma 3. punktu nepieciešams pārformulēt.
Noteikumu Nr.680 nepieciešams papildināt ar maksas pakalpojumu, ņemot vērā, ka Noteikumi Nr.157 paredz lēmuma kopijas izsniegšanu papīra formā kā maksas pakalpojumu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saistība ar Izglītības likumā noteiktajām normām:
Noteikumu Nr. 157 grozījumi saistīti ar grozījumiem Izglītības likuma 30. panta septītajā daļā un 48. panta septītajā daļā, kuri stājās spēkā 2022. gada 25. oktobrī. Noteikumi Nr.157 īsteno Izglītības likumā noteikto deleģējumu, ka izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs, kura valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas centra konstatējumu neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Sabiedrības līdzdalība par valsts valodas prasmes pārbaudi izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem ir notikusi, veicot minētos grozījumus Izglītības likumā. Projektā paredzēts īstenot Izglītības likumā noteikto, ka izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem noteiktos gadījumos jākārto valsts valodas prasmes pārbaude.
Pārējie projekta grozījumi ir saistīti ar valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanu pārbaudes procesā.
Noteikumu Nr. 157 grozījumi saistīti ar grozījumiem Izglītības likuma 30. panta septītajā daļā un 48. panta septītajā daļā, kuri stājās spēkā 2022. gada 25. oktobrī. Noteikumi Nr.157 īsteno Izglītības likumā noteikto deleģējumu, ka izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs, kura valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas centra konstatējumu neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Sabiedrības līdzdalība par valsts valodas prasmes pārbaudi izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem ir notikusi, veicot minētos grozījumus Izglītības likumā. Projektā paredzēts īstenot Izglītības likumā noteikto, ka izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem noteiktos gadījumos jākārto valsts valodas prasmes pārbaude.
Pārējie projekta grozījumi ir saistīti ar valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanu pārbaudes procesā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Valsts izglītības satura centrs
- Valsts valodas centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Turpinās Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā Eiropas reģionālā attīstības fonda projekta „Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide” Nr.2.2.1.1./19/001 īstenošana un pārbaudes procesa digitalizācija.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta ietvaros tiek attīstīta e-pakalpojuma nodrošināšana pakalpojumu portālā www.latvija.lv
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Turpinās Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā Eiropas reģionālā attīstības fonda projekta „Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide” Nr.2.2.1.1./19/001 īstenošana un pārbaudes procesa digitalizācija.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi