23-TA-1022: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Invaliditātes lietu nacionālās padomes nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu, kas nosaka, ka valsts pārvaldes institucionālās sistēmas darba organizāciju nosaka Ministru kabinets.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts ar mērķi izteikt jaunā redakcijā Ministru kabineta noteikumus Nr.561 “Invaliditātes lietu nacionālās padomes nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.561), lai precizētu Invaliditātes lietu nacionālās padomes (turpmāk - ILNP) funkcijas un tiesības, ILNP sastāvu un tās darbību, kā arī lai noteiktu datu apstrādes regulējumu ILNP sēžu norises laikā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošā MK noteikumu Nr.561 redakcija nosaka ILNP funkcijas un tiesības, ILNP sastāvu un tās darbību.
Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības starpnozaru līmenī, ar Labklājības ministrijas rīkojumu 1997.gadā tika izveidota ILNP [1]. Savukārt Ministru kabinets 2004.gada 29.jūnijā apstiprināja ILNP nolikumu. ILNP ir konsultatīva institūcija, kas piedalās personu ar invaliditāti integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā. Tās funkcijas ietver valsts, pašvaldību un citu institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju, juridisko un fizisko personu darbību koordinēšanu un pilnveidošanu, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā. ILNP priekšsēdētājs ir labklājības ministrs, un tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, veselības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, sociālie partneri un lielāko personas ar invaliditāti pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. ILNP sēdes ir atvērtas (vismaz četras ILNP sēdes gadā), un tajās var piedalīties ikviens interesents. Ja ILNP loceklis nevar piedalīties sēdē, attiecīgā institūcija dalībai sēdē deleģē citu institūcijas pārstāvi, tādējādi nodrošinot ILNP darbības nepārtrauktību. ILNP sēdēs var tikt pieaicināti arī citu nozaru ministriju un institūciju pārstāvji, kas nav ILNP sastāvā, lai ILNP locekļiem un citiem dalībniekiem sniegtu informāciju un skaidrojumu par aktuāliem jautājumiem, kas ietekmē personu ar invaliditāti iespējas, tiesības un intereses.
Latvija 2010. gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizāciju Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO konvencija). Attiecīgi arī ILNP darbība ir vērsta uz to, lai veicinātu, ka tiek ievēroti ANO konvencijā noteiktie principi un mērķi, proti, aizsargāt un nodrošināt, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī attīstīt atbalsta pasākumus (t.sk. pakalpojumus) invaliditātes izraisīto seku mazināšanai starpnozaru līmenī. ILNP ir veidojusies kā platforma, kurā tiek apspriesti ar invaliditāti saistīti jautājumi, tostarp ANO konvencijas ieviešanas progress, un notiek viedokļu apmaiņa starp ieinteresētajām pusēm, tādējādi sekmējot ar invaliditāti saistītu jautājumu apspriešanu un aktualizēšanu starp valsts un nevalstisko sektoru.
[1] https://likumi.lv/ta/id/43141-par-invalidu-lietu-nacionalo-padomi
Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības starpnozaru līmenī, ar Labklājības ministrijas rīkojumu 1997.gadā tika izveidota ILNP [1]. Savukārt Ministru kabinets 2004.gada 29.jūnijā apstiprināja ILNP nolikumu. ILNP ir konsultatīva institūcija, kas piedalās personu ar invaliditāti integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā. Tās funkcijas ietver valsts, pašvaldību un citu institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju, juridisko un fizisko personu darbību koordinēšanu un pilnveidošanu, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā. ILNP priekšsēdētājs ir labklājības ministrs, un tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, veselības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, sociālie partneri un lielāko personas ar invaliditāti pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. ILNP sēdes ir atvērtas (vismaz četras ILNP sēdes gadā), un tajās var piedalīties ikviens interesents. Ja ILNP loceklis nevar piedalīties sēdē, attiecīgā institūcija dalībai sēdē deleģē citu institūcijas pārstāvi, tādējādi nodrošinot ILNP darbības nepārtrauktību. ILNP sēdēs var tikt pieaicināti arī citu nozaru ministriju un institūciju pārstāvji, kas nav ILNP sastāvā, lai ILNP locekļiem un citiem dalībniekiem sniegtu informāciju un skaidrojumu par aktuāliem jautājumiem, kas ietekmē personu ar invaliditāti iespējas, tiesības un intereses.
Latvija 2010. gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizāciju Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO konvencija). Attiecīgi arī ILNP darbība ir vērsta uz to, lai veicinātu, ka tiek ievēroti ANO konvencijā noteiktie principi un mērķi, proti, aizsargāt un nodrošināt, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī attīstīt atbalsta pasākumus (t.sk. pakalpojumus) invaliditātes izraisīto seku mazināšanai starpnozaru līmenī. ILNP ir veidojusies kā platforma, kurā tiek apspriesti ar invaliditāti saistīti jautājumi, tostarp ANO konvencijas ieviešanas progress, un notiek viedokļu apmaiņa starp ieinteresētajām pusēm, tādējādi sekmējot ar invaliditāti saistītu jautājumu apspriešanu un aktualizēšanu starp valsts un nevalstisko sektoru.
[1] https://likumi.lv/ta/id/43141-par-invalidu-lietu-nacionalo-padomi
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumos Nr. 561 ILNP funkcijas un tiesības paredz koordinēt un pilnveidot valsts, pašvaldību un citu institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju, juridisko un fizisko personu darbību. Ņemot vērā, ka ILNP ir konsultatīva institūcija, kas faktiski nozīmē, ka tās tiesības ietekmēt fizisku un juridisku personu darbību nav, tā var izskatīt jautājumus ar personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu un sniegt priekšlikumus personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas attīstībā. MK noteikumos Nr. 561 nav ietvertas ILNP funkcijas un tiesības, kas saistītas ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu ietvaros īstenotajiem projektiem par personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām.
Risinājuma apraksts
Esošā ILNP funkcija un tiesības ir redakcionāli precizētas atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2014. gada 23. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1.§ 1.punktam – Padomes funkcija, uzdevumi un tiesības. Noteikumu projektā padomes uzdevumi ir precizēti, paredzot izskatīt ar personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu saistītus jautājumus un sniegt priekšlikumus valsts, pašvaldību un citu institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju darbību pilnveidošanai, lai tiktu sekmēta personu ar invaliditāti interešu ievērošanu. Turklāt jāņem vērā, ka invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss un horizontālā atbildībā īstenojams pasākumu kopums, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, pakalpojumu piekļūstamību un atbalstu visās dzīves jomās. Attiecīgi invaliditātes aspekta konsekventa ievērošana starpnozaru līmenī, iesaistoties ILNP, sekmēs personu ar invaliditāti tiesību un interešu pārstāvēšanu. Esošie ILNP uzdevumi ir papildināti ar regulējumu par konsultatīva atbalsta sniegšanu ES fondu ietvaros īstenotajos projektos par personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām. Konsultatīva atbalsta sniegšana ietver gan iespēju ILNP locekļiem iepazīties ar ES fondu pasākumu projektu ieviešanas progresu, sniegt priekšlikumus projektu ieviešanas pilnveidei, novērtēt īstenošanas rezultātus u.tml. Vienlaikus atzīmējams, ka ILNP komentāru un priekšlikumu sniegšana ir īstenojama arī gadījumos, kad ES fondu pasākumu projektu ietvaros atbalsts ir sniedzams personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem invaliditāte nav noteikta. Piemēram, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.3. pasākuma „Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem” ietvaros psihosociālu atbalstu var saņemt bērni, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti. Tādējādi kā mērķa grupa šajā pasākumā ir gan bērni, kuriem jau ir noteikta invaliditāte, gan bērni, kuriem ir funkcionāli traucējumi un invaliditātes statuss varētu tikt noteikts nākotnē, kā arī viņu ģimenes locekļi.
Problēmas apraksts
ILNP sastāvs ilgstoši nav ticis pārskatīts, un sastāvā ir iekļauti ILNP locekļi, kuru darbība ILNP vairs nav aktuāla.
Proti, 2022.gada 29.jūlijā stājās spēkā jauns Elektronisko sakaru likums, kurā vairs netiek ietvertas tiesības personām ar invaliditāti saņemt īpašus pakalpojumus - platjoslas interneta un balss telefonijas (kopā – universālais pakalpojums) maksas atlaides. Universālais pakalpojums elektronisko sakaru nozarē ir minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas pieejams patērētājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Universālajā pakalpojumā ietilpst platjoslas interneta piekļuves un balss sakaru pakalpojums. Pārņemot Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas jaunajā Elektronisko sakaru likumā, turpmāk fokuss būs nodrošināt universālā pakalpojuma pieejamību, izvēršot elektronisko sakaru tīklu reģionos, kur tā nav. Līdz ar to universālā pakalpojuma saistības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – SPRK) turpmāk konkursa kārtībā noteiks vienam vai vairākiem elektronisko sakaru komersantiem, ja ģeogrāfiskās apsekošanas rezultātā tiks konstatēs, ka kādā teritorijā Latvijā nav pieejama piekļuve šiem pakalpojumiem un tos nav iespējams nodrošināt parastos tirgus apstākļos, nefokusējot noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu, t.sk. atlaižu piemērošanu kādai konkrētai sociālajai grupai, t.sk. personām ar invaliditāti. Ņemot vērā, ka SPRK funkcijās vairs neietilpst personu ar invaliditāti nodrošināma pakalpojuma uzraudzīšana, SPRK 2022. gada 9. decembra vēstulē Labklājības ministrijai lūdza veikt grozījumus ILNP nolikumā un svītrot SPRK no ILNP sastāva. 2023. gada 25. janvāra ILNP sēdes laikā ILNP locekļi tika informēti par SPRK lēmumu, un tas tika akceptēts.
Tāpat, mainoties sociālekonomiskajai situācijai valstī, aizvien aktuālāki kļūst jautājumi par sabiedriskā transporta pieejamību un piekļūstamību. Savukārt straujais energoresursu cenu pieaugums valstī ir radījis tiešu un negatīvu ietekmi uz visu sabiedrību, jo īpaši uz iedzīvotajiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, kuru starpā ir arī personas ar invaliditāti. Ņemot vērā minētās aktuālās tēmas, ILNP priekšsēdētāja ar 2023. gada 16. marta vēstulēm uzrunāja satiksmes ministru un klimata un enerģētikas ministru ar aicinājumu ņemt dalību ILNP, lai par transporta un sakaru nozari un enerģētikas politikas jomu atbildīgā valsts pārvaldes iestādes tieši piedalītos personu ar invaliditāti integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā, tādejādi nodrošinot iespējami savlaicīgu neskaidro jautājumu pārrunāšanu un piemērotāko risinājumu izvēli invaliditātes rīcībpolitikas pilnveidošanai. Gan satiksmes ministrs, gan klimata un enerģētikas ministrs izteica gatavību būt ILNP sastāva. 2023. gada 26. aprīļa ILNP sēdē ILNP locekļi tika informēti par plānotajām izmaiņām ILNP sastāvā, iebildumu par ILNP paplašināšanu netika saņemti.
Vienlaikus, aktualizējoties dažādiem jautājumiem par personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespēju un tiesībām, var rasties nepieciešamība paplašināt ILNP sastāvu gan ar valsts un pašvaldību institūcijām, gan nevalstiskajam organizācijām. Līdz šim ILNP sastāva iespējamās izmaiņas tika pārrunātas ILNP sēžu laikā, tomēr MK noteikumos Nr.561 nav atrunāts, kas var rosināt ILNP sastāva izmaiņas un kādā kārtība rosinātās izmaiņas ir atbalstāmas.
Proti, 2022.gada 29.jūlijā stājās spēkā jauns Elektronisko sakaru likums, kurā vairs netiek ietvertas tiesības personām ar invaliditāti saņemt īpašus pakalpojumus - platjoslas interneta un balss telefonijas (kopā – universālais pakalpojums) maksas atlaides. Universālais pakalpojums elektronisko sakaru nozarē ir minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas pieejams patērētājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Universālajā pakalpojumā ietilpst platjoslas interneta piekļuves un balss sakaru pakalpojums. Pārņemot Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas jaunajā Elektronisko sakaru likumā, turpmāk fokuss būs nodrošināt universālā pakalpojuma pieejamību, izvēršot elektronisko sakaru tīklu reģionos, kur tā nav. Līdz ar to universālā pakalpojuma saistības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – SPRK) turpmāk konkursa kārtībā noteiks vienam vai vairākiem elektronisko sakaru komersantiem, ja ģeogrāfiskās apsekošanas rezultātā tiks konstatēs, ka kādā teritorijā Latvijā nav pieejama piekļuve šiem pakalpojumiem un tos nav iespējams nodrošināt parastos tirgus apstākļos, nefokusējot noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu, t.sk. atlaižu piemērošanu kādai konkrētai sociālajai grupai, t.sk. personām ar invaliditāti. Ņemot vērā, ka SPRK funkcijās vairs neietilpst personu ar invaliditāti nodrošināma pakalpojuma uzraudzīšana, SPRK 2022. gada 9. decembra vēstulē Labklājības ministrijai lūdza veikt grozījumus ILNP nolikumā un svītrot SPRK no ILNP sastāva. 2023. gada 25. janvāra ILNP sēdes laikā ILNP locekļi tika informēti par SPRK lēmumu, un tas tika akceptēts.
Tāpat, mainoties sociālekonomiskajai situācijai valstī, aizvien aktuālāki kļūst jautājumi par sabiedriskā transporta pieejamību un piekļūstamību. Savukārt straujais energoresursu cenu pieaugums valstī ir radījis tiešu un negatīvu ietekmi uz visu sabiedrību, jo īpaši uz iedzīvotajiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, kuru starpā ir arī personas ar invaliditāti. Ņemot vērā minētās aktuālās tēmas, ILNP priekšsēdētāja ar 2023. gada 16. marta vēstulēm uzrunāja satiksmes ministru un klimata un enerģētikas ministru ar aicinājumu ņemt dalību ILNP, lai par transporta un sakaru nozari un enerģētikas politikas jomu atbildīgā valsts pārvaldes iestādes tieši piedalītos personu ar invaliditāti integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā, tādejādi nodrošinot iespējami savlaicīgu neskaidro jautājumu pārrunāšanu un piemērotāko risinājumu izvēli invaliditātes rīcībpolitikas pilnveidošanai. Gan satiksmes ministrs, gan klimata un enerģētikas ministrs izteica gatavību būt ILNP sastāva. 2023. gada 26. aprīļa ILNP sēdē ILNP locekļi tika informēti par plānotajām izmaiņām ILNP sastāvā, iebildumu par ILNP paplašināšanu netika saņemti.
Vienlaikus, aktualizējoties dažādiem jautājumiem par personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespēju un tiesībām, var rasties nepieciešamība paplašināt ILNP sastāvu gan ar valsts un pašvaldību institūcijām, gan nevalstiskajam organizācijām. Līdz šim ILNP sastāva iespējamās izmaiņas tika pārrunātas ILNP sēžu laikā, tomēr MK noteikumos Nr.561 nav atrunāts, kas var rosināt ILNP sastāva izmaiņas un kādā kārtība rosinātās izmaiņas ir atbalstāmas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz no ILNP sastāva izslēgt SPRK priekšsēdētāju un ILNP sastāvu papildināt ar satiksmes ministru un klimata un enerģētikas ministru. Latvijas Republikas tiesībsargs ILNP sēdēs saglabā padomdevēja tiesības, tādējādi nodrošinot Tiesībsarga likuma 4. pantā noteikto tiesībsarga neatkarību, kā arī, lai sasniegtu šī paša likuma 1. pantā noteikto mērķi “veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam” (informācija ar pamatojumu kādēļ tiesībsargs 2020. gadā tika izslēgts no ILNP sastāva un tika iekļauts kā padomdevējs, ir pieejama Ministru kabineta 27.10.2020. grozījumos Nr.561).
Tāpat ILNP nolikumā tiek papildinātas ILNP tiesības sniegt priekšlikumus ILNP sastāva paplašināšanai un izmaiņām. ILNP loceklis var sniegt priekšlikumus ILNP sastāva paplašināšanai vai izmaiņām, par to informējot ILNP locekļus. Kārtējās ILNP sēdes laikā, balsošanas kārtībā, ar vienkāršu balsu pārākumu, ILNP locekļi pieņem lēmumu par ILNP sastāva izmaiņām, pēc kurām tiek iniciēti grozījumi ILNP nolikumā. ILNP ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk kā puse no ILNP locekļiem. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir ILNP priekšsēdētāja balss.
Tāpat ILNP nolikumā tiek papildinātas ILNP tiesības sniegt priekšlikumus ILNP sastāva paplašināšanai un izmaiņām. ILNP loceklis var sniegt priekšlikumus ILNP sastāva paplašināšanai vai izmaiņām, par to informējot ILNP locekļus. Kārtējās ILNP sēdes laikā, balsošanas kārtībā, ar vienkāršu balsu pārākumu, ILNP locekļi pieņem lēmumu par ILNP sastāva izmaiņām, pēc kurām tiek iniciēti grozījumi ILNP nolikumā. ILNP ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk kā puse no ILNP locekļiem. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir ILNP priekšsēdētāja balss.
Problēmas apraksts
Saistībā ar ILNP darbību MK noteikumi Nr.561 nepilnīgi nosaka ILNP priekšsēdētāja un ILNP locekļu funkcijas. Kā arī nav nostiprināta kārtībā, kādā formātā var tikt īstenotas ILNP sēdes.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz skaidri noteikt ILNP priekšsēdētāja funkcijas un veicamās darbības, lai efektīvi organizētu ILNP darba sēdes un nodrošinātu skaidru un izsekojamu informācijas un dokumentu apriti:noteikts, ka priekšsēdētājs apstiprina sēdes darba kārtību, gada darba plānu un padomes sēžu gada pārskatu; noteikts, ka priekšsēdētājs paraksta padomes sēžu protokolus, lēmumus un citus padomes dokumentus.
Noteikumu projekts paredz, ka ILNP priekšsēdētāja prombūtnes laikā, viņa pienākumus veic ILNP priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis. ILNP priekšsēdētāja norīkojums var būt gan plānots un rakstveidā pamatots, gan neplānots un padomes loceklis pienākumu izpildei var tikt norīkots mutiski, piemēram, ILNP sēdes laikā, ja padomes priekšsēdētājs to nevar novadīt pilnā apmērā.
Vienlaikus, noteikumu projekts paredz, ka ILNP sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs un tās var tikt organizētas gan klātienē, gan attālinātā formātā, par ko ILNP locekļi tiek informēti, saņemot uzaicinājumu dalībai kārtējā ILNP sēdē.
Noteikumu projektā skaidrāk tiek noteiktas ILNP locekļu funkcijas un tiesības, tādējādi nodrošinot ILNP locekļu aktīvu iesaisti ILNP darba organizēšanā un saturiskajā piepildījumā.
Noteikumu projekts paredz, ka ILNP priekšsēdētāja prombūtnes laikā, viņa pienākumus veic ILNP priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis. ILNP priekšsēdētāja norīkojums var būt gan plānots un rakstveidā pamatots, gan neplānots un padomes loceklis pienākumu izpildei var tikt norīkots mutiski, piemēram, ILNP sēdes laikā, ja padomes priekšsēdētājs to nevar novadīt pilnā apmērā.
Vienlaikus, noteikumu projekts paredz, ka ILNP sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs un tās var tikt organizētas gan klātienē, gan attālinātā formātā, par ko ILNP locekļi tiek informēti, saņemot uzaicinājumu dalībai kārtējā ILNP sēdē.
Noteikumu projektā skaidrāk tiek noteiktas ILNP locekļu funkcijas un tiesības, tādējādi nodrošinot ILNP locekļu aktīvu iesaisti ILNP darba organizēšanā un saturiskajā piepildījumā.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 561 10.1 punkts paredz, ka, ja ILNP loceklis nevar piedalīties ILNP sēdē, attiecīgā institūcija dalībai sēdē deleģē citu institūcijas pārstāvi, iesniedzot ILNP sekretāram adresētu vēstuli ar norādi par institūciju pārstāvošo personu. Vienlaikus MK noteikumu Nr. 561 nav nostiprināta precīza kartība, kādā iestādes sniedz informāciju ILNP sekretāram par deleģētajam personām, kā arī nav nostiprināta sadarbība par darba organizatoriskajiem jautājumiem starp ILNP sekretāru un ILNP locekļu deleģētajām personām, lai sekmētu ILNP darba procesa organizēšanu un koordinētu sadarbību starp ILNP locekļiem un viņu pārstāvētajām institūcijām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz nostiprināt nolikumā darba organizatoriskās procedūras starp ILNP sekretāru un ILNP locekļu deleģētajām personām sadarbībai ar sekretāru. Precizētas ILNP locekļu darbības, papildinot ar pienākumu deleģēt pārstāvošās iestādes kontaktpersonu darbam ar ILNP sekretāru un paredzot pienākumu ILNP darba sēžu protokolu, gada darba plāna un ILNP sēžu gada pārskatu saskaņošanai. Ņemot vērā, ka ILNP sastāvā ir nozares ministri, lai saglabātu pārstāvniecības līmeni, noteikumu projektā precizēts regulējums, nosakot, ka ILNP sastāvā iekļautos ministrus var aizvietot tikai ministra pilnvarota persona, kas var būt ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks, ministrijas struktūrvienības vadītājs vai ministrijas struktūrvienības vadītāja vietnieks.
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr.561 14.punktā ir noteikts, ka ILNP sēdes tiek protokolētas un sagatavoto protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un sekretārs. Tomēr MK noteikumos Nr. 561 nav nostiprināta kārtība, kas ir atbildīgs par ILNP sēžu protokola sagatavošanu, kā arī nav nostiprināta kārtība, kā ILNP sēžu protokoli, gada darba plāni un sēžu gada pārskati tiek saskaņoti ar ILNP locekļiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz nostiprināt nolikumā ILNP sekretāra darba organizatoriskās procedūras, kā arī kārtību, kādā tiek organizēta ILNP sēžu protokolu, gada darba plānu un sēžu gada pārskatu sagatavošanas, izsūtīšanas, iebildumu sniegšanas un saskaņošanas kārtība. Noteikumu projekts paredz, ka pēc minēto dokumentu sagatavošanas, tie tiek elektroniski nosūtīti ILNP locekļiem saskaņošanai.
Par dokumentu saskaņošanas organizatorisko kārtību ILNP locekļi vienojas sēdes laikā un pieņemtā kārtība tiek norādīta sēdes protokolā. Noteikumu projekts paredz, ka ILNP loceklim, kurš minētos dokumentus nesaskaņo, ir tiesības izteikt atsevišķu viedokli, kas tiek noformēts kā attiecīgā dokumenta pielikums.
Par dokumentu saskaņošanas organizatorisko kārtību ILNP locekļi vienojas sēdes laikā un pieņemtā kārtība tiek norādīta sēdes protokolā. Noteikumu projekts paredz, ka ILNP loceklim, kurš minētos dokumentus nesaskaņo, ir tiesības izteikt atsevišķu viedokli, kas tiek noformēts kā attiecīgā dokumenta pielikums.
Problēmas apraksts
MK noteikumos Nr.561 nav noteikts personu datu apstrādes regulējums attiecībā uz ILNP locekļu un sēdes dalībnieku paustā viedokļa un informācijas apstrādi ILNP sēdes laikā un to publicēšanu Labklājības ministrijas tīmekļvietnē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir noteikts datu regulējums sēdes laikā paustās informācijas izpaušanai, sabiedrības informēšanas nolūkā, kā arī noteiktas personu, kā datu subjektu tiesības. Plašāk skatīt noteikuma projekta 8.1.13.sadaļā.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā gan tehniskos, gan saturiskos grozījumus MK noteikumos Nr.561 (saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumi” 140.punktu, ja normatīvā akta grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu), lai nodrošinātu tā uztveramību, MK noteikumus Nr.561 nepieciešams izdot jaunā redakcijā.
Risinājuma apraksts
MK noteikumi Nr.561 tiek izdoti jaunā redakcijā, nosakot, ka ar noteikuma projektu spēkā stāšanos MK noteikumi Nr.561 zaudē spēku.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- personas, kuras piedalās ILNP sēdē
Ietekmes apraksts
ILNP tiek skatīti jautājumi, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības. Tiek noteikts personas datu regulējums attēla, balss un sēdes laikā paustās informācijas izpaušanai.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- ILNP locekļi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nosaka ILNP locekļu funkcijas, uzdevumus, tiesības un darbības. Tiek noteikts personas datu regulējums paustās informācijas izpaušanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.561 “Invaliditātes lietu nacionālās padomes nolikums”.
Pamatojums un apraksts
Ar noteikumu projekta stāšanos spēkā MK noteikumi Nr.561 tiek atzīti par spēku zaudējušiem.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Latvijas Republikas tiesībsargsNevalstiskās organizācijas
Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Latvijas Paralimpiskā komiteja, Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda”Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Noteikumu projekta izstrādes laikā, ILNP locekļiem tika lūgts sniegt rakstiskus priekšlikumus ILNP nolikuma redakcijai.
Noteikumu projekta izstrādes laikā no 19.06.2023.-30.06.2023. tika organizēta publiskā apspriešana.
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/496b76e4-1ec3-4810-830b-c6f900850e67
Noteikumu projekta izstrādes laikā no 19.06.2023.-30.06.2023. tika organizēta publiskā apspriešana.
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/496b76e4-1ec3-4810-830b-c6f900850e67
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi vai iebildumi no ILNP locekļiem nav saņemti. Iebildumi vai priekšlikumi publiskajā apspriešanā netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ekonomikas ministrija
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Labklājības ministrija
- Latvijas Republikas tiesībsargs
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
- Sabiedrības integrācijas fonds
- Satiksmes ministrija
- Veselības ministrija
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
ILNP ir kā platforma, kurā tiek apspriesti ar invaliditāti saistīti jautājumi un notiek viedokļu apmaiņa starp ieinteresētajām pusēm, lai veicinātu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Satversmes 100.pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa un ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem (Senāta 2019.gada 29.novembra spriedums lietā Nr. SKA-428/2019, 4.punkts; 2019.gada 18.aprīļa spriedums lietā Nr. SKA-917/2019, 7.punkts; 2019.gada 25.jūnija spriedums lietā Nr. SKA-801/2019, 5.punkts). Tiesības saņemt informāciju piemīt ikvienam indivīdam un īstenojamas bez jebkādas diskriminācijas (Satversmes 91. pants). Turklāt valstij ir pienākums ne tikai garantēt šīs tiesības, bet arī ieviest tādus pasākumus, lai ikviens indivīds šīs tiesības varētu efektīvi īstenot. Ņemot vērā, ka ILNP sēdes ir atklātas un to laikā tiek izskatīti dažādi jautājumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu un sniegti priekšlikumi personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas attīstībā, ikvienam interesentam, t.sk. personām ar invaliditāti ir jādod iespēja iepazīties ar sev svarīgu informāciju, arī tad, ja šī persona nav piedalījusies ILNP sēdē. Proti, ILNP sēdē paustā informācija būtu fiksējama sēdes protokolā, publicējot to ministrijas tīmekļa vietnē, lai tā būtu vispārpieejama.
Noteikumu projekts paredz, ka ILNP sēdes laikā ILNP locekļu vai sēdes dalībnieku paustā informācija un viedoklis tiek fiksēts sēžu protokolā un tas paredz personas datu apstrādi, kas nepieciešama, lai īstenotu sabiedrības informēšanu par ILNP sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem un sēdes laikā pausto informāciju.
Noteikumu projekts paredz publicēt padomes sēdes protokola ievaddaļas un nolemjošās daļas, kā arī ILNP locekļu un sēdes dalībnieku pausto informāciju un viedokli, kas saturēs ILNP sēdes dalībnieku vārdu, uzvārdu, pārstāvētās iestādes vai organizācijas nosaukumu, publicēšanu ministrijas tīmekļa vietnē, kas ir nepieciešams, lai personas spētu izprast ILNP sēdes norises kārtību un sēdē pieņemtos lēmumus. ILNP sēdes locekļu un dalībnieku paustā informācija ir nepieciešama, lai ikviena persona, t.sk. persona ar invaliditāti izprastu jautājumu kopumu, kas attiecīgajā sēdē tiek izskatīti, personas, kuras par attiecīgo jautājumu ir izteikušas viedokli un pieņemtos lēmumus.
Nodrošinot ILNP sēdes dalībnieku datu subjekta tiesības, pirms katras šādas sēdes ILNP sekretārs, nosūtot ILNP locekļiem un uzaicinātajām personām sēdes kārtību un sēdes materiālus, e-pastā informēs par personas datu apstrādi, iekļaujot informāciju par pārzini, apstrādes nolūku un atsauci uz ministrijas privātuma politiku, kur pieejama cita informācija par šo datu apstrādi. Datu subjektam ir tiesības pieprasīt dzēst datus un tiesības ierobežot personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 17. un 21.pantu. Ja padomes loceklis vai padomes sēdes dalībnieks iebilst pret datu apstrādi, tam ir tiesības sēdi neapmeklēt, informāciju par sēdi iegūstot no ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē publicētā padomes sēdes protokola, tā pielikumiem vai sēdes apmeklēšanas gadījumā lūgt padomei dzēst padomes sēdes dokumentos esošus datu subjekta personas datus.
Nosakot personas datu glabāšanas termiņu atbilstoši Regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktam, tiek ņemts vērā personas datu apstrādes nolūks - personu ar invaliditāti informēšana par padomes sēdē pieņemtajiem lēmumiem, kas var ietekmēt attiecīgo personu ar invaliditāti grupu. Datu glabāšanas termiņš noteikts - pieci gadi kopš to publiskošanas dienas. Noteiktas datu glabāšanas termiņš ir optimāls laika termiņš, lai personas spētu iegūtu sev nepieciešamo informāciju par padomes sēdes norisi un pieņemtajiem lēmumiem. Ja pēc piecu gadu glabāšanas termiņa personai ir nepieciešams iegūt informāciju par senākām padomes sēdēm, persona ir tiesīga vēsties pie padomes sekretāra, lai iegūtu padomes sēdes protokolu vai tam pievienotos pielikumus.
Noteikumu projekts paredz, ka ILNP sēdes laikā ILNP locekļu vai sēdes dalībnieku paustā informācija un viedoklis tiek fiksēts sēžu protokolā un tas paredz personas datu apstrādi, kas nepieciešama, lai īstenotu sabiedrības informēšanu par ILNP sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem un sēdes laikā pausto informāciju.
Noteikumu projekts paredz publicēt padomes sēdes protokola ievaddaļas un nolemjošās daļas, kā arī ILNP locekļu un sēdes dalībnieku pausto informāciju un viedokli, kas saturēs ILNP sēdes dalībnieku vārdu, uzvārdu, pārstāvētās iestādes vai organizācijas nosaukumu, publicēšanu ministrijas tīmekļa vietnē, kas ir nepieciešams, lai personas spētu izprast ILNP sēdes norises kārtību un sēdē pieņemtos lēmumus. ILNP sēdes locekļu un dalībnieku paustā informācija ir nepieciešama, lai ikviena persona, t.sk. persona ar invaliditāti izprastu jautājumu kopumu, kas attiecīgajā sēdē tiek izskatīti, personas, kuras par attiecīgo jautājumu ir izteikušas viedokli un pieņemtos lēmumus.
Nodrošinot ILNP sēdes dalībnieku datu subjekta tiesības, pirms katras šādas sēdes ILNP sekretārs, nosūtot ILNP locekļiem un uzaicinātajām personām sēdes kārtību un sēdes materiālus, e-pastā informēs par personas datu apstrādi, iekļaujot informāciju par pārzini, apstrādes nolūku un atsauci uz ministrijas privātuma politiku, kur pieejama cita informācija par šo datu apstrādi. Datu subjektam ir tiesības pieprasīt dzēst datus un tiesības ierobežot personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 17. un 21.pantu. Ja padomes loceklis vai padomes sēdes dalībnieks iebilst pret datu apstrādi, tam ir tiesības sēdi neapmeklēt, informāciju par sēdi iegūstot no ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē publicētā padomes sēdes protokola, tā pielikumiem vai sēdes apmeklēšanas gadījumā lūgt padomei dzēst padomes sēdes dokumentos esošus datu subjekta personas datus.
Nosakot personas datu glabāšanas termiņu atbilstoši Regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktam, tiek ņemts vērā personas datu apstrādes nolūks - personu ar invaliditāti informēšana par padomes sēdē pieņemtajiem lēmumiem, kas var ietekmēt attiecīgo personu ar invaliditāti grupu. Datu glabāšanas termiņš noteikts - pieci gadi kopš to publiskošanas dienas. Noteiktas datu glabāšanas termiņš ir optimāls laika termiņš, lai personas spētu iegūtu sev nepieciešamo informāciju par padomes sēdes norisi un pieņemtajiem lēmumiem. Ja pēc piecu gadu glabāšanas termiņa personai ir nepieciešams iegūt informāciju par senākām padomes sēdēm, persona ir tiesīga vēsties pie padomes sekretāra, lai iegūtu padomes sēdes protokolu vai tam pievienotos pielikumus.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi