Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Direktīvā 2013/34/ES ietverto līdzšinējo regulējumu (bez grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvas  2022/2464/ES 1. pantu un ko paredzēts pārņemt ar likumprojektu) un, ņemot vērā 1. pantā un I un II pielikumā minēto, šī direktīva attiecas uz visām Latvijas Republikas akciju sabiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībām un komandītsabiedrībām. Savukārt, ar Direktīvas  2022/2464/ES 1. pantu pieņemtie šīs direktīvas grozījumi paredz, koordinācijas pasākumus kas paredzēti Direktīvas 2013/34/ES 19.a, 29.a, 29.d, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā piemēro arī tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas, ar noteikumu, ka minētie uzņēmumi ir lielas sabiedrības vai mazas un vidējas sabiedrības, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kuru pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, izņemot mikrosabiedrības, un minētie uzņēmumi ir: apdrošināšanas uzņēmumi Padomes Direktīvas 91/674/EEK 2. panta 1. punkta nozīmē; kredītiestādes, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā.
Ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu pieņemtie šīs direktīvas grozījumi paredz arī, ka dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot iepriekšminētos koordinācijas pasākumus uzņēmumiem, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 2. - 23. apakšpunktā, t.i., krājaizdevu sabiedrībām, kas atbilstīgi Krājaizdevu sabiedrību likumam atzītas par kooperatīvajām sabiedrībām, kuras sniedz finanšu pakalpojumus vienīgi saviem biedriem. 
Tāpat ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu pieņemtie šīs direktīvas grozījumi paredz, ka šīs direktīvas 19.a, 29.a un 29.d pantā paredzētos koordinācijas pasākumus nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 12. punkta b) un f) apakšpunktā minētajiem finanšu produktiem, t.i., alternatīvo ieguldījumu fondiem (AIF) un pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondiem.
Ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu pieņemtie šīs direktīvas grozījumi paredz, ka koordinācijas pasākumus, kas paredzēti 40.a līdz 40.d pantā, piemēro arī tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz tādu sabiedrību meitas sabiedrībām un filiālēm, kuras nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, bet kuru juridiskā forma ir salīdzināma ar I pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumu veidiem.
Pašlaik regulējums attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem saistošas arī Direktīvas 2022/2464/ES prasības ir ietverts dažādos normatīvajos aktos: Grāmatvedības likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos.
Līdz ar to, nav iespējams Direktīvā 2022/2464/ES paredzēto regulējumu ietvert kādā no spēkā esošajiem likumiem, ar kuriem pašlaik pārņemts Direktīvā 2013/34/ES ietvertais regulējums, jo neviens no minētajiem likumiem neaptver Direktīvā 2013/34/ES (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvas  2022/2464/ES 1. pantu) paredzēto subjektu loku.
 

Ievērojot iepriekšminēto, lai normatīvajā regulējumā iekļautu tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2022/2464/ES, izstrādāts jauna likuma projekts “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums" (turpmāk - likumprojekts).
Likumprojekta I nodaļa "Vispārīgie noteikumi" (1. – 3. pants) 1. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 17. un 18. apakšpunktā paredzēto divu terminu skaidrojumi (ilgtspējas jautājumi un ilgtspējas ziņu sniegšana, kas likumprojektā pārņemts ar terminu – ilgtspējas ziņojums), kā arī skaidrots termins mazas un nesarežģītas iestādes un termins trešā valsts.
2. pantā noteikts likumprojekta mērķis - nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.
3. pantā pirmajā daļā tiek noteikti likumprojekta subjekti, nosakot, ka likumprojektā paredzētais regulējums attieksies uz Latvijas Republikā reģistrētām:
1) komercsabiedrībām, kuras ir lielas sabiedrības un lielas koncerna mātes sabiedrības (liela sabiedrība - pārsniedz divus no trim kritērijiem, t.i., bilances kopsumma — 25 000 000 euro, neto apgrozījums — 50 000 000 euro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250);
2) vidējām sabiedrībām un mazām sabiedrībām, izņemot mikro sabiedrībām, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū (maza sabiedrība - nepārsniedz divus no trim kritērijiem, t.i., bilances kopsumma — 5 000 000 euro, neto apgrozījums — 10 000 000 euro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50). Vidēja sabiedrība - nepārsniedz divus no trim kritērijiem, t.i., bilances kopsumma — 25 000 000 euro, neto apgrozījums — 50 000 000 euro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250);
3) lielām meitas sabiedrībām vai mazām un vidējām meitas sabiedrībām, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un, ja šo galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti (turpmāk – trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrības);
4) filiālēm, kura ir tādas sabiedrības filiāle, kuru reglamentē trešās valsts tiesību akti un šīs filiāles neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā pārsniedz 40 000 000 euro un, ja šīs trešās valsts sabiedrības neto apgrozījums grupas līmenī Eiropas Savienībā secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas bilances datumā pārsniedz 150 000 000  euro (turpmāk – trešās valsts sabiedrības filiāle).
Ilgtspējas Direktīva 2022/2464/ES groza Grāmatvedības direktīvu 2013/34/ES, kurā ir norādītas sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības. Līdz ar to uz subjektiem, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības attiecas Grāmatvedības direktīvā 2013/34/ES noteiktās kritēriju robežvērtības. Latvijā šīs robežvērtības ir iestrādātas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPKGPL).
