Anotācija (ex-ante)

ES kopīgo mērķi samazināt SEG emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni būs iespējams sasniegt tikai iesaistoties visiem sektoriem, un papildu SEG emisiju samazināšanas pasākumi skars ne vien ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk - ETS) nozares, bet arī ETS neiekļautos sektorus (turpmāk - ne-ETS), nosakot ambiciozākus mērķus. Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kurām šobrīd ir salīdzinoši viens no lielākajiem ne-ETS sektora īpatsvariem SEG emisiju bilancē, kas nozīmē arī izaicinājumus SEG emisiju samazināšanas kontekstā. Atsaucoties uz 2022. gada SEG inventarizācijas kopsavilkumu (pieejams sadaļā "Iesniegto inventarizāciju kopsavilkumi" :https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu), 2020. gadā Latvijā lielākais ne-ETS emisiju apjoms rodas transporta (36,8 %) un lauksaimniecības (26,7 %) sektoros. Enerģētikas sektors (bez transporta) veido 26,6 % no kopējām ne-ETS emisijām, atkritumu apsaimniekošanas sektors 6,5 %, bet vismazāk ne-ETS emisijas rodas rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektorā, tas ir 3,3% no kopējām ne-ETS emisijām. Lai gan Latvijai 2020. gadā bija trešais augstākais atjaunojamās enerģijas īpatsvars ES – 42,1%, tomēr minētais īpatsvars pārsvarā ir sasniegts ar cietā biomasas kurināmā izmantošanu centralizētajā un individuālajā siltumenerģijas ražošanā (atjaunojamās enerģijas īpatsvars siltumapgādē kopumā 2020. gadā bija 57,1 %) un hidroenerģiju elektroenerģijas ražošanā (atjaunojamās enerģijas īpatsvars elektroenerģijas ražošanā kopumā 2020. gadā bija 63,7 % atbilstoši aktuālajai situācijai vai 53,4 % saskaņā ar EUROSTAT metodoloģiju).

Transports ir viens no grūtāk dekarbonizējamiem tautsaimniecības sektoriem, bet transporta SEG emisiju īpatsvars Latvijas emisiju kopējā bilancē ir augstāks nekā ES vidēji. Tas savukārt nozīmē, ka, lai veicinātu mērķu izpildi, nepieciešams veicināt elektromobilitāti un rosināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem dažādos transporta veidos, tostarp palielināt biodegvielu izmantošanu. Vienlaikus transportā ir īpaši zems atjaunojamās enerģijas īpatsvars – 4,7 % 2020. gadā (aktuālā situācija) vai 6,7 % saskaņā ar EUROSTAT metodoloģiju. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas sniegtajai informācijai un Ekonomikas ministrijas veiktajam izvērtējumam, bez būtiska atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielinājuma transporta sektorā, Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars nepārsniegtu 54 %, ja elektroenerģijas ražošanā un centralizētajā siltumapgādē tiktu nodrošināts 100 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars, vai 70 %, ja visā enerģijas galapatēriņā (izņemot transportu) tiktu nodrošināts 100 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars.

Paaugstinoties ES kopējam ne-ETS 2030. gada mērķim, jāņem vērā, ka palielinās arī Latvijai noteiktais ne-ETS mērķis. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013, Latvijai spēkā ir mērķis  -6 % ne-ETS SEG emisiju samazinājumam līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu, taču līdz ar Regulas Nr. 2018/842 grozījumu priekšlikumu laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam Latvijai būtu jāsamazina emisijas ne-ETS sektoros par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Saskaņā ar NEKP mērķa scenārija prognozēm, 2030. gadā Latvijas ne-ETS sektora SEG emisiju apjoms būs 7462 kt CO₂ekv., kas atbilst ~13% SEG emisiju samazinājumam, salīdzinot ar 2005. gada ne-ETS SEG emisijām, kas pārsniedz šobrīd Latvijai noteikto ne-ETS mērķi - -6 % ne-ETS sektoru SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, taču veido neizpildi, ja noteiktais ne-ETS mērķis līdz ar grozījumu pieņemšanu tiek paaugstināts līdz -17 %. Ievērojot uzstādīto virzienu uz klimatneitralitāti, pieejamais Modernizācijas fonda finansējums var sniegt ieguldījumu ambiciozāku mērķu izpildē, attiecīgi fonda līdzekļi būtu jākoncentrē uz investīcijām minētajos ne-ETS sektoros, ņemot vērā augsto ne-ETS sektoru īpatsvaru SEG emisiju bilancē, turklāt noteiktajiem prioritārajiem investīciju virzieniem būtu jābūt ciešā sinerģijā ar NEKP un jāsniedz ieguldījums tajā ietverto pasākumu īstenošanā.

Modernizācijas fonds ir izveidots ar Eiropas parlamenta un padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk - Direktīva 2003/87/EK), 10.d panta 1. punktu. 10.d pants ietver vispārējus nosacījumus attiecībā uz šī fonda darbību. Detalizētāki Modernizācijas fonda darbības nosacījumi ir atrunāti Eiropas Komisijas 2020. gada 9. jūlija Īstenošanas Regulā Nr. (ES) 2020/1001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanu Modernizācijas fonda darbībai, kura mērķis ir atbalstīt investīcijas energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā atsevišķās dalībvalstīs (turpmāk – Modernizācijas fonda darbības regula).

Modernizācijas fonds uzsāka savu darbību 2021. gadā, un tā mērķis ir sekmēt enerģētikas sektora transformāciju, enerģētikas sistēmu modernizāciju un energoefektivitātes uzlabošanu, atbalstot oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, kas veicina SEG emisiju samazināšanu un valstu virzību uz klimatneitralitāti. Modernizācijas fonds ES ETS ieviests, lai finansētu neliela mēroga investīciju projektus tādās ES dalībvalstīs, kuru iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā nesasniedza 60 % no ES vidējā rādītāja. Attiecīgi Modernizācijas fonda līdzekļi ir pieejami 10 ES dalībvalstīm – Bulgārijai, Rumānijai, Čehijai, Igaunijai, Horvātijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Polijai un Slovākijai.

Noteikumu projekts sastāv no VII nodaļām:

I. nodaļa nosaka fonda darbības vispārīgos jautājumus. Šie noteikumi nosaka Modernizācijas fonda darbības kārtību, kas ietver izstrādes un fonda darbības nosacījumus (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts), fonda daudzgadu darbības programmu līdz 2030. gadam, ar ko saprot prioritāros atbalsta virzienus fonda finansējuma izmantošanai (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts), kā arī no fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošo valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu ieviešanas iestādei un tās kompetences (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts).

II. nodaļa nosaka fonda finansēto investīciju vadības un īstenošanas nosacījumus. Ar II. nodaļu tiek noteikts kompetenču sadalījums starp iestādēm - atbildīgo iestādi - Klimata un enerģētikas ministriju, un ieviešanas iestādi. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 14. janvāra protokollēmuma Nr.5 25§ "Informatīvais ziņojums "Par Modernizācijas fonda ieviešanu"" 5. punktam Ministru kabinets uzdeva par Modernizācijas fonda līdzekļu investēšanas funkciju atbildīgo iestādi Latvijā noteikt vienlaikus ar Modernizācijas fonda daudzgadu programmas darbības noteikumu apstiprināšanu. Attiecīgi tiek īstenots likuma "Par piesārņojumu" 32.¹² panta sestajā daļā noteiktais, kas paredz, ka privātpersona vai publiska persona, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.¹² panta piekto daļu un nodrošinās atsevišķu no investēšanas funkcijām izrietošos valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, tiks noteikta šajos Ministru kabineta noteikumos. Kaut arī uz informatīvā ziņojuma izstrādes brīdi kā piemērotākā institūcija daudzgadu darbības programmas līdzekļu investēšanas funkciju īstenošanai tika identificēta akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", jo tai ir pieredze dažādu finanšu instrumentu izmantošanā, t.sk. energoefektivitātes veicināšanā un atbalsta lauksaimnieku attīstībai sniegšanā, izstrādājot noteikumu projektu un izvērtējot pašreizējo situāciju, tika secināts, ka, ņemot vērā aktuālo situāciju un pašlaik plānoto atbalsta sniegšanas veidu, no fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošo valsts pārvaldes uzdevumu izpildi visefektīvāk spētu nodrošināt sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds", ņemot vērā tās līdzšinējo pieredzi projektu konkursu administrēšanā.

Modernizācijas fonda finansējuma piešķiršanu finansējuma saņēmējiem konkursa nolikumā paredzētajā atbalsta veidā plānots veikt analogi kā tas turpmāk tiks darīts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātu konkursu ietvaros, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju. Proti, Modernizācijas fonda finansējuma plānošanu atsevišķā budžeta programmā (apakšprogrammā), pamatojoties uz konkursa nolikuma noteikumiem un noslēgtajiem līgumiem ar finansējuma saņēmējiem, veiks atbildīgā iestāde. Bet finansējuma izmaksu finansējuma saņēmējam no atbildīgās iestādes atsevišķas budžeta programmas (apakšprogrammas), balstoties uz 2022. gada 23. decembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" (turpmāk - MK rīkojums Nr. 968) 9. punktu veiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz ieviešanas iestādes - sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" -  atzinuma par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu. Lai nodrošinātu Ministru kabineta rīkojuma Nr. 968 9. punktā minēto atbalsta funkciju īstenošanu, starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju ir noslēgta starpresoru vienošanās, kuras ietvaros ir noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina Klimata un enerģētikas ministrijai grāmatvedības pārvaldību. Attiecīgi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, balstoties uz saņemto informāciju no Klimata un enerģētikas ministrijas par finansējuma pieejamību Modernizācijas fonda budžeta programmā (apakšprogrammā), veiks finansējuma izmaksu finansējuma saņēmējam. Kārtību par maksājuma veikšanu plānots atrunāt arī Modernizācijas fonda īstenošanas iekšējā kontroles sistēmā.

III. nodaļa nosaka prioritāros atbalsta virzienus daudzgadu darbības programmai līdz 2030. gadam. Modernizācijas fonda ietvaros atbalstītajām investīcijām jābūt saskanīgām ar Direktīvas 2003/87/EK, t.sk. 10. panta 1. punkta, mērķiem, kā arī ar mērķiem, ko paredz ES klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam, un Parīzes nolīgumā paustajiem ilgtermiņa mērķiem. Saskaņā ar EK sniegto informāciju ES dalībvalstīs ir identificēti šādi galveni ieguldījumu virzieni:

- elektroenerģija, siltumapgāde un aukstumapgāde, izmantojot atjaunojamos energoresursus;
- ēku energoefektivitāte;
- enerģijas uzglabāšanas risinājumi (piemēram, tīklu savietojamība ar atjaunojamiem energoresursiem, energotīklu stabilitāte);
- tīklu modernizācija, digitalizācija un starpsavienojumu izveide;
- elektromobilitāte.

Turklāt saņēmējas dalībvalstis var pieteikt Eiropas Investīciju Bankā ne tikai atsevišķus investīciju projektus, bet arī daudzgadu darbības programmu jeb "shēmu", kura atbilstoši Modernizācijas fonda darbības regulas 2. panta 5) punktam tiek definēta kā investīciju priekšlikums, kas atbilst šādiem kritērijiem:

- ietver konsekventu prioritāšu kopumu, kas saskan ar Modernizācijas fonda mērķiem, un, ņemot vērā shēmā ietverto projektu īpatnības, to var kvalificēt kā prioritāru, vai neprioritāru ieguldījumu;
- ilgums pārsniedz vienu gadu;
- tai ir valsts vai reģiona mērogs;
- tās mērķis ir atbalstīt vairāk nekā vienu publisku vai privātu personu vai struktūru, kas atbild par projektu uzsākšanu vai ierosināšanu un īstenošanu shēmas ietvaros.

Attiecīgi arī Latvija izvēlējusies noteikt investīciju prioritātes Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmai, sadalot laika periodu līdz 2030. gadam divos posmos. Laika periodam līdz 2027. gadam prioritārie atbalsta virzieni atspoguļoti noteikumu projekta 12. punktā. Prioritārie atbalsta virzieni ir sasaistē ar NEKP un NEKP 4. pielikumā noteiktajām plānotajām rīcībpolitikām un to īstenošanas pasākumiem:

 - prioritārais atbalsta virziens "bezemisiju transportlīdzekļu iegādes veicināšana un atbilstošas infrastruktūras izveide vai modernizēšana pašvaldībām (tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrībām), valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kā arī komersantiem, kuri savā saimnieciskajā darbībā izmanto to īpašumā esošus vismaz piecus transportlīdzekļus vai, kuri nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus" ir saskaņā NEKP 4. pielikumā noteikto 5. rīcības virzienu "Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā". Noteiktā investīciju virzienā ietvarā tiktu atbalstīta ne tikai bezemisiju transportlīdzekļu iegāde, bet arī atbilstošas infrastruktūras izveide, ietverot lēnās, vidējās un lieljaudas uzlādes punktu skaita pieaugumu, kā arī atjaunojamo energoresursu (turpmāk - AER) tehnoloģiju iegādi. Ņemot vērā arī pašvaldību būtisko iesaisti klimata mērķu sasniegšanā, potenciālo atbalsta saņēmēju lokā tiks iekļautas arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Tā kā dīzeļdegviela ir visbiežāk izmantotais degvielas veids Latvijā visās transportlīdzekļu grupās, savukārt elektroautomobiļu īpatsvars kopējā transporta struktūrā joprojām ir zems, komersantiem noteikts piecu transportlīdzekļu slieksnis, lai sekmētu plašāku to rīcībā esošo transportlīdzekļu zaļināšanu, tādā veidā sniedzot būtiskāku ieguldījumu transporta sektora SEG emisiju mazināšanā un klimata mērķu sasniegšanā;

- prioritārais atbalsta virziens "energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana komersantiem enerģijas sadales, pārvades un ražošanas procesos, tajā skaitā elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšanai vai paplašināšanai un viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešanai, un ar to saistītie pasākumi, kas atbilst aprites ekonomikas principiem" ir saskaņā ar NEKP 4. pielikumā noteikto 2. rīcības virzienu – "Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā", kā arī 3. rīcības virzienu – "Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā". Investīciju virziens potenciāli varētu ietvert atbalstu AER izmantošanai un energoefektivitātes uzlabošanai centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, energoefektivitātes uzlabošanai un AER izmantošanas veicināšanai rūpniecībā, kā arī inovatīvu un energoefektīvu risinājumu attīstīšanai AER īpatsvara paaugstināšanai energosistēmā kopumā;

- prioritārais atbalsta virziens "atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās, un energokopienās, tajā skaitā atbalsts ar to darbību saistītās infrastruktūras izveidei" ir saskaņā ar NEKP 4. pielikumā noteikto 1. rīcības virzienu – "Ēku energoefektivitātes uzlabošana", ietverot AER izmantojošu siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošu iekārtu iegādi, kā arī ar NEKP 4. pielikumā noteikto 4. rīcības virzienu "Ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanas, pašpatēriņa un AE kopienu veicināšana", paredzot atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu energokopienās. Taču jāuzsver, ka finansējums atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai energokopienās Modernizācijas fonda ietvarā var tikt piešķirts un attiecīgais projektu konkursa nolikums izstrādāts pēc energokopienu tiesiskā ietvara un regulējuma izstrādes. 

No fonda līdzekļiem atbalstīto pasākumu ietvaros īstenotie projekti tiks finansēti no projekta iesniedzēja, ar kuru ieviešanas iestāde ir noslēgusi projekta līgumu, līdzekļiem un līdzfinansēti no fonda līdzekļiem. Fonda līdzfinansējuma likme atbalstāmajiem investīciju virzieniem tiks noteikta attiecīgā projektu iesniegumu konkursa nolikumā.

Savukārt laika periodam no 2028. - 2030. gadam pēc potenciāli pieejamā fonda finansējuma apmēra izvērtēšanas projektu konkursu nolikumi tiks izstrādāti, ņemot vērā likuma "Par piesārņojumu" 32.¹³ panta pirmajā daļā minētās jomas un 32.¹³ panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.1.4. SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija" ietvarā paredzēts atbalsts uzņēmumiem un energokopienām un specifiskā atbalsta mērķa 2.4.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, attīstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru" ietvarā paredzēts atbalsts elektroautomobiļu uzlādes infrastruktūras attīstībai (publiskās koplietošanas infrastruktūras projektos), savukārt Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā 2021. - 2026. gadam 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" ietvarā paredzētas investīcijas AER tehnoloģiju ieviešanai un ilgtspējīga transporta iegādei, kā ietvarā tiek īstenota Ekonomikas ministrijas atbildībā esošā un "Attīstības un finanšu institūcijas Altum" īstenotā atbalsta programma elektroautomobiļu iegādei, kā arī 1.2.1.5.i. investīcijas "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" ietvarā atbalsts tiks piešķirts AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīkls", līdz ar to nepieciešams nodrošināt finansējuma demarkāciju. Papildus jāņem vērā, ka nepieciešams nodrošināt demarkāciju arī ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros finansēto projektu atklāto konkursu "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei", kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildībā esošām investīciju programmām no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam - 2.1.1. SAM "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana"  2.1.1.6. pasākums "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" un 6.1.1. SAM "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos"  6.1.1.6. pasākums "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" un no Atveseļošanas un noturības mehānisma - investīciju virziens 1.2. "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.3.i. investīcija "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" un 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīciju "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde", kur atbalsts ir paredzēts pašvaldībām ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un AER ieviešanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un pārbūvei.
Savukārt, tā kā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027.gadam 2.1.2. SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – biometāns" plānots atbalsts biometāna ražošanai, Modernizācijas fonda daudzgadu programmas ietvarā atbalsts biometāna ražošanai pašlaik netiek plānots. 

Galvenie nosacījumi, kas nodrošinās Modernizācijas fonda demarkāciju ar iepriekš minētajām plānotajām un jau īstenošanā esošajām atbalsta programmām, paredzēti atbalstāmo mērķgrupu (attiecīgi paplašinot vai sašaurinot tās) un atbalstāmo objektu līmenī, kā arī attiecībā uz projektu iesniegumu iesniegšanas termiņiem un projektu rezultātu, monitoringa nosacījumiem, vienlaikus detalizētāki nosacījumi tiks noteikti, izstrādājot attiecīgo projektu konkursa nolikumu, izvērtējot jau konkrētas atbalstāmās aktivitātes. Izstrādājot projektu konkursu nolikumus, tiks izvērtēts arī pieļāvums apvienot dažādu finanšu avotu finansējumu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

IV. nodaļa nosaka projektu iesniegumu atlases nosacījumus, kā arī nosacījumus līgumu slēgšanai. Projektu iesniedzēji tiks noteikti atsevišķi katrā projektu konkursa nolikumā, kuri tiks izstrādāti, pamatojoties uz šajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem prioritārajiem atbalsta virzieniem. Projektu iesniegumu konkursa (atlases) veids un atbalstam pieejamais finansējums tiks noteikts atsevišķi katrā projektu konkursa nolikumā, kuri tiks izstrādāti, pamatojoties uz šajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem prioritārajiem atbalsta virzieniem.

Lai nodrošinātu, ka projektu iesniegumus izskata un lēmumus par projekta iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem koleģiāla institūcija, t.i, lai visiem pārstāvjiem ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā, noteikumu projekta 16. punktā paredzēts, ka projektu iesniegumu izskatīšanu, vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu nodrošina projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, ko izveidos projektu iesniegumu konkursa nolikumos noteiktā ieviešanas iestāde. Tās sastāvā ir jābūt vismaz trīs cilvēkiem, no kuriem vismaz vienam pārstāvim no atbildīgās iestādes un vienam pārstāvim - no ieviešanas iestādes. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas darbības kārtību noteiks vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvs un nolikums (vispārīgie jautājumi, vērtēšanas komisijas locekļu atbildība un pienākumi un kompetences sadalījums un vērtēšanas komisijas darbība) tiks apstiprināts ar ieviešanas iestādes rīkojumu. Vērtēšanas komisijas sanāksmju skaits nav precīzi nosakāms, un tas būs atkarīgs no projektu iesniegumu skaita.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē (tiesību subjektam, tā struktūrvienībai vai amatpersonai, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu) vai arī Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Tādējādi noteikumu projekta 21. punktā noteikts, ka komisijas pieņemto lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu var apstrīdēt ieviešanas iestādes, kura noteikta projektu iesniegumu konkursa nolikumā, valdes priekšsēdētājam, savukārt, ieviešanas iestādes valdes priekšsēdētāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lai gan noteikumu projektā tiek noteikta apstrīdēšanas iestāde (amatpersona), iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 77. panta pirmo daļu būs jāiesniedz iestādei (institūcijai), kura attiecīgo aktu izdevusi. Ievērojot attiecīgajai kompetentajai ieviešanas iestādei tai deleģētos no Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošos valsts pārvaldes uzdevumus, kā arī to, ka apstrīdamo lēmumu būs pieņēmusi komisija, noteikumu projektā paredzēts, ka kompetentā amatpersona, kas izskatīs apstrīdēšanas iesniegumus, ir attiecīgās ieviešanas iestādes vadītājs (valdes priekšsēdētājs). Iepriekš minētais neietekmēs Klimata un enerģētikas ministrijas tiesības īstenot padotību pakļautības vai pārraudzības formā kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta trešā daļa.

V. nodaļa ietver projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumus. Lai nodrošinātu projekta pieteikumu iesniedzēju atbilstības pārbaudi, ieviešanas iestāde izmantos Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Sodu reģistrs" un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas.

VI. nodaļa nosaka prasības projekta līguma saturam, tostarp arī līguma neatņemamās sastāvdaļas.

VII. nodaļa ietver noslēguma jautājumus, nosakot termiņu fonda īstenošanas iekšējās kontroles sistēmas un fonda simbolikas izveidei.