Anotācija (ex-ante)

Grozījumi Būvniecības likuma (Nr.1301/Lp14) papildināti ar 15.¹ pantu, ieviešot būvniecības ieceres realizāciju posmos.
Šā panta otrā daļa paredz, ka būvdarbu posmu var uzsākt, ja attiecīgajam posmam ir izstrādāts būvprojekts tehniskā projekta detalizācijas līmenī, veikta atzīme par projektēšanas izpildi attiecībā uz šo posmu, kā arī izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Pirmo būvdarbu posmu var uzsākt, ja būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama un būvvalde ir akceptējusi speciālajos būvnoteikumos minētos dokumentus, kā arī ir izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un ir saņemti tehniskie noteikumi no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un, ciktāl tas attiecas uz konkrēto būvdarbu posmu, nepieciešamie saskaņojumi no trešajām personām.
Nepieciešams pilnveidot Ēku būvnoteikumus, nosakot būvprojekta detalizācijas līmeni, kas iesniedzams būvvaldē, un salāgot tiesību normas ar Būvniecības likuma 15.¹ panta tvērumu par būvniecības ieceres realizāciju posmos.

Projekts paredz noteikt būvprojekta detalizācijas līmeni būvniecības iecerēm, kas tiek realizētas būvdarbu posmos, un salāgot tiesību normas ar Būvniecības likuma 15.¹ pantā ietverto regulējumu.
Tiesību normas stājas spēkā atbilstoši grozījumiem Būvniecības likumā (Nr.1301/Lp14), proti, 2027.gada 1.martā.

Ieviešot vienotā būves reģistrācijas procesa otro kārtu ir izstrādāti grozījumi Būvniecības likuma (Nr.1417/Lp14), kas paredz precizēt 14.panta 1.⁴ daļas ievaddaļu, no tās izslēdzot prasību par jaunas ēkas būvniecību uz būvniecības ierosinātājam piederošas zemes. Šobrīd Saeima 2026.gada 18.jūnijā ir pieņēmusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Ņemot vērā, ka par paziņojumā par būvniecību norādīto datu pareizību atbild tā iesniedzējs (būvniecības ierosinātājs), kā arī paziņošanas kārtībā būvvalde nepieņem lēmumu par būvniecības ieceri, un novērstu, iespējamu, ēkas būvniecību uz citai personai piederošas zemes nepieciešams precizēt Ēku būvnoteikumu 7.¹ 4.apakšpunktu, ka paziņošanas kārtība attiecas tikai uz ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu uz sev piederoša zemes gabala.

Projektā precizēts Ēku būvnoteikumu 7.¹ 4.apakšpunkts, paredzot, ka paziņojumu par būvniecību izmanto, ja paredzēta pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas un mazēkas jauna būvniecība vai novietošana uz sev piederoša zemes gabala. Savukārt citos gadījumos, kad ēkas jauna būvniecība ir plānota uz citai personai piederošas zemes gabala piemērojams paskaidrojuma raksta būvniecības process.
Tiesību norma stājas spēkā atbilstoši grozījumiem Būvniecības likumā (Nr.1417/Lp14), proti, 2027.gada 8.janvārī.

Praksē konstatētās atsevišķās nepilnības, piemērojot Ēku būvnoteikumus:
1) Šobrīd pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve ar apjoma izmaiņām ir realizējams paskaidrojumu raksta būvniecības procesā. Savukārt šāda pašas ēkas jauna būvniecība vai nojaukšana veicama paziņošanas kārtībā. Pie tam būvniecības ieceri var izstrādāt pats būvniecības ierosinātājs. Līdz ar to, piemēram, ja pirmās grupas dzīvojamā ēka ir 35 m² un to vēlas paplašināt par 15 m², ir piemērojams smagāks administratīvais process nekā uzbūvējot jaunu pirmās grupas ēku, tādējādi nepieciešams atvieglot šādu nelielu pirmās grupas ēku pārbūvi.
2) Šobrīd otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve ar apjoma izmaiņām ir realizējams paskaidrojumu raksta būvniecības procesā un Ēku būvnoteikumu 23.punktā noteikti iesniedzamie dokumenti. Ēkas pārbūves (piemēram, paplašinot ēku) gadījumā, kas maina ēkas apbūves laukumu, nav paredzēts pievienot ģenerālplānu, kas atspoguļotu apbūves izmaiņas. Nepieciešams precizēt iesniedzamo dokumentu tvērumu.
3) Ēku būvnoteikumu 12.¹punkts paredz, ka otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas, otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jaunai būvniecībai un šo ēku ekspluatācijai nepieciešamo citu inženierbūvju būvniecībai būvniecības ieceres dokumentāciju var izstrādāt būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā. Minētais punkts nav piemērojams gadījumos, kad būvniecības ierosinātājs pats nevēlas izstrādāt savas pirmās grupas dzīvojamai ēkai vai tās daļai, pirmās grupas vai otrās grupas palīgēkai vai lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai būvniecības ieceres dokumentāciju vai citām pirmām grupas ēkām. Tāpat Ēku būvnoteikumu 68.punktā nav paredzēts, ka viens būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā var izstrādāt arī nepieciešamo dokumentāciju šīs ēkas ekspluatācijai nepieciešamās citas inženierbūves būvniecībai, piemēram, ārējiem inženiertīkliem, ceļu pievienojumiem. Līdz ar to nepieciešams savstarpēji salāgot tiesību normas, lai, piemēram, pirmās un otrās grupas viena vai divu dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkai būvspeciālistam būtu vienāds tiesību tvērums izstrādāt būvprojektu.
4) Ēku būvnoteikumu 71.punktā noteikts otrās grupas ēkas būvprojekta iespējamais sastāvs, tai skaitā ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļas. Līdz ar to būvvaldes otrās grupas viena dzīvokļa un divu dzīvokļu ēkām prasa izstrādāt ne tikai ārējo inženiertīklu pieslēgumu risinājumu daļas, bet arī visu ēkai nepieciešamo iekšējo inženiertīklu risinājumu, pieslēguma shēmu, griezumu daļas.
5) Atbilstoši Būvniecības likuma 12. panta 3.⁴ daļai, pieņemot būvi ekspluatācijā, būvvalde pārbauda atbilstību būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem (ciktāl tie nav pārbaudīti, izpildot projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumus), patvaļīgas būvniecības esamību un speciālajos būvnoteikumos noteikto dokumentu, tai skaitā pozitīvu atzinumu (ja tādi nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem), esamību. Tādējādi būves pieņemšana ekspluatācijā pārbaude ir aprobežota un tās laikā netiek pārvērtēta projektēšanas nosacījumu izpilde (būvprojekta saskaņojumi), būvdarbu izpildes nosacījumu izpilde, kā arī pašas būvatļaujas tiesiskums. Pārbaudot patvaļīgās būvniecības esamību, būvvaldei jāpārliecinās par uzbūvētā objekta vai veikto būvdarbu atbilstību būvprojektam savas kompetences ietvaros atbilstoši Būvniecības likuma 12. panta 3.¹ daļai, piemēram, būves novietojumu, ievērojot izpildmērījumā norādīto. Līdz ar to, pieņemot ēku ekspluatācijā, būvvalde nav tiesīga izvirzīt jaunas prasības, lai varētu uzbūvēto ēku nodot ekspluatācijā. Nepieciešams precizēt Ēku būvnoteikumu 173.punktu.
Līdz ar to nepieciešams novērst konstatētās nepilnības un veikt redakcionālus precizējumus.

Attiecīgi problēmas aprakstā ietvertajam, projektā precizēts:
1) 7.¹ 4.apakšpunkts, paredzot, ka paziņojums par būvniecību piemērojams pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei nepārsniedzot vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos apjoma rādītājus pirmajai grupai.
2) 23.3. apakšpunkts, papildinot, ja plānotie būvdarbi paredz ēkas apbūves laukuma izmaiņas, pievienojams ģenerālplāns.
3) 12.¹ punkts par pirmās grupas ēkām, bet 68.punkts papildināts ar iespēju vienam būvspeciālistam (piemēram, arhitektam vai ēku konstruktoram) izstrādāt risinājumus arī ēkas ekspluatācijai nepieciešamajām citām inženierbūvju būvniecībai. Jāuzsver, ka , piemēram, būvspeciālistam arhitektūras praksē tās ir tikai tiesības, bet ne pienākums izstrādāt tehniskos risinājumos arī ārējo inženiertīklu pieslēgumiem vai ceļu pievienojumiem.
4) 64.punkts, paredzot, ka būvatļaujas gadījumā otrās grupas viena dzīvokļa un divu dzīvokļu būvprojekta sastāvu var nebūt iekšējo inženiertīklu daļas.
Veikti citi redakcionāli precizējumi 8.2.apakšpunktā un 9.punktā (atsauces uz Būvniecības likumu), svītrots 26.5.apakšpunkts (dublē 26.¹ punktu).
5) 173. punkts, salāgojot to ar Būvniecības likuma 12. panta 3.⁴ daļas tvērumu.

Pieņemšana ekspluatācijā būvatļaujas būvniecības procesa ietvarā nepieciešams precizēt gadījumus, kad saņemams Veselības inspekcijas atzinums. Ēku būvnoteikumu 165.punkts nosaka, ka Veselības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai ēkai vai tās daļai normatīvajos aktos epidemioloģiskās drošības jomā ir izvirzītas higiēnas prasības. Pamatojoties uz Epidemioloģiskās drošības likuma pamata ir izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka higiēnas prasības dažādām ēkām un pakalpojumu sniegšanai, kā arī prasības šīm telpām vai telpu grupām, garantējot drošu un cilvēka veselībai nekaitīgu vidi un pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem (Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 470), 
Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai (Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 631), Higiēnas prasības personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai (Ministru kabineta 2020. gada 8. septembra noteikumi Nr. 570, Prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai (Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 13), Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem (Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīla noteikumi Nr.182), Aptieku darbības noteikumi (Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumi Nr.288), Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas (Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.610), Higiēnas prasības sociālās aprūpes institūcijām (Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumi Nr.431), Higiēnas prasības dienesta viesnīcām (Ministru kabineta 2000.gada 11.aprīļa noteikumi Nr.137). Bet minētais punkts neparedz saņemt Veselības inspekcijas atzinumu pamatojoties uz ārstniecības jomas regulējumu, piemēram, Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām (Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60).
Svarīgi būtu noteikt, ka atzinums nepieciešams Veselības inspekcijas uzraudzības objektiem nevis jebkurai trešās grupas ēkai, tai skaitā daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai. Tādējādi nepieciešams precizēt Ēku būvnoteikumu 166.2.apakšpunktu, kas šobrīd paredz sniegt atzinumu arī tādiem objektiem, kuru uzraudzība nav piekritīga Veselības inspekcijai.
Jāmin, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 19.² panta pirmo daļu būvprojekta izstrādātājs nodrošina būvprojekta un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un dokumentācijā ietvertās informācijas savstarpējo atbilstību. Līdz ar to visa atbildība par būvprojekta tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu (tai skaitā Latvijas būvnormatīvu) prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām atbildība gulstas uz būvprojekta izstrādātāju - būvspeciālistu vai būvkomersantu, kas ir noslēdzis rakstveida līgumu par projektēšanu.
Vienlaikus precizējama 166.punkta ievaddaļa, ja nodod ekspluatācijā trešās grupas ēkā dzīvojamo telpu grupu (dzīvokli), tam nav nepieciešams saņemt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu, jo atsevišķam dzīvoklim nav atšķirīgas ugunsdrošības prasības vai dzīvoklis atrodas otrās grupas vai trešās grupas ēkā.

Projektā precizēts 165. punkts un svītrots 166.2.apakšpunkts.