Regulējums paredz, ka ilgtspējas ziņojums ir jāiekļauj vadības ziņojumā – gada pārskata sastāvdaļā. Sabiedrību lieluma robežvērtības ir minētas GPKGPL 5. pantā. Robežvērtībām ir jāiestājas divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā). Proti, saskaņā ar GPKGPL 5. panta sesto daļu, ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā nepārsniedz divas no šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, tā iegūst tiesības savā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjomu, kāds šajā likumā noteikts konkrētajai sabiedrību kategorijai, kuras rādītājus tā nepārsniedz, kā arī iegūst tiesības piemērot minētajai kategorijai šajā likumā paredzētos atvieglojumus vai atbrīvojumus. Sabiedrība šīs tiesības zaudē, ja turpmākajos pārskata gados tā pārsniedz minētās robežvērtības un tas atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas. Ja sabiedrības saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un tā katru pārskata gadu atbilst citai sabiedrību kategorijai, attiecīgā sabiedrība gada pārskata sagatavošanā ievēro augstākai sabiedrību kategorijai (ja salīdzina kategoriju, kurai tā atbilst kārtējā pārskata gadā, ar to, kurai tā atbilda iepriekšējā pārskata gadā) paredzētos noteikumus.
Saskaņā ar grozījumiem GPKGPL, ir iekļauts regulējums, kas noteic, ka sabiedrības, kurām jāsagatavo ilgtspējas ziņojums, pēc gada pārskata un konsolidēto gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā nekavējoties nodrošina attiecīgā gada pārskata publiskošanu savā tīmekļvietnē.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par 2022. pārskatu gadu, likums attieksies uz:
1. 2024. pārskata gadā uz aptuveni 9 lielām sabiedriskas nozīmes struktūrām ar 500 darbiniekiem;
2. 2025. pārskata gadā uz aptuveni 250 lielām sabiedrībām;
3. 2026. pārskata gadā papildus iepriekšnorādītajām sabiedrībām arī 10 mazas sabiedrības un vidējas sabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
3. panta otrajā daļā paredzēts, ka likumprojekts neattieksies uz alternatīvo ieguldījumu fondiem (AIF) un pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondiem, jo Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu pieņemtie šīs direktīvas grozījumi paredz, ka šīs direktīvas 19.a, 29.a un 29.d pantā paredzētos koordinācijas pasākumus nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 12. punkta b) un f) apakšpunktā minētajiem finanšu produktiem, t.i., alternatīvo ieguldījumu fondiem (AIF) un pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondiem.
Likumprojekts neattieksies arī uz krājaizdevu sabiedrībām, kas atbilstīgi Krājaizdevu sabiedrību likumam atzītas par kooperatīvajām sabiedrībām, kuras sniedz finanšu pakalpojumus vienīgi saviem biedriem.
Likumprojekta II nodaļas " Ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma saturs" (4. – 9. pants):
4. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētais regulējums attiecībā uz šajā pantā minēto likuma subjektu pienākumu vadības ziņojumā (gada pārskata sastāvdaļa) iekļaut ilgtspējas informāciju, kura sniedz izpratni par likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē likuma subjekta attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Minētā ilgtspējas informācija vadības ziņojumā ir skaidri identificējama un iekļauta atsevišķā sadaļā. Jāpiebilst, ka gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma. Latvijas Republikā reģistrētām sabiedrībām ir pienākums par katru pārskata gadu sagatavot gada pārskatu, kura struktūra, apjoms un saturs, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtība ir noteikta attiecīgos saimnieciskās darbības veidu grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos (piemēram, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums un Latvijas Bankas dalībnieku darbību reglamentējošajos likumos un uz to pamata izdotos normatīvajos aktos).
4. panta otrā daļā paredz, ka likuma subjektam jāatklāj informāciju par to darbības modeli, rīcībpolitikām, tostarp par veiktajiem rūpības pienākuma procesiem, minēto rīcībpolitiku rezultātu, riskiem un riska pārvaldību. Atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 1. pantam, ilgtspējas jautājumi ir vides tiesības, sociālās tiesības un cilvēktiesības, un pārvaldības faktori, tostarp ilgtspējas faktori Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulas (ES) Nr. 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē. Ņemot vērā, ka ilgtspējas ziņojums ir jāsagatavo atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, minētie standarti paredz sniegt informāciju par ilgtspējas jautājumiem dažādos aspektos, piemēram, būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar tā augšupējo(-ām) un lejupējo(-ām) vērtības ķēdi(-ēm) vai iespējas, kas saistītas ar piesārņojuma novēršanu un kontroli.
Likuma subjektam jāatklāj informācija par to darbības stratēģiju un darbības modeļa un stratēģijas noturību saistībā ar riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Kā arī iespējamie plāni, kā nodrošināt, ka to darbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 2021/1119, bez pārsnieguma vai ar nelielu pārsniegumu.
Atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem uzņēmumam ir jāatklāj klimata pārmaiņu mitigācijai veltīto pārkārtošanās plānu. Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast uzņēmuma iepriekšējos, pašreizējos un turpmākos klimata pārmaiņu mitigācijas centienus, lai nodrošinātu, ka tā stratēģija un darījumdarbības modelis ir saderīgi ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas palielinājuma ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā arī attiecīgā gadījumā — izprast, cik lielā mērā uzņēmums ir pakļauts ar oglēm, naftu un gāzi saistītām darbībām. No uzņēmuma tiek gaidīts, lai tas, atklājot savu pārkārtošanās plānu, sniegtu augsta līmeņa skaidrojumu par to, kā tas pielāgos savu stratēģiju un darbības modeli, lai nodrošinātu atbilstīgu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku, mērķi ierobežot globālās sasilšanas pieaugumu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu (vai atjauninātu starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām) un mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti bez pārsnieguma vai ar ierobežotu pārsniegumu, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts), un attiecīgā gadījumā — kā uzņēmums koriģēs to, cik lielā mērā tas ir pakļauts ar oglēm, naftu un gāzi saistītām darbībām, kā arī informāciju par būtiskām pārskata periodā investētām CapEx summām, kas attiecas uz saimnieciskajām darbībām, kuras saistītas ar oglēm, naftu un gāzi.
Atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, likuma subjektam jāatklāj informāciju par tā noteiktajiem mērķrādītājiem attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu ar mērķi sniegt izpratni katrā būtiskajā ilgtspējas jautājumā, arī par to vai likuma subjekta mērķrādītāji, kas saistīti ar vides jautājumiem, ir pamatoti ar pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem. Ja nosakot mērķrādītājus, likuma subjekts atsaucas, piemēram, uz ekoloģiskajiem sliekšņiem, tas var atsaucei izmantot Zinātnē balstītu dabas aizsardzības mērķrādītāju iniciatīvas (ZBDMI) starpposma norādījumus (Sākotnējie norādījumi uzņēmumiem, 2020. gada septembris) vai jebkādus citus norādījumus ar zinātniski atzītu metodiku, kas dod iespēju izvirzīt zinātnē balstītus mērķrādītājus, nosakot ekoloģiskos sliekšņus un attiecīgā gadījumā — konkrētai organizācijai paredzētus piešķīrumus. Ekoloģiskie sliekšņi var būt vietēji, nacionāli un/vai globāli.
Likuma subjektam ir jāatklāj arī sekojoša informācija: vai un kā to darbības modelī un stratēģijā ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses (ieinteresētās personas ir personas, kuras var ietekmēt likuma subjektu vai kuras likuma subjekts var ietekmēt); jebkādas likuma subjekta iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; informāciju par to darbības stratēģijas aspektu īstenošanu, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkādi uzņēmuma izvirzītie ilgtspējas mērķi un rādītāji un to sasniegšanā panāktais progress; valdes, padomes un citas līdzvērtīgas pārvaldes institūcijas loma saistībā ar ilgtspējas jautājumiem; galvenā pašreizējā un iespējamā nelabvēlīgā ietekme, kas saistīta ar likuma subjekta darbību; un to, kā likuma subjekts ir identificējis paziņojamo informāciju. Atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem likuma subjekts atklāj informāciju par to, kā ar ilgtspēju saistītie darbības rezultāti tiek iekļauti stimulēšanas shēmās. Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, vai valdes, padomes un citas līdzvērtīgas pārvaldes institūcijas locekļiem tiek piedāvātas stimulēšanas shēmas, kas ir saistītas ar ilgtspējas jautājumiem. Uzņēmums atklāj turpmāk norādīto informāciju par likuma subjekta valdes, padomes un citas līdzvērtīgas pārvaldes institūcijas locekļiem paredzētām stimulēšanas shēmām un atalgojuma politiku (ja tādas ir) saistībā ar ilgtspējas jautājumiem: a)          stimulēšanas shēmu galveno iezīmju aprakstu; b)          vai darbības rezultāti tiek vērtēti, ņemot vērā konkrētus ar ilgtspēju saistītus mērķrādītājus un/vai ietekmi, un, ja tā ir, tad kādus, c)   kā arī — vai un kādā veidā ar ilgtspēju saistītie darbības rādītāji tiek uzskatīti par darbības etaloniem vai iekļauti atalgojuma politikā;
d)       mainīgā atalgojuma daļu, kura ir atkarīga no mērķrādītājiem un/vai ietekmes, kas saistīti ar ilgtspēju.
Rūpības pienākums ir process, kuru likuma subjekti veic, lai identificētu, uzraudzītu, novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu galveno faktisko un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kura saistīta ar to darbību, un kurā tiek konstatēts, kā likuma subjekti novērš šo nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar likuma subjekta darbību, ietver ietekmi, kuru likuma subjekts izraisa tiešā veidā, ietekmi, ko tas veicina, un ietekmi, kura kā citādi ir saistīta ar likuma subjekta vērtības ķēdi. Rūpības pienākuma process attiecas uz visu likuma subjekta vērtības ķēdi, tostarp uz tā darbībām, produktiem un pakalpojumiem, uzņēmējdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem faktiskā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme ir uzskatāma par svarīgu ietekmi, ja tā ir atzīta par vienu no lielākajām ar likuma subjekta darbību saistītajām ietekmes izpausmēm, balstoties uz šādiem faktoriem: cik būtiska ir ietekme uz cilvēku vai vidi; to cilvēku skaits, kurus šī ietekme skar vai var skart, vai videi nodarītā kaitējuma apmērs; tas, cik viegli nodarīto kaitējumu iespējams novērst, atjaunojot vides vai skarto cilvēku agrāko stāvokli. Priekšlikumā par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (Due Diligence Directive), rūpības pienākuma procesa īstenošana tiks noteikta kā obligāta dažiem lielajiem uzņēmumiem pie noteiktiem kritērijiem. Rūpības pienākums kā risku pārvaldības process tiek piesaukts ne tikai iepriekšminētajā direktīvā, bet arī dažādās ES regulās saistībā ar nozaru specifisko regulējumu, kurā var būt rūpības pienākuma elementi, kā arī regulējums, kura saturs var būt saistīts ar rūpības pienākumu attiecībā uz vidi.
Tā kā pašlaik nepietiekamā apmērā tiek atklāta uz nākotni vērsta informācija, kuru īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji, paziņotajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un jāietver informācija par visu likuma subjekta vērtības ķēdi, tostarp attiecīgā gadījumā par paša likuma subjekta darbībām, tā produktiem un pakalpojumiem, darbības attiecībām un piegādes ķēdi. Informācija par visu likuma subjekta vērtības ķēdi ietver informāciju, kas saistīta ar tā vērtības ķēdi Eiropas Savienībā, un informāciju, kura aptver trešās valstis, ja uzņēmuma vērtības ķēde sniedzas ārpus Eiropas Savienības. Gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par likuma subjekta vērtības ķēdi nav pieejama, pirmajos trīs pārskata gados (pēc šajā likumā attiecīgam likuma subjektam noteiktā pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu) likuma subjekts apraksta centienus (pasākumus), kas veikti, lai iegūtu informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē. Minētās normas pamatojums ir dot attiecīgajiem likuma subjektiem pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar attiecīgajām prasībām. Trīs gadu periods piemērojams visām sabiedrību kategorijām, kas ietilpst Direktīvas 2022/2464/ES darbības jomā, t.i., 3 gadi no 2024. pārskatu gada lielām sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, 3 gadi no 2025. pārskatu gada pārējām lielajām sabiedrībām un 3 gadi no 2026. pārskatu gada mazām sabiedrībām, izņemot mikro sabiedrībām, un vidējām sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Pirmajos trīs gados, kad likuma subjekts sniedz ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, ja nav pieejama kāda daļa no nepieciešamās informācijas par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, likuma subjekts paskaidro, kādas darbības veiktas, lai iegūtu informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc šo informāciju nav bijis iespējams iegūt, un uzņēmuma plānus šādas informācijas iegūšanai nākotnē. Savukārt sākot no ceturtā gada, sabiedrībām jāsniedz ilgtspējas informāciju saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, tās iekļauj informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi.Atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem ar terminu “vērtības ķēde” saprot visas darbības, resursus un attiecības, kas saistītas ar likuma subjekta darījumdarbības modeli un ārējo vidi, kurā tas darbojas. Vērtības ķēde ietver darbības, resursus un attiecības, ko likuma subjekts izmanto un uz ko tas paļaujas, radot savus produktus vai pakalpojumus no to koncepcijas izstrādes brīža līdz piegādei, patēriņam un ekspluatācijas laika beigām. Relevantas darbības, resursi un attiecības ir, piemēram, darbības, resursi un attiecības, kas saistīti ar paša uzņēmuma operācijām, piemēram, cilvēkresursi, darbības, resursi un attiecības piegādes, tirgvedības un izplatīšanas kanālos, piemēram, materiālu un pakalpojumu sagāde, produktu un pakalpojumu pārdošana un piegāde, un finansēšanas, ģeogrāfiskā, ģeopolitiskā un regulatīvā vide, kurā likuma subjekts darbojas. Vērtības ķēde ietver aktorus, kas vērtības ķēdē attiecībā pret likuma subjektu ir augšposmā un lejasposmā. Aktori (piemēram, piegādātāji), kas attiecībā pret likuma subjektu ir augšposmā, piegādā produktus vai pakalpojumus, kas tiek izmantoti uzņēmuma produktu un pakalpojumu izstrādē. Struktūras, kas attiecībā pret likuma subjektu ir lejasposmā (piemēram, izplatītāji, klienti), produktus vai pakalpojumus no uzņēmuma saņem. Termins “vērtības ķēde” lietots vienskaitlī, lai gan likuma subjektiem var būt vairākas vērtības ķēdes. Savukārt, termins “piegādes ķēde” ir visu veidu darbības vai procesi, ko veic struktūras, kuras attiecībā pret likuma subjektu ir augšposmā un kuras nodrošina produktus vai pakalpojumus, ko izmanto paša likuma subjekta produktu vai pakalpojumu izstrādē. Te ietilpst augšposma struktūras, ar kurām likuma subjektam ir tiešas attiecības (bieži sauktas par pirmās pakāpes piegādātāju), un struktūras, ar kurām likuma subjektam ir netiešas darījuma attiecības.
Likumprojekts neparedz likuma subjektiem atklāt tādu informāciju par intelektuālo kapitālu, intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, kas būtu kvalificējami kā komercnoslēpums saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likumu. Komercnoslēpums un cita ierobežotas pieejamības informācija var tikt publiskota tikai citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Likumprojektā noteikts, ka likuma subjekta valde, sagatavojot šā panta otrajā daļā, tostarp, 6. punktā minēto informāciju, savlaicīgi piemērotā apmērā informē savus darbinieku pārstāvjus, bet ja tādu nav, – savus darbiniekus un apspriež ar tiem attiecīgo informāciju un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļus. Darbinieku viedokli, ciktāl tas attiecināms, dara zināmu atbilstīgajām valdes, padomes un citām līdzīgas pārvaldes institūcijām. Likumprojekta prasību izpildē piemēro Darba likumā paredzētās normas par informēšanu un konsultēšanos. Darbinieku pārstāvju tiesības uz informāciju un konsultēšanos saskaņā ar citiem tiesību aktiem netiek ietekmētas.
Likumprojekt arī paredz, ka likuma subjekts, kas ir maza un vidēja sabiedrība, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, maza un nesarežģīta iestāde, kaptīvā apdrošināšanas sabiedrība un kaptīvā pārapdrošināšanas sabiedrība var savu ilgtspējas ziņu sniegšanu ierobežot, norādot konkrētu informāciju atbilstoši šā panta desmitajā daļā noteiktajam.
Atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, likuma subjekts atklāj, kā tā stratēģijā un darbības modelī tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses un viedokļi. Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā ieinteresēto personu intereses un viedokļi ietekmē likuma subjekta stratēģiju un darbības modeli.
Likuma subjektiem ir noteiktas prasības atklāt informāciju, ko tiem ir pienākums sniegt par visiem būtiskajiem ilgtspējas jautājumiem saistībā ar ziņu sniegšanas jomu pārvaldību, stratēģiju, ietekmi, risku un iespēju pārvaldību, kā arī rādītājiem. Kā minēts Direktīvas 2022/2464/ES apsvērumos, ar ilgtspēju saistītu risku mērīšanai, izvērtēšanai un pārvaldībai paredzētu vispārpieņemtu rādītāju un metožu neesamība arī ir šķērslis uzņēmumu centieniem nodrošināt savu uzņēmējdarbības modeļu un darbību ilgtspēju. Informācijai vajadzētu būt saskaņotai, salīdzināmai un attiecīgā gadījumā balstītai uz vienotiem rādītājiem, vienlaikus nodrošinot iespēju ziņot individuāliem uzņēmumiem specifiskā veidā un neapdraudot uzņēmumu komerciālo stāvokli. Līdz ar to likuma subjektam, ziņojot par visiem būtiskajiem ilgtspējas jautājumiem atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, ir jānorāda arī attiecīgie rādītāji par konkrētajiem būtiskajiem ilgtspējas jautājumiem.
5. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 19.a panta 9. punkta pirmās daļas un otrās daļas a) apakšpunktā paredzētais regulējums ciktāl tas paredz atbrīvojumu likuma subjektam, kas ir meitas sabiedrība no pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu un prasības tās mātes sabiedrības konsolidētā ilgtspējas ziņojuma publicēšanai. Minētā norma atbrīvo likuma subjektu, kas ir meitas sabiedrība no pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu, ja ziņas par šī subjekta un tās meitas sabiedrību ilgtspējas jautājumiem ir iekļautas citas Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas mātes sabiedrības konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā.
Lai atbrīvojumu piemērotu, minētajam likuma subjektam savā vadības ziņojumā jāiekļauj tās mātes sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese, kura koncerna līmenī sniedz ilgtspējas informāciju, kā arī jānorāda tīmekļvietnes saite uz mātes sabiedrības konsolidēto vadības ziņojumu un atsauce to vadības ziņojumā uz to, ka minētais likuma subjekts ir atbrīvots no ilgtspējas ziņojuma sniegšanas.
Tāpat šā panta otrajā daļā un 6., 8. un 9. pantā ir ietverts pienākums attiecīgajam likuma subjektam nodrošināt, lai tā mātes sabiedrības konsolidētais vadības ziņojums ir publicēts tās tīmekļvietnē latviešu valodā. 
6. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 9. punkta pirmās daļas otrais teikums un otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā paredzētais regulējums, ciktāl tas paredz atbrīvojumu trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībai no pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Atbrīvojums no ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas šā likuma 4. pantā noteiktajā kārtībā piemērojams, ja ziņas par šāda likuma subjekta un tās meitas sabiedrības (ja attiecināms) ilgtspējas jautājumiem ir iekļautas trešajā valstī reģistrētās mātes sabiedrības konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, kurš sagatavots saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti atbilstoši šā likuma 10. pantā noteiktajam vai veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurš pieņemts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai.
Tāpat, saskaņā ar šā likuma 6. panta pirmās daļas 1) punktu, lai atbrīvojumu piemērotu, minētajam likuma subjektam savā vadības ziņojumā jāiekļauj tās trešajā valstī reģistrētās mātes sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese, kura koncerna līmenī sniedz ilgtspējas informāciju, kā arī jānorāda tīmekļvietnes saite uz publiskoto trešajā valstī reģistrētās mātes sabiedrības konsolidēto ilgtspējas ziņojumu un atsauce to vadības ziņojumā uz to, ka minētais likuma subjekts ir atbrīvots no ilgtspējas ziņojuma sniegšanas, kā arī jāizpilda šā panta pirmās daļas 2) un 3) punktā minētais.
7.pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 29.a panta 1. punkts un 1. punkta otrā daļa paredzētais regulējums ciktāl tas paredz lielai koncerna mātes sabiedrībai pienākumu konsolidētā vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas informāciju, kura sniedz izpratni par koncerna darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē koncerna attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Minētā ilgtspējas informācija konsolidētajā vadības ziņojumā ir skaidri identificējama un iekļauta atsevišķā sadaļā. 
8. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 29.a panta 8. punkta pirmajā teikumā paredzētais atbrīvojums mātes sabiedrībai, kas ir arī meitas sabiedrība no pienākuma sagatavot konsolidēto ilgtspējas ziņojumu.
9. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 29.a panta 8. punkta otrajā teikumā paredzētais atbrīvojums mātes sabiedrībai, kas ir arī meitas sabiedrība trešajā valstī reģistrētajai mātes sabiedrībai, no pienākuma sagatavot konsolidēto ilgtspējas ziņojumu.
Likumprojekta III nodaļas "Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti un vienotais elektroniskais ziņošanas formāts" (10. – 12. pants): 10. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 29.b panta 1. punktā paredzētais regulējums paredzot, ka ilgtspējas ziņojums tiek sagatavots atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 31. jūlija deleģēto regulu (ES) Nr. 2023/2772, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Obligātu kopīgu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrāde ir nepieciešama, lai panāktu, ka ilgtspējas informācija ir salīdzināma ar finanšu informāciju. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu pieņemšana, izmantojot deleģētos aktus, nodrošina visā Eiropas Savienībā saskaņotu ilgtspējas ziņu sniegšanu. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus izstrādā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (turpmāk - EFRAG). EFRAG ir izveidojis ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu jautājumu un atbilžu platformu, kuras mērķis ir apkopot un atbildēt uz tehniskiem jautājumiem, kas pēc ieinteresēto personu rūpīgas analīzes paliek neatrisināti, lai atbalstītu Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu ieviešanu. 
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos jānorāda informācija par uzņēmuma sociāliem faktoriem, tostarp par darba apstākļiem, sociālo partneru iesaisti, vienlīdzību, nediskriminēšanu, daudzveidību, iekļaušanu un cilvēktiesībām. Šādai informācijai jāaptver attiecīgā uzņēmuma ietekme uz cilvēkiem, tostarp darbiniekiem, un uz cilvēka veselību. 
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociāliem faktoriem, jānorāda informācija saistībā ar uzņēmumiem svarīgiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, tostarp saistībā ar vienlīdzīgām iespējām visiem un darba apstākļiem.
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kas attiecas uz apmācību un prasmju pilnveidošanu, cita starpā jāprecizē, kāda informācija jāpaziņo par to darbinieku īpatsvaru un sīkāku iedalījumu, kuri piedalās apmācībā. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kas attiecas uz koplīguma sarunām, cita starpā jāprecizē, kāda informācija jāatklāj par uzņēmuma padomju esamību, kā arī par koplīgumu esamību un šādu līgumu aptverto darbinieku īpatsvaru.
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos jānorāda informācija par uzņēmuma pārvaldības faktoriem. Šādai informācijai jāaptver uzņēmuma valdes, padomes un citas līdzīgas pārvaldes institūcijas struktūru loma attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, speciālās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas šīs lomas pildīšanai, vai šo struktūru piekļuve šādām speciālajām zināšanām un prasmēm, tas, vai uzņēmumam ir politika tādu stimulu ziņā, kuri tiek piedāvāti šo struktūru locekļiem un kuri ir saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, un informācija par uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu.
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem jāveicina integrētāks skatījums uz visu informāciju, ko uzņēmumi publicē vadības ziņojumā, lai šīs informācijas lietotājiem nodrošinātu labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi.
11. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 29.c panta 1. punktā paredzētais regulējums paredzot, ka likuma subjekts, kas ir maza un vidēja sabiedrība, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, maza un nesarežģīta iestāde, kaptīvā apdrošināšanas sabiedrība un kaptīvā pārapdrošināšanas sabiedrība ilgtspējas ziņojumu sagatavo atbilstoši ar Eiropas Komisijas īstenošanas aktiem apstiprinātajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem mazai un vidējai sabiedrībai.
12. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 29.d panta 1. punktā paredzētais regulējums nosakot, ka noteiktiem likuma subjektiem jāsagatavo vadības ziņojumu vai konsolidēto vadības ziņojumu (ja tāds jāsagatavo) elektroniskā ziņošanas formātā, kas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pantā, un jāiezīmē ilgtspējas ziņojumā vai konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā (ja tāds jāsagatavo) sniegtā ilgtspējas informācija, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktā atklājamā informācija, atbilstīgi minētajā deleģētajā regulā noteiktajam elektroniskās ziņošanas formātam. Līdz ar to saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulu (ES) 2019/815 vadības ziņojums jāsagatavo XHTML (Extensible Hypertext Markup Language) formātā, savukārt ilgtspējas ziņojums jāiezīmē izmantojot XBRL (eXtensible Business Reporting Language) iezīmēšanas valodu. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju, kā arī sniedz iespēju datus centralizēt Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī atvērtā un pieejamā formātā, kas atvieglo lasīšanu un ļauj datus salīdzināt. 
Likumprojekta IV nodaļas " Ilgtspējas ziņojumi attiecībā uz trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībām un trešās valsts sabiedrības filiālēm" (13. – 15. pants): 13. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 40.a panta 1.apakšpunkta paredzētais regulējums nosakot, trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrības, ja trešajā valstī reģistrētās mātes sabiedrības neto apgrozījums grupas līmenī Eiropas Savienībā secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas bilances datumā pārsniedz 150 000 000 euro, ilgtspējas ziņojuma publicēšanas prasības. Šā panta prasības attiecas uz tādām meitas sabiedrībām, kas ir lielas meitas sabiedrības, vai mazas un vidējas meitas sabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un, ja šo galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti.
Nosacījums “ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū” ir attiecināms uz mazām un vidējām meitas sabiedrībām. Mazo un vidējo sabiedrību kritēriju robežvērtības ir iestrādātas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Lai trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībai piemērotu atbrīvojumu no pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu, ir jāizpildās likumprojekta 6. pantā ietvertajam regulējumam.
14. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 40.a panta 1. apakšpunkta trešajā daļā paredzētais regulējums nosakot, trešās valsts sabiedrības filiāles ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas un publicēšanas prasības.
13. un 14. pantā minētais ilgtspējas ziņojums ir sagatavojams atbilstoši ar Eiropas Komisijas īstenošanas aktiem apstiprinātajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem trešo valstu sabiedrībām, tomēr ilgtspējas ziņojumu var sagatavot saskaņā ar šā likuma 10. pantā norādītajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, vai tādā veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurš pieņemts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai.
13. un 14. panta prasības arī paredz, ka, ja trešajā valstī reģistrētā mātes sabiedrība nesniedz visu prasīto informāciju, kas nepieciešama ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai, neraugoties uz trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrības vai trešās valsts filiāles labākajiem centieniem iegūt nepieciešamo informāciju, minētajai meitas sabiedrībai vai filiālei jāsniedz visa tās rīcībā esošā informācija un jāizdod paziņojums, kurā norādīts, ka attiecīgā trešajā valstī reģistrētā mātes sabiedrība atlikušo prasīto informāciju nav darījusi pieejamu. Lai paziņotā informācija būtu kvalitatīva un ticama, trešo valstu sabiedrību ilgtspējas ziņojumi jāpublicē, tiem pievienojot apliecinājuma ziņojumu, kuru sniegusi viena vai vairākas personas vai sabiedrības, kuras pilnvarotas to darīt saskaņā ar trešajā valstī reģistrētās mātes sabiedrības vai dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šāds apliecinājuma ziņojums nav sniegts, trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībai vai trešās valsts filiālei jāizdod paziņojums, kurā norādīts, ka trešajā valstī reģistrētā mātes sabiedrība nav sniegusi nepieciešamo apliecinājuma ziņojumu. Minētajos pantos arī noteiktas prasības šī ilgtspējas ziņojuma iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā un publicēšanas prasības. Ilgtspējas ziņojumu kopā ar apliecinājuma ziņojumu un attiecīgā gadījumā šā panta sestajā daļā minēto paziņojumu ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pārskata gada bilances datuma, elektroniski iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Minēto  ziņojumu nodošanai šobrīd tiek vērtēta iespēja izmantot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR).
15. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 40. c pantā paredzētais regulējums nosakot par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu un publiskošanu tīmekļvietnē atbildīgās personas.
Likumprojekta V nodaļas Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ilgtspējas ziņojuma apliecinājums (16. – 17. pants):
16. pantā iekļauts ar Direktīvas 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas  i) punkta a) apakšpunkta ii) punkta aa) apakšpunkts un 34. panta 3. punkts nosakot, ka zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība reizi gadā - gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzijas laikā apliecina ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) atbilstību šā likuma un ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu prasībām;
ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) formāta un tajos ietverto ziņu iezīmēšanas (marķēšanas) prasību atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088.
17. pantā iekļauts pienākums likuma subjektam sniegt zvērinātam revidentam visu nepieciešamo informāciju, lai zvērināts revidents varētu izpildīt tam šajā pantā noteikto apliecinājuma uzdevumu un apliecinājuma ziņojuma sniegšanas pienākumu.

Šobrīd Latvijā nav tādas institūcijas, kura varētu uzņemties uzraudzības pār neatkarīgiem apliecināšanas pakalpojuma sniedzējiem (attiecīgi direktīvā tiek lietots termins “neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs”) funkciju, kā arī jaunas speciālas institūcijas izveide prasītu nopietnu finanšu resursu ieguldījumu. Šādu neatkarīgu apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju darbībai būtu jānodrošina atbilstoša uzraudzība. Līdz ar to, Latvija neplāno izmantot iespēju atļaut izteikt viedokli arī jebkuram neatkarīgam apliecināšanas pakalpojuma sniedzējam, jo uzskatām, ka Latvijas zvērināti revidenti jau šobrīd ir pietiekami kompetenti, lai sniegtu ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu (piemērojot 3000. Starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu (SAUS) “Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskas finanšu informācijas revīzijas vai pārbaudes uzdevumi” (pārskatīts)), un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) nodrošina viņiem attiecīgu apmācību, tālākizglītību un uzraudzību.
Ievērojot ar Direktīvu 2022/2464/ES 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34/ES 48.i panta minēto, likumprojektā ir iekļauti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka līdz 2030. gada 6. janvārim tāda Eiropas Savienībā reģistrēta meitas sabiedrība, kuras mātes sabiedrību nereglamentē Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību akti, un kurai no koncerna meitas sabiedrībām, kuras reģistrētas Eiropas Savienībā vienā no pieciem iepriekšējiem pārskata gadiem Eiropas Savienībā ir lielākais apgrozījums, attiecīgā gadījumā konsolidēti var sagatavot konsolidētu ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar šā likuma 7. panta prasībām, ietverot visas šādas trešajā valstī reģistrētās mātes sabiedrības meitas sabiedrības, kuras reģistrētas Eiropas Savienībā, uz kurām attiecas šā likuma 4. pants vai 7. pants. Šī iespēja atbrīvo pārējās Eiropas Savienībā reģistrētās meitas sabiedrības no ziņošanas saskaņā ar šā likuma 4. un 7. pantu. Pēc 2030. gada 6. janvāra trešajā valstī reģistrētā mātes sabiedrība var atbrīvot no individuālas ilgtspējas ziņošana Eiropas Savienībā reģistrētās meitas sabiedrības, tikai pamatojoties uz atbrīvojuma noteikumu, kas noteikts šā likuma 6. pantā un 9. pantā.

Saskaņā ar Direktīvas 2022/2464/ES 5. pantu, likumprojektā ir ietverti arī pārejas noteikumi, kuri paredz pakāpenisku Direktīvas 2022/2464/ES ieviešanu attiecīgiem likuma subjektiem. 
Pārejas noteikumu 5. punkts paredz, ka sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā) ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības attieksies uz lielu sabiedrību vai lielu koncerna mātes sabiedrību, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūra, kuras darbinieku skaits ir lielāks par 500. Pārejas noteikumu 5., 6., 7. punkts jāvērtē  kopā ar likumprojektā ietvertajiem pantiem, kuros noteikts atbrīvojums attiecīgajam likuma subjektam. Pārejas noteikumu 5. punkts attiecas uz sabiedrību, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūra, kuras darbinieku skaits ir lielāks par 500. Tātad  attiecināms uz sabiedrībām, kurām jau bija noteikts pienākums sagatavot nefinanšu paziņojumu. Gadījumos, ja Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta mātes sabiedrība sagatavos konsolidēto ilgtspējas ziņojumu sākot ar 2024. pārskata gadu, tad tādām meitas sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kuras darbinieku skaits ir lielāks par 500, savā vadības ziņojumā būs jāsniedz visa informācija, kas izriet no likumprojekta 5. panta. Jāatzīmē, ka atbrīvojums nav attiecināms uz tādām meitas sabiedrībām, kas ir lielas sabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
Savukārt sākot ar 2025. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2025. gada 1. janvārī vai 2025. kalendāra gada laikā) pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies uz visām lielām sabiedrībām. 
Mazai un vidējai sabiedrībai, izņemot mikro sabiedrību, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū ir pienākums sagatavot šā likuma 4. pantā minēto ilgtspējas ziņojumu sākot ar 2026. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2026. gada 1. janvārī vai 2026. kalendāra gada laikā). Attiecībā uz mazu un vidēju sabiedrību, izņemot mikro sabiedrību, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū jānorāda, ka likumprojekta 10. pārejas noteikumu punkts paredz, ka par pārskata gadiem, kuri sākas pirms 2028. gada 1. janvāra, vadības ziņojumā var neiekļaut šā likuma 4. pantā minēto ilgtspējas ziņojumu. Šādos gadījumos likuma subjekts vadības ziņojumā sniedz īsu pamatojumu, kāpēc ziņas par ilgtspējas jautājumiem netiek sniegtas. Minētais atbrīvojums attiecas arī uz mazām un nesarežģītām iestādēm un kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrībām, ja tās atbilst mazas un vidējas sabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot mikro sabiedrības noteiktajiem kritērijiem. Pārejas noteikumu 14. punkts paredz, ka trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībai vai trešās valsts sabiedrības filiālei pienākumi, kas izriet no šā likuma IV nodaļas ir piemērojami sākot ar 2028. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2028. gada 1. janvārī vai 2028. kalendāra gada laikā).

Tiks aprēķinātas administratīvās un/vai atbilstību izmaksas juridiskām personām.

Administratīvo un/vai atbilstību izmaksu apjoms.