Anotācija

1. Sākotnēji tika plānots, ka 4.3.4.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiks īstenoti vismaz 15 politikas veidošanai nepieciešamie izvērtējumi, savukārt otrās kārtas ietvaros – rīkotas nometnes bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Uzsākot darbu pie 4.3.4.3. pasākuma otrās kārtas MK noteikumu izstrādes (nometņu organizēšanas nosacījumu), tika secināts, ka līdzīgu, ar bērnu uzraudzību saistītu atbalsta pasākumu īstenošana, kur kā finansējuma saņēmējs ir noteiktas pašvaldības, tiek paredzēta Veselības ministrijas īstenotajā 4.1.2.2. pasākumā “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai” (nometnes bērniem, t.sk.,  bērniem ar īpašām vajadzībām), kā arī  Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajā 4.3.6.6. pasākumā “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” (privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana bērniem no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, t.sk., sociāli un ekonomiski mazaizsargāto ģimeņu bērniem). Tāpat iegūtā informācija liecināja, ka lielākajā daļā pašvaldību nometnes bērniem tiek organizētas katru gadu un daļā gadījumu bērniem no mazaizsargātām ģimenēm tās ir pieejamas bez maksas vai par samazinātu maksu. Ņemot vērā minēto, LM Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) grozījumos Nr. 2 virzīja priekšlikumu atteikties no bērnu nometņu organizēšanas  4.3.4.3. pasākuma ietvaros un tā otrās kārtas finansējumu novirzīt 4.3.6.1. pasākuma “Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros” īstenošanai, kurā tika identificēta papildu finansējuma nepieciešamība.
Minētos priekšlikumus programmas grozījumos Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 2025. gada 23. janvārī.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 4.3.4.3. pasākums netiks īstenots divās kārtās un tiks veikti tikai politikas veidošanai nepieciešamie izvērtējumi, līdz ar to no MK noteikumu 511 nosaukuma svītrojami vārdi “pirmās kārtas”.

  2. MK noteikumu Nr. 511 15.1.1. apakšpunkta redakcija paredz atbildīgās iestādes pienākumu izstrādāt personāla izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodiku. Saskaņā ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes (turpmāk – vadošā iestāde) 05.02.2025. vēstulē Nr. 5.1-36/11-2/368 sniegto informāciju, tā turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības personāla izmaksu attiecināšanu projektu līmenī – a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regulas 2021/1060) 55. panta piemērošanu vai b) faktisko izmaksu piemērošanu. 4.3.4.3. pasākuma indikatīvi noteiktās projekta personāla izmaksas pārsniedz regulas 2021/1060 55. pantā noteikto 20% likmi personāla izmaksām no projekta tiešajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas, līdz ar to regulā 2021/1060 noteikto likmi nav iespējams piemērot. Lai izpildītu vadošās iestādes norādes un 4.3.4.3. pasākumā personāla izmaksām piemērotu faktiskās izmaksas, ir jāmaina MK noteikumu Nr. 511 15.1. apakšpunktā noteiktais regulējums, kā arī apakšpunkts un jāsvītro MK noteikumu Nr. 511 15.2.3., 15.2.4. un 16.2. apakšpunkts. Minētajos apakšpunktos noteiktās izmaksas ir attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes vadlīnijās Nr. 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gada plānošanas periodā” noteiktajam.

  3. 4.3.4.3. pasākuma projekta īstenošanā, t.sk. mērķu un rādītāju sasniegšanā izšķiroša loma ir personālam, kurš  nodrošina projekta vadību un īstenošanu. Šobrīd MK noteikumi Nr. 511 ierobežo projekta vadības un īstenošanas personāla piesaisti, jo MK noteikumu Nr. 691 21.1. apakšpunkts paredz civildienesta vai darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar projekta personālu. Nav paredzētas elastīgas personāla piesaistes iespējas, t.i.,  MK noteikumi Nr. 511 neparedz iespēju projekta personālu piesaistīt arī uz uzņēmuma līguma pamata, kas atsevišķos gadījumos ir kritiski nepieciešams projekta darbību īstenošanas nodrošināšanai (piemēram, iepirkumu speciālista, jurista piesaiste uz uzņēmuma līguma pamata).

4. 2025. gada 4. ceturksnī 4.3.4.3. pasākuma projekta ietvaros ir plānots veikt izvērtējumu “Pētījums par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu iespējām iekļauties darba tirgū un aktīvās nodarbinātības pasākumu efektivitāti”. Projekta īstenošanas laikā un, balstoties uz iepriekšējo pieredzi šādu radniecīgu pētījumu veikšanā, finansējuma saņēmējs secināja, ka objektīvāku pētījumu veikšanai darba tirgus, darba tiesību un darba aizsardzības jomā kā pakalpojuma sniedzējus ir nepieciešams iesaistīt organizācijas, iestādes vai pētnieku grupas (tai skaitā no ārvalstīm), kuru darbība ir saistīta ar dalību starptautiskajos pētījumos un pētījumu vai datu uzkrāšanas procesa ietvaros iegūtu rezultātu analizēšanu un izmantošanu sociālās politikas veidošanā. Attiecīgi gan augstāk minētā izvērtējuma, gan arī potenciāli citu pētījumu veikšanā 4.3.4.3. pasākuma projekta ietvaros finansējuma saņēmējs varētu sadarboties  ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (Organisation for Economic Co-operation and Development) (turpmāk – OECD). Taču šī brīža MK noteikumu Nr.511 regulējums neparedz iespēju projekta finansējuma saņēmējam piesaistīt kā pētījuma veicējus organizācijas, iestādes vai pētnieku grupas (tai skaitā no ārvalstīm), kuru darbība ir saistīta ar dalību starptautiskajos pētījumos un pētījumu vai datu uzkrāšanas procesa ietvaros iegūtu rezultātu analizēšanu un izmantošanu sociālās politikas veidošanā (OECD) un piemērot Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 3.panta otrajā daļā minēto izņēmumu pētniecības pakalpojumiem. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmeņa un nacionālā līmeņa regulējumā ir nostiprināts, ka, lai risinātu izaicinājumus sociālajā politikā un pieņemtu kvalitatīvus un pierādījumos balstītus lēmumus, politikas veidotājiem ir nepieciešams iegūt aizvien jaunu datu un pierādījumu bāzi, kas ir iegūta pētījumos, izvērtējumos un sabiedrības aptaujās. Tas ir pamats, lai nodrošinātu mērķētu, iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pasākumu īstenošanu, pakalpojumu nodrošināšanu un resursu lietderīgu un efektīvu sadali. Atvērta un uz līdzdalību vērsta politikas veidošana, kura balstās pierādījumos, ir būtisks priekšnoteikums kā ES rīcības, tā nacionāla līmeņa rīcības leģitimitātes uzlabošanai. Politikas ietekmes izvērtējumus Eiropas Komisija ierindo starp labāka regulējuma galvenajiem pīlāriem, ko izmanto pierādījumu objektīvā analīzē, kurā balsta politikas lēmumu pieņemšanu un ir vajadzīga, lai vienkāršotu un novērstu nepamatotas izmaksas, neapdraudot politikas mērķus. Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virziena “Sociālā iekļaušana” 119. uzdevums “Sociālās politikas plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas stiprināšana, uzlabojot datu vākšanu, digitalizēto datu apriti un savietojamību, pakalpojumu administrēšanu, kā arī analīzi pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanā sociālās politikas attīstībai un sociālo pakalpojumu administrēšanai” paredz pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu sociālās politikas stiprināšanā. Arī Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. panta “Attīstības plānošanas pamatprincipi” 7. apakšpunktā ir noteikts uzraudzības un novērtēšanas princips – attīstības plānošanā un attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem. Ministru kabineta 2014.gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 8. punktā ir noteikts, ka politikas izvērtēšanai pēc iespējas izmanto pētījumus, savukārt šo MK noteikumu VI. nodaļā “Izvērtēšana” ir noteikti nosacījumi izvērtējumu veikšanai, izvērtēšanā iekļaujamie politikas ietekmes objekti, izvērtējumu veikšanas periodiskums.
MK noteikumu Nr. 511 21.8. apakšpunkts paredz, ka projekts tiek īstenots, ievērojot normatīvos aktus par kārtību, kādā publiska persona pasūta pētījumus, proti, MK 2013. gada 3. janvāra noteikumus Nr. 1 “Kārtība, kādā publiska persona pasūta pētījumus” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr. 1). MK noteikumu Nr. 1 6.2. apakšpunkts paredz gadījumus, kad pētījumu veikšanai nepiemēro PIL saskaņā ar PIL 3. panta otro daļu, un šajā gadījumā  MK noteikumi Nr. 1 neregulē pētījumu klasifikācijas, plānošanas un izstrādes vadības prasības, kā arī prasības pētījuma pasūtījuma un izstrādes dokumentācijai.
2018.–2019. gadā Labklājības ministrija sadarbībā ar OECD īstenoja zinātnisko pētījumu “Latvijas aktīvās darba tirgus politikas izvērtējums” (izvērtējums ir pieejams šeit - https://www.oecd.org/lv/publications/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam_ce74856f-lv.html ) ES fondu 9.2.1.2. pasākuma "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" ietvaros. Pētījums tika veikts OECD pētījumu sērijas “Cilvēku sasaiste ar darbavietām” (“Connecting People with Jobs”) ietvaros. Šī pētījuma veikšanai netika piemērots PIL. Izņēmums šajā gadījumā bija piemērots, ņemot vērā, ka starptautiskā organizācija līdzfinansēja zinātniskā pētījuma veikšanu sava budžeta ietvaros un bija nodrošināta pētījuma publiska pieejamība sabiedrībai un politikas veidotājiem. Šī pētījuma  ietvaros tika veikts visaptverošs izvērtējums par Latvijas īstenotajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem un politikas rīcības virzieniem iekļaujošas nodarbinātības jomā. Īpaša uzmanība tika pievērsta sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu iespējām iekļauties darba tirgū, kā arī tika veikta detalizēta aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietekmes analīze. Šīs pētījumu sērijas ietvaros OECD izstrādāja zinātniskos pētījumus arī par Lielbritāniju, Slovēniju, Austrāliju un Korejas Republiku (Dienvidkoreju), kas ļauj salīdzināt dažādu valstu pieejas un efektivitāti dažādu mērķa grupu darba tirgus iesaistes veicināšanā.
Lai pilnveidotu iekļaujoša darba tirgus rīcībpolitiku un personu ar invaliditāti atbalsta sistēmu, informētu lēmumu pieņemšanai nepieciešami situācijas izvērtējumi, kas balstīti uz padziļinātiem, starptautiski salīdzināmiem datiem. Pieejamās statistiskās aptaujas lielākoties sniedz kvantitatīvu informāciju. Piemēram, tradicionālie statistisko datu avoti (Centrālās statistikas pārvalde, Eiropas Savienības Statistikas birojs) reti izgaismo cilvēku bažas un vēlmes, jo īpaši attiecībā uz labklājības nozares politikas jomām. Pastāvošie apsekojumi jeb aptaujas (piemēram, dažas Starptautiskās sociālo pētījumu programmas vai Eiropas Komisijas Eirobarometrs) tiek veiktas reti un/vai tikai konkrētos reģionos, bieži ļoti konkrētu jautājumu noskaidrošanai. 
2025.–2027. gadā Labklājības ministrija plāno atkārtot pētījumu par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu iespējām iekļauties darba tirgū un aktīvās nodarbinātības pasākumu efektivitāti 4.3.4.3. pasākuma projekta ietvaros, lai izvērtētu gan pasīvās, gan aktīvās darba tirgus politikas ietekmi uz iekļaujoša darba tirgus attīstību Latvijā. Pētījuma rezultāti ir nepieciešami attīstības plānošanas dokumentu izstrādei pēc Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam termiņa beigām, kā arī pierādījumos balstītas aktīvās darba tirgus politikas īstenošanai. 2025. gada 1. ceturksnī Labklājības ministrija identificēja potenciālos pakalpojuma sniedzējus, kas varētu veikt izvērtējumu “Pētījums par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu iespējām iekļauties darba tirgū un aktīvās nodarbinātības pasākumu efektivitāti”. Tika secināts, ka pētījuma veicējs varētu būt OECD, kuras darbība ir saistīta ar dalību starptautiskajos pētījumos un pētījumu vai datu uzkrāšanas procesa ietvaros iegūtu rezultātu analizēšanu un izmantošanu sociālās politikas veidošanā. Pētījuma veikšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 300 000 euro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, un to plānots no finansēt 4.3.4.3. pasākuma projektam pieejamā finansējuma ietvaros.
Pētījumu sērija “Studies on impact evaluation of labour market and social policies through the use of linked administrative and survey data” (informācija ir pieejama šeit - https://www.oecd.org/en/about/projects/oecd-ec-project-on-policy-impact-evaluation-through-the-use-of-linked-administrative-and-survey-data.html ) ir OECD un Eiropas Komisijas projekts par politikas ietekmes novērtēšanu, izmantojot saistītus administratīvos un apsekojumu datus. OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāts, Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts un Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) Mikroekonomiskās novērtēšanas kompetences centrs kopīgi īsteno piecu gadu projektu, kas atbalsta uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu darba tirgus un sociālās politikas jomā. Minētajam projektam ir divējāds mērķis: uzlabot aktīvās darba tirgus politikas (turpmāk – ADTP) efektivitāti, īpaši pamatojoties uz cēloņsakarību ietekmes novērtējumu (counterfactual impact evaluations /CIE) rezultātiem, un stiprināt valstu spēju veidot uz pierādījumiem balstītu politiku.
Valstis izmanto dažādus ADTP pasākumus, lai novērstu nepilnības darba tirgus iespējās un uzlabotu darba meklētāju nodarbināmību. Precīzs šo pasākumu novērtējums ļauj noteikt, kādi no instrumentiem darbojas visefektīvāk un var tikt izmantoti turpmāk vai var tikt pārveidoti. Šie novērtējumi (īpaši cēloņsakarību ietekmes novērtējumi – CIE) sniedz vērtīgu informāciju, kas palīdz pieņemt pamatotus politikas lēmumus, nodrošina sabiedrisko līdzekļu izlietojuma caurskatāmību un veicina atbalstu šo pasākumu turpmākai īstenošanai ilgtermiņā. Svarīgs nosacījums šādiem novērtējumiem ir kvalitatīvu un bagātīgu datu izmantošana, ko var iegūt, sasaistot dažādus reģistrus un aptaujas. Šādi dati un cēloņsakarību ietekmes novērtējumi (CIE) ir būtiski instrumenti vairāku darba tirgus un sociālās politikas pasākumu izvērtēšanā. 
OECD iepriekš īstenoja pētījumu sērijas “Studies on impact evaluation of labour market and social policies through the use of linked administrative and survey data” izvērtējumus sešās ES dalībvalstīs (Lietuvā, Slovēnijā, Somijā, Īrijā, Grieķijā, Portugālē), un šie pētījumi tika finansēti, tai skaitā ES fondu finansējuma ietvaros. LM veica pārrunas ar OECD un Eiropas Komisiju 2025. gada 1.pusgadā, lai 4.3.4.3. pasākuma projekta ietvaros būtu iespējams pievienoties šai pētījumu sērijai 2025.-2027. gadā. 
Šis pētījums sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas darba tirgus attīstībā un veicinās ilgtspējīgas nodarbinātības politikas īstenošanu, kas balstīta uz pierādījumiem un labāko starptautisko praksi. Attiecīgi ir nepieciešams paredzēt izņēmuma nosacījumu publisko iepirkumu piemērošanai iepriekšminētā pētījuma un potenciāli arī citu pētījumu īstenošanai.
 
5. MK noteikumu Nr. 511 21.2.2. apakšpunktā minētā regula 2018/1046 nav spēkā kopš 2024. gada 30. septembra. Tā kā minētajā regulā bija nepieciešams veikt vairākus grozījumus, skaidrības un juridiskās noteiktības labad tika veikti nepieciešamie grozījumi un pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – regula 2024/2509). Līdz ar to MK noteikumos Nr. 511 lietotā atsauce uz regulu 2018/1046 nav aktuāla un ir precizējama.

  6. MK noteikumos noteiktais attiecībā uz atbalstāmo darbību līdzfinansēšanu ierobežo citu finansēšanas avotu piesaisti gadījumā, ja rodas tāda nepieciešamība. Līdzfinansēšana nav saistāma ar dubultnefinansēšanas principu, jo dubultā finansēšana finansējuma saņēmēja līmenī ir tad, ja vienas un tās pašas izmaksas tiek finansētas no dažādiem finansēšanas avotiem. Taču ir pieļaujams, ka vienu projekta darbību, bet dažādas izmaksas finansē dažādi finansēšanas avoti. Līdz ar to projekta atbalstāmo darbību un to izmaksu līdzfinansēšana no cita finansēšanas avota, pretēji tam, kā noteikts MK noteikumu Nr. 511 21.7. apakšpunktā, ir pieļaujama.

  7. MK noteikumu Nr. 511 21.9. apakšpunktā ir noteikti 3 HP VINPI rādītāji, par kuriem jāuzkrāj dati, īstenojot 4.3.4.3. pasākumu. Atbilstoši  HP VINPI vadlīnijās noteiktajam pasākumiem ar tiešu ietekmi uz horizontālo principu ir jāpiemēro vismaz divi horizontālā principa rādītāji. Lai mazinātu slogu finansējuma saņēmējam, MK noteikumos nepieciešams svītrot 21.9.3. apakšpunktu, kurš nosaka pienākumu finansējuma saņēmējam uzkrāt datus par 21.9.3. apakšpunktā minēto rādītāju. Vienlaikus projekta īstenošanā tiks īstenota specifiskā darbība, kas paredz projekta pasākumu dalībniekiem nodrošināt bērnu uzraudzības pakalpojumu pasākumu norises vietās, kas dos vienlīdzīgas iespējas piedalīties pasākumos vecākiem, kuri aprūpē mazus bērnus, taču netiek noteikts pienākums uzkrāt datus par šo rādītāju.
 

Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumos Nr. 511 nepieciešams veikt šādus precizējumus:

  1. svītrot no nosaukuma vārdus “pirmās kārtas”;

  2. precizēt 15.1. apakšpunktu, paredzot finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām piemērot faktiskās izmaksas (t.sk. svītrot nosacījumus par personāla izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu). Finansējuma saņēmējs personāla izmaksas plāno un veic atbilstoši vadošās iestādes spēkā esošajām vadlīnijām Nr. 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.– 2027. gada plānošanas periodā”. Ņemot vērā minēto, nepieciešams svītrot 15.2.3., 15.2.4. un 16.2. apakšpunktu;

  3. redakcionāli precizēt 21.1. apakšpunktu, paredzot iespēju finansējuma saņēmējam projekta vadības un īstenošanas personālu piesaistīt arī uz iepirkuma līguma pamata;

4. papildināt noteikumus ar jaunu punktu, kas nosaka, ka politikas veidošanai nepieciešamo izvērtējumu veikšanai finansējuma saņēmējs 1) var piedalīties OECD pētījumu ciklos, programmās vai aptaujās; 2) kā pakalpojumu sniedzējus jeb pētījuma veicējus var iesaistīt organizācijas, iestādes vai pētnieku grupas (tai skaitā no ārvalstīm), kuru darbība ir saistīta ar dalību starptautiskajos pētījumos un pētījumu vai datu uzkrāšanas procesa ietvaros iegūtu rezultātu analizēšanu un izmantošanu sociālās politikas veidošanā. Ņemot vērā iepriekšējās sadarbības pieredzi ar OECD, 4.3.4.3. pasākuma projekta izvērtējumu mērogu un specifiku, finansējuma saņēmējs pēc nepieciešamības MK noteikumu Nr. 511 19. punktā minēto izvērtējumu veikšanai varēs piedalīties OECD pētījumu ciklos, programmās vai aptaujās, nepiemērojot PIL saskaņā ar PIL 3. panta otro daļu.
Saskaņā ar PIL 3. panta otro daļu PIL piemēro tikai publiskiem pakalpojuma līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi: 1) labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai pasūtītājs, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām; 2) pasūtītājs pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu.
LM konsultējās ar Iepirkumu uzraudzības biroju, lūdzot izskaidrot PIL 3. panta otrajā daļā minētā izņēmuma piemērošanas kārtību konkrētajā gadījumā, un 2025. gada 24. martā saņēma skaidrojumu un apliecinājumu par iespēju piemērot PIL 3.panta otrajā daļā minēto izņēmumu, pamatojoties uz to, ka LM iepirkuma priekšmets ir pētījums par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu iespējas iekļauties darba tirgū, un tas atbilst  CPV kodam 73000000-2 “Pētniecības un izstrādes pakalpojumi un saistītie konsultāciju pakalpojumi”, pasūtītājs (LM) pilnībā apmaksās pētījuma pakalpojuma iepirkumu, bet pētījuma rezultātus varēs izmantot ne tikai pasūtītājs, bet arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Komisija. Pētījums tiks publicēts LM tīmekļa vietnē un ievietots Valsts kancelejas Pētījumu un publikāciju datu bāzē, nodrošinot tā publisku pieejamību sabiedrībai un politikas veidotājiem.
Ņemot vērā, ka ne visu MK noteikumu Nr. 511 19. punktā minēto izvērtējumu veikšanai tiks piemērots PIL, precizēta minētā punkta redakcija, paredzot, ka finansējuma saņēmējs pakalpojumu sniedzēju piesaistei īsteno publiskos iepirkumus, kur attiecināms. Tāpat precizētas MK noteikumu Nr. 511 15.2.3. apakšpunktā minētās izmaksas, nosakot, ka 4.3.4.3. pasākuma ietvaros ir attiecināmas līguma, t.sk. iepirkuma līguma izmaksas; 

  5. 21.2.2. apakšpunktā precizēt atsauci uz aktuālo regulu par finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, proti, regulu 2024/2509; 

  6. svītrot 21.7. apakšpunktā vārdu “līdzfinansēt”. Kā jau minēts iepriekš, dubultfinansēšanas novēršanas kontekstā ir būtiski, ka vienas un tās pašas darbības un izmaksas netiek finansētas no vairākiem finansēšanas avotiem;

  7. svītrot 21.9.3. apakšpunktu.