26-TA-446: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas pirmo punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi noteikt kārtību, kādā nodrošina Latvijai piešķirto emisijas kvotu, kas operatoriem nav piešķirtas bez maksas, izsolīšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Līdz šim kārtību, kādā nodrošina Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanu, noteica Ministru kabineta 2012. gada 25. septembra noteikumi Nr. 657 "Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 657), kas izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta septīto daļu. 2025. gada 12. decembrī stājās spēkā Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums (turpmāk - Likums). Līdz ar Likuma stāšanos spēkā attiecīgā norma no likuma "Par piesārņojumu" svītrota, savukārt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izsola Latvijai piešķirtās emisijas kvotas, nosaka Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas pirmais punkts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Komisijas 2023. gada 17. oktobra Deleģētā regula (ES) 2023/2830, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, nosakot noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem (turpmāk - Deleģētā regula 2023/2830) paredz noteikumus par emisijas kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem, tostarp emisijas kvotu izsolīšanas organizēšanas iespējamos veidus. Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumi Nr. 851 "Par Kopīgā iepirkuma nolīgumu par kopēju izsoles platformu iepirkumu un Kopīgā iepirkuma nolīgumu par izsoles uzrauga iecelšanu" pieņem un apstiprina Kopīgā iepirkuma nolīguma projektu par kopēju izsoles platformu iepirkumu un Kopīgā iepirkuma nolīguma projektu par izsoles uzrauga iecelšanu starp Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijas Republiku. Emisijas kvotas izsola kopējā izsoļu platformā, un šīs funkcijas izpildi uz šo brīdi veic Eiropas Enerģijas birža (European Energy Exchange).
Noteikumu projekts izstrādāts, lai normatīvajos aktos skaidri noteiktu, kura institūcija Latvijā veiks atsevišķas Deleģētajā Regulā 2023/2830 noteiktās izsolītāja funkcijas, kā arī citus uzdevumus, kas saistīti ar emisijas kvotu izsolīšanu.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai normatīvajos aktos skaidri noteiktu, kura institūcija Latvijā veiks atsevišķas Deleģētajā Regulā 2023/2830 noteiktās izsolītāja funkcijas, kā arī citus uzdevumus, kas saistīti ar emisijas kvotu izsolīšanu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka Latvijas institūciju kompetenci Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanā. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" 5.7. apakšpunktam Klimata un enerģētikas ministrija koordinē Latvijas dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projekts paredz, ka kompetentās iestādes emisijas kvotu izsolīšanā funkcijas arī turpmāk nodrošinās Klimata un enerģētikas ministrija. Šo funkciju ministrija pārņema sākot ar 2023. gada 1. janvāri, kad saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojuma Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" 1. punktu tika reorganizēta Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Par attiecīgajām izmaiņām ministrija pēc reorganizācijas ir informējusi Eiropas Komisiju un Eiropas Enerģijas biržu.
Ņemot vērā, ka izsoļu platformas funkcijas tiek nodrošinātas Vācijā, Deleģētās regulas (ES) 2023/2830 46. pantā, kā arī citos pantos ietvertie uzdevumi attiecināmi pamatā uz to dalībvalsti, kurā bāzēta izsoļu platforma, t.i., uzraudzības funkcijas pamatā nodrošina attiecīgās Vācijas kompetentās iestādes. Savukārt situācijā, kurā tiek konstatēts kāds pārkāpums un ir iesaistīts citas dalībvalsts subjekts, attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir tiesības sazināties ar citu dalībvalstu iestādēm atbilstoši to kompetencei, līdzīgi kā jau šobrīd tiek veikta sadarbība starp Latvijas un ārvalstu institūcijām, lai nodrošinātu atbilstošu rīcību un starptautisko sadarbību dažādu situāciju risināšanai.
Līdzekļi, kas iegūti emisijas kvotu izsolīšanas rezultātā, tiek ieskaitīti Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai un tiek novirzīti Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības nodrošināšanai un atbalsta programmu īstenošanai. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos tām, un tā ietvaros pieejamie līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.
Ņemot vērā, ka izsoļu platformas funkcijas tiek nodrošinātas Vācijā, Deleģētās regulas (ES) 2023/2830 46. pantā, kā arī citos pantos ietvertie uzdevumi attiecināmi pamatā uz to dalībvalsti, kurā bāzēta izsoļu platforma, t.i., uzraudzības funkcijas pamatā nodrošina attiecīgās Vācijas kompetentās iestādes. Savukārt situācijā, kurā tiek konstatēts kāds pārkāpums un ir iesaistīts citas dalībvalsts subjekts, attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir tiesības sazināties ar citu dalībvalstu iestādēm atbilstoši to kompetencei, līdzīgi kā jau šobrīd tiek veikta sadarbība starp Latvijas un ārvalstu institūcijām, lai nodrošinātu atbilstošu rīcību un starptautisko sadarbību dažādu situāciju risināšanai.
Līdzekļi, kas iegūti emisijas kvotu izsolīšanas rezultātā, tiek ieskaitīti Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai un tiek novirzīti Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības nodrošināšanai un atbalsta programmu īstenošanai. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos tām, un tā ietvaros pieejamie līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2830
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 17. oktobra Deleģētā regula (ES) 2023/2830, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, nosakot noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 17. oktobra Deleģētā regula (ES) 2023/2830, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, nosakot noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
8. pants
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
10. pants
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
11. pants
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
13. pants
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. pants
3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
22. pants
4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
23. pants
5.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts skar valsts pārvaldes iekšējos procesus, sabiedrības līdzdalības process noteikumu projekta izstrādes ietvaros netiek īstenots. Iepriekš minētais izriet no Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" anotācijā sniegtā skaidrojuma, kā arī Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Klimata un enerģētikas ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ar noteikumu projektu netiek noteiktas jaunas funkcijas vai uzdevumi, ņemot vērā, ka koordinēt Latvijas dalību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ir viens no ministrijas uzdevumiem, kas definēts Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" 5. punktā, turklāt noteikumu projektā ietvertie uzdevumi jau līdz šim noteikti MK noteikumos Nr. 657.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Emisijas kvotu izsolīšanas rezultātā gūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai un tiek novirzīti Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības nodrošināšanai un atbalsta programmu īstenošanai. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos tām.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
