Anotācija (ex-ante)

21-TA-1716: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" ir izstrādāts, lai papildinātu likumu ar tiesību normām attiecībā uz to, lai no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem, kas iegūti, izsolot likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, īstermiņā kompensētu elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, valstij kompensējot 50 % no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām elektroenerģijas galalietotājiem no 2021.gada 1.decembra līdz 2022.gada 30.aprīlim.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" mērķis ir nodrošināt juridisko ietvaru vienreizēja pasākuma īstenošanai, kas īstermiņā kompensētu elektroenerģijas cenu pieauguma negatīvās sekas visiem elektroenerģijas galalietotājiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Pašreizējais elektroenerģijas straujais cenu kāpums prasa tūlītēju reakciju, kas varētu pēc iespējas ātrāk mazināt elektroenerģijas cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2021.gadā visi būtiskākie energoresursi, tostarp elektroenerģija, ir uzrādījuši strauju cenu kāpumu, pēdējā pusgada laikā cenu kāpumam esot ārkārtējam un šī gada novembrī un decembrī sasniedzot vēsturiskos rekordus. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējā cena Eiropā, saskaņā ar Eurostat datiem, salīdzinot ar 2019.gadu, kāpusi par 230 %. Cenu rekordus ir sasniegusi arī emisijas kvotu cena, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģijas ražošanas izmaksas Eiropā.

Arī Baltijas valstīs 2021.gada novembrī un decembrī turpinās elektroenerģijas cenu pieauguma tendence. Novembrī tika novērota jauna vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības apgabalā tā sasniedza 125,39 euro par megavatstundu, kas ir par 17,8 % augstāka nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri elektroenerģijas cena ir pieaugusi par 3,1 reizi. Savukārt vēsturiski augstākā diennakts vidējā elektroenerģijas cena tika sasniegta 7. decembrī - 469,03 EUR/MWh. 2021.gada 28.septembrī Ministru kabinets izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Informatīvais ziņojums par elektroenerģijas un dabasgāzes cenu pieauguma iemesliem un turpmākajām prognozētajām tendencēm", kurā skaidrots, ka Eiropā kopumā elektroenerģijas cenas kāpumu galvenokārt ietekmēja auksti laikapstākļi, straujš dabasgāzes cenu kāpums, emisijas kvotu cenu kāpums, kā arī pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās no pandēmijas izraisītās krīzes. Vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un zemi elektroenerģijas izstrādes apjomi no atjaunojamiem energoresursiem veicināja pārējo energoresursu pieprasījumu, palielinot elektroenerģijas izstrādi fosilo kurināmo elektrostacijās, kas savukārt ietekmēja emisijas kvotu un fosilo energoresursu cenu pieaugumu. Tādējādi cenu kāpums ietekmēja visus elektroenerģijas ražošanas veidus, tam atspoguļojoties elektroenerģijas cenās.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Energoresursu cenas turpina strauju kāpumu, pēdējās aplēses liecina, ka elektroenerģijas gala cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem kāpusi 43%-50% robežās, dabasgāzei - 26%-90% robežās, bet siltumenerģijai vietām sasniedzot par 95% gala cenas kāpumu, salīdzinot ar 2020.gadu. Pašreizējās augstās cenas energoresursu tirgū ir problēma, kurai ir globālā mēroga cēloņi, līdz ar to nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas ilgtermiņā varētu negatīvi ietekmēt ES iekšējo elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu. Ilgtermiņā no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas apjoma palielināšanai ES, it īpaši Baltijas reģionā, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, un energoefektivitātes pasākums ir vienīgais risinājums, lai izvairītos no neprognozējamās enerģijas cenu svārstības, ko rada importētie fosilie energoresursi. Taču ir nepieciešams ieviest pasākumus, kas īstermiņā kompensēs elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan privātpersonām, gan juridiskajām personām.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu elektroenerģijas gala cenu, kuras pieaugumu veido elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas straujš un pastiprināts kāpums, nepieciešams mazināt vienu no gala cenas veidojošām komponentēm - sistēmas pakalpojumu maksu 50 % apmērā. Šāds risinājums īstenojams kompensācijas veidā, kas no valsts budžeta līdzekļiem tiktu izmaksāta elektroenerģijas sistēmu operatoriem, kas savukārt attiecinātu samazināto maksu par sistēmas pakalpojumiem galalietotājiem.

2021.gada 13.oktobrī Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) nāca klajā ar paziņojumu "Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti"[1]. Komisijas paziņojumā ir ietverts "Instrumentu kopums" (Toolbox), kas sastāv no īstermiņa un vidēja termiņa pasākumiem, ko dalībvalstis varētu īstenot, lai mazinātu augsto enerģijas cenu negatīvo ietekmi. Viens no Komisijas piedāvātajiem īstermiņa atbalsta pasākumiem ir vispārējs valsts atbalsts, kas samazinātu enerģijas izmaksas visiem enerģijas tiešajiem lietotājiem, uzsverot, ka šāds pasākums ar tūlītēju ietekmi var tikt daļēji finansēts no ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu izsolīšanas.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk – Direktīva) 10.panta 3.punkts nosaka, ka dalībvalstis lemj par emisijas kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu, nosakot, ka vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti izsolot Direktīvas 10.panta 2.punktā minētās emisijas kvotas, tiek izmantoti atbilstoši Direktīvas 10.panta 3.punktā minētajiem apakšpunktiem (mērķiem). Latvija likuma "Par piesārņojuma" 32.2 panta (44) daļas apakšpunktos ir noteikusi emisijas kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izmantošanu, paredzot stingrākas prasības kā Direktīvā noteiktās jeb 100 % izsoļu ieņēmumu izmantošanu, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Direktīvas 10.panta 3.punta h) apakšpunkts paredz, ka dalībvalsts, izmantojot ieņēmumus no emisijas kvotu izsolīšanas, var īstenot pasākumus, kas paredzēti energoefektivitātes, centralizētu siltumapgādes sistēmu un siltumizolācijas uzlabošanai vai finanšu atbalsta sniegšanai, lai risinātu sociālos jautājumus mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Tā kā 50% no sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanas visiem elektroenerģijas galalietotājiem pilnībā neietilpst šajā mērķī, nepieciešams nodrošināt, lai tiktu saglabāts tāds ieņēmumu apjoms, kas atbilstu vismaz 50 % no kopējiem izsoļu ieņēmumiem, lai nodrošinātu Direktīvā noteikto prasību ieviešanu.

Līdz šim Latvijas labā gūtie ieņēmumi no emisijas kvotu izsolīšanas laika posmā no 2012.gada 13.novembra līdz 2021.gada 14.decembrim ir 312 131 131,63 euro, ietverot ieņēmumus no izsolēm primārajā tirgū 251 475 615,43 euro un ieņēmumus no vienreizēja darījuma sekundārajā tirgū 60 655 516,20 euro apmērā. Lai īstenotu Direktīvā noteikto prasību par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu atbilstoši Direktīvas 10.panta 3.punktā minētajiem apakšpunktiem, no kopējiem izsoļu ieņēmumiem, piemēram, sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanai visiem elektroenerģijas galalietotājiem 50 % apmērā būtu iespējams novirzīt līdz 125 737 807 euro. Papildus, šogad paredzētas vēl divas emisijas kvotu izsolīšanas: 16.12. un 20.12. Līdz šim Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros ir apstiprināti un īstenoti četri atklātie projektu konkursi par kopējo līgumu summu 47 966 867,54 euro (līdz šim izmaksāts finansējums 43 288 381,16 euro). Papildus tam VARAM ir sagatavojusi trīs jaunus atklāto projektu konkursus ar plānoto pieejamo finansējumu 55 milj. euro apmērā. Savukārt administratīvajiem izdevumiem plānoti 6 224 716 euro periodā no 2012.gada līdz 2024.gadam. Tas nozīmē, ka plānoto atbalsta apjomu sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanai visiem elektroenerģijas galalietotājiem 50 % apmērā 77 894 000 euro apmērā ir iespējams nodrošināt.

Papildus Latvijā jau ieviestajiem pasākumiem elektroenerģijas cenu mazināšanai un cenu pieauguma negatīvo seku kompensēšanai (atbalsts ārkārtas situācijās visvairāk apdraudētajiem jeb mazaizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem, nolūkā novērst enerģētiskās nabadzības riskus; obligātās iepirkuma komponentes strauja mazināšana kā instruments elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 2022.gadā) kā īstermiņa risinājums, atbilstoši Komisijas paziņojumam, var tikt īstenots vienreizējs pasākums, valstij kompensējot 50 % no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām visiem elektroenerģijas lietotājiem.

Tādēļ, ņemot vērā situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū, kā arī straujo enerģijas cenu kāpumu kopumā, ir nepieciešams veikt pasākumus un īstenot valsts atbalstu, lai mazinātu elektroenerģijas galalietotāju izmaksas. Attiecīgi likumprojekts paredz papildināt 32.2 pantu, paredzot izmantot ieņēmumus no emisijas kvotu izsolīšanas vienreizējam pasākumam, lai mazinātu galalietotāju izmaksas par izmantoto elektroenerģiju. Šāda pieeja nodrošina, ka nav konkurences kropļošanas apstākļi un nav saskatāmas valsts atbalsta pazīmes, jo dotācija tiktu sniegta gan visām privātpersonām, gan visām juridiskām personām atšķirībā no selektīva atbalsta konkrētām juridisko personu kategorijām, turklāt priekšlikums ir samērā ātri ieviešams uzņēmējdarbības atbalsta instruments.

Vienreizējs pasākums, kurš tiek īstenots ar mērķi mazināt elektroenerģijas galalietotāju izmaksas, ir atbilstošs likuma “Par piesārņojumu” mērķim, novēršot negatīvās sekas no pieaugošās elektroenerģijas izstrādes no fosilā kurināmā, ko 2021.gadā Eiropā vienlaicīgi veicina zema elektroenerģijas izstrāde no atjaunojamiem energoresursiem un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums. Direktīvas konkrētais pants, kurš pārņemts ar likuma "Par piesārņojumu" normām, pieļauj noteiktā apmērā emisijas kvotu izsoļu izmantošanu arī citiem mērķiem. Turklāt likumprojekts paredz atbalsta sniegšanu arī mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kas noteikts Direktīvas 10.panta 3.punkta h) apakšpunktā.

Praktiski sistēmas pakalpojuma maksas kompensācija tiks nodrošināta šādā veidā:

1. Ekonomikas ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetam apstiprināšanai grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, paredzot normu visiem licencētajiem sistēmas operatoriem piemērot rēķinā atlaidi sistēmas izmaksām 50 % apmērā galalietotājiem, kas pieslēgti to tīklam (izņemot sadales sistēmas operatorus), ko kompensēs valsts, kas secīgi tiks piemērota arī elektroenerģijas tirgotāju izrakstītajos rēķinos, ja lietotajam nav tiešs noslēgts līgums ar sistēmas operatoru, nosakot arī norēķinu kārtību.

2.No Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma 2022.gada sākumā, pamatojoties uz izdarītajiem grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, tiek pārdalīti finanšu līdzekļi līdz 77 894 000 euro apmērā Ekonomikas ministrijas apakšprogrammā 29.07.00 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums elektroenerģijas lietotāju atbalstam”. Ekonomikas ministrija normatīvo aktu noteiktajā kārtