Anotācija (ex-ante)

Tiesiskā regulējuma grozījumu mērķis ir pilnveidot valsts pārvaldes iekšējo auditoru sertifikācijas pārbaudījuma saturu atbilstoši profesijas attīstības  tendencēm un izmaiņām audita vidē, lai nodrošinātu profesionāli kompetentus cilvēkresursus valsts pārvaldes iekšējā audita funkcijā, veicinātu iekšējā audita attīstību un funkcijas mērķu sasniegšanu, sniedzot pievienoto vērtību publiskā sektora pārvaldības, risku vadības un kontroles procesu pilnveidošanā, darbības mērķu sasniegšanā, efektivitātes celšanā.

Vispārējā kārtība

Iekšējais audits ir neatkarīga, objektīva pārliecības radīšana un konsultēšana, lai palielinātu organizācijas vērtību un pilnveidotu tās darbību. Iekšējais audits ir vadības rīks, kas palīdz iestādei sasniegt tās mērķus, novērtējot pārvaldības, risku vadības un kontroles procesus un sekmējot to pilnveidošanu. Audita darba rezultātus būtiski ietekmē iekšējo auditoru profesionālā kompetence un prasmes. Lai iekšējais audits spētu nepārtraukti sniegt pievienoto vērtību iestādei, iekšējam auditam ir jāattīstās un nepārtraukti jāpilnveidojas.
Lai spētu efektīvi un lietpratīgi pildīt darba pienākumus, auditoram  pastāvīgi jārūpējas par savu profesionālo izaugsmi – jāuztur un regulāri jāatjauno zināšanas, iemaņas un prasmes ne vien audita tehnikā, bet arī citās būtiskās jomās, piemēram, tādās kā darbības (biznesa) vides uztvere/izpratne, analītiskā un kritiskā domāšana, datu ieguve un analīze, vispārīgās IT zināšanas. Eiropas Savienībā spēcīgas iekšējā un ārējā audita funkcijas tiek uzskatītas par labas pārvaldības pīlāriem gan nacionālo budžetu, gan ES fondu, gan ES institūciju budžetu pārvaldībā. Ieguldījumi auditoru zināšanās un spējās tiek uzskatīti par atbalstu ES interesēm un centieniem stiprināt pārvaldību.
Gan pasaulē, gan Latvijā iekšējo auditoru  sertifikācija ir atzīta par piemērotu un efektīvu veidu kā trešajām pusēm apliecināt profesionālo kompetenci. Sertificēšana ir neatkarīga trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process, pakalpojums vai persona atbilst normatīvajā aktā vai standartā noteiktajām prasībām.
Latvijā valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikāts apliecina, ka auditors ir sekmīgi nokārtojis pārbaudījumu, apliecinot darbam nepieciešamo kompetenci un kvalifikāciju. Saskaņā ar Iekšējā audita likuma 11.panta trešo daļu, iekšējā audita struktūrvienības vadītāja pienākumus var pildīt tikai tāda persona, kura ir ieguvusi valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikātu iekšējo auditoru sertifikācijas jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai biedrības “Iekšējo auditoru institūts” atzītu iekšējā auditora profesionalitāti apliecinošu sertifikātu. Šāda pieeja ļauj nodrošināt kopējā audita darba procesa organizēšanu atbilstoši iekšējā audita profesionālās darbības prasībām. Pārējiem auditoriem sertifikāta iegūšana ir brīvprātīga. Sertifikāta iegūšanai nepieciešamo zināšanu līmeņa sasniegšana sekmē publiskā sektora iekšējā audita kvalifikācijas paaugstināšanos kopumā. Sertifikāta spēkā uzturēšanai nepieciešams regulāri piedalīties profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos. Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 238 "Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība" minētie sertificēto iekšējo auditoru kvalifikācijas uzturēšanas pasākumi attiecas uz šo noteikumu 8.punktā minētajām pārbaudījuma jautājumu jomām un ministrijas vai iestādes pamatdarbības jomām, kas iekļautas ministrijas vai iestādes iekšējā audita vidē. 
Saskaņā ar Iekšējā audita likuma 10.panta otrās daļas 5.punktu, Finanšu ministrija pārrauga iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu, kā arī saskaņā ar 2.punktu, koordinē iekšējo auditoru mācības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Sertifikāta iegūšanas un uzturēšanas procesu nodrošina Valsts administrācijas skola sadarbībā ar Finanšu ministriju. Valsts administrācijas skola izveido sertifikācijas komisiju un nosaka tās personālsastāvu, kurā ietilpst komisijas locekļi un to aizvietotāji gadījumiem, kad komisijas locekļi nevar pildīt pienākumus. Gan komisijas locekļiem, gan to aizvietotājiem ir izvirzītas vienādas prasības atbilstoši esošo noteikumu 19.punktam. Latvijas valsts pārvaldes iekšējo auditoru sertifikācija tika ieviesta 2003.gadā, kad pastāvēja divu līmeņu sertifikāti, savukārt esošais sertifikācijas pārbaudījuma modelis darbojas kopš 2010.gada. Kopumā modelis ir darboties spējīgs un ir piemērots valsts pārvaldei, tomēr šo gadu laikā ir mainījies iekšējā audita darbības ietvars. Nacionālās sertifikācijas pārbaudījuma saturs ir vairākkārt pārskatīts, aktualizējot esošo saturu, taču nav kompleksi pārskatīta pārbaudījuma jautājumu jomu un satura aktualitāte pēc būtības un sasaistē ar iekšējo auditoru aktuālajām kompetenču attīstības vajadzībām. Atsevišķu procesuālu notikumu ietekmē kopējā jautājumu integritāte laika gaitā ir daļēji zudusi, kā arī daļēji mainījušies pārbaudījumā akcentējamie profesijai būtiskie jautājumi. Vienlaikus ar to aktualitāti zaudējusi arī ilgāk kā 10 gadus sniegtā iespēja uzturēt pirmā līmeņa sertifikātu, kas netiek pielīdzināts valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikātam, lai samazinātā apjomā kārtotu sertifikācijas pārbaudījumu. Aktuāls ir arī piemērotu, modernu un valsts valodā pieejamu mācību materiālu un sagatavošanās kursu trūkums. Šobrīd ir aktualizējamas kvalifikācijas celšanas un sertifikāta spēkā uzturēšanas jomas un veidi, jo iekšējā auditora profesija pasaulē ir attīstījusies un iekšējā audita profesionālās prakses ietvars ieguvis jaunas dimensijas un akcentus.
Ievērojot iepriekšminēto, nepieciešams pārskatīt valsts pārvaldes iekšējo auditoru sertifikācijas pārbaudījuma saturu.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes iekšējo auditoru profesionālās kompetences attīstību, Finanšu ministrija ir analizējusi situāciju un organizējusi virkni pasākumu, lai kompleksi risinātu ar iekšējo auditoru amatu saimi saistītos jautājumus, kā arī meklētu piemērotākos un lietderīgākos modeļus un risinājumus, lai nodrošinātu iekšējā audita attīstību, veicinātu valsts iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes paaugstināšanos un efektīvāku iekšējā audita funkcijas mērķu sasniegšanu. Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu, Valsts kanceleju, ārējiem ekspertiem un, līdzdarbojoties valsts pārvaldes iekšējā audita struktūrvienību vadītājiem, izstrādāja valsts pārvaldes iekšējo auditoru profesionālo kompetenču ietvaru. Tajā ir integrēts starptautiskā Iekšējo auditoru institūta izstrādātais kompetenču modelis un citu valstu labā prakse, tādējādi reprezentējot zināšanu, prasmju un iemaņu prasības mūsdienīgam iekšējam auditam. Ir pārskatīta noteiktā atalgojumu skala amatu saimei "iekšējais audits", lai nodrošinātu atalgojuma līmeņa sasaisti ar profesionālās kvalifikācijas līmeni, ko apliecina iekšējā auditora sertifikāts, un tādējādi motivētu iekšējos auditorus. Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Efektīvas iekšējās kontroles sistēmas un iekšējā audita turpmāka attīstība Latvijas Republikā” ietvaros notika sadarbība ar ekspertiem par dažādiem iekšējā audita funkcijas darbības jautājumiem, tostarp aktivitātē, kas saistīta ar iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu un pārbaudījuma saturu. Papildus tam, mācību satura un jautājumu izstrādē tika iesaistīti arī Latvijas ārējie eksperti. Atbilstoši sagatavotajai nacionālās iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmas attīstības koncepcijai, noteiktas astoņas jomas, atbilstoši kurām būtu jāorganizē iekšējo auditoru sertifikācijas pārbaudījums, sagatavots šo jomu saturs, mācību materiāli, sertifikācijas pārbaudījuma jautājumi.

Nē

-