25-TA-2467: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja sniegto informāciju iekšlietu ministram, lai izpildītu Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 554 “Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi” (turpmāk – Noteikumi) 2.1 punktā noteikto.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu aktuālu informāciju par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi, noteikumu projekts paredz aktualizēt Noteikumu pielikumā iekļauto valstu sarakstu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi (turpmāk – Saraksts). Savukārt Noteikumu 2.1 punkts paredz, ka Valsts drošības dienests sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju ne retāk kā reizi trijos gados pārskata Noteikumu pielikumā esošo valstu sarakstu un informē iekšlietu ministru par tajā nepieciešamajām izmaiņām.
Ņemot vērā, ka Noteikumu pielikumā esošais valstu saraksts pēdējo reizi tika pārskatīts 2022. gadā, secināms, ka ir iestājies Noteikumu 2.1 punktā noteiktais termiņš un ir nepieciešams aktualizēt valstu sarakstu.
Ņemot vērā, ka Noteikumu pielikumā esošais valstu saraksts pēdējo reizi tika pārskatīts 2022. gadā, secināms, ka ir iestājies Noteikumu 2.1 punktā noteiktais termiņš un ir nepieciešams aktualizēt valstu sarakstu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Eiropas Savienība 2025. gada jūlijā ir pieņēmusi labvēlīgākus Šengenas vīzu noteikumus attiecībā uz Indonēziju, paredzot, ka turpmāk Indonēzijas pilsoņi, kuri otro reizi apmeklēs Eiropas Savienību, varēs pretendēt uz daudzkārtējas ieceļošanas Šengenas vīzām. Lēmums bija saistīts ar Eiropas Komisijas veiktā migrācijas rādītāju izvērtējuma rezultātiem, kas norāda uz zemu vīzu atteikumu rādītāju, relatīvi zemu nelegālās uzturēšanās gadījumu skaitu, kā arī ģeopolitisko dimensiju – nepieciešamību veicināt ekonomiskās un kultūras attiecības, t.sk. tūrismu. Arī Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par būtiskiem riskiem saistībā ar Indonēzijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā. Ņemot vērā minēto, pastāv pamats svītrot Indonēziju no Saraksta.
Tāpat Eiropas Savienība ir piemērojusi Persijas līča sadarbības padomes valstīm, tai skaitā, Bahreinas Karalistei, Kataras Valstij, Kuveitas Valstij un Omānas Sultanātam – īpaši labvēlīgu vīzu kaskādes principu, kā arī ir uzsāktas sarunas par iespējām noteikt bezvīzu ieceļošanas kārtību šīm valstīm. Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecību vadītāji Persijas līča sadarbības padomes valstīs sadarbībā ar Eiropas Savienības Delegācijām šajās valstīs 2025. gada jūnijā un jūlijā ir izstrādājušas ziņojumus par aktuālo situāciju vīzu izsniegšanas jautājumos un nākotnes iespējām noslēgt līgumus par bezvīzu ieceļošanas kārtību. Ziņojumos ir izcelts, ka minētās valstis nerada terorisma vai migrācijas riskus Šengenas zonai. Arī Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par būtiskiem riskiem saistībā ar Indonēzijas Republikas, Bahreinas Karalistes, Kataras Valsts, Kuveitas Valsts un Omānas Sultanāta pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā.
Izvērtējot informāciju par 2023. – 2025. gadā veiktajām pārbaudēm, secināms, ka Nigērijas Federatīvās Republikas (turpmāk – Nigērija) pilsoņi lielākoties pieprasa tūrisma vīzas vai ilgtermiņa vīzas, kā arī uzturēšanās atļaujas. Pārbaužu ietvaros attiecībā uz Nigērijas pilsoņiem būtiski riski nav konstatēti. Plašākas Valsts drošības dienesta rīcībā esošās informācijas kontekstā arī secināms, ka ar Nigērijas pilsoņiem saistītie riski pēdējo gadu laikā ir mazinājušies un pašreiz ir zemi, tādēļ nepieciešamība pēc papildu pārbaudēm šobrīd nav aktuāla.
Vienlaikus, salīdzinājumā ar situāciju, kad Saraksts pārskatīts pēdējo reizi, ir konstatēti paaugstināti terorisma riski Tadžikistānas Republikā, ko rada teroristiskās organizācijas Islamic State Khorasan Province aktivitātes un ietekme. Šīs valsts pilsoņi ir pakļauti augstam radikalizācijas riskam, ar potenciālām iespējām iesaistīties terorisma aktivitātēs, par ko liecina citur Eiropā konstatētie gadījumi.
Tāpat Eiropas Savienība ir piemērojusi Persijas līča sadarbības padomes valstīm, tai skaitā, Bahreinas Karalistei, Kataras Valstij, Kuveitas Valstij un Omānas Sultanātam – īpaši labvēlīgu vīzu kaskādes principu, kā arī ir uzsāktas sarunas par iespējām noteikt bezvīzu ieceļošanas kārtību šīm valstīm. Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecību vadītāji Persijas līča sadarbības padomes valstīs sadarbībā ar Eiropas Savienības Delegācijām šajās valstīs 2025. gada jūnijā un jūlijā ir izstrādājušas ziņojumus par aktuālo situāciju vīzu izsniegšanas jautājumos un nākotnes iespējām noslēgt līgumus par bezvīzu ieceļošanas kārtību. Ziņojumos ir izcelts, ka minētās valstis nerada terorisma vai migrācijas riskus Šengenas zonai. Arī Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par būtiskiem riskiem saistībā ar Indonēzijas Republikas, Bahreinas Karalistes, Kataras Valsts, Kuveitas Valsts un Omānas Sultanāta pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā.
Izvērtējot informāciju par 2023. – 2025. gadā veiktajām pārbaudēm, secināms, ka Nigērijas Federatīvās Republikas (turpmāk – Nigērija) pilsoņi lielākoties pieprasa tūrisma vīzas vai ilgtermiņa vīzas, kā arī uzturēšanās atļaujas. Pārbaužu ietvaros attiecībā uz Nigērijas pilsoņiem būtiski riski nav konstatēti. Plašākas Valsts drošības dienesta rīcībā esošās informācijas kontekstā arī secināms, ka ar Nigērijas pilsoņiem saistītie riski pēdējo gadu laikā ir mazinājušies un pašreiz ir zemi, tādēļ nepieciešamība pēc papildu pārbaudēm šobrīd nav aktuāla.
Vienlaikus, salīdzinājumā ar situāciju, kad Saraksts pārskatīts pēdējo reizi, ir konstatēti paaugstināti terorisma riski Tadžikistānas Republikā, ko rada teroristiskās organizācijas Islamic State Khorasan Province aktivitātes un ietekme. Šīs valsts pilsoņi ir pakļauti augstam radikalizācijas riskam, ar potenciālām iespējām iesaistīties terorisma aktivitātēs, par ko liecina citur Eiropā konstatētie gadījumi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekts paredz papildināt Sarakstu ar Tadžikistānas Republiku un svītrot no Saraksta Bahreinas Karalisti, Indonēzijas Republiku, Kataras Valsti, Kuveitas Valsti, Nigērijas Federatīvo Republiku un Omānas Sultanātu. Tāpat tiek atbilstoši precizēts un aktualizēts Lībijas Valsts nosaukums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izmaksu samērīgums ir izvērtēts, papildus izmaksas nav paredzētas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punkts noteic, ka gadījumā, ja projekta izstrādes procesā sabiedrības līdzdalības iespējas netiek nodrošinātas, institūcija lēmumu neiesaistīt sabiedrības pārstāvjus pamato, sniedzot skaidrojumu tiesību akta projekta sākotnējas ietekmes novērtējuma ziņojumā.
Noteikumu 2.1 punkts noteic Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja kompetenci veikt risku izvērtējumu un sniegt rekomendācijas par valstīm, kuras nepieciešams iekļaut sarakstā. Sabiedrības līdzdalības ietvaros paustais viedoklis nevar ietekmēt Noteikumu grozījumu saturu. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā "Tiesību aktu projekti"
Noteikumu 2.1 punkts noteic Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja kompetenci veikt risku izvērtējumu un sniegt rekomendācijas par valstīm, kuras nepieciešams iekļaut sarakstā. Sabiedrības līdzdalības ietvaros paustais viedoklis nevar ietekmēt Noteikumu grozījumu saturu. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā "Tiesību aktu projekti"
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde
- Valsts drošības dienests
- Satversmes aizsardzības birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
