Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar tehniskiem darbiem 21.02.2024 laikā no plkst. 21:00 līdz plkst. 23:30 var būt traucēta vienotās pieteikšanās moduļa darbība. To laikā portālā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas un parakstīšanās pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
22-TA-2270: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (turpmāk – Direktīva 2020/1828) prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Tiesības uz pārkāpumu novēršanu iestādē un kaitējuma atlīdzinājumu tiesā vairos patērētāju uzticēšanos, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū.
Likumprojekts saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā".
Spēkā stāšanās termiņš
25.06.2023.
Pamatojums
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK 24.pants.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
     Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Ja nav efektīvu līdzekļu, ar kuriem izbeigt šādu pārkāpumu un panākt patērētāju tiesisko aizsardzību, tiek mazināta patērētāju uzticēšanās iekšējam tirgum, veicināta negodīga konkurence starp pārkāpumus izdarījušajiem un noteikumus ievērojošiem komersantiem.
     Līdz šim Eiropas Savienības līmenī Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīva 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (turpmāk – Direktīva 2009/22/EK)  ļāva kvalificētajām institūcijām veikt pasākumus, kuru galvenais mērķis ir izbeigt un aizliegt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm. Tomēr ar minēto direktīvu patērētāju tiesību aktu īstenošanas problēmas netika atrisinātas pietiekamā mērā. Lai uzlabotu atturēšanu no pārkāpumu veikšanas un mazinātu kaitējumu patērētājiem, ir svarīgi stiprināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības procesuālos mehānismus, aptverot gan pārkāpumu novēršanu iestādē, gan kaitējumu atlīdzinājumu. Ņemot vērā minēto, 2018.gada 11.aprīlī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu un 2020.gada 25.novembrī tika pieņemta Direktīva 2020/1828, ar kuru atcelta Direktīva 2009/22/EK, un kurā paredzēti vairāki patērētāju tiesību aizsardzības mehānismi. 
     Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka patērētāju aizsardzībai ir pieejama iespēja gan vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan  tiesības iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā. Vienlaikus, veicinot patērētāju interešu aizsardzību, Likumprojekts paredz arī to, ka kvalificētās institūcijas, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, var veikt iepriekš minētos pasākumus patērētāju grupas labā, lai pārvarētu šķēršļus, ar kuriem patērētāji saskaras, ceļot individuālas prasības, piemēram, tos, kas saistīti ar neskaidrību par viņu tiesībām un par to, kādi procesuālie mehānismi ir pieejami, kādi dokumenti un citi pierādījumi nepieciešami, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās.

     Kvalificētās institūcijas statusa piešķiršana un atņemšana
     Likumprojekts paredz, ka patērētāju kolektīvo prasību tiesā var iesniegt tikai kvalificētā institūcija, kas ir apstiprināta noteiktā kārtībā. Ar Likumprojektu noteikts, ka kvalificētās institūcijas Latvijā varēs būt jebkuras Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL) 22.pantā minētās biedrības, citas biedrības, ja viens no to darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses, tajā skaitā tādas, kuru sastāvā ir biedri no vairāk nekā vienas Eiropas Savienības dalībvalsts, un kuras vēlas iegūt kvalificētās institūcijas statusu. Lai iegūtu šādu kvalificētās institūcijas statusu, biedrībai būs jāiesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram (turpmāk – PTAC) iesniegumu ar lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai (ad hoc), apliecinot atbilstību visiem PTAL noteiktajiem kritērijiem.
     Atbilstība noteiktajiem kritērijiem apliecina, ka biedrība ir spējīga un tai ir resursi pārstāvēt patērētāju kolektīvās intereses.
     Ar Likumprojektu paredzēts, ka PTAC pieņem lēmumu par kvalificētās institūcijas statusa piešķiršanu un atņemšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat jānorāda, ka, iegūstot kvalificētās institūcijas statusu konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai (ad hoc), kvalificētā institūcija varēs celt patērētāju kolektīvo prasību tikai tiesā Latvijā. Savukārt iegūstot pastāvīgas kvalificētās institūcijas statusu, kvalificētā institūcija būs tiesīga patērētāju kolektīvo prasību celt jebkurā Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā un tiesai ir jāatzīst šādas kvalificētās institūcijas statuss un tiesības celt šādu prasību.
     Tāpat Likumprojekts paredz, ka PTAC vismaz reizi piecos gados novērtē Latvijas kvalificēto institūciju atbilstību noteiktajiem kritērijiem, kā arī izskata komersantu iebildumus un Eiropas Komisijas bažas, ja tādas ir, par kvalificētās institūcijas atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Ja PTAC konstatē un PTAC noteiktajā termiņā kvalificētā institūcija nav novērsusi konstatētās neatbilstības, PTAC pieņem lēmumu par kvalificētās institūcijas statusa atņemšanu. Iebildumus par kvalificētās institūcijas atbilstību likumā paredzētajiem kritērijiem varēs iesniegt tikai PTAC, kurš ir atbildīgs par kvalificētās institūcijas izvērtēšanu pirms statusa piešķiršanas. Tiesa paļaujas uz PTAC lēmumu par kvalificētās institūcijas statusa piešķiršanu un tiesas procesa laikā nevērtē tās atbilstību kritērijiem, ja šādi iebildumi procesa laikā tiek sniegti.
     Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC mājaslapā un regulāri atjaunots. Savukārt tās Latvijas kvalificētās institūcijas, kas būs ieguvušas pastāvīgas kvalificētās institūcijas statusu, tiks publicētas arī Eiropas Komisijas apkopotajā kvalificēto institūciju sarakstā, kurā būs norādītas visas kvalificētās institūcijas, kurām ir tiesības celt patērētāju kolektīvo prasību arī citā Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā. Attiecīgi kvalificētās institūcijas, kas būs ieguvušas pastāvīgas kvalificētās institūcijas statusu, tiks paziņotas Eiropas Komisijai.

     Kvalificēto institūciju tiesības un pienākumi
     Kvalificēto institūciju galvenais mērķis ir panākt, lai pēc iespējas vairāk apvienotu tos patērētājus, kas cietuši komersanta pārkāpuma rezultātā un saņemtu kaitējumu atlīdzinājumu. Likumprojekts paredz, ka kvalificētās institūcijas darbojas patērētāju grupas labā, tāpēc tiek novērsti tādi šķēršļi kā patērētāju neskaidrība par viņu tiesībām un par to, kādi procesuālie mehānismi ir pieejami, kā arī paredzamās izmaksas, kuras varētu pārsniegt ieguvumus no celtās prasības.
     Attiecīgi kvalificētajai institūcijai ir tiesības vērsties gan uzraudzības un kontroles iestādē, lūdzot novērst pārkāpumu, gan vērsties tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību. Uzraudzības un kontroles iestādes, kuras var pieņemt lēmumu patērētāju kolektīvo interešu lietā ir ne tikai PTAC, bet arī citas iestādes, kuru kompetencē ir uzraudzība un kontrole attiecīgajā jomā, tā, piemēram, Veselības inspekcija, Datu valsts inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija u.c. Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka tikai ar prasību par pārkāpuma konstatēšanu kvalificētā institūcija tiesā vērsties nevarēs, jo šai funkcijai jau ir noteikta kompetenta un atbilstoša iestāde, kas veic uzraudzību konkrētajā jomā. Tomēr, ja lēmums patērētāju kolektīvo interešu lietā nav pieņemts un kvalificētā institūcija uzskata, ka ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tad kvalificētā institūcija var vērsties tiesā, lūdzot gan konstatēt un pārtraukt pārkāpumu, gan noteikt kaitējuma atlīdzinājumu patērētājiem.
     Tomēr Likumprojekts paredz arī virkni citu tiesību, kas saistītas ar patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, kā, piemēram, izskatīt patērētāju sūdzības un priekšlikumus, kā arī noslēgt ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju izlīgumu patērētāju labā. Tāpat kvalificētajai institūcijai ir paredzētas tiesības lūgt tiesai izprasīt šādus pierādījumus no atbildētāja vai trešās personas, kas ir to rīcībā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kvalificētā institūcija ir sniegusi reāli pieejamus pierādījumus, kuri ir pietiekami, lai pamatotu patērētāju kolektīvo prasību, un ir norādījusi, ka papildu pierādījumi ir atbildētāja vai trešās personas rīcībā, tai ir tiesības lūgt tiesai saņemt no atbildētāja  patērētāju kolektīvās prasības tiesvedībai nepieciešamo informāciju un dokumentus, tajā skaitā, līgumus, to grozījumus, saraksti ar patērētāju un citu informāciju.
     Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka kvalificētajai institūcijai ir pienākums informēt patērētājus par veiktajām darbībām, tajā skaitā, par vēršanos uzraudzības un kontroles institūcijā, arī par patērētāju kolektīvās prasības virzību un piedāvātajiem izlīgumiem. Likumprojekts paredz, ka informācija patērētājiem ir jāsniedz ar piemērotiem līdzekļiem.
     Likumprojekts arī paredz, ka kvalificētajām institūcijām ir tiesības saņemt finansējumu no trešajām personām, kā arī noteiktajos kritērijos kvalificētās institūcijas statusa iegūšanai ir paredzēts, ka kvalificētajai institūcijai ir pienākums atklāt informāciju par tās finansējuma avotiem kopumā. Galvenais mērķis šādam nosacījumam ir neradīt interešu konfliktu starp finansētāju un kvalificētās institūcijas darbu patērētāju kolektīvajā prasībā un tās iznākumā. Tāpēc Likumprojekts paredz prasības arī patērētāju kolektīvo prasību finansēšanai, kas paredz, ka kvalificētajai institūcijai ir jāatklāj tiesai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram finanšu pārskats, kurā uzskaitīti patērētāju kolektīvās prasības atbalstam izmantoto līdzekļu avoti, ja tiesai vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram par to rodas pamatotas šaubas. Informācijai, ko kvalificētā institūcija sniedz šādā gadījumā, vajadzētu ļaut tiesai vai PTAC izvērtēt, vai trešā persona varētu nepamatoti ietekmēt kvalificētās institūcijas procesuālos lēmumus saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību, tostarp lēmumus par izlīgumiem, tādā veidā, kas kaitētu attiecīgo patērētāju kolektīvajām interesēm, un izvērtēt, vai trešā persona sniedz finansējumu patērētāju kolektīvajai prasībai pret to atbildētāju procesā, kas ir minētās finansējumu sniedzošās trešās personas konkurents, vai pret atbildētāju, no kura finansējumu sniedzošā trešā persona ir atkarīga.

     Pārkāpumu novēršana iestādē
     Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību atbilstoši kompetencei veic PTAC, atsevišķās jomās to veic arī citas uzraudzības un kontroles iestādes. PTAL noteikts, ka PTAC patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību veic atbilstoši noteiktajām uzraudzības prioritātēm, izvērtējot esoša vai iespējama pārkāpuma ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm. PTAC uzraudzību veic atbilstoši PTAL 26.13 panta otrajai daļai un iesniegt priekšlikumu veikt uzraudzības darbības var arī patērētāju tiesību aizsardzības biedrības.
     PTAC, izvērtējot konstatēto pārkāpumu, kas var radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tā raksturu un ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīgs veikt vairākas darbības, tostarp, ierosināt rakstveida apņemšanos, aizliegt pārkāpumu, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu vai publicēt lēmumu, tostarp, par pagaidu noregulējumu.
     Lai arī Direktīva 2020/1828 paredz patērētāju aizsardzībai nodrošināt pārkāpumu novēršanu uzraudzības un kontroles iestādē, ar Likumprojektu netiek ieviests jauns patērētāju tiesību aizsardzības mehānisms, jo PTAL šādu patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību jau šobrīd paredz, kā arī pārējām kompetentajām uzraudzības un kontroles institūcijām jau ir noteikts regulējums, kā tiek pieņemti lēmumi šādos gadījumos. Vienlaikus ar Likumprojektu tiek paredzēts, ka kvalificēto institūciju, kas darbosies patērētāju grupas labā, iesniegumi kontroles un uzraudzības institūcijai būs jāizskata prioritārā kārtībā un ne vēlāk kā 90 dienu laikā jāinformē kvalificēto institūciju par to, vai plāno veikt pārkāpuma novēršanas darbības. PTAC tas būs jāveic saskaņā ar PTAL 26.15 pantu, sniedzot attiecīgā lēmuma pamatojumu. Savukārt vēršoties citā uzraudzības vai kontroles institūcijā, kuras kompetencē ir uzraudzība un kontrole attiecīgajā jomā, lūdzot veikt pārkāpuma novēršanas darbības, t.sk. izskatīt kvalificētās institūcijas iesniegumu un sniegt atbildi, vai tā plāno veikt pārkāpuma novēršanas darbības, atbilstoši jau šobrīd esošiem attiecīgās jomas normatīvajiem aktiem. Jānorāda, ka kvalificētajai institūcijai nav jāsaņem patērētāju piekrišana viņu pārstāvēšanai saistībā ar vēršanos uzraudzības vai kontroles iestādē par pārkāpuma novēršanu. Tā mērķis ir aizsargāt patērētāju kolektīvās intereses neatkarīgi no tā, vai individuāliem patērētājiem ir nodarīti jebkādi faktiski zaudējumi vai kaitējums un komersantam ir jāsaprot, ka par izdarītu pārkāpumu, piemēram, PTAC ir tiesīgs veikt vairākus pasākumus, tajā skaitā, uzlikt naudas sodu. Tāpat citas uzraudzības vai kontroles iestādes var pieņemt lēmumu par konkrētu preču atsaukšanu, izteikt rājienu u.c.

     Patērētāju kolektīvās prasības
     Likumprojekts paredz, ka patērētāju kolektīvo prasību tiesā varēs iesniegt tikai kvalificētā institūcija, kas ieguvusi šādu statusu ar PTAC lēmumu vai arī tā ir apstiprināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ņemot vērā, ka sarakstu ar kvalificētajām institūcijām, kas apstiprinātas Latvijā, uztur PTAC, savukārt kvalificēto institūciju sarakstu, kas ir apstiprināts katrā Eiropas Savienības dalībvalstī un paziņotas Eiropas Komisijai,  uztur un rada publiski pieejamu Eiropas Komisija. Šāda pieeja aicina nodrošināt institūciju savstarpēju atzīšanu. Iekļaušana Eiropas Komisijas sarakstā būtu jākalpo par kvalificētās institūcijas, kas ceļ patērētāju kolektīvo prasību, locus standi pierādījumu. Tomēr tam nevajadzētu skart tiesas vai PTAC tiesības pārbaudīt to, vai kvalificētās institūcijas statūtos noteiktais mērķis attaisno to, ka tā ceļ prasību konkrētajā lietā.
     Likumprojekts paredz, ka patērētāju kolektīvo prasību pret komersantu tiesā varēs iesniegt par kaitējuma atlīdzinājumu, tajā skaitā, kompensāciju, remontu, apmaiņu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās naudas summas atmaksu. Vienlaikus Likumprojekts paredz arī to, ka gadījumā, ja uzraudzības un kontroles iestāde nav pieņēmusi lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, tad līdztekus uzraudzības un kontroles iestādei pārkāpumu var konstatēt arī tiesa, ja kvalificētā institūcija to lūdz, ceļot patērētāju kolektīvo prasību par kaitējuma atlīdzinājumu. Šādā gadījumā ir pieļaujama arī prasība gan par pārkāpuma konstatēšanu un pārtraukšanu, gan kaitējuma atlīdzinājumu.

     Patērētāju pieteikšanās dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā
     Ja kvalificētā institūcija konstatē, ka uzraudzības un kontroles iestāde ir pieņēmusi lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā vai arī uzskata, ka patērētāju kolektīvās intereses varētu skart pārkāpums, kvalificētā institūcija izvērtē pārkāpuma būtību un nodarītā kaitējuma ietekmi uz patērētājiem un izlemj, vai ir nepieciešams uzsākt darbības patērētāju kolektīvās prasības celšanai.
     Ja kvalificētā institūcija izlemj, ka patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai patērētāju kolektīvā prasība varētu būt pamatota un nepieciešama, Likumprojekts paredz, ka kvalificētā institūcija attiecīgi publicē informāciju, aicinot patērētājus pieteikties dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā.
     Likumprojekts arī paredz, ka patērētāju pieteikšanās notiek divos posmos. Sākotnēji kvalificētā institūcija informē patērētājus, paziņojot par sagatavošanos patērētāju kolektīvās prasības celšanai, un aicina pieteikties. Šāds kvalificētās institūcijas paziņojums tiek veikts pirms prasības celšanas bez tiesas iesaistes. Savukārt tiem patērētājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nebūs varējuši pieteikties sākotnēji, šāda iespēja tiks paredzēta gadījumā, ja kvalificētā institūcija pirms prasības celšanas tiesā nevarēs vienoties ar komersantu par patērētājiem izdevīgāko risinājumu, un vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, saņemot tiesas lēmumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu. Šajā gadījumā Likumprojektā paredzēts, ka tiesas noteiktajā termiņā patērētājiem būs tiesības pieteikties dalībai patērētāju kolektīvās prasības lietā, iesniedzot pieteikumu kvalificētajai institūcijai. Attiecīgi paredzēta otra iespēja patērētājiem pieteikties minētajā prasībā.
     Kvalificētā institūcija pati izvēlās paziņošanas kanālus, kā aptvert pēc iespējas vairāk patērētājus, kurus varētu būt skāris komersanta pārkāpums. Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka par šādu aicinājumu ir jāpaziņo arī PTAC, kas publicē to savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos. Šāda prasība ietverta, lai aptvertu pēc iespējas plašāku patērētāju loku, kurus varētu būt skāris konkrētais pārkāpums un izmantotu pēc iespējas vairāk kanālu, caur kuriem uzrunāt un informēt patērētājus.
     Kvalificētās institūcijas aicinājuma mērķis ir informēt patērētājus par kvalificētas institūcijas sagatavošanos kolektīvās prasības celšanai, informēt patērētājus par nepieciešamību saglabāt pierādījumus un aicināt pieteikties individuālos patērētājus. Šādā aicinājumā jābūt norādītai arī informācijai tādā apjomā, lai patērētājs varētu sevi identificēt kā patērētāju, kuru aicina kvalificētā institūcija pieteikties.
     Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka šādā aicinājumā norāda vismaz informāciju par 1) konstatētā pārkāpuma būtību, 2) patērētāju grupu, kurus varētu skart attiecīgais pārkāpums, 3) kārtību, kādā patērētāji var pieteikties, 4) reģistrācijas maksu, ja tāda tiks paredzēta, un 5) norādi uz kvalificētās institūcijas tīmekļvietnes sadaļu, kurā sniegta informācija par šādu prasību procesu un sekām patērētāja dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā.
     Savukārt aicinājuma, ko kvalificētā institūcija paziņo, saņemot tiesas lēmumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu, mērķis ir ietvert informāciju par uzsākto tiesas procesu saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību un iespēju tam pievienoties.
     Reģistrācijas maksas noteikšana un tās apmērs ar Likumprojektu atstāts kvalificētās institūcijas izvērtēšanai. Ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvajās prasībās kaitējuma atlīdzinājums varētu būt atšķirīgs lietā no lietas, kvalificētajai institūcijai ar Likumprojektu paredzēts izvērtēt, vai dalībai konkrētā patērētāju kolektīvajā prasībā ir nepieciešams noteikt reģistrācijas maksu. Vienlaikus jānorāda, ka gadījumā, ja šāda reģistrācijas maksa tiek paredzēta, tai jābūt nelielai un simboliski jāpierāda patērētāja vēlme dalībai šādā patērētāju kolektīvajā prasībā.
     Tāpat Likumprojekts paredz, ka ir svarīgi patērētājiem jau sākotnēji norādīt kvalificētās institūcijas tīmekļvietnes sadaļu, kurā sniegta informācija par šādu prasību procesu un sekām patērētāja dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā. Tas nepieciešams, lai patērētājs var izvērtēt nepieciešamību un ieguvumus, piesakoties patērētāju kolektīvajā, un tiktu informēts par to, kādas tiesības būs viņam šajā prasībā un kādas darbības veiks kvalificētā institūcija.
     Tāpat ar Likumprojektu paredzēts, ka patērētājam, kurš pieteicies patērētāju kolektīvajā prasībā un kvalificētā institūcija ar šo pieteikumu ir apstiprinājusi tā dalību prasībā, nav tiesību izstāties no tās. Likumprojekts vien paredz, ka gadījumā, ja patērētājs nepiekrīt kvalificētās institūcijas un ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātajam izlīgumam, patērētājs ir tiesīgs izstāties no patērētāju kolektīvās prasības, iesniedzot parakstītu iesniegumu kvalificētajai institūcijai, un netiek iekļauts izlīgumā. Tāpēc patērētājam, pirms tas iesniedz pieteikumu kvalificētajai institūcijai, ir svarīgi izvērtēt nepieciešamību un ieguvumus, ko šāda patērētāju kolektīvā prasība tam var sniegt. Tas ir pamatojams ar to, ka gan kvalificētā institūcija iegulda resursus izvērtējot pieteikumus un pierādījumus, gan tiesa, izvērtējot katra patērētāja prasījumu un tā pamatotību. Attiecīgi arī patērētājam ir jāizturas atbildīgi un jāizvērtē, vai tas ir gatavs pieteikt dalību šādā prasībā un ļaut sevi pārstāvēt kvalificētajai institūcijai, kura darbojas patērētāju labākajās interesēs, vai arī iesniegt individuālu prasību un rīkoties pēc saviem ieskatiem.

     Pieteikums dalībai patērētāju kolektīvajā lietā un tā izvērtēšana
     Likumprojekts paredz, ka kvalificētā institūcija var pārstāvēt tikai tos patērētājus, kas pēc paziņošanas ir iesnieguši pieteikumu kvalificētajai institūcijai un ar šādu pieteikumu tiek dots pilnvarojums kvalificētajai institūcijai pārstāvēt patērētāju. Kvalificētajai institūcijai nav iespēju pārstāvēt patērētājus bez to piekrišanas, kā tas ir iespējams vēršoties uzraudzības un kontroles iestādē ar lūgumu konstatēt pārkāpumu, jo Latvijas tiesību sistēmai nav zināms institūts, kurā nenoteiktam patērētāju skaitam tiktu paredzēts konkrēts kaitējuma atlīdzinājums, neizvērtējot katra patērētāja individuālos zaudējumus.
     Likumprojekts paredz, ka parakstītu pieteikumu par dalību patērētāju kolektīvajā prasībā patērētājs iesniedz kvalificētajai institūcijai un tajā ietver vismaz šādu informāciju: 1) savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, kontaktinformāciju un norēķinu konta numuru, 2) pamatojumu savām tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu un savu prasījumu, 3) apliecinājumu, ka par strīdu par pieteikumā minēto jautājumu patērētājs nav vērsies pie citas kvalificētās institūcijas vai minētais strīds netiek un nav ticis izskatīts tiesā, kurā patērētājs ir guvis labumu (kaitējuma atlīdzinājumu), 4) piekrišanu kvalificētajai institūcijai pārstāvēt patērētāju. Papildus patērētājam jāpievieno dokumenti, kas pamato prasījumu.
     Likumprojekts paredz, ka šāds pieteikums apliecina kvalificētās institūcijas pilnvarojumu veikt visas PTAL un Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) paredzētas darbības saistībā ar attiecīgu patērētāju kolektīvo prasību. Attiecīgi patērētājam nav jāiesniedz notariāli apliecināta pilnvara, lai pilnvarotu kvalificēto institūciju rīkoties patērētāja labā.
     Tāpat Likumprojekts paredz, ka patērētājam nav tiesību saņemt kaitējuma atlīdzinājumu vairāk kā vienu reizi par vienu un to pašu prasības pamatu, tāpēc pieteikumā patērētājam jāapliecina, ka šāds strīds par pieteikumā minēto jautājumu nav ticis izskatīts pie citas kvalificētās institūcijas vai tiesā, kurā iegūts kaitējuma atlīdzinājums. Jānorāda, ka svarīgi novērtēt, vai patērētājs guvis labumu, ņemot vērā, ka iespējamas situācijas, kad patērētājam varētu būt atteikta dalība patērētāju kolektīvajā prasībā vai arī prasība nav tikusi apmierināta. Vienlaikus jānorāda, ka kaitējuma atlīdzināšana neskar citus patērētāja likumīgus prasījumus, ko neaptver konkrētā patērētāju kolektīvā prasība.
     Kvalificētā institūcija izvērtē saņemtos patērētāju pieteikumus samērīgā termiņā. Gadījumā, kad patērētāji piesakās pēc tiesas lēmuma par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu, kvalificētā institūcija patērētāju pieteikumus izvērtē ievērojot tiesas noteikto termiņu. Ar grozījumiem CPL tiek paredzēts, ka tiesnesis nosaka prasītājam termiņu, ne īsāku kā 60 dienas, lai tas izsludinātu atkārtotu patērētāju pieteikšanos kolektīvajai prasībai un attiecīgi precizētu prasības pieteikumu, papildinot to ar jauniem patērētāju prasījumiem. Jānorāda, ka patērētāju pieteikumi pēc noteiktā termiņa beigām, netiek iekļauti patērētāju kolektīvajā prasībā.
     Ja kvalificētā institūcija konstatē, ka patērētāja pieteikums neatbilst noteiktajām prasībām vai tam nav pievienoti nepieciešami dokumenti, patērētāju informē par trūkumiem un nosaka termiņu to novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, patērētāju informē par to, ka dalība patērētāju kolektīvajā prasībā tiek atteikta. Tāpat ar Likumprojektu paredzēts, ka gadījumos, ja paredzēta reģistrācijas maksa dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā, tie patērētāji, kuriem dalība apstiprināta un reģistrācijas maksa noteiktā termiņā nav veikta, dalība tiek atteikta un patērētāji par to tiek informēti.

     Brīdināšana par vēršanos tiesā un kvalificētās institūcijas tiesības vērsties tiesā
     Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vēršas pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu un brīdina par vēršanos tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, ja prasības netiks izpildītas. Likumprojekts paredz, ka komersantam ir jādod vismaz 30 dienu termiņš, kurā tas var izvērtēt kvalificētās institūcijas pieteikumu un izpildīt prasību pilnā apmērā vai arī piedāvāt noslēgt vienošanos.
     Šāds pienākums veicina izlīgumu noslēgšanu pirms prasība tiek iesniegta tiesā, jo ietaupa abu pušu izdevumus, veicina dialogu, mazāk ietekmē komersanta reputācijas jautājumu publiski, atvieglo tiesu darbu, jo šādas prasības netiktu iesniegtas bieži, kā arī novērš risku, ka šāda prasība varētu tikt iesniegta arī ar citu patērētāju apvienošanos patērētāju kolektīvajā lietā.
     Likumprojekts paredz, ka kvalificētajai institūcijai ir pienākums informēt patērētājus par šādas prasības virzību, piedāvātajiem izlīgumiem un to noslēgšanas kārtību. Likumprojekts neparedz konkrētu kārtību, kādā patērētāji ir jāinformē, tomēr paredz, ka tas jādara ar piemērotākajiem līdzekļiem konkrētajā lietā.
     Ja komersants piedāvā kvalificētajai institūcijai noslēgt izlīgumu, kvalificētās institūcijas pienākums ir informēt patērētājus, kas ir apvienojušies patērētāju kolektīvās prasības celšanai par izlīguma saturu. Kvalificētajai institūcijai ir pienākums panākt tādu izlīgumu, kas apmierinātu pēc iespējas vairāk patērētāju intereses, ņemot vērā komersantam iesniegtās prasības. Ja izlīgums ir pieņemams abām pusēm, Likumprojekts paredz informācijas minimumu, kas jāiekļauj šādā izlīgumā, kā arī tas ir saistošs izlīgumu noslēgušajām pusēm, t.sk. patērētājiem, kuru pieteikumi apstiprināti patērētāju kolektīvajā prasībā, jo izlīgums ir līgums, lai arī noslēgts ārpus tiesvedības procesa.
     Ja komersants ārpus tiesvedības noslēgto izlīgumu nepilda, nav noslēgta cita veida vienošanās, kā arī kvalificētās institūcijas prasības nav izpildītas pilnā apmērā, kvalificētā institūcija ir tiesīga celt patērētāju kolektīvo prasību CPL noteiktajā kārtībā.
     Lai vērstos tiesā, kvalificētajai institūcijai ar Likumprojektu paredzēti priekšnoteikumi, kas ne tikai pamato, ka konkrētā prasība atbilst patērētāju kolektīvās prasības būtībai, bet arī novērš ļaunprātīgas tiesāšanās riskus. Kvalificētā institūcija var vērsties tiesā, ja 1) patērētāju kolektīvajā prasībā ir apstiprināti vismaz pieci patērētāji, 2) patērētāju prasījumi ir pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem, 3) patērētāju prasījumu pamatā ir vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.
     Minimālais patērētāju skaits kolektīvajā prasībā pamato, ka pastāv pamats patērētāju kolektīvās prasības uzsākšanai. Savukārt prasījumi ir pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem un vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi šo prasību nerada smagnēju, kurā būtu katram patērētājam jāizvērtē tā atšķirīgais prasījums un jāizvērtē katra atbildētāja rīcība konkrētā situācijā. Tādējādi netiek veicinātas individuālas lietas, kas varētu noslogot tiesu sistēmu, kā arī neveidojas atšķirīgas prakses.
     Tāpat Likumprojekts paredz, ka patērētāji nav lietas dalībnieki un tiem nav nekādu procesuālo tiesību, jo ar pieteikumu pilnvarota kvalificētā institūcija, kas darbojas patērētāju grupas labā. Tāpēc Likumprojekts paredz, ka patērētājiem nav pienākums segt tiesvedības izmaksas, ja vien konkrētu patērētāju tīšas rīcības vai nolaidības dēļ ir radušās konkrētas tiesvedības izmaksas, tad šādas izmaksas var piespriest segt šiem patērētājiem, ja to lūdz kvalificētā institūcija. Atbilstoši likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji – patērētāju kolektīvajās prasībās par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Tas nozīmē, ka kvalificētā institūcija, iesniedzot patērētāju kolektīvo prasību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. Šāds noteikums paredzēts, jo kvalificētās institūcijas mērķis ir darboties patērētāju grupas labā. Šāda darbība ir vērtējama sabiedrības labā, t.i., patērētāju tiesību aizsardzībai, ņemot vērā arī to, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas atziņām patērētājs ir atzīts par vājāko līgumslēdzēju pusi salīdzinājumā ar komersantu, ņemot vērā viņa zināšanas un ietekmi līgumu noslēgšanas procesā. Turklāt kvalificētās institūcijas darbībai, atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, ir bezpeļņas raksturs. Attiecīgi atbilstoši Direktīvas 2020/1828 mērķim, Likumprojekts paredz, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām tiesas izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības patērētāju grupas labā.

     Prasības pieteikuma izskatīšana tiesā
     Lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām, izskata tiesa prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot CPL 30.9 nodaļā paredzētos izņēmumus.
     Noteikumi prasības pieteikuma saturam, tiesneša darbībām lietas sagatavošanā, prasības pieteikuma izskatīšanai un sprieduma pieņemšanai paredzēti ar grozījumiem CPL.

     Piedzīto summu izmaksa
     Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu paredzēts, ka patērētāji, kā labā ir celta patērētāju kolektīvā prasība, nav prasītāji procesā, spriedumu un izpildu rakstu saņems kvalificētā institūcija. Attiecīgi kvalificētā institūcija izmaksās patērētājiem patērētāju kolektīvajā prasībā piedzītās naudas summas. Savukārt, ja no piedzītās summas nepietiks, lai apmierinātu visus patērētāju prasījumus, šī summa tiks izmaksāta starp patērētājiem proporcionāli. Tas pamatojams ar to, ka komersants varētu veikt maksājumu par patērētājiem nodarīto kaitējumu daļēji vai arī ar spriedumu tas varētu tikt sadalīts termiņos, tāpēc ar Likumprojektu paredzēts, ka kvalificētā institūcija rīkojas taisnīgi pret katru no patērētājiem un piedzītās summas izmaksā proporcionāli. 
 
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Ieviešot Direktīvas 2020/1828 prasības par patērētāju kolektīvo prasību ieviešanu, dalībvalstu izvēles brīvība konkrētos pantos ir vērtēta un viedoklis sniegts attiecīgajā anotācijas sadaļā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Patērētāji
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums ietekmēs komersantus, jo ar grozījumiem paredzēts, ka kvalificētās institūcijas patērētāju grupas labā varēs celt patērētāju kolektīvo prasību tiesā par komersanta pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.
Tāpat Likumprojekts ietekmēs Patērētāju tiesību aizsardzības biedrības, kuras vēlēsies kļūt par kvalificētajām institūcijām, un patērētājus, kas vēlēsies pieteikt dalību patērētāju kolektīvajā prasībā.  
Likumprojekts ietekmēs arī tiesu darbu. Lai arī ar Likumprojektu un grozījumiem CPL tiek saglabāta esošā kārtība, kā tiek iesniegti prasības pieteikumi tiesā, atsevišķi procesuāli jautājumi tomēr atšķirsies no ierastās prasības lietas izskatīšanas. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz ieviest procesu, kādā tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses tiesā. Ar Likumprojektu tiek veicināta patērētāju apvienošanās patērētāju kolektīvajās prasības, tā vietā, lai celtu individuālas prasības tiesā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvās prasības tiesā varēs celt tikai īpašā kārtībā apstiprinātas kvalificētās institūcijas, tas paaugstina patērētāju tiesību aizsardzības līmeni attiecībā pret komersantu, jo patērētāju grupas labā darbojas kvalificētā institūcija, kurai ir zināšanas un resursi aizstāvēt patērētāju intereses pret komersanta paveikto pārkāpumu. Šāds regulējums veicinās arī komersantiem ievērot normatīvo aktu prasības un izvairīties no pārkāpumu veikšanas, ņemot vērā, ka par pārkāpuma novēršanu kvalificētā institūcija varēs vērsties gan uzraudzības un kontroles iestādē, gan par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu tiesā.
Attiecīgi arī Likumprojekta ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu nav paredzama, jo tiesiskais regulējums galvenokārt ievieš mehānismu, kā panākt augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Attiecīgi nav paredzams, cik liels patērētāju skaits varētu izmantot šādu mehānismu un cik bieži kvalificētās institūcijas vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, kā arī komersanta iespēju piedāvāt patērētājiem izlīgumu saistībā ar pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
50 000
50 000
50 000
50 000
50 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
50 000
50 000
50 000
50 000
50 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
-50 000
-50 000
-50 000
-50 000
-50 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
-50 000
-50 000
-50 000
-50 000
-50 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-50 000
-50 000
-50 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Izdevumu pozīcijas veidotas uz standarta patērētāju kolektīvo prasību, kurā dalība apstiprināta 50 patērētājiem. Informācija sagatavota sadarbībā ar Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju, kura pārstāv arī patērētāju intereses tiesā.
 
Nr. Pozīcija Vienība Likme (euro) Vienību skaits Kopā Paskaidrojums
1. Personāls. Samaksa iesaistītam personālam.          
1.1. Jurists Stunda 14.83 282 4182.29 Atbildīgs par aktivitātes īstenošanu. Organizē visus pasākumus,
atbalsta pārējo personālu (100 stundas uz lietu); piedalās juridiskās
argumentācijas un procesuālo dokumentu sagatavošanā, kā arī
tiesas sēdēs (182 stundas uz lietu). Likme ir no VID datiem par
2022.gada februāri profesijai "Jurists", kods 262101.
1.2. Advokāts Stunda 14.83 182 2699.21 Piedalās juridiskās argumentācijas un procesuālo dokumentu
sagatavošanā, kā arī tiesas sēdēs. Likme ir no VID datiem par
2022.gada februāri profesijai "Zvērināts advokāts", kods 262102.
Atlīdzība tiks ierobežota atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem
(44.pants).
1.3. Jurists Stunda 12.36 1000 12359 Patērētāju pieteikumu izskatīšana, informācijas ievadīšana un
aktualizēšana datubāzē, patērētāju konsultēšana, patērētāju
dokumentu izskatīšana un informācijas apkopošana. Atalgojums ir
atkarīgs no patērētāju skaita. Visām šīm darbībām paredzēts 20
stundas uz viena patērētāja lietu. Likme ir no VID datiem par
2022.gada februāri profesijai "Jurists", kods 262101.
1.4. Kampaņu menedžeris Stunda 13.59 132 1794.53 Patērētāju informēšanas aktivitāšu organizēšana un īstenošana: divu
kampaņu plāna sagatavošana (8 stundas vienam plānam); divu
preses relīžu sagatavošanai katrai kampaņai (4 stundas vienai
preses relīzei); informācijas izplatīšana un kampaņas aktivitāšu
koordinēšana (50 stundas vidēji katrai kampaņai). Likme ir no VID
datiem par 2022.gada februāri profesijai "Reklāmas speciālists",
kods 333935.
1.5. IT speciālists Stunda 24.72 100 2471.80 Nodrošina IT rīka pieejamību tiešsaistē, funkcionēšanu, problēmu
risināšanu un pielāgošanu konkrētās lietas vajadzībām, datu
aizsardzību pret zudumu/zādzību. Šobrīd uzrunājām BEUC par
iespēju finansēt šāda rīka izstrādāšanu, tādēļ ir iespējams, ka valsts
finansējums būs nepieciešams tikai rīka turpmākai uzturēšanai un
pielāgošanai.
1.6. Finansists Stunda 13.59 465 6321.63 Nodokļu aprēķināšana, maksājumu veikšana, budžeta izpildes
kontrole, kā arī atlīdzības patērētājiem aprēķināšanā
(nepieciešamības gadījumā). Likme ir no VID datiem par 2022.gada
februāri profesijai "Grāmatvedis", kods 331301 un "Finanšu
speciālists", kods 331307.
2. Izdevumi          
2.1. Informēšanas kampaņa Kampaņa 2000 2 4000 Divas patērētāju informēšanas kampaņas (pirms un pēc civillietas
ierosināšanas), kuru mērķis ir iesaistīt tiesvedībā iespējami vairāk
patērētāju. Šeit ietilps samaksa par publikācijām, radio/TV
kampaņām, reklāmu sociālajos medijos un izdevumi citām
aktivitātēm informācijas izplatīšanai.
Kampaņa pirms civillietas ierosināšanas var būt salīdzinoši
neliela - līdz 500 euro, bet kampaņa pēc civillietas ierosināšanas var
būt ievērojami lielāka.
2.2. IT rīka uzturēšana Gads 100 5 500 Hostinga (mitināšanas) pakalpojums.
Paredzams, ka pieaugot lietu
Skaitam, būs nepieciešams dārgāks pakalpojums. Tāmē ir norādīta
vidējā likme tuvāko 5 gadu periodam (nano.lv, area.lv, garmtech.lv,
prohosting.lv).
2.3. Tiesāšanās izdevumi Patērētājs 20 50 1000 Atbilstoši CPL, tiesāšanās izdevumi ir tiesas
izdevumi, drošības nauda un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
Tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi. Ņemot vērā to, ka Likumprojektā ir paredzēts
atbrīvot kvalificētās institūcijas no tiesas izdevumu samaksas, tad aprēķinā netiek ieļauti izdevumi tiesas izdevumu un drošības naudas samaksai.
Advokāta izdevumi ir ietverti pozīcijā 1.2., bet transporta izdevumi
ir iekļauti pozīcijā 2.5., tādēļ šeit netiek atspoguļoti. Tādējādi, šobrīd
šajā sadaļā ir iekļauti tikai izdevumi pierādījumu iegūšanai. Tie
nosakāmi pēc likmes 20 euro uz vienu patērētāju.
2.4. Maksājumu veikšana Maksājums 0.57 50 28.50 Bankas komisijas maksas par maksājumu veikšanu patērētājiem.
Vidējā maksājuma cena bankā.
2.5. Izdevumi dalībai tiesas sēdē Tiesas sēde 60 9 540 Izdevumi nokļūšanai uz tiesas sēdēm un ēdināšanai - transports,
stāvvietas - vismaz diviem cilvēkiem - advokāts, koordinators (30 euro katram).
2.6. Citi izdevumi       500 Citi izdevumi, piemēram, lietas bankas konta uzturēšanai, mapes
patērētāju iesniegto papīra dokumentu sistematizēšanai u.c.
          Kopā: 36396.95  
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Kopējie izdevumi uz vienu standarta lietu, kurā dalība apstiprināta 50 patērētājiem ir 36396.95 euro. Procesuāli sarežģītā lietā vai arī lietā, kurā ir pārsūdzēšana un tiesāšanās notiek vairākus gadus, summa paredzama lielāka.
Tāpat jānorāda, ka gadā paredzētā summa patērētāju kolektīvajām prasībām tiks ieskaitīta PTAC budžetā un kvalificētā institūcija varēs pieteikties konkrētas summas ieguvei saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību sagatavošanu, to virzību pirmstiesas procesā, iesniegšanu tiesā, kā arī tiesvedību.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošana skatāma Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Cita informācija
-

4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”

Pamatojums un apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” izstrādāts, lai pārņemtu Direktīvas 2020/1828 prasības attiecībā uz patērētāju kolektīvo prasību sagatavošanu iesniegšanai tiesā, kā arī kvalificēto institūciju noteikšanu, kas ir tiesīgas iesniegt minētās prasības tiesā.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L1828
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra Direktīva (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK
Apraksts
Direktīva ievieš prasības patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai, paredzot, ka patērētājiem ir pieejams vismaz viens efektīvs mehānisms savu interešu aizsardzībai gan pārkāpumu novēršanā, gan patērētāju kolektīvo prasību iesniegšanā tiesā. 

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra Direktīva (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 1.punkts
PTAL 4.1 panta devītā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 1.punkts
PTAL 1.panta 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 2.punkts
PTAL 1.panta 4., 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 3.punkts
PTAL 1.panta 19.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 4.punkts
PTAL 1.panta 20.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 5.punkts
PTAL 1.panta 21.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 6.punkts
PTAL 1.panta 21.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 7.punkts
PTAL 1.panta 22.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 8.punkts
PTAL 26.15 pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 9.punkts
PTAL 26.15 panta 4.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 10.punkts
PTAL 26.20 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 1.punkts
PTAL 23.5 panta piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 2.punkts
PTAL 23.1 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 3.punkts
PTAL 23.1 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 4.punkts
PTAL 23.1 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 5.punkts
PTAL 23.1 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 6.punkts
PTAL 23.1 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
5.panta 1.punkts
PTAL 23.4 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
5.panta 2.punkts
PTAL 23.4 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
5.panta 3.punkts
PTAL 23.1 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
5.panta 4.punkts
PTAL 23.1 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
5.panta 5.punkts
PTAL 23.4 pants pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
6.panta 1.punkts
PTAL 23.5 panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
6.panta 2.punkts
PTAL 23.5 panta septītā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
6.panta 3.punkts
PTAL 23.3 pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 1.punkts
PTAL 23.5 panta piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 2.punkts
PTAL 26.22 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 3.punkts
CPL 132.pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 4.punkts
PTAL 23.5 panta pirmās daļas 1. un 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 6.punkts
CPL 250.90 pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 7.punkts
CPL 132.pants un PTAL 23.5 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
8.panta 1.punkts
PTAL 26.15 panta pirmā daļa un 26.17 pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
8.panta 2.punkts
PTAL 26.15 panta pirmā un trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
8.panta 3.punkts
PTAL 23.5 panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 1.punkts
PTAL 26.20 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 2.punkts
PTAL 26.22 panta pirmās daļas 4.punkts un 26.27 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 3.punkts
PTAL 26.22 panta pirmās daļas 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 4.punkts
PTAL 26.22 panta pirmās daļas 3.punkts un 26.23 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 6.punkts
CPL 193.panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 7.punkts
CL 1895.pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 8.punkts
PTAL 26.25 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 9.punkts
PTAL 26.20 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
10.panta 1.punkts
PTAL 23.1 panta pirmās daļas 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
10.panta 2.punkts
PTAL 26.30 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
10.panta 3.punkts
PTAL 26.30 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
10.panta 4.punkts
PTAL 26.30 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
11.panta 1.punkts
CPL 250.94 panta pirmā daļa un PTAL 26.24 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
11.panta 2.punkts
CPL 164.panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
11.panta 3.punkts
CPL 164.panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
11.panta 4.punkts
PTAL 26.24 panta otrā daļa un 26.29 panta pirmā daļa un CPL 250.94 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
11.panta 5.punkts
PTAL 26.20 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
12.panta 1.punkts
CPL 41.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
12.panta 2.punkts
PTAL 26.25 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
12.panta 3.punkts
PTAL 26.25 panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
13.panta 1.punkts
PTAL 23.7 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
13.panta 2.punkts
PTAL 26.21 panta otrās daļas 5.punkts un 26.28 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
13.panta 3.punkts
PTAL 26.15 panta 4.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
13.panta 4.punkts
PTAL 26.15 panta 4.1 daļa un 26.28 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
13.panta 5.punkts
CPL 41.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
15.pants
CPL 250.93 panta pirmā un otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
16.panta 1.punkts
PTAL 23.6 pants, CPL 214.panta 5. un 8.punkts un 216.panta desmitā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
16.panta 2.punkts
CPL 214.panta 5. un 8.punkts un 216.panta desmitā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
17.panta 1.punkts
PTAL 23.5 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
17.panta 2.punkts
PTAL 23.5 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
18.pants
PTAL 23.5 panta pirmās daļas 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
19.panta 1.punkts
Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotās daļas 5.punkts, 15.2 pants un CPL 65.pants un 93.panta 3.2 daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
19.panta 2.punkts
Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotās daļas 5.punkts un CPL 65.panta 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
20.panta 1.punkts
CPL 43.panta pirmās daļas 5.1 punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
20.panta 3.punkts
PTAL 26.21 panta otrās daļas 4.punkts un 26.23 panta ceturtā un piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
22.panta 3.punkts
PTAL Pārejas noteikumu 42.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz.
Direktīvas 2020/1828 paredz rīcības brīvību dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas normas:
4.panta 5.punkts nosaka, ka dalībvalstis var piemērot uzskaitītos kritērijus kvalificēto institūciju noteikšanai gan attiecībā uz patērētāju kolektīvo prasību celšanu Latvijā, gan attiecībā uz pārrobežu patērētāju kolektīvo prasību celšanu. Ar Likumprojektu paredzēts, ka tiek paredzēti vienoti kritēriji kvalificētās institūcijas statusa iegūšanai, neatkarīgi no plānoto prasību celšanas mērķiem.

4.panta 6.punkts nosaka, ka dalībvalstis var paredzēt iespēju  kvalificētajai institūcijai iegūt statusu patērētāju kolektīvās prasības celšanai tās valsts tiesā, kurā tā apstiprināta, tikai uz kādu konkrētu lietu (ad hoc), nevis iegūt statusu pastāvīgi. Ar Likumprojektu paredzēts, ka patērētāju biedrības varēs pieteikties PTAC, lūdzot iegūt statusu uz konkrētu lietu. Tāpat Likumprojekts paredz, ka kritēriji statusa iegūšanai uz konkrētu lietu neatšķiras no tiem kritērijiem, kuri ir patērētāju biedrībai jāizpilda, lai iegūtu pastāvīgas kvalificētās institūcijas statusu.

4.panta 7.punkts nosaka, ka dalībvalstis pārrobežu patērētāju kolektīvo prasību celšanai var ļaut noteikt arī publiskas iestādes. Likumprojektā nav izvēlēta šāda rīcības brīvība, ņemot vērā, ka PTAC ir uzraudzības un kontroles institūcija, kura ir atbildīga par patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību un pieņem lēmumu patērētāju kolektīvo interešu lietā. Attiecīgi būtu jānodala pārkāpumu novēršanas funkcija no kaitējuma atlīdzinājuma, neradot arī interešu konflikta riskus, kad iestāde būtu ieinteresēta ne tikai sodoša lēmuma pieņemšanā, bet, pamatojoties uz sava lēmuma pamata, arī kaitējuma atlīdzinājuma pieprasīšanai patērētājiem. Tāpat jānorāda, ka šobrīd patērētāju biedrības, īpaši Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, aktīvi un efektīvi iesaistās un nodrošina patērētāju interešu aizsardzību gan uzraudzības un kontroles iestādēs, gan tiesā.

7.panta 5.punktā paredzēts, ka dalībvalstis var ļaut pārkāpumu novēršanu uzraudzības un kontroles iestādē apvienot vienā prasībā ar kaitējumu atlīdzinājumu. Ar Likumprojektu šāda izvēles brīvība ir paredzēta daļēji. Ņemot vērā, ka par patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību ir atbildīgs PTAC, kvalificētajai institūcijai ir tiesības vērsties pie PTAC. Savukārt ar patērētāju kolektīvo prasību kvalificētā institūcija var vērsties tiesā, pieprasot kaitējumu atlīdzinājumu patērētāju grupas vārdā. Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka tikai ar prasību par pārkāpuma konstatēšanu kvalificētā institūcija tiesā vērsties nevarēs, jo šai funkcijai jau ir kompetenta un atbilstoša iestāde, kas veic uzraudzību, kas ir PTAC, tomēr, ja lēmums patērētāju kolektīvo interešu lietā nav pieņemts un kvalificētā institūcija uzskata, ka pamatotas aizdomas par pārkāpumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tad kvalificētā institūcija var vērsties tiesā, lūdzot konstatēt pārkāpumu, kā arī noteikt kaitējuma atlīdzinājumu patērētājiem.

8.panta 4.punkts paredz, ka dalībvalstis var ieviest vai paturēt spēkā esošus noteikumus saskaņā ar kuriem kvalificētā institūcija var vērsties uzraudzības un kontroles institūcijā par pārkāpumu novēršanu tikai pēc tam, kad tā ir sazinājusies ar komersantu un tas divi nedēļu laikā neizbeidz pārkāpumu. Ar Likumprojektu šāda izvēlēs brīvība nav izmantota, ņemot vērā, ka PTAL jau šobrīd paredz, ka PTAC uzraudzību var veikt atbilstoši vairākiem kritērijiem, tajā skaitā, arī atbilstoši patērētāju biedrības priekšlikumam veikt uzraudzības darbības.

9.panta 2.punkts paredz, ka dalībvalstij jāparedz tāda sistēma patērētāju dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā, kurā patērētājam jāpauž vēlme piedalīties vai arī šāda vēlme nav jāpauž. Ar Likumprojektu tiek paredzēts, ka patērētāju kolektīvajā prasībā tiek iekļauti tikai tie patērētāji, kuri ir iesnieguši pieteikumu kvalificētajai institūcijai tos pārstāvēt šajā prasībā. Jānorāda, ka patērētāju kolektīvā prasība tiesā tiek iesniegta par kaitējuma atlīdzinājumu un tiesai katra patērētāja prasījums ir jāizvērtē, lai noteiktu atbilstošu kaitējuma atlīdzinājumu. Latvijā normatīvais regulējums neparedz noteikt kaitējuma atlīdzinājumu nezināmam patērētāju skaitam, tajā skaitā, nezinot katra patērētāja individuālos zaudējumus. Attiecīgi Likumprojektā paredzēts, ka kvalificētā institūcija var pārstāvēt tikai tos patērētājus, kas iesnieguši pieteikumu un pievienojuši pierādījumus savām prasījuma tiesībām.

11.panta 4.punkts paredz iespēju dalībvalstīm izvēlēties dot iespēju patērētājiem pieņemt vai atteikties pieņemt izlīgumu. Ar Likumprojektu paredzēts, ka gadījumā, ja dalība patērētāju kolektīvajā prasībā patērētājam ir apstiprināta, tas nevar no tās izstāties. Attiecīgi patērētājam jau sākumā jāizdara izvēle, pieteikt dalību šādā prasībā vai nē. Tas ir pamatojams ar to, ka gan kvalificētā institūcija iegulda resursus izvērtējot pieteikumus un pierādījumus, gan tiesa, izvērtējot katra patērētāja prasījumu un tā pamatotību. Attiecīgi arī patērētājam ir jāizturas atbildīgi un jāizvērtē, vai tas ir gatavs pieteikt dalību šādā prasībā un ļaut sevi pārstāvēt kvalificētajai institūcijai, kura darbojas tikai patērētāju labākajās interesēs, vai arī iesniegt individuālu prasību. Tomēr Likumprojekts paredz izņēmumu, ka gadījumā, ja patērētājiem tiek piedāvāts izlīgums un šim izlīgumam patērētājs nevar piekrist, tam ir tiesības iesniegt pieteikumu kvalificētajai institūcijai, ar lūgumu izstāties no patērētāju kolektīvās prasības un tas attiecīgi netiek iekļauts izlīgumā.

13.panta 3.punkts paredz dalībvalstis var paredzēt noteikumus komersantam pienākumu informēt patērētājus lēmumiem un izlīgumiem tikai tad, ja to prasa kvalificētā institūcija. Ņemot vērā, ka pienākums informēt patērētājus komersantam ir tikai gadījumos, ja patērētāji par to netiek informēti citā veidā, Likumprojektā izmantota izvēlēs brīvība un paredzēts, ka informēt patērētājus ir nepieciešams tikai tajā gadījumā, ja to lūdz kvalificētā institūcija. Tas noteikts, jo jau šobrīd PTAC informē patērētājus par pieņemtajiem lēmumiem patērētāju kolektīvo interešu lietās.

14.panta 1.punkts nosaka, ka dalībvalstis var izveidot elektroniskās datubāzes, kurā būtu informācija par kvalificētajām institūcijām. Ar Likumprojektu šāda izvēles brīvība ir noteikta daļēji, jo tiek paredzēts, ka PTAC savā tīmekļvietnē publicē informāciju gan par Latvijā apstiprinātajām kvalificētajām institūcijām, gan norāda Eiropas Komisijas mājaslapu, kurā pieejams Eiropas Savienības dalībvalstu pārrobežu kvalificēto institūciju apkopotais saraksts.

20.panta 3.punktā noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt patērētājiem maksāt nelielas reģistrācijas maksas dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā. Ar Likumprojektu šāda izvēlēs brīvība izvēlēta daļēji, nosakot, ka reģistrācijas maksu var noteikt pati kvalificētā institūcija. Attiecīgi kvalificētajai institūcijai ir tiesības izvērtēt, vai dalībai konkrētā patērētāju kolektīvajā prasībā ir nepieciešams noteikt reģistrācijas maksu, kā arī tās nelielo apmēro.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Likumprojekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi