Anotācija (ex-ante)

       Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) pieņēma 2022. gada 21. jūnija  spriedumu lietā Nr. C-817/19 Ligue des droits humains (turpmāk - Spriedums). Minētajā spriedumā EST tostarp pauda, ka gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde, kas pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/681 par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (turpmāk - Direktīva 2016/681) ir iespējama tikai minētajā direktīvā noteiktajiem mērķiem. 
       Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums, ievērojot arī Covid-19 pandēmijas un citu reģistrējamu infekcijas slimību radīto apdraudējumu, kā nacionālo iniciatīvu paredzēja iespēju Slimību profilakses un kontroles centram, pastāvot iepriekš apzinātai un pamatotai konkrētas personas inficēšanās iespējamībai ar tādu reģistrējamu infekcijas slimību, par kuru veicama epidemioloģiskā izmeklēšana, vai iespējamība, ka persona ir kontaktējusies ar šādu inficētu personu, iesniegt Pasažieru informācijas nodaļai rakstveida pieprasījumu izsniegt tikai likumā attiecīgi minētās ziņas par konkrētu un iepriekš apzinātu attiecīgās personas ceļojumu (gaisa pārvadājumu vai atdalītajām rezervācijām), kas reģistrā ir iekļautas ne agrāk kā pēdējo triju mēnešu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ciktāl ir pietiekams pamats uzskatīt, ka pieprasītā ziņu apjoma iegūšana var palīdzēt novērst sabiedrības veselības apdraudējumu.
       Veselības ministrija 2022. gada 23. decembra vēstulē Nr. 01-18.2/6067 sniedza informāciju Iekšlietu ministrijai, ka attiecīgais regulējums, ievērojot arī Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas pausto viedokli, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā nav saglabājams kā nacionālā iniciatīva, jo Slimību profilakses un kontroles centrs savu kompetenci un darbības epidemioloģiskā izmeklēšanas un sabiedrības veselības apdraudējuma novēršanas jomā veiks saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto.      

         Likumprojekts paredz izslēgt normas par iespēju lūgt izsniegt gaisa kuģu pasažieru datus no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra nolūkā apzināt personas, kas iespējami varētu būt inficējušās ar attiecīgo inficēšanās slimību (vīrusu).
       
        Direktīva 2016/681 un Spriedums neliedz valstīm paralēli veidot nacionālo gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes sistēmu valstiski izraudzītiem nolūkiem. Spriedumā, Eiropas Savienības kompetences ietvaros vērtējot Direktīvas 2016/681 regulējumu prejudiciālo jautājumu kontekstā, pausta atziņa, ka saskaņā ar Direktīvu 2016/681 iegūtos datus nav pieļaujams apstrādāt tālākiem mērķiem ārpus sākotnēji paredzētiem nolūkiem (Sprieduma 234.punkts).
       Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums tika izstrādāts un virzīts kā nacionālā iniciatīva vēl pirms Direktīvas 2016/681 pieņemšanas. Tas jau sākotnēji kā likuma mērķi noteica tostarp valsts drošības apdraudējumu novēršanu. Pēc Direktīvas 2016/681 spēkā stāšanās Direktīvas 2016/681 prasības tika iestrādātas jau virzītajā nacionālajā regulējumā. Tādējādi Spriedumā kontekstā ar attiecīgiem prejudiciāliem jautājumiem minētās atziņas par liegumu vienā datubāzē glabāt gaisa kuģu pasažieru datus, kurā var veikt meklēšanu gan Direktīvas 2016/681 mērķiem, gan citiem mērķiem, nebūtu tiešā veidā attiecināmas uz Latvijas Republikas attiecīgo regulējumu.
       Tādējādi attiecīgi Direktīvā 2016/681 noteiktais gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes mērķis vienlaikus kalpo arī attiecīgu valsts drošības apdraudējumu novēršanai kā nacionālās iniciatīvas regulējums.
       Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta “b” apakšpunkts, 13.panta 1. punkta “c” apakšpunkts, 14. panta 1. punkta “c” apakšpunkts, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvas (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI 4. panta 1.punkta “b” apakšpunkts, 13. panta 1. punkta “c” apakšpunkts, 14. panta “a” apakšpunkts un likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 4. panta pirmās daļas 2. punkts, 11. panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka fizisko personu dati tiek apstrādāti konkrētā nolūkā, par ko informācija sniedzama datu subjektam.
       Ievērojot minēto, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 2. pants paredz, ka gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde tiek veikta tostarp valsts drošības apdraudējumu novēršanas nolūkā.

       Spriedumā EST tostarp atzina, ka gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde par Savienības iekšējiem gaisa pārvadājumiem ir pieļaujama par tiem maršrutiem, par kuriem pastāv attiecīgais riska novērtējums (skat. Sprieduma 291. punktu).

        Likumprojekts paredz noteikt, ka, pamatojoties uz Pasažieru informācijas nodaļas veiktu novērtējumu, kas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā atspoguļots tās iepriekšēji ietverta filtrācijas mehānisma veidā, gaisa pārvadātāja iekļaušanai reģistrā nosūtītās attiecīgās ziņas par Eiropas Savienības iekšējo gaisa pārvadājumu tiek nekavējoties automatizēti un neatgriezeniski dzēstas, ja attiecīgo datu saņemšanās brīdī nepastāv riska draudi.
       Riska novērtējumi:
       Pasažieru informācijas nodaļa izstrādās ikgadējos risku novērtējumus attiecībā uz gaisa kuģu pasažieru datu uzglabāšanas periodu (turpmāk – Uzglabāšanas perioda novērtējums) un ES iekšējo lidojumu atlasi (turpmāk – Maršrutu novērtējums). Riska novērtējums tiks veikts ikgadēji, lai nodrošinātu, ka tiek aptverts arī gaisa kuģu pasažieru sezonalitātes pārvietošanās aspekts. Pretējā gadījumā riska novērtējums nebūtu uzskatāms par objektīvu.
       Pēc Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā 10. pantā iekļautās kompetentās iestādes (turpmāk – kompetentā iestāde) pamatota ierosinājuma, vai arī konstatējot riska situācijas izmaiņas, paredzēts, ka Pasažieru informācijas nodaļa (turpmāk – PIN) būs tiesīga īstenot novērtējumu pārskatīšanu ārpus kārtas.
       Kā ir mutatis mutandis pausts ģenerāladvokāta secinājumos EST lietā Nr. C-817/19, izveidotās gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes sistēmas efektivitāti var novērtēt tikai praksē, izvērtējot tās piemērošanas rezultātus. Šajā ziņā ir būtiski, lai šādu efektivitāti pastāvīgi novērtētu, pamatojoties pēc iespējas uz precīzākiem un uzticamākiem statistikas datiem (skat. secinājumu 111. punktu). Attiecīgi Uzglabāšanas perioda un Maršrutu novērtējumi tiks sagatavoti, izmantojot daudzkritēriju pieeju (apraksts zemāk), kas ņems vērā līdzšinējos gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes rezultātus, kompetento iestāžu operacionālās vajadzības un noziedzības telpiskās nobīdes efektus.
       Pirms kārtējo risku novērtējumu izstrādes, paredzēts, ka PIN uzrunās visas kompetentās iestādes, aicinot tās iesniegt savus vērtējumus attiecībā uz riska maršrutiem, datu uzglabāšanas periodu un paaugstinātā noziedzības riska zonām.
       Paaugstinātā noziedzības riska zonas
       Līdzšinējā operacionālā pieredze norāda, ka riska subjekti, reaģējot uz efektīviem drošības pasākumiem noteiktajā gaisa pārvadājumā, meklē alternatīvus ceļus nokļūšanai uz vēlamo galamērķi (piemēram, šim nolūkam var tikt izmantoti citi transporta veidi nokļūšanai līdz tuvākām lidostām, vai arī savienotie gaisa pārvadājumi, izmantojot citas lidostas). Attiecīgi, izstrādājot Maršrutu novērtējumus, paredzēts, ka PIN būs tiesīga noteikt paaugstinātas noziedzības riska zonas, kas ietvers ar citu kritēriju palīdzību identificētos riska galamērķus un to tiešā tuvumā esošās lidostas (tuvāk par 500 kilometriem vai mazāk par piecām stundām, izmantojot citu transporta veidu), kā arī lidostas, kuras izmantojot, ir pieejami savienotie gaisa pārvadājumi nokļūšanai uz riska galamērķiem. 
       Tāpat, nosakot paaugstinātas noziedzības riska zonas, paredzēts, ka PIN ņems vērā kompetento iestāžu un ekspertu grupu sniegtos novērtējumus par valstīm, reģioniem un teritorijām, ceļošana uz kurām ir saistīta ar paaugstinātu noziedzības vai terorisma risku.
Maršrutu novērtējums
       Paredzēts, ka maršrutu novērtējums tiks izstrādāts, balstoties uz Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā pieejamo statistisko informāciju par gaisa pārvadājumu maršrutos konstatētajām datu sakritībām (turpmāk – trāpījumi) ar citām informācijas sistēmām un kompetento iestāžu iesniegto kritēriju kopām (riska profili, kontrolsaraksti) divu iepriekšējo gadu laikā, kā arī, ņemot vērā kompetento iestāžu un tiesībaizsardzības institūciju ekspertu grupu (t.sk. kriminālizlūkošanas sadarbības institūciju un Nacionālās drošības padomes) iesniegtos novērtējumus.
       Eiropas Savienības iekšējā gaisa pārvadājuma galamērķis tiks noteikts par riska galamērķi uz nākamo pārskata periodu gadījumā, ja izpildīsies vismaz viens no šādiem kritērijiem:
       1) PIN datu apstrādes statistika norāda, ka gaisa pārvadājumos uz attiecīgo galamērķi vai no šī galamērķa iepriekšējo divu gadu laikā konstatēti vairāki manuāli apstiprināti trāpījumi saistībā ar smagiem vai sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, terorismu vai valsts drošības apdraudējumu, kas liecina par konkrētā galamērķa pastāvīgu paaugstinātu risku. Veicot novērtējumu, PIN ņems vērā vismaz šādus faktorus: trāpījumu skaits un regularitāte, noziedzīgo nodarījumu vai apdraudējumu veids un smagums.  Novērtējumam nepieciešamie dati tiks iegūti no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra statistikas rīka.
       2) Pēdējo divu gadu laikā saņemti vairāki pamatoti kompetento iestāžu pieprasījumi par personām, kuras ir ceļojušas uz attiecīgo galamērķi vai no tā, kas liecina par šī maršruta pastāvīgu paaugstinātu risku. Veicot novērtējumu, PIN ņems vērā vismaz šādus faktorus: pieprasījumu skaits un regularitāte, noziedzīgo nodarījumu vai apdraudējumu veids un smagums. Novērtējumam nepieciešamie dati tiks iegūti no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra statistikas rīka.
       3) Kompetentā iestāde vai nozares ekspertu grupa iesniedz Pasažieru informācijas nodaļai pamatotu atzinumu par noteiktā galamērķa iekļaušanu riska galamērķu sarakstā uz noteiktu laiku (ne ilgāk par vienu gadu, ar iespēju minēto termiņu pagarināt). Kompetentās iestādes vai ekspertu grupas sniedz savu atzinumu, balstoties uz tām pieejamo aktuālo riska informāciju (piem., no ārvalstu partneru dienestiem saņemtie ziņojumi, operatīvās darbības rezultāta iegūtā informācija u. tml.), kas nepārprotami liecina par noteiktā maršruta paaugstinātu risku.
       4) Galamērķis ir iekļauts paaugstinātā noziedzības riska zonā saistība ar citu riska galamērķi attiecīgā perioda Maršrutu novērtējuma ietvaros.
Pieaugot riska līmenim, piemēram, ja Latvijā ir konstatēti patiesi un esoši vai paredzami terorisma draudi, vai patiess un esošs vai paredzams vispārējs valsts drošības apdraudējums, Pasažieru informācijas nodaļai ir tiesības atsākt visu ES iekšējo maršrutu pasažieru informācijas vākšanu uz laiku līdz apdraudējuma līmeņa samazināšanai, bet ne ilgāk par vienu gadu. Pamatojoties uz attiecīgā dienesta vai institūcijas informāciju par to, ka apdraudējums nav novērsts, vispārēju datu vākšanas režīmu var pagarināt.
       Risku novērtējumu klasifikācija un pieejamība
       Filtrācijas rīks tiks integrēts Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā, un analogi kā attiecībā uz sensitīviem fizisko personu datiem tie gaisa kuģu pasažieru dati, kuru apstrāde saskaņā ar iepriekš Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā ietvertu riska novērtējumu (piemēram, noteikti riska maršruti u.c.) nebūs nepieciešama, tiks automātiski un neatgriezeniski dzēsti pirms to iekļaušanas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā.
       Attiecīgais mehānisms tādējādi neradīs slogu gaisa pārvadātājiem, jo tiem nebūs jāintegrē uz riska novērtējumu balstīts filtrācijas mehānisms savās informācijas sistēmās.

     Nacionālais normatīvais regulējums paredz, ka Latvijas Republikā tiek uzturēts arī Izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistrs, kā arī Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrs. Minētajām nacionālajam informācijas sistēmām ir tieša saistība ar personu pārvietošanos pāri valsts robežām. Attiecīgi gaisa kuģu pasažieru datus būtu nepieciešams salīdzināt arī ar ierakstiem minētajās valsts informācijas sistēmās.

     Likumprojekts paredz, ka gaisa kuģu pasažieru dati tiks automatizēti salīdzināti arī ar ierakstiem Izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistrā un Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā.

       Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums, transponējot Direktīvas 2016/681 12. panta 1. punktu, paredz, ka gaisa kuģu pasažieru dati pēc to iekļaušanas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā glabājami piecus gadus.
       Spriedumā noteikts, ka kopumā Direktīva 2016/681 ir atzīstama par spēkā esošu. Vienlaikus tās normas ir piemērojamas, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību Hartu. Attiecīgi Direktīvas 2016/681 12. panta 1. punkts, lasot to atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam un 52. panta 1. punktam, ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa kuģu pasažieru datus, kurus gaisa pārvadātāji ir nosūtījuši Pasažieru informācijas nodaļai, datubāzē piecus gadus pēc to nosūtīšanas tās dalībvalsts Pasažieru informācijas nodaļai, kuras teritorijā atrodas lidojuma ielidošanas vai izlidošanas vieta, ir atļauts uzglabāt – pēc tam, kad ir veikts minētās direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais iepriekšējais novērtējums, – tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ir konstatēts, ka šie dati ir saistīti ar cīņu pret teroristu nodarījumiem un smagiem noziegumiem. 
       Kā minētajā spriedumā noteikts, visaptverošu un nediferencētu gaisa kuģu pasažieru datu uzglabāšanu neanonimizētā formā var attaisnot tikai tad, ja pastāv nopietni draudi dalībvalstu drošībai, kas ir patiesi un faktiski vai paredzami un ir saistīti, piemēram, ar teroristu nodarījumiem, un ar nosacījumu, ka šīs uzglabāšanas laiks ir ierobežots ar to, kas ir absolūti nepieciešams.

      Likumprojekts paredz veikt grozījumus Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 8. pantā, nosakot, ka:
     "(1) Pasažieru datus reģistrā glabā divus gadus no to iekļaušanas dienas. Pasažieru datus, kuri iekļauti reģistrā saistībā ar gaisa pārvadājumiem, kas atbilstoši Pasažieru informācijas nodaļas ikgadējam risku novērtējumam, uzskatāmi par pārvadājumiem no paaugstinātas noziedzības riska zonas, var glabāt reģistrā ilgāk par diviem gadiem, bet ne ilgāk par pieciem gadiem. Pēc glabāšanas termiņa beigām vai, ja atbilstoši ikgadējam risku novērtējumam, attiecīgie pārvadājumi vairs netiek uzskatīti par pārvadājumiem no paaugstinātas noziedzības riska zonas, reģistrā iekļautos pasažieru datus automatizēti un neatgriezeniski dzēš.
      (2) Pamatojoties uz Pasažieru informācijas nodaļas veiktu novērtējumu, kas reģistrā atspoguļots tās iepriekšēji ietverta filtrācijas mehānisma veidā, gaisa pārvadātāja iekļaušanai reģistrā nosūtītās šā likuma 4. pantā minētās ziņas par Eiropas Savienības iekšējo gaisa pārvadājumu tiek nekavējoties automatizēti un neatgriezeniski dzēstas, ja attiecīgo datu saņemšanās brīdī nepastāv riska draudi.”.
      Divu gadu glabāšanas termiņš izraudzīts, jo atbilstoši līdzšinējai praksei tieši vismaz pirmie divi gadi ir visbiežākais laika posms, par kuru pēc gaisa kuģu pasažieru datu iekļaušanas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā Pasažieru informācijas nodaļai tiek iesniegti kompetento iestāžu pieprasījumi izsniegt attiecīgos datus. Minētais saskan arī ar citviet konstatēto praksi, piemēram, Eiropas Savienības nolīguma projekta ar Kanādu par gaisa kuģu pasažieru datu apstrādi (Agreement between Canada and the European Union on the transfer and processing of Passenger Name Record (PNR) data - consolidated revised draft for initialing) 16. punktā paredzēts, ka kopumā gaisa kuģu pasažieru dati reģistrā nav glabājami ilgāk par pieciem gadiem. Vienlaikus ik pēc diviem gadiem ir pārskatāma attiecīgo datu glabāšanas nepieciešamība atbilstoši terorisma un citu smagu pārrobežu noziegumu riska līmenim no un uz Eiropas Savienību. 
      Tāpat liela apjoma datu glabāšanas termiņš divus gadus atzīts par samērīgu arī, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021. gada 25, maija spriedumā lietās Nr.  58170/13, 62322/14, 24960/15 Big Brother Watch and Others v. The United Kingdom. Papildus, piemēram, ir noteikts, ka gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde rada mazāku iejaukšanos personas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību nekā datu apstrāde no elektronisko sakaru komersantiem, tādēļ tiem piemērojami atšķirīgi datu apstrādes nosacījumi (skat. ģenerāladvokāta 2022. gada 27. janvāra secinājumu Eiropas Savienības Tiesas lietā C-817/19 Ligue des droits humains 194.-198. punktu).
      Attiecīgi gaisa kuģu pasažieru datu uzglabāšanas pasākuma robežas var noteikt, piemēram, pamatojoties uz riska novērtējumu vai kompetento valsts iestāžu pieredzi, kas ļauj apzināt konkrētus gaisa satiksmes maršrutus, noteiktus ceļošanas modeļus, aģentūras, ar kuru starpniecību tiek veiktas rezervācijas, vai personu kategorijas vai ģeogrāfiskās teritorijas, kas noteiktas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem elementiem (skat. ģenerāladvokāta 2022. gada 27. janvāra secinājumu Eiropas Savienības Tiesas lietā C-817/19 Ligue des  droits humains 246.punktu).
     Nolūkā optimizēt minēto riska novērtējumu tiek veidots rīks, kas ļaus uzkrāt statistikas informāciju par gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes ietekmi uz attiecīgo mērķu sasniegšanu. Lai īstenotu nepieciešamos tehniskos Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra pielāgojumus, likumprojekts paredz noteikt pārejas posmu, ar kuru paredzams uzsākt piemērot minēto statistikas rīku.
Uzglabāšanas novērtējums
       Plānots, ka uzglabāšanas perioda novērtējums tiks izstrādāts, balstoties uz Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā pieejamo statistisko informāciju par saņemtajiem kompetento iestāžu pieprasījumiem (pēc pieprasījuma laika perioda) un to rezultativitāti (atrasto vēsturisko gaisa kuģu pasažieru datu ierakstu izteiksmē), kā arī ņemot vēra kompetento iestāžu un tiesībaizsardzības institūciju ekspertu grupu (t.sk. kriminālizlūkošanas sadarbības institūciju un Nacionālās drošības padomes) iesniegtos novērtējumus.
       Plānots, ka PIN varēs pagarināt visu saņemto un uzkrāto pasažieru datu uzglabāšanas periodu par vienu gadu, ja izpildīsies vismaz viens no šādiem kritērijiem:
       1) Veicot Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā ietverto datu statistikas analīzi tiek konstatēts, ka nozīmīga daļa no pēdējo divu gadu laikā saņemtajiem kompetento iestāžu pamatotiem pieprasījumiem ietver laika posmu, kas pārsniedz pamata gaisa kuģu pasažieru datu uzglabāšanas periodu un, veicot šo pieprasījumu apstrādi, PIN ir konstatējusi tiešas gaisa kuģu pasažieru datu sakritības gaisa pārvadājumos, kas ir vecāki par pamata gaisa kuģu pasažieru datu uzglabāšanas periodu. Veicot novērtējumu, PIN ņems vērā vismaz šādus faktorus: pieprasījumu skaits, noziedzīgo nodarījumu vai apdraudējumu veids un smagums, kā arī atklāto datu sakritību īpatsvars gaisa pārvadājumos, kas ir vecāki par pamata gaisa kuģu pasažieru datu uzglabāšanas periodu.  Novērtējumam nepieciešamie dati tiks iegūti no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra statistikas rīka.
       2) Kompetentās iestādes vai ekspertu grupas iesniedz PIN pamatotu pieprasījumu par gaisa pārvadājumu vēsturisko datu uzglabāšanu uz laiku, kas pārsniedz divus gadus (ne ilgāk par vienu gadu, ar iespēju to pagarināt). Kompetentās iestādes vai ekspertu grupas sniedz savu atzinumu, balstoties uz tām pieejamo aktuālo riska informāciju (piem., no ārvalstu partneru dienestiem saņemtie ziņojumi, operatīvās darbības rezultāta iegūtā informācija u. tml.), kas nepārprotami liecina par noteiktā maršruta paaugstinātu risku.
       Statistikas rīks
       Lai nodrošinātu riska novērtējumu izstrādei nepieciešamo statistisko informāciju, Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā plānots izveidot statistikas rīku, kas sniegs pārskatāmus un anonimizētus datus par apstrādātajiem kompetento iestāžu pieprasījumiem un attiecīgajiem trāpījumiem Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā.   
       Pieprasījumu statistika
Plānots, ka attiecīgais statistikas rīks nodrošinās pārskatu par pieprasījumu skaitu noteiktajā laika periodā pēc to tipa (vēsturisko Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā iekļauto datu analīze, kritēriju ievietošana uzraudzībai), atbildes tipa (nav attiecīgu gaisa kuģu pasažieru datu vai dati Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā ir pieejami), kompetentās iestādes vai valsts (ārvalstu pieprasījuma gadījumā), atrasto gaisa kuģu pasažieru datu elementu skaita un gaisa pārvadājuma datuma, kā arī pieprasījumā minētā noziedzīgā nodarījuma veida.
       Trāpījumu statistika
       Plānots, ka attiecīgais statistikas rīks nodrošinās pārskatu par trāpījumu skaitu noteiktajā laika periodā pēc trāpījuma objekta (persona, kontaktinformācija vai citas pazīmes), trāpījuma tipa vai ārējās sistēmas, manuālās pārbaudes rezultātā pieņemtā lēmuma, atbildīgās kompetentās iestādes vai valsts (ārvalstu pieprasījumu gadījuma), ar trāpījumu saistītā noziedzīgā nodarījuma veida (tikai kompetento iestāžu pieprasījumiem par gaisa kuģu pasažieru datu elementu uzraudzību), lidojuma gaisa pārvadājuma maršruta (lidosta, pilsēta, valsts).
       Vienlaikus, lai nodrošinātu ne tikai Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā iekļaujamo, bet arī iekļauto gaisa kuģu pasažieru datu glabāšanas termiņa pārskatīšanu, likumprojektā ietvertais pārejas noteikums attieksies uz datiem, kas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā iekļauti pirms 2026. gada 1. janvāra, glabāti ilgāk par diviem gadiem un kuru turpmākas glabāšanas nepieciešamību nepamatos attiecīgais Pasažieru informācijas nodaļas ikgadējais risku novērtējums.