25-TA-3093: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts (turpmāk - MK noteikumu projekts) paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 150).
MK noteikumu projekts tiek izdots saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 4.6 daļu un Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas 2. punktu. Atsauces saglabāšana uz likuma "Par piesārņojumu" deleģējumu noteikumu grozījumu projekta tiesiskajā pamatojumā ir veikta, balstoties uz konsultāciju ar Valsts kancelejas pārstāvjiem citu atbalsta programmu grozījumu izstrādes ietvaros. Atsauces saglabāšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu tiesisko pēctecību, jo šis tiesību akts (MK noteikumi Nr. 150) ir pieņemts laikā, kad minētais likums vēl bija spēkā. Tā kā sagatavotais noteikumu grozījumu projekts paredz tikai atsevišķus grozījumus esošajos noteikumos, nevis pilnīgi jauna regulējuma izdošanu, noteikumu vēsturiskais un sākotnējais tiesiskais pamatojums netiek mainīts. Šo noteikumu juridisko spēku un nepārtrauktību pēc pamatlikuma spēka zaudēšanas uztur jaunā Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma pārejas noteikumi. Tiesiskais pamatojums atsauces saglabāšanai uz likumu "Par piesārņojumu" izriet no Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma pārejas noteikumu 13. punkta 6. apakšpunkta. Minētā norma skaidri nosaka, ka līdz 2035. gada 31. decembrim ir piemērojami MK noteikumi Nr. 150, ciktāl tie nav pretrunā ar jauno likumu. Tā kā šī pārejas norma juridiski uztur minēto noteikumu spēku un nepārtrauktību, to tiesiskajā pamatojumā ir jāsaglabā sākotnējais deleģējums, uz kura pamata noteikumi savulaik tikuši izdoti.
MK noteikumu projekts tiek izdots saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 4.6 daļu un Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas 2. punktu. Atsauces saglabāšana uz likuma "Par piesārņojumu" deleģējumu noteikumu grozījumu projekta tiesiskajā pamatojumā ir veikta, balstoties uz konsultāciju ar Valsts kancelejas pārstāvjiem citu atbalsta programmu grozījumu izstrādes ietvaros. Atsauces saglabāšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu tiesisko pēctecību, jo šis tiesību akts (MK noteikumi Nr. 150) ir pieņemts laikā, kad minētais likums vēl bija spēkā. Tā kā sagatavotais noteikumu grozījumu projekts paredz tikai atsevišķus grozījumus esošajos noteikumos, nevis pilnīgi jauna regulējuma izdošanu, noteikumu vēsturiskais un sākotnējais tiesiskais pamatojums netiek mainīts. Šo noteikumu juridisko spēku un nepārtrauktību pēc pamatlikuma spēka zaudēšanas uztur jaunā Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma pārejas noteikumi. Tiesiskais pamatojums atsauces saglabāšanai uz likumu "Par piesārņojumu" izriet no Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma pārejas noteikumu 13. punkta 6. apakšpunkta. Minētā norma skaidri nosaka, ka līdz 2035. gada 31. decembrim ir piemērojami MK noteikumi Nr. 150, ciktāl tie nav pretrunā ar jauno likumu. Tā kā šī pārejas norma juridiski uztur minēto noteikumu spēku un nepārtrauktību, to tiesiskajā pamatojumā ir jāsaglabā sākotnējais deleģējums, uz kura pamata noteikumi savulaik tikuši izdoti.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir papildināt MK noteikumus Nr. 150 ar nosacījumiem, lai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) finansēto projektu atklātā konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" (turpmāk – konkurss) ietvaros palielinātu atbalsta apmēru personām, kurām ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība, papildinātu ar jaunu atbalstāmo aktivitāti, kā arī precizētu citus nosacījumus, lai veicinātu efektīvāku konkursa norisi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Uz 2026. gada 10. maiju konkursa ietvaros ir iesniegti 15 706 projektu iesniegumi par kopējo pieprasīto EKII finansējumu 59 313 527 euro apmērā.
MK noteikumu Nr. 150 4. punktā noteiktais paredz konkursa ietvaros pieejamo kopējo EKII atbalstu 85 milj. euro, savukārt 5. punkts paredz, ka konkursa ietvaros aktivitātes, kas iekļautas apstiprinātajos projektu iesniegumos īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, vai brīdim, kad beidzas minētais finansējums.
Ņemot vērā iedzīvotāju līdzšinējo interesi (mēneša laikā atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas iedzīvotāji iegādājas par kopējo summu ap 0,8 milj. euro apmērā), kā arī to, ka iniciatīvas attiecībā uz pasākumu ieviešanu klimata un gaisa aizsardzības politikas mērķu sasniegšanai paplašināsies (aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030. gadam; Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums; Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2026. ‒ 2030. gadam) ir prognozējams, ka arī turpmāk būs aktīva interese no iedzīvotāju puses iegādāties videi draudzīgas tehnoloģijas.
Projektos izvēlētie risinājumi
1 vienā projektā var būt vienlaicīgi īstenotas vairākas aktivitātes
Ar EKII līdzfinansējumu īstenoto aktivitāšu rādītāji līdz 2026. gada 10. maijam
Projektos aizstātais apkures kurināmā veids (apstiprinātie projekti):
1. dabas gāze - 825;
2. ogles - 111;
3. dīzeļdegviela - 56;
4. sašķidrinātā gāze - 44
5. kūdras briketes - 4.
Savukārt izvēli pieslēgties centralizētajai siltumapgādei ir izvēlējušies Liepājas un Ventspils pilsētu, kā arī Talsu, Madonas, Liepājas, Kuldīgas, Ventspils, Cēsu un Salaspils novadu iedzīvotāji.
2 - indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu apstiprinātajos projektos aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=CO2 kurināmais (izņemot, ja projektā apstiprināts siltumsūknis)
CO2=CO2 kurināmais - CO2 siltumsūknis (ja projektā apstiprināts siltumsūknis), kur
CO2 – CO2 emisijas samazinājums projektā, kg
CO2 siltumsūknis =Vkurināmā apjoms × Qfaktors / 3,6 / COP × 0,109 × 5
0,109 – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai, kgCO2/kWh
Qfaktors – zemākais sadegšanas siltums, MJ/m3 vai MJ/kg
Vkurināmā apjoms – kurināmā patēriņš gada laikā pirms projekta realizācijas, m3 vai kg
3,600 – koeficients pārejai no MJ uz kWh
COP – siltumsūkņa lietderības koeficients – 2,5
5 – monitoringa periods, gadi.
3 - indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=Njauda × 1000 × 0,109 × 5, kur
CO2 – CO2 emisijas samazinājums projektā, kg
Njauda – uzstādītās atjaunīgo energoresursu iekārtas nominālā jauda
1000 – iekārtas darbības laiks gadā, h (stundas)
0,109 – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai, kgCO2/kWh
5 – pieci monitoringa gadi.
Projektos indikatīvi plānotais CO2 emisiju samazinājums ir indikatīva un vienkāršoti aprēķināta informācija, ko balstoties uz datiem par īstenotajiem projektiem, aprēķina Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk - Vides investīciju fonds). Aprēķinos tiek ņemti vērā fosilo energoresursu dažādie CO2 emisijas faktori un vidējais elektroenerģijas CO2 emisijas faktors projektos, kuros ir iegādāti un uzstādīti siltumsūkņi. Atbilstoši MK noteikumu Nr.150 nosacījumiem atbalsts atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei tiek sniegts, ja pilnībā tiek nomainīta esoša fosilos energoresursus (piemēram, dabasgāze, akmeņogles) izmantojoša iekārta (apkures katls).
Detalizēta statistiskā informācija par sniegto atbalstu konkursa ietvaros ir pieejama tīmekļa vietnē - https://ekii.lv/index.php?page=atbalsts-majsaimniecibam.
MK noteikumu Nr. 150 4. punktā noteiktais paredz konkursa ietvaros pieejamo kopējo EKII atbalstu 85 milj. euro, savukārt 5. punkts paredz, ka konkursa ietvaros aktivitātes, kas iekļautas apstiprinātajos projektu iesniegumos īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, vai brīdim, kad beidzas minētais finansējums.
Ņemot vērā iedzīvotāju līdzšinējo interesi (mēneša laikā atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas iedzīvotāji iegādājas par kopējo summu ap 0,8 milj. euro apmērā), kā arī to, ka iniciatīvas attiecībā uz pasākumu ieviešanu klimata un gaisa aizsardzības politikas mērķu sasniegšanai paplašināsies (aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030. gadam; Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums; Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2026. ‒ 2030. gadam) ir prognozējams, ka arī turpmāk būs aktīva interese no iedzīvotāju puses iegādāties videi draudzīgas tehnoloģijas.
Projektos izvēlētie risinājumi
| Aktivitāte | Realizēto projektu skaits1 | Kopējā jauda |
| koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu kurināmajam | 154 |
3408 kW |
| saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni | 15 | 3699 litri |
| siltumsūknis (zeme-ūdens tipa) | 67 | 877 kW |
| siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa) | 848 | 9582 kW |
| siltumsūknis (gaiss-gaiss tipa) | 35 | 220 kW |
| saules elektrostacija | 14 506 | 118 911 kW |
| vēja elektrostacija | 3 | 8 kW |
| mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšana un siltummezgla izveide | 22 | 821 kW |
| elektroenerģijas uzglabāšanas iekārta | 2127 | 24 041 kWh |
Ar EKII līdzfinansējumu īstenoto aktivitāšu rādītāji līdz 2026. gada 10. maijam
| Aktivitāte | Apakšaktivitāte | Projekta attiecināmās izmaksas, euro | Pieprasītais EKII finansējums, euro |
EKII atbalsts, % |
Apstiprinātais EKII finansējums, euro | Indikatīvais CO2 emisijas samazinājums, kg | Pasākuma izmaksu efektivitāte, kgCO2/EUR (EUR/tCO2) |
| Esoša fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla nomaiņa2 | koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu kurināmajam | 776895 | 498923 | 54 | 416928 | 35773163 | 7,92 (126) |
| saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni | 50753 | 32056 | 49 | 24697 | |||
|
Siltumsūknis (zeme-ūdens tipa) |
913596 | 560129 | 52 | 475210 | |||
| siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa) | 7036087 | 3933946 | 50 | 3552944 | |||
| siltumsūknis (gaiss-gaiss tipa) | 73566 | 65108 | 62 | 45291 | |||
| Jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegāde2 | saules elektrostacija | 97831513 | 48870246 | 49 | 47806771 | 63021467 | 1,32 (760) |
| vēja elektrostacija | 17344 | 11000 | 63 | 11000 | |||
| Pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai3 | mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšana un siltummezgla izveide | 127034 | 89085 | 65 | 82985 | 600865 | 7,24 (138) |
| Elektroenerģijas uzglabāšanas iekārta | elektroenerģijas uzglabāšanas iekārta | 8344976 |
5395564 |
63 | 5275263 | Aktivitāte tiek īstenota vienlaikus ar jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādi | Aktivitāte tiek īstenota vienlaikus ar jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādi |
| Kopā | 115171764 | 59456057 | 57691089 |
Projektos aizstātais apkures kurināmā veids (apstiprinātie projekti):
1. dabas gāze - 825;
2. ogles - 111;
3. dīzeļdegviela - 56;
4. sašķidrinātā gāze - 44
5. kūdras briketes - 4.
Savukārt izvēli pieslēgties centralizētajai siltumapgādei ir izvēlējušies Liepājas un Ventspils pilsētu, kā arī Talsu, Madonas, Liepājas, Kuldīgas, Ventspils, Cēsu un Salaspils novadu iedzīvotāji.
2 - indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu apstiprinātajos projektos aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=CO2 kurināmais (izņemot, ja projektā apstiprināts siltumsūknis)
CO2=CO2 kurināmais - CO2 siltumsūknis (ja projektā apstiprināts siltumsūknis), kur
CO2 – CO2 emisijas samazinājums projektā, kg
CO2 siltumsūknis =Vkurināmā apjoms × Qfaktors / 3,6 / COP × 0,109 × 5
0,109 – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai, kgCO2/kWh
Qfaktors – zemākais sadegšanas siltums, MJ/m3 vai MJ/kg
Vkurināmā apjoms – kurināmā patēriņš gada laikā pirms projekta realizācijas, m3 vai kg
3,600 – koeficients pārejai no MJ uz kWh
COP – siltumsūkņa lietderības koeficients – 2,5
5 – monitoringa periods, gadi.
3 - indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=Njauda × 1000 × 0,109 × 5, kur
CO2 – CO2 emisijas samazinājums projektā, kg
Njauda – uzstādītās atjaunīgo energoresursu iekārtas nominālā jauda
1000 – iekārtas darbības laiks gadā, h (stundas)
0,109 – CO2 emisijas faktors elektroenerģijai, kgCO2/kWh
5 – pieci monitoringa gadi.
Projektos indikatīvi plānotais CO2 emisiju samazinājums ir indikatīva un vienkāršoti aprēķināta informācija, ko balstoties uz datiem par īstenotajiem projektiem, aprēķina Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk - Vides investīciju fonds). Aprēķinos tiek ņemti vērā fosilo energoresursu dažādie CO2 emisijas faktori un vidējais elektroenerģijas CO2 emisijas faktors projektos, kuros ir iegādāti un uzstādīti siltumsūkņi. Atbilstoši MK noteikumu Nr.150 nosacījumiem atbalsts atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei tiek sniegts, ja pilnībā tiek nomainīta esoša fosilos energoresursus (piemēram, dabasgāze, akmeņogles) izmantojoša iekārta (apkures katls).
Detalizēta statistiskā informācija par sniegto atbalstu konkursa ietvaros ir pieejama tīmekļa vietnē - https://ekii.lv/index.php?page=atbalsts-majsaimniecibam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pieejamo EKII finansējuma apjomu konkursa ietvaros, kā arī iedzīvotāju pastiprināto interesi iegādāties un uzstādīt atjaunīgo energoresursu izmantojošas iekārtas enerģijas ražošanai mājsaimniecībās pašpatēriņa nodrošināšanai, ir nepieciešams palielināt atbalstāmo darbību loku, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu turpināt saņemt atbalstu konkursa ietvaros. Savukārt, lai pilnveidotu līdzšinējo pieeju un sniegtu mērķētu atbalstu, nepieciešams pārskatīt konkursa ietvaros noteikto atbalsta intensitāti atsevišķām mērķgrupām. Ņemot vērā iepriekš minēto, ar noteikumu projektu tiek piedāvāts paaugstināt atbalsta intensitāti Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājiem. Apliecība "Goda ģimene" ir valsts veidota atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm, kurās audzina trīs vai vairāk bērnus, tajā skaitā audžuģimenēs vai aizbildnībā esošus bērnus līdz 18 gadu vecumam. Tāpat apliecība pieejama pilngadīgām personām, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus dien vispārējā valsts aizsardzības dienestu, kā arī ģimenēm, kurās tiek aprūpēts bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona līdz 24 gadiem ar I vai II grupas invaliditāti.
Kaut arī attiecīgais personu loks jau līdz šim varēja pretendēt uz programmas finansējumu vispārīgajā kārtībā, līdzšinējie nosacījumi neparedz palielinātu atbalsta intensitāti. Iestrādātie grozījumi sniedz būtisku sociālekonomisku stimulu un papildu motivāciju šai mērķgrupai, kurai sākotnējās investīcijas atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanā bieži vien ir apgrūtinātas. Līdz ar to grozījumi sekmīgi salāgo vides politikas mērķus ar mērķtiecīgu sociālo atbalstu, nodrošinot racionālu un taisnīgu investīciju pārdali.
Izvērtējot mājsaimniecību izvēli starp MK noteikumos Nr. 150 piedāvātajām aktivitātēm, tika secināts, ka tikai 0,14% no mājsaimniecībām ir izvēlējušās veikt pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kas liecina par zemu interesi salīdzinot ar citām piedāvātajām aktivitātēm. Pastāv vairāki iemesli kāpēc mājsaimniecības neizvēlās iepriekš minēto aktivitāti, proti, siltumtīklu nepieejamība, augstas pieslēguma izmaksas (projekta sagatavošana, siltummezgla izbūve un cauruļvadu pievilkšana), siltumenerģijas tarifu neprognozējamība (centralizētās siltumapgādes tarifi var mainīties atkarībā no kurināmā veida, kurināmā cenas, regulējuma un siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma politikas) un atkarība no viena piegādātāja.
Gaisa kvalitāti negatīvi ietekmē vecu un mazefektīvu biomasas katlu izmantošana, kā arī zemas kvalitātes biomasas kurināmā izmantošana, īpaši mājsaimniecību sektorā. Galvenie daļiņu PM2,5 avoti Latvijā 2022. gadā bija pakalpojumu un mājsaimniecību sektors (61,4 %). Mājsaimniecības rada apmēram 59 % no kopējām emisijām, galvenais emisiju avots ir biomasas izmantošana apkurē.
Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, īpaši pilsētās. Gaisa piesārņojums ir galvenais priekšlaicīgas nāves un saslimšanu iemesls, un tas ir vienīgais lielākais vides izraisīts risks veselībai Eiropā. Aplēsts, ka daļiņu PM2,5 piesārņojums 2021. gadā Latvijā ir izraisījis 14 300 zaudētus dzīves gadus un 1 400 priekšlaicīgas nāves gadījumus, NO2 piesārņojums – 1 300 zaudētus dzīves gadus un 130 priekšlaicīgas nāves gadījumus, bet ozona piesārņojums – 750 zaudētus dzīves gadus un 70 nāves gadījumu.
Lai nodrošinātu atbilstošu gaisa kvalitāti un veicinātu esošo resursu efektīvu izmantošanu ir svarīgi veicināt un finansiāli atbalstīt esošo veco biomasu izmantojošo apkures katlu nomaiņu uz jaunākām tehnoloģijām, kas rada zemāku gaisa piesārņojumu vai to nerada vispār.
Aizvien vairāk Latvijas mājsaimniecību izrāda interesi par centrālapkures granulu kamīnu uzstādīšanu, meklējot efektīvus un videi draudzīgus risinājumus mazas platības mājokļu apsildīšanai. Pēdējā gada laikā pieaudzis pieprasījums pēc konsultācijām un tehniskajiem izvērtējumiem, kas apliecina, ka granulu kamīni (apkures sistēmas) kļūst par nopietnu alternatīvu tradicionālajiem biomasas jeb granulu katliem.
Kaut arī attiecīgais personu loks jau līdz šim varēja pretendēt uz programmas finansējumu vispārīgajā kārtībā, līdzšinējie nosacījumi neparedz palielinātu atbalsta intensitāti. Iestrādātie grozījumi sniedz būtisku sociālekonomisku stimulu un papildu motivāciju šai mērķgrupai, kurai sākotnējās investīcijas atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanā bieži vien ir apgrūtinātas. Līdz ar to grozījumi sekmīgi salāgo vides politikas mērķus ar mērķtiecīgu sociālo atbalstu, nodrošinot racionālu un taisnīgu investīciju pārdali.
Izvērtējot mājsaimniecību izvēli starp MK noteikumos Nr. 150 piedāvātajām aktivitātēm, tika secināts, ka tikai 0,14% no mājsaimniecībām ir izvēlējušās veikt pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kas liecina par zemu interesi salīdzinot ar citām piedāvātajām aktivitātēm. Pastāv vairāki iemesli kāpēc mājsaimniecības neizvēlās iepriekš minēto aktivitāti, proti, siltumtīklu nepieejamība, augstas pieslēguma izmaksas (projekta sagatavošana, siltummezgla izbūve un cauruļvadu pievilkšana), siltumenerģijas tarifu neprognozējamība (centralizētās siltumapgādes tarifi var mainīties atkarībā no kurināmā veida, kurināmā cenas, regulējuma un siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma politikas) un atkarība no viena piegādātāja.
Gaisa kvalitāti negatīvi ietekmē vecu un mazefektīvu biomasas katlu izmantošana, kā arī zemas kvalitātes biomasas kurināmā izmantošana, īpaši mājsaimniecību sektorā. Galvenie daļiņu PM2,5 avoti Latvijā 2022. gadā bija pakalpojumu un mājsaimniecību sektors (61,4 %). Mājsaimniecības rada apmēram 59 % no kopējām emisijām, galvenais emisiju avots ir biomasas izmantošana apkurē.
Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, īpaši pilsētās. Gaisa piesārņojums ir galvenais priekšlaicīgas nāves un saslimšanu iemesls, un tas ir vienīgais lielākais vides izraisīts risks veselībai Eiropā. Aplēsts, ka daļiņu PM2,5 piesārņojums 2021. gadā Latvijā ir izraisījis 14 300 zaudētus dzīves gadus un 1 400 priekšlaicīgas nāves gadījumus, NO2 piesārņojums – 1 300 zaudētus dzīves gadus un 130 priekšlaicīgas nāves gadījumus, bet ozona piesārņojums – 750 zaudētus dzīves gadus un 70 nāves gadījumu.
Lai nodrošinātu atbilstošu gaisa kvalitāti un veicinātu esošo resursu efektīvu izmantošanu ir svarīgi veicināt un finansiāli atbalstīt esošo veco biomasu izmantojošo apkures katlu nomaiņu uz jaunākām tehnoloģijām, kas rada zemāku gaisa piesārņojumu vai to nerada vispār.
Aizvien vairāk Latvijas mājsaimniecību izrāda interesi par centrālapkures granulu kamīnu uzstādīšanu, meklējot efektīvus un videi draudzīgus risinājumus mazas platības mājokļu apsildīšanai. Pēdējā gada laikā pieaudzis pieprasījums pēc konsultācijām un tehniskajiem izvērtējumiem, kas apliecina, ka granulu kamīni (apkures sistēmas) kļūst par nopietnu alternatīvu tradicionālajiem biomasas jeb granulu katliem.
Risinājuma apraksts
Sagatavotais noteikumu projekts paredz izdarīt MK noteikumos Nr. 150 šādus grozījumus:
1) precizēts MK noteikumu Nr. 150 tiesiskais pamatojums (deleģējumu), proti, 2025. gada 12. decembrī spēkā stājās Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums, kura 15. panta astotās daļas 2. punkts paredz, ka Ministru kabinets (turpmāk - MK) izdod projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo EKII līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību;
2) precizēts MK noteikumu Nr. 150 1. punkts atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas 2. punktā noteiktajam deleģējumam MK;
3) papildināti MK noteikumi Nr. 150 ar jaunu 7.1 punktu, kas paskaidro termina "dzīvojamā māja" tvērumu, tajā ietverot gan standarta dzīvojamās ēkas, gan draudzes namus un būves, kurās dzīvo garīdzniecība. Definīcija tiek attiecināta arī uz dzīvokļiem vai mājas daļām, kam ir kopēja robeža ar blakus īpašumu un pilnībā autonomas inženiersistēmas;
4) precizēts MK noteikumu Nr. 150 8.1. apakšpunkts ņemot vērā jauno 7.1 punktu;
5) papildināts MK noteikumu Nr. 150 9. punkts ar jaunu 9.1.16. apakšpunktu, paredzot, ka MK noteikumu 16. punktā minētās aktivitātes var īstenot ēkā ar būves klasifikācijas kodu 1272, bet ar nosacījumu, ka minētajā ēkā dzīvo garīdzniecība un ēkai būs norādīts nosaukums "Draudzes nams" vai "Dzīvojamā māja". Īstenojot konkursu ir identificēts, ka reliģisko organizāciju pārstāvji var pastāvīgi uzturēties (dzīvot) kulta ēkās, bet tās netiek reģistrētas kā dzīvojamās mājas. Ņemot vērā, ka projektu konkursa ietvaros viena no projekta iesniedzēju grupām ir reliģiskās organizācijas, tad ir nepieciešams pilnveidot nosacījumu attiecībā uz būvju kodiem, lai nodrošinātu konkursa aktivitāšu praktisku īstenošanu. Garīdzniecība ir cilvēku grupa, kas pieder pie baznīcas vai reliģiskās organizācijas un profesionāli pilda reliģiskos pienākumus. Garīdzniecībā parasti ietilpst, piemēram, priesteri, mācītāji, bīskapi;
6) svītrots MK noteikumu Nr. 150 9.1.1 apakšpunkts, jo nosacījums ir integrēts MK noteikumu projekta 7.1 punktā;
7) precizēts MK noteikumu Nr. 150 9.3.1 un 9.3.2 apakšpunkts, paredzot, ka hibrīdsistēmu izmantošanas gadījumā ir jānodrošina nosacījumi par dzīvojamās mājas īpašumtiesībām un ierakstu zemesgrāmatā;
8) precizēts MK noteikumu Nr. 150 9.6.3. apakšpunkts, veicot terminoloģijas precizējumu;
9) papildināti MK noteikumi Nr. 150 ar jaunu 13.1 punktu, kas paredz, ka informāciju par šo noteikumu 9.2., 9.2.1, 9.3.1, 9.3.2, 11.1. apakšpunktā minētajiem faktiem Vides investīciju fonds iegūst tiešsaistē no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas;
10) precizēts MK noteikumu Nr. 150 15. punkts, paredzot pieļaujamās atbalsta intensitātes palielināšanu no 70% līdz 85%, ja projekta iesniegumu iesniedz persona, kas ir Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājs. Nosacījums par paaugstinātu atbalsta intensitāti tiek piemērots visām konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm;
11) svītrots MK noteikumu Nr. 150 15.1 punkts, jo nosacījums ir integrēts MK noteikumu projekta 15. punktā;
12) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.1. apakšpunkts, konkursa ietvaros paredzot jaunu atbalstāmo aktivitāti, proti, mājsaimniecība atbalsta programmas ietvaros dzīvojamā mājā vai daudzdzīvokļu mājā varēs nomainīt esošu biomasas (malka, granulas) apkures katlu pret koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, vai centrālapkures granulu kamīnu, saules kolektoru sistēmu vai siltumsūkni. No klimata politikas viedokļa raugoties atbalsts veco un neefektīvo biomasas apkures katlu nomaiņai pret jauniem, augstas efektivitātes biomasas katliem vai siltumsūkņiem ir pamatots, jo tas samazina enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus uzlabojot gaisa kvalitāti. Vecie biomasas katli bieži darbojas ar zemāku lietderības koeficientu un rada lielākas CO₂, cieto daļiņu un citas emisijas uz saražotās siltumenerģijas vienību. Savukārt moderni biomasas katli nodrošina efektīvāku kurināmā izmantošanu un zemākas emisijas, bet siltumsūkņi ļauj būtiski samazināt fosilo energoresursu patēriņu un, pieaugot atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaram energosistēmā, nodrošina arvien mazāku klimata ietekmi. Tādējādi šāds atbalsts veicina klimata mērķu sasniegšanu, energoefektivitātes uzlabošanu un ilgtspējīgu ēku siltumapgādes modernizāciju;
13) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.1.1. apakšpunkts un 18. punkts, papildinot to ar jaunu konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti, proti centrālapkures granulu kamīna iegādi. Centrālapkures granulu kamīns ir granulu kamīns, kas ne tikai silda telpu, kurā tas atrodas, bet arī ir pieslēgts dzīvojamās mājas vai daudzdzīvokļu mājas centrālapkures sistēmai un spēj sildīt ūdeni radiatoriem vai grīdas apkurei. Lai centrālapkures granulu kamīna iegāde tiktu atbalstīta, līdzīgi kā pie biomasas katla iegādes, ir nepieciešams, lai centrālapkures granulu kamīns atbilst Eiropas Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem, prasībām, tajā skaitā pieļaujamām gaisu piesārņojošo vielu emisijām un Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu, minētajai energoefektivitātes klasei, augstākai par A+ (ieskaitot).
Veicot siltumenerģijas lietderības koeficienta analīzi, kā arī izvērtējot SEG emisiju apjomu, secināts, ka centrālapkures granulu kamīni nodrošina līdzvērtīgu efektivitāti kā biomasas katli. To darbības princips, automatizācijas līmenis un degšanas procesa kontrole ļauj sasniegt augstu energoefektivitāti, vienlaikus saglabājot zemas emisijas un stabilu siltuma padevi. Granulu kamīni, kas paredzēti pieslēgšanai centrālapkures sistēmai, spēj nodrošināt pilnvērtīgu mājokļa apsildi, vienlaikus piedāvājot kompaktāku uzstādīšanas risinājumu un bieži vien arī zemākas sākotnējās investīcijas.
Koksnes biomasas katli parasti nodrošina līdzvērtīgu vai nedaudz augstāku efektivitāti nekā centrālapkures granulu kamīni ar A+ energoefektivitātes klasi, jo tie ir optimizēti darbam centrālapkures sistēmās un bieži tiek ieregulēti ilgstošai darbībai nominālajā jaudā. Savukārt, centrālapkures granulu kamīni A+ energoefektivitātes klasē var sasniegt ļoti augstu energoefektivitāti, no 80% līdz pat 95 % atsevišķos režīmos, kas nozīmē, ka liela daļa no granulu siltumenerģijas tiek efektīvi pārveidota apkures nodrošināšanai;
14) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.1.2. apakšpunkts un 16.1.1 apakšpunkts, svītrojot noteikto maksimālo akumulācijas tvertnes tilpuma ierobežojumu;
15) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.1.3. apakšpunkts, svītrojot noteikto maksimālo siltumsūkņu (gaiss, ūdens, zeme) ierīkošanai noteikto maksimālo kopējo uzstādīto jaudas ierobežojumu;
16) papildināti MK noteikumi Nr. 150 ar jaunu 16.1.2 apakšpunktu, kas paredz konkursa ietvaros jaunu atbalstāmo aktivitāti, kas ir saistīta ar dažādu tehnoloģiju kombinētu izmantošanu, tas ir īstenojot projektu nav obligāti nepieciešams demontēt esošo enerģiju ražojošu iekārtu, bet ir iespējams iegādāties jaunu atjaunīgos energoresursus izmantojošu iekārtu un nodrošināt tās vienlaicīgu izmantošanu ar esošo apkures katlu. Plašākā nozīmē termins "hibrīds" vai "hibrīda sildītājs" attiecas uz iekārtu vai iekārtu sistēmu, kas apvieno vismaz divus dažādus enerģijas avotus, lai nodrošinātu ēkas apkuri un/vai karstā ūdens apgādi, un kuras darbību pārvalda viena vadības sistēma. Tradicionāli vispazīstamākais hibrīda veids līdz šim ir bijis apkures katla un saules termisko kolektoru sistēmas apvienojums telpu un ūdens sildīšanai. Savukārt hibrīda siltumsūknis ir elektriskā siltumsūkņa, apkures katla un viedās vadības ierīces kombinācija, kas nodrošina telpu apsildi un parasti arī karstā ūdens sagatavošanu. Ekodizaina regulas par telpu un ūdens sildītājiem pārskatīšanas projektā tas ir atzīts par atsevišķu produktu kategoriju ar savu minimālo veiktspējas prasību kopumu un šādu definīciju: "hibrīdais sildītājs" ir vienota iekārta vai iekārtu kopums, kas konstruēti kā vienota sistēma, kas sastāv no elektriskā siltumsūkņa un apkures katla kā siltuma ģeneratoriem, kā arī no hibrīda sistēmu vadošas automātikas, kas nodrošina optimizētu siltuma ģeneratoru darbību telpu apsildei un, iespējams, ūdens sildīšanai". Hibrīdsistēmas vadības automātika ļauj izvēlēties vispiemērotāko darbības režīmu (tas ir siltuma pieprasījumu sedz siltumsūknis, katls vai abi paralēli) konkrētai ēkai un klimatam, lai prioritāti piešķirtu ekspluatācijas izmaksu un emisiju samazināšanai. Hibrīdsistēmu priekšrocības: tūlītēja un būtiska CO2 emisiju samazināšana papildinot esošu fosilo apkures sistēmu ar siltumsūkni, kas nosegs lielāko daļu no nepieciešamā apkures pieprasījuma; zemākas sākotnējās izmaksas (investīcijas) salīdzinājumā ar pilnīgu pāreju uz siltumsūkņu sistēmām un nepieciešamajiem ēkas un/vai apkures sistēmas uzlabojumiem (papildus siltināšana, lielāka izmēra radiatoru uzstādīšana vai silto grīdu ierīkošana); mazāka elektrotīkla slodze un pieslēguma jauda — samazināta slodzes nepieciešamība mazākas jaudas siltumsūkņa un papildus elektriskā sildītāja dēļ, kā arī iespēja pārslēgt enerģijas avotus maksimālās slodzes laikā; patērētāju pārliecība — ļauj māju īpašniekiem pierast pie siltumsūkņiem un to darbības principa, vienlaicīgi izmantojot apkures katla sniegto ierasto drošību; mazāk nepieciešamās vietas iekārtu uzstādīšanai — ja ir uzstādīts kombinētais katls, nav nepieciešama karstā ūdens tvertne. Mazāks un, attiecīgi, klusāks siltumsūkņa āra bloks.
17) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.6. apakšpunkts, palielinot elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas (akumulatora) nominālo ietilpību no 5 kWh uz vismaz 10 kWh. Precizējums veikts ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un tirgus attīstības dinamiku attiecībā uz šādu iekārtu pieejamību un izmaksām;
18) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.12 punkts, precizējot tajā ietverto atsauci uz 16.11 punktu (iepriekš ietverts kļūdains numurs);
19) papildināti MK noteikumi Nr. 150 ar jaunu 17.1 punktu, kas paredz, ka konkursa ietvaros atbalsts netiek sniegts vietēju apkures ierīču (telpā iebūvēta krāsns, virtuves pavards, vannasistabas krāsns, kamīns, kur sadedzina kurināmo, lai apsildītu telpu, gatavotu ēdienu vai sildītu ūdeni) nomaiņai vai iegādei. Vietējā apkures ierīce ir telpā iebūvēta vai uzstādīta iekārta, kas paredzēta konkrētas telpas vai nelielas ēkas daļas apsildīšanai, sadedzinot kurināmo vai izmantojot citus energoresursus. Atšķirībā no centrālapkures, vietējā ierīce siltumu ražo tieši tajā vietā, kur tas tiek patērēts.
Šāds nosacījums ir pamatots ar to, ka konkursa mērķis ir panākt būtisku energoefektivitātes uzlabojumu un emisiju samazinājumu visā ēkā, ko visefektīvāk nodrošina centrālapkures sistēmas modernizācija. Vietējās apkures ierīces parasti apsilda tikai vienu telpu vai nelielu ēkas daļu, tādēļ to nomaiņa bieži nesniedz pietiekamu kopējo ietekmi uz ēkas siltumenerģijas patēriņu un nav salīdzināma ar centrālapkures risinājumu ieguvumiem. Papildus tam vietējo apkures ierīču faktiskais emisiju un enerģijas patēriņa efekts ir grūtāk prognozējams un kontrolējams, jo tas lielā mērā atkarīgs no lietotāja paradumiem, kurināmā kvalitātes un ekspluatācijas režīma. Līdz ar to šādu iekārtu atbalstīšana rada lielāku risku, ka netiks sasniegti programmas rezultāti, kā arī var veicināt apkures risinājumu dublēšanu, ja ierīce tiek izmantota tikai kā papildapkure;
20) precizēts MK noteikumu Nr. 150 19.1. apakšpunkts, ņemot vērā jauno aktivitāti, kas noteikta papildinot MK noteikumus Nr. 150 ar jaunu 16.1.2 apakšpunktu. Attiecīgi 19.1. apakšpunktā minētais nosacījums ir piemērojams arī uz šo aktivitāti;
21) precizēts MK noteikumu Nr. 150 24.2 un 24.4. apakšpunkts, saskaņojot atsauces uz konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm;
22) precizēts MK noteikumu Nr. 150 24.9. apakšpunkts, papildinot to normu par nepieciešamību sniegt ražotāja apliecinājumu par granulu kurināmajam piemērota centrālapkures granulu kamīna atbilstību ekodizaina prasībām attiecībā uz pieļaujamām emisijām un atbilstību noteiktajai energoefektivitātes klasei, papildus jau esošiem nosacījumiem attiecībā uz koksnes biomasas katlu iegādi;
23) precizēts MK noteikumu Nr. 150 52.5. apakšpunkts, papildinot to ar tiesību normu, kas paredz, ka pēc projekta līguma parakstīšanas daudzdzīvokļu mājas vai dzīvojamās mājas atsavināšanas gadījumā ziņas par jauno īpašnieku Vides investīciju fonds iegūst tiešsaistē no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas. Zemesgrāmatas nodalījumā esošie dati par īpašuma sastāvu un īpašnieku (Zemesgrāmatu likuma 15. un 16.pants) nepieciešami, lai Vides investīciju fonds varētu pārliecināties, ka atbalsta pieprasīšana un saņemšana tiek nodrošināta atbilstoši MK noteikumu Nr. 150 9.2., 9.2.1, 9.3.1, 9.3.2 apakšpunktam, 11.1. apakšpunktam, 52.5. un 52.7. apakšpunktam, kā arī 3. pielikuma 1.3., 1.4., 1.9. punktam. Vides investīciju fonds iegūs informāciju par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra tiešsaistē. Gadījumā, ja pārbaudes laikā konstatēts, ka nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tad zemesgrāmatas pārbaude tiek veikta atkārtoti. Sagaidāms, ka katru gadu būs vairāk kā 2000 jauni atbalsta pieteikumi.
Ņemot vērā, ka informācijas aplūkošana Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistrā saistīta ar datu apstrādi, Vides investīciju fonds šādu datu apstrādi veiks saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, kas noteic, ka datu apstrāde ir tiesiska, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Vides investīciju fonds katrā konkrētā gadījumā izvērtē nepieciešamību iegūt informāciju no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra, un īsteno minētās darbības balstoties uz MK noteikumos Nr. 150 noteikto prasību izpildi. Apstrādājot no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra iegūtos datus, Vides investīciju fonds stingri ievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā noteiktos personu datu apstrādes principus. Līdz ar to Vides investīciju fonds nodrošina iegūto datu aizsardzību un rūpīgi izvērtē, vai informācija no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra ir nepieciešama šo datu apstrādes nolūkiem, tādējādi nodrošinot datu minimizēšanas principa ievērošanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotajā daļā noteikts: "Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas."
Pieeja Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra datiem ne tikai atvieglo Vides investīciju fonda darbu, bet palīdz efektīvāk un ātrāk izvērtēt un objektīvi izskatīt iesniegtos projektu iesniegumus un veikt uzraudzības funkcijas par īstenotajiem projektiem. Ministrijas ieskatā, neatbilstu labas pārvaldības principam un valsts pārvaldes efektivizēšanas principam pieeja, kad Vides investīciju fonds par katru projekta iesniegumu un īstenoto projektu lūgtu sniegt informāciju iesniedzējiem vai izsūtītu nepieciešamo informāciju citām valsts iestādēm;
24) precizēts MK noteikumu projekta 52.6. apakšpunkts, mazinot administratīvo slogu un iedzīvotājiem iesniedzamo informācijas apjomu, paredzot, ka monitorings nav jāveic un ikgadējs monitoringa pārskats nav jāiesniedz, ja projekta ietvaros ir īstenots projekts attiecībā uz siltumenerģijas iekārtām;
25) precizēts MK noteikumu Nr. 150 53. apakšpunkts, saskaņojot atsauces uz konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm;
26) izteikts MK noteikumu Nr. 150 1. pielikums strukturētā veidā, kā arī precizētas tabulas, nenorādot maksimālo atjaunīgo energoresursu iekārtu uzstādāmo nominālo jaudu;
27) izteikts MK noteikumu Nr. 150 2. pielikums strukturētā veidā, kā arī precizēts 2.2. sadaļas 8. punkts (papildināta izvēles iespēja uz būvi ar klasifikācijas kodu 1272), papildināta 3.1. sadaļa ar jauno aktivitāti "centrālapkures granulu kamīns", precizēta 4. sadaļa ar atsauces punktiem, ņemot vērā plānotos grozījumus MK noteikumos Nr. 150;
28) izteikts MK noteikumu Nr. 150 3. pielikums strukturētā veidā.
Noteikumu projekts paredz demarkāciju ar Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr. 169 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumi". Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu konkursu vai projektu līmenī, tai pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vienām un tām pašām izmaksām netiks finansētas dubultā.
MK noteikumu projekts paredz, ka grozījumi stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Līdz ar to no 2026. gada 1. septembra ir attiecināmas izmaksas par šo noteikumu 16. punktā minētajām projekta aktivitātēm, kuras līdz šim nebija attiecināmas.
1) precizēts MK noteikumu Nr. 150 tiesiskais pamatojums (deleģējumu), proti, 2025. gada 12. decembrī spēkā stājās Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums, kura 15. panta astotās daļas 2. punkts paredz, ka Ministru kabinets (turpmāk - MK) izdod projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo EKII līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību;
2) precizēts MK noteikumu Nr. 150 1. punkts atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas 2. punktā noteiktajam deleģējumam MK;
3) papildināti MK noteikumi Nr. 150 ar jaunu 7.1 punktu, kas paskaidro termina "dzīvojamā māja" tvērumu, tajā ietverot gan standarta dzīvojamās ēkas, gan draudzes namus un būves, kurās dzīvo garīdzniecība. Definīcija tiek attiecināta arī uz dzīvokļiem vai mājas daļām, kam ir kopēja robeža ar blakus īpašumu un pilnībā autonomas inženiersistēmas;
4) precizēts MK noteikumu Nr. 150 8.1. apakšpunkts ņemot vērā jauno 7.1 punktu;
5) papildināts MK noteikumu Nr. 150 9. punkts ar jaunu 9.1.16. apakšpunktu, paredzot, ka MK noteikumu 16. punktā minētās aktivitātes var īstenot ēkā ar būves klasifikācijas kodu 1272, bet ar nosacījumu, ka minētajā ēkā dzīvo garīdzniecība un ēkai būs norādīts nosaukums "Draudzes nams" vai "Dzīvojamā māja". Īstenojot konkursu ir identificēts, ka reliģisko organizāciju pārstāvji var pastāvīgi uzturēties (dzīvot) kulta ēkās, bet tās netiek reģistrētas kā dzīvojamās mājas. Ņemot vērā, ka projektu konkursa ietvaros viena no projekta iesniedzēju grupām ir reliģiskās organizācijas, tad ir nepieciešams pilnveidot nosacījumu attiecībā uz būvju kodiem, lai nodrošinātu konkursa aktivitāšu praktisku īstenošanu. Garīdzniecība ir cilvēku grupa, kas pieder pie baznīcas vai reliģiskās organizācijas un profesionāli pilda reliģiskos pienākumus. Garīdzniecībā parasti ietilpst, piemēram, priesteri, mācītāji, bīskapi;
6) svītrots MK noteikumu Nr. 150 9.1.1 apakšpunkts, jo nosacījums ir integrēts MK noteikumu projekta 7.1 punktā;
7) precizēts MK noteikumu Nr. 150 9.3.1 un 9.3.2 apakšpunkts, paredzot, ka hibrīdsistēmu izmantošanas gadījumā ir jānodrošina nosacījumi par dzīvojamās mājas īpašumtiesībām un ierakstu zemesgrāmatā;
8) precizēts MK noteikumu Nr. 150 9.6.3. apakšpunkts, veicot terminoloģijas precizējumu;
9) papildināti MK noteikumi Nr. 150 ar jaunu 13.1 punktu, kas paredz, ka informāciju par šo noteikumu 9.2., 9.2.1, 9.3.1, 9.3.2, 11.1. apakšpunktā minētajiem faktiem Vides investīciju fonds iegūst tiešsaistē no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas;
10) precizēts MK noteikumu Nr. 150 15. punkts, paredzot pieļaujamās atbalsta intensitātes palielināšanu no 70% līdz 85%, ja projekta iesniegumu iesniedz persona, kas ir Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājs. Nosacījums par paaugstinātu atbalsta intensitāti tiek piemērots visām konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm;
11) svītrots MK noteikumu Nr. 150 15.1 punkts, jo nosacījums ir integrēts MK noteikumu projekta 15. punktā;
12) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.1. apakšpunkts, konkursa ietvaros paredzot jaunu atbalstāmo aktivitāti, proti, mājsaimniecība atbalsta programmas ietvaros dzīvojamā mājā vai daudzdzīvokļu mājā varēs nomainīt esošu biomasas (malka, granulas) apkures katlu pret koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, vai centrālapkures granulu kamīnu, saules kolektoru sistēmu vai siltumsūkni. No klimata politikas viedokļa raugoties atbalsts veco un neefektīvo biomasas apkures katlu nomaiņai pret jauniem, augstas efektivitātes biomasas katliem vai siltumsūkņiem ir pamatots, jo tas samazina enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus uzlabojot gaisa kvalitāti. Vecie biomasas katli bieži darbojas ar zemāku lietderības koeficientu un rada lielākas CO₂, cieto daļiņu un citas emisijas uz saražotās siltumenerģijas vienību. Savukārt moderni biomasas katli nodrošina efektīvāku kurināmā izmantošanu un zemākas emisijas, bet siltumsūkņi ļauj būtiski samazināt fosilo energoresursu patēriņu un, pieaugot atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaram energosistēmā, nodrošina arvien mazāku klimata ietekmi. Tādējādi šāds atbalsts veicina klimata mērķu sasniegšanu, energoefektivitātes uzlabošanu un ilgtspējīgu ēku siltumapgādes modernizāciju;
13) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.1.1. apakšpunkts un 18. punkts, papildinot to ar jaunu konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti, proti centrālapkures granulu kamīna iegādi. Centrālapkures granulu kamīns ir granulu kamīns, kas ne tikai silda telpu, kurā tas atrodas, bet arī ir pieslēgts dzīvojamās mājas vai daudzdzīvokļu mājas centrālapkures sistēmai un spēj sildīt ūdeni radiatoriem vai grīdas apkurei. Lai centrālapkures granulu kamīna iegāde tiktu atbalstīta, līdzīgi kā pie biomasas katla iegādes, ir nepieciešams, lai centrālapkures granulu kamīns atbilst Eiropas Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem, prasībām, tajā skaitā pieļaujamām gaisu piesārņojošo vielu emisijām un Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu, minētajai energoefektivitātes klasei, augstākai par A+ (ieskaitot).
Veicot siltumenerģijas lietderības koeficienta analīzi, kā arī izvērtējot SEG emisiju apjomu, secināts, ka centrālapkures granulu kamīni nodrošina līdzvērtīgu efektivitāti kā biomasas katli. To darbības princips, automatizācijas līmenis un degšanas procesa kontrole ļauj sasniegt augstu energoefektivitāti, vienlaikus saglabājot zemas emisijas un stabilu siltuma padevi. Granulu kamīni, kas paredzēti pieslēgšanai centrālapkures sistēmai, spēj nodrošināt pilnvērtīgu mājokļa apsildi, vienlaikus piedāvājot kompaktāku uzstādīšanas risinājumu un bieži vien arī zemākas sākotnējās investīcijas.
Koksnes biomasas katli parasti nodrošina līdzvērtīgu vai nedaudz augstāku efektivitāti nekā centrālapkures granulu kamīni ar A+ energoefektivitātes klasi, jo tie ir optimizēti darbam centrālapkures sistēmās un bieži tiek ieregulēti ilgstošai darbībai nominālajā jaudā. Savukārt, centrālapkures granulu kamīni A+ energoefektivitātes klasē var sasniegt ļoti augstu energoefektivitāti, no 80% līdz pat 95 % atsevišķos režīmos, kas nozīmē, ka liela daļa no granulu siltumenerģijas tiek efektīvi pārveidota apkures nodrošināšanai;
14) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.1.2. apakšpunkts un 16.1.1 apakšpunkts, svītrojot noteikto maksimālo akumulācijas tvertnes tilpuma ierobežojumu;
15) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.1.3. apakšpunkts, svītrojot noteikto maksimālo siltumsūkņu (gaiss, ūdens, zeme) ierīkošanai noteikto maksimālo kopējo uzstādīto jaudas ierobežojumu;
16) papildināti MK noteikumi Nr. 150 ar jaunu 16.1.2 apakšpunktu, kas paredz konkursa ietvaros jaunu atbalstāmo aktivitāti, kas ir saistīta ar dažādu tehnoloģiju kombinētu izmantošanu, tas ir īstenojot projektu nav obligāti nepieciešams demontēt esošo enerģiju ražojošu iekārtu, bet ir iespējams iegādāties jaunu atjaunīgos energoresursus izmantojošu iekārtu un nodrošināt tās vienlaicīgu izmantošanu ar esošo apkures katlu. Plašākā nozīmē termins "hibrīds" vai "hibrīda sildītājs" attiecas uz iekārtu vai iekārtu sistēmu, kas apvieno vismaz divus dažādus enerģijas avotus, lai nodrošinātu ēkas apkuri un/vai karstā ūdens apgādi, un kuras darbību pārvalda viena vadības sistēma. Tradicionāli vispazīstamākais hibrīda veids līdz šim ir bijis apkures katla un saules termisko kolektoru sistēmas apvienojums telpu un ūdens sildīšanai. Savukārt hibrīda siltumsūknis ir elektriskā siltumsūkņa, apkures katla un viedās vadības ierīces kombinācija, kas nodrošina telpu apsildi un parasti arī karstā ūdens sagatavošanu. Ekodizaina regulas par telpu un ūdens sildītājiem pārskatīšanas projektā tas ir atzīts par atsevišķu produktu kategoriju ar savu minimālo veiktspējas prasību kopumu un šādu definīciju: "hibrīdais sildītājs" ir vienota iekārta vai iekārtu kopums, kas konstruēti kā vienota sistēma, kas sastāv no elektriskā siltumsūkņa un apkures katla kā siltuma ģeneratoriem, kā arī no hibrīda sistēmu vadošas automātikas, kas nodrošina optimizētu siltuma ģeneratoru darbību telpu apsildei un, iespējams, ūdens sildīšanai". Hibrīdsistēmas vadības automātika ļauj izvēlēties vispiemērotāko darbības režīmu (tas ir siltuma pieprasījumu sedz siltumsūknis, katls vai abi paralēli) konkrētai ēkai un klimatam, lai prioritāti piešķirtu ekspluatācijas izmaksu un emisiju samazināšanai. Hibrīdsistēmu priekšrocības: tūlītēja un būtiska CO2 emisiju samazināšana papildinot esošu fosilo apkures sistēmu ar siltumsūkni, kas nosegs lielāko daļu no nepieciešamā apkures pieprasījuma; zemākas sākotnējās izmaksas (investīcijas) salīdzinājumā ar pilnīgu pāreju uz siltumsūkņu sistēmām un nepieciešamajiem ēkas un/vai apkures sistēmas uzlabojumiem (papildus siltināšana, lielāka izmēra radiatoru uzstādīšana vai silto grīdu ierīkošana); mazāka elektrotīkla slodze un pieslēguma jauda — samazināta slodzes nepieciešamība mazākas jaudas siltumsūkņa un papildus elektriskā sildītāja dēļ, kā arī iespēja pārslēgt enerģijas avotus maksimālās slodzes laikā; patērētāju pārliecība — ļauj māju īpašniekiem pierast pie siltumsūkņiem un to darbības principa, vienlaicīgi izmantojot apkures katla sniegto ierasto drošību; mazāk nepieciešamās vietas iekārtu uzstādīšanai — ja ir uzstādīts kombinētais katls, nav nepieciešama karstā ūdens tvertne. Mazāks un, attiecīgi, klusāks siltumsūkņa āra bloks.
17) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.6. apakšpunkts, palielinot elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas (akumulatora) nominālo ietilpību no 5 kWh uz vismaz 10 kWh. Precizējums veikts ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un tirgus attīstības dinamiku attiecībā uz šādu iekārtu pieejamību un izmaksām;
18) precizēts MK noteikumu Nr. 150 16.12 punkts, precizējot tajā ietverto atsauci uz 16.11 punktu (iepriekš ietverts kļūdains numurs);
19) papildināti MK noteikumi Nr. 150 ar jaunu 17.1 punktu, kas paredz, ka konkursa ietvaros atbalsts netiek sniegts vietēju apkures ierīču (telpā iebūvēta krāsns, virtuves pavards, vannasistabas krāsns, kamīns, kur sadedzina kurināmo, lai apsildītu telpu, gatavotu ēdienu vai sildītu ūdeni) nomaiņai vai iegādei. Vietējā apkures ierīce ir telpā iebūvēta vai uzstādīta iekārta, kas paredzēta konkrētas telpas vai nelielas ēkas daļas apsildīšanai, sadedzinot kurināmo vai izmantojot citus energoresursus. Atšķirībā no centrālapkures, vietējā ierīce siltumu ražo tieši tajā vietā, kur tas tiek patērēts.
Šāds nosacījums ir pamatots ar to, ka konkursa mērķis ir panākt būtisku energoefektivitātes uzlabojumu un emisiju samazinājumu visā ēkā, ko visefektīvāk nodrošina centrālapkures sistēmas modernizācija. Vietējās apkures ierīces parasti apsilda tikai vienu telpu vai nelielu ēkas daļu, tādēļ to nomaiņa bieži nesniedz pietiekamu kopējo ietekmi uz ēkas siltumenerģijas patēriņu un nav salīdzināma ar centrālapkures risinājumu ieguvumiem. Papildus tam vietējo apkures ierīču faktiskais emisiju un enerģijas patēriņa efekts ir grūtāk prognozējams un kontrolējams, jo tas lielā mērā atkarīgs no lietotāja paradumiem, kurināmā kvalitātes un ekspluatācijas režīma. Līdz ar to šādu iekārtu atbalstīšana rada lielāku risku, ka netiks sasniegti programmas rezultāti, kā arī var veicināt apkures risinājumu dublēšanu, ja ierīce tiek izmantota tikai kā papildapkure;
20) precizēts MK noteikumu Nr. 150 19.1. apakšpunkts, ņemot vērā jauno aktivitāti, kas noteikta papildinot MK noteikumus Nr. 150 ar jaunu 16.1.2 apakšpunktu. Attiecīgi 19.1. apakšpunktā minētais nosacījums ir piemērojams arī uz šo aktivitāti;
21) precizēts MK noteikumu Nr. 150 24.2 un 24.4. apakšpunkts, saskaņojot atsauces uz konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm;
22) precizēts MK noteikumu Nr. 150 24.9. apakšpunkts, papildinot to normu par nepieciešamību sniegt ražotāja apliecinājumu par granulu kurināmajam piemērota centrālapkures granulu kamīna atbilstību ekodizaina prasībām attiecībā uz pieļaujamām emisijām un atbilstību noteiktajai energoefektivitātes klasei, papildus jau esošiem nosacījumiem attiecībā uz koksnes biomasas katlu iegādi;
23) precizēts MK noteikumu Nr. 150 52.5. apakšpunkts, papildinot to ar tiesību normu, kas paredz, ka pēc projekta līguma parakstīšanas daudzdzīvokļu mājas vai dzīvojamās mājas atsavināšanas gadījumā ziņas par jauno īpašnieku Vides investīciju fonds iegūst tiešsaistē no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas. Zemesgrāmatas nodalījumā esošie dati par īpašuma sastāvu un īpašnieku (Zemesgrāmatu likuma 15. un 16.pants) nepieciešami, lai Vides investīciju fonds varētu pārliecināties, ka atbalsta pieprasīšana un saņemšana tiek nodrošināta atbilstoši MK noteikumu Nr. 150 9.2., 9.2.1, 9.3.1, 9.3.2 apakšpunktam, 11.1. apakšpunktam, 52.5. un 52.7. apakšpunktam, kā arī 3. pielikuma 1.3., 1.4., 1.9. punktam. Vides investīciju fonds iegūs informāciju par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra tiešsaistē. Gadījumā, ja pārbaudes laikā konstatēts, ka nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tad zemesgrāmatas pārbaude tiek veikta atkārtoti. Sagaidāms, ka katru gadu būs vairāk kā 2000 jauni atbalsta pieteikumi.
Ņemot vērā, ka informācijas aplūkošana Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistrā saistīta ar datu apstrādi, Vides investīciju fonds šādu datu apstrādi veiks saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, kas noteic, ka datu apstrāde ir tiesiska, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Vides investīciju fonds katrā konkrētā gadījumā izvērtē nepieciešamību iegūt informāciju no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra, un īsteno minētās darbības balstoties uz MK noteikumos Nr. 150 noteikto prasību izpildi. Apstrādājot no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra iegūtos datus, Vides investīciju fonds stingri ievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā noteiktos personu datu apstrādes principus. Līdz ar to Vides investīciju fonds nodrošina iegūto datu aizsardzību un rūpīgi izvērtē, vai informācija no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra ir nepieciešama šo datu apstrādes nolūkiem, tādējādi nodrošinot datu minimizēšanas principa ievērošanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotajā daļā noteikts: "Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas."
Pieeja Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra datiem ne tikai atvieglo Vides investīciju fonda darbu, bet palīdz efektīvāk un ātrāk izvērtēt un objektīvi izskatīt iesniegtos projektu iesniegumus un veikt uzraudzības funkcijas par īstenotajiem projektiem. Ministrijas ieskatā, neatbilstu labas pārvaldības principam un valsts pārvaldes efektivizēšanas principam pieeja, kad Vides investīciju fonds par katru projekta iesniegumu un īstenoto projektu lūgtu sniegt informāciju iesniedzējiem vai izsūtītu nepieciešamo informāciju citām valsts iestādēm;
24) precizēts MK noteikumu projekta 52.6. apakšpunkts, mazinot administratīvo slogu un iedzīvotājiem iesniedzamo informācijas apjomu, paredzot, ka monitorings nav jāveic un ikgadējs monitoringa pārskats nav jāiesniedz, ja projekta ietvaros ir īstenots projekts attiecībā uz siltumenerģijas iekārtām;
25) precizēts MK noteikumu Nr. 150 53. apakšpunkts, saskaņojot atsauces uz konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm;
26) izteikts MK noteikumu Nr. 150 1. pielikums strukturētā veidā, kā arī precizētas tabulas, nenorādot maksimālo atjaunīgo energoresursu iekārtu uzstādāmo nominālo jaudu;
27) izteikts MK noteikumu Nr. 150 2. pielikums strukturētā veidā, kā arī precizēts 2.2. sadaļas 8. punkts (papildināta izvēles iespēja uz būvi ar klasifikācijas kodu 1272), papildināta 3.1. sadaļa ar jauno aktivitāti "centrālapkures granulu kamīns", precizēta 4. sadaļa ar atsauces punktiem, ņemot vērā plānotos grozījumus MK noteikumos Nr. 150;
28) izteikts MK noteikumu Nr. 150 3. pielikums strukturētā veidā.
Noteikumu projekts paredz demarkāciju ar Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr. 169 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumi". Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu konkursu vai projektu līmenī, tai pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vienām un tām pašām izmaksām netiks finansētas dubultā.
MK noteikumu projekts paredz, ka grozījumi stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Līdz ar to no 2026. gada 1. septembra ir attiecināmas izmaksas par šo noteikumu 16. punktā minētajām projekta aktivitātēm, kuras līdz šim nebija attiecināmas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
MK noteikumu projekta ietvaros palielināsies projekta iesniegumu iesniedzēju loks, kas varēs īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes attiecībā uz atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādi un pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā palielināsies klientu loks uzņēmumiem, kas nodrošina atjaunīgo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu un apkopi, kā arī sabiedriskajiem siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu, tādējādi palielinot centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspēju.
Vienlaikus SIA "Vides investīciju fonds" palielināsies konkursa ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas apjoms un pieņemto lēmuma skaits.
Vienlaikus SIA "Vides investīciju fonds" palielināsies konkursa ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas apjoms un pieņemto lēmuma skaits.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā palielināsies klientu loks uzņēmumiem, kas nodrošina atjaunīgo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu un apkopi, kā arī sabiedriskajiem siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu, tādējādi palielinot centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, proti, tirgū palielināsies pieprasījums pēc atjaunīgo energoresursu iekārtām, kā arī pēc centralizētās siltumapgādes sistēmas modernizācijas - siltummezgla projektēšanas un ierīkošanas.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, kas nodarbojas ar atjaunīgo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu un, kas nodarbojas ar centralizētās siltumapgādes sistēmas siltummezgla projektēšanu un pieslēguma ierīkošanu.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas veicinās konkurenci uzņēmumu starpā, kas nodarbojas ar atjaunīgo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks veicināta jaunu darba vietu veidošanās, kas saistītas ar atjaunīgo energoresursu iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu un apkopi, kā arī centralizētās siltumapgādes sistēmas siltummezgla projektēšanu un ierīkošanu.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 85 000 000 euro. Finansējums ieplānots Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 33.00.00. "Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti" apakšprogrammā 33.02.00. "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti". Uz 2026. gada maiju konkursa ietvaros ir iesniegti 15 706 projektu iesniegumi par kopējo pieprasīto EKII finansējumu 59 313 527 euro apmērā.
Finansējuma maksāšanas kārtība finansējuma saņēmējiem tiks noteikta projekta līguma vispārīgajos noteikumos. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība ir noteikta MK noteikumu Nr.150 IX. nodaļā.
Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts budžeta izdevumiem, jo netiek mainīts projektu konkursam pieejamais finansējuma apmērs.
Finansējuma maksāšanas kārtība finansējuma saņēmējiem tiks noteikta projekta līguma vispārīgajos noteikumos. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība ir noteikta MK noteikumu Nr.150 IX. nodaļā.
Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts budžeta izdevumiem, jo netiek mainīts projektu konkursam pieejamais finansējuma apmērs.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
SIA "Vides investīciju fonds"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/60c79955-ceae-47da-bb80-012897a600da
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana notika no 12.05.2026. līdz 26.05.2026.
Publiskās apspriešanas laikā tika saņemts viedoklis no:
1) biedrības “Zaļā brīvība” (turpmāk - biedrība) ar iebildumu par publisko līdzekļu novirzīšana individuālo granulu katlu iegādei, jo ir bažas par gaisa kvalitātes pasliktināšanos pilsētās, augstā mežizstrādes intensitāte Latvijā un risks, ka nākotnē ZIZIMM sektora izaicinājumu dēļ meža biomasa var zaudēt atjaunīgā energoresursa statusu. Tā vietā publiskos līdzekļus aicina novirzīt tikai pilnīgai elektrifikācijai (siltumsūkņu iegādei). Biedrība aicina papildināt noteikumugrozījumu projektu ar jaunu mērķgrupu – enerģētiskās nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām (atbilstoši EIKIS), nosakot tām 85% intensitāti un paaugstinātus griestus, negaidot Sociālā klimata fonda sākumu. Ierosina paaugstināt maksimālā atbalsta sliekšņus 1. pielikuma tabulās, jo pašreizējie zemie griesti neļauj daudzbērnu ģimenēm ("Goda ģimene"). Biedrība neatbalsta pieeju, ka valsts finansējumu var saņemt jauna AER risinājuma (siltumsūkņa) integrēšanai hibrīdsistēmā, ja tajā tiek saglabāta un joprojām izmantota esošā fosilā (piemēram, dabasgāzes) iekārta;
2) fiziskas personas, kura priekšlikumā norādīts, ka, papildinot mājsaimniecību ar jauniem risinājumiem (siltumsūkni vai elektromobili), rodas nepieciešamība pēc trīs fāžu pieslēguma. Ja atbalsts saules paneļu uzstādīšanai vienas fāzes sistēmā jau ir saņemts, pāreja uz jaudīgāku elektrotīkla infrastruktūru bez papildu valsts līdzfinansējuma ir finansiāli apgrūtinoša. Tādēļ tiek rosināts nodrošināt iespēju saņemt atbalsta starpību līdz maksimālajam trīs fāžu sistēmām noteiktajam slieksnim;
3) fiziskas personas priekšlikums paredz, ka, palielinot atbalsta intensitāti līdz 85 %, ir nepieciešams proporcionāli paaugstināt noteikumu 1. pielikumā minētos maksimālā atbalsta apmēra sliekšņus eiro izteiksmē. Pretējā gadījumā jaudīgāku un dārgāku sistēmu uzstādīšanas gadījumā piešķiramais finansējums sasniegs noteiktos griestus, tādējādi praksē neitralizējot paaugstinātās intensitātes sniegto ieguvumu. Vienlaikus tiek rosināts nodrošināt administratīvi vienkāršotu pieteikšanās procesu kompleksiem projektiem, kuros mājsaimniecības izvēlas apvienot siltumapgādes nomaiņu (granulu katla iegādi) ar mikroģenerāciju (saules paneļu uzstādīšanu), garantējot, ka paaugstinātā 85 % atbalsta intensitāte tiek attiecināta uz abām projekta komponentēm.
Publiskās apspriešanas laikā tika saņemts viedoklis no:
1) biedrības “Zaļā brīvība” (turpmāk - biedrība) ar iebildumu par publisko līdzekļu novirzīšana individuālo granulu katlu iegādei, jo ir bažas par gaisa kvalitātes pasliktināšanos pilsētās, augstā mežizstrādes intensitāte Latvijā un risks, ka nākotnē ZIZIMM sektora izaicinājumu dēļ meža biomasa var zaudēt atjaunīgā energoresursa statusu. Tā vietā publiskos līdzekļus aicina novirzīt tikai pilnīgai elektrifikācijai (siltumsūkņu iegādei). Biedrība aicina papildināt noteikumugrozījumu projektu ar jaunu mērķgrupu – enerģētiskās nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām (atbilstoši EIKIS), nosakot tām 85% intensitāti un paaugstinātus griestus, negaidot Sociālā klimata fonda sākumu. Ierosina paaugstināt maksimālā atbalsta sliekšņus 1. pielikuma tabulās, jo pašreizējie zemie griesti neļauj daudzbērnu ģimenēm ("Goda ģimene"). Biedrība neatbalsta pieeju, ka valsts finansējumu var saņemt jauna AER risinājuma (siltumsūkņa) integrēšanai hibrīdsistēmā, ja tajā tiek saglabāta un joprojām izmantota esošā fosilā (piemēram, dabasgāzes) iekārta;
2) fiziskas personas, kura priekšlikumā norādīts, ka, papildinot mājsaimniecību ar jauniem risinājumiem (siltumsūkni vai elektromobili), rodas nepieciešamība pēc trīs fāžu pieslēguma. Ja atbalsts saules paneļu uzstādīšanai vienas fāzes sistēmā jau ir saņemts, pāreja uz jaudīgāku elektrotīkla infrastruktūru bez papildu valsts līdzfinansējuma ir finansiāli apgrūtinoša. Tādēļ tiek rosināts nodrošināt iespēju saņemt atbalsta starpību līdz maksimālajam trīs fāžu sistēmām noteiktajam slieksnim;
3) fiziskas personas priekšlikums paredz, ka, palielinot atbalsta intensitāti līdz 85 %, ir nepieciešams proporcionāli paaugstināt noteikumu 1. pielikumā minētos maksimālā atbalsta apmēra sliekšņus eiro izteiksmē. Pretējā gadījumā jaudīgāku un dārgāku sistēmu uzstādīšanas gadījumā piešķiramais finansējums sasniegs noteiktos griestus, tādējādi praksē neitralizējot paaugstinātās intensitātes sniegto ieguvumu. Vienlaikus tiek rosināts nodrošināt administratīvi vienkāršotu pieteikšanās procesu kompleksiem projektiem, kuros mājsaimniecības izvēlas apvienot siltumapgādes nomaiņu (granulu katla iegādi) ar mikroģenerāciju (saules paneļu uzstādīšanu), garantējot, ka paaugstinātā 85 % atbalsta intensitāte tiek attiecināta uz abām projekta komponentēm.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta, publicējot noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
Jā
-
7.5. Cita informācija
Uzdevumus, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli, turpinās veikt SIA “Vides investīciju fonds”.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot MK noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam šādu progresa indikatoru sasniegšana: [271] Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensitāte, [273] Gaisa piesārņojuma % samazinājums (izņemot, sniedzot atbalstu biomasas dedzināšanai) un [309] No atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks nodrošināta tādu projektu īstenošana, kas veicina atjaunīgo energoresursu iekārtu izmantošanu un pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tādejādi nepasliktinot gaisa kvalitāti, it īpaši pilsētās, un negatīvi neietekmējot sabiedrības veselību.
Netiek atbalstīta neefektīvu biomasas apkures katlu iegāde un uzstādīšana, kā arī konkursa ietvaros ir atbalstāma biomasas iekārtu iegāde vienlaikus ar citu atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādi.
Netiek atbalstīta neefektīvu biomasas apkures katlu iegāde un uzstādīšana, kā arī konkursa ietvaros ir atbalstāma biomasas iekārtu iegāde vienlaikus ar citu atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās daudz plašāku atjaunīgo energoresursu iekārtu izmantošanu mājsaimniecībās vai mājsaimniecību pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tādējādi samazinot radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai nodrošinātu atbilstošu gaisa kvalitāti un veicinātu esošo resursu efektīvu izmantošanu, ir svarīgi veicināt un finansiāli atbalstīt esošo veco biomasu izmantojošo apkures katlu nomaiņu uz jaunākām tehnoloģijām, kas rada zemāku gaisa piesārņojumu vai to nerada vispār. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, gaisa piesārņojums ir galvenais priekšlaicīgas nāves un saslimšanu iemesls, un tas ir vienīgais lielākais vides izraisīts risks veselībai Eiropā, tādējādi MK noteikumu projektā piedāvātais risinājums var sniegt pozitīvu ietekmi uz sabiedrības dzīves kvalitāti un veselību.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Konkursa ietvaros personas datu apstrādes pārzinis ir Vides investīciju fonds, un tiesiskā regulējuma ietvars, kas nosaka Latvijas Goda ģimenes apliecības, kas izdotas saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra noteikumiem Nr. 598 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība", turētāju personas datu apstrādes pamatnolūkus, tiesisko pamatu, glabāšanas termiņus, datu subjekta tiesības un citus attiecināmos nosacījumus, ir nostiprināts Vides investīciju fonda iekšējos noteikumos par datu privātuma politiku. Minētā privātuma politika ir publiski pieejama ikvienai ieinteresētajai personai un tiek mērķtiecīgi izstrādāta atsevišķi katram konkrētajam datu apstrādes nolūkam.
Personas datu apstrāde Latvijas Goda ģimenes apliecības pārbaudes nolūkā tiks veikta pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta, tas ir, datu subjekta piekrišanu, ka tās personas datu (vārds, uzvārds, personas kods, nekustamā īpašuma adrese un tā kadastra numurs, e-pasta, tālruņa numurs) apstrāde nepieciešama pakalpojuma sniegšanai konkursa ietvaros. Atteikties no pakalpojuma un dzēst personas datus datu subjekts var sūtot pieprasījumu uz e-pasta adresi das@lvif.gov.lv. Piekrišanas atsaukums neietekmē personas datu apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma.
Personas datu apstrādes nolūks konkursa ietvaros ir nodrošināt iespēju personām, kurām piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība, saņemt tai tiesiski paredzēto atbalstu. Lai to īstenotu, Vides investīciju fonda kā konkursa pārvaldes uzdevumu izpildītāja veiktās fizisko personu datu apstrādes mērķis ir pieteikuma iesniedzēja statusa tiesiskā un faktiskā pārbaude, pārliecinoties par tā atbilstību Latvijas Goda ģimenes apliecības kartes turētāja statusam pieteikuma vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas brīdī. Šī apstrāde ir tieši vērsta uz to, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu Nr. 150 15.2., 15.5. un 52.1. apakšpunktā paredzētā tiesiskā mehānisma izpildi, proti, garantētu lielāku atbalsta intensitāti jeb palielināta valsts finansiālā atbalsta apmēra tiesisku, precīzu un pamatotu piemērošanu kvalificētajām mājsaimniecībām konkursa ietvaros.
Datu subjekta personas dati tiks glabāti piecus gadus pēc projekta iesnieguma saņemšanas, lai izpildītu normatīvo aktu prasības vai pārziņa funkcijas.
Datu subjektam ir tiesības:
1. pieprasīt pārzinim piekļuvi datu subjekta personas datiem un veikt to labošanu vai dzēšanu, vai pieprasīt apstrādes ierobežošanu attiecībā uz datu subjektu, kā arī tiesības iebilst pret datu apstrādi;
2. sazināties ar pārzini par fiziskas personas datu apstrādi, nosūtot iesniegumu uz e-pasta adresi das@lvif.gov.lv;
3. sazināties ar pārziņa datu aizsardzības speciālistu nosūtot jautājumu(-s) uz e-pastu: das@lvif.gov.lv;
4. iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijai (tālr. 67223131, pasts@dvi.gov.lv, Elijas iela 17, Rīga, LV-1050) par fiziskas personas datu apstrādes pārkāpumu.
Personas datu apstrāde Latvijas Goda ģimenes apliecības pārbaudes nolūkā tiks veikta pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta, tas ir, datu subjekta piekrišanu, ka tās personas datu (vārds, uzvārds, personas kods, nekustamā īpašuma adrese un tā kadastra numurs, e-pasta, tālruņa numurs) apstrāde nepieciešama pakalpojuma sniegšanai konkursa ietvaros. Atteikties no pakalpojuma un dzēst personas datus datu subjekts var sūtot pieprasījumu uz e-pasta adresi das@lvif.gov.lv. Piekrišanas atsaukums neietekmē personas datu apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma.
Personas datu apstrādes nolūks konkursa ietvaros ir nodrošināt iespēju personām, kurām piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība, saņemt tai tiesiski paredzēto atbalstu. Lai to īstenotu, Vides investīciju fonda kā konkursa pārvaldes uzdevumu izpildītāja veiktās fizisko personu datu apstrādes mērķis ir pieteikuma iesniedzēja statusa tiesiskā un faktiskā pārbaude, pārliecinoties par tā atbilstību Latvijas Goda ģimenes apliecības kartes turētāja statusam pieteikuma vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas brīdī. Šī apstrāde ir tieši vērsta uz to, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu Nr. 150 15.2., 15.5. un 52.1. apakšpunktā paredzētā tiesiskā mehānisma izpildi, proti, garantētu lielāku atbalsta intensitāti jeb palielināta valsts finansiālā atbalsta apmēra tiesisku, precīzu un pamatotu piemērošanu kvalificētajām mājsaimniecībām konkursa ietvaros.
Datu subjekta personas dati tiks glabāti piecus gadus pēc projekta iesnieguma saņemšanas, lai izpildītu normatīvo aktu prasības vai pārziņa funkcijas.
Datu subjektam ir tiesības:
1. pieprasīt pārzinim piekļuvi datu subjekta personas datiem un veikt to labošanu vai dzēšanu, vai pieprasīt apstrādes ierobežošanu attiecībā uz datu subjektu, kā arī tiesības iebilst pret datu apstrādi;
2. sazināties ar pārzini par fiziskas personas datu apstrādi, nosūtot iesniegumu uz e-pasta adresi das@lvif.gov.lv;
3. sazināties ar pārziņa datu aizsardzības speciālistu nosūtot jautājumu(-s) uz e-pastu: das@lvif.gov.lv;
4. iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijai (tālr. 67223131, pasts@dvi.gov.lv, Elijas iela 17, Rīga, LV-1050) par fiziskas personas datu apstrādes pārkāpumu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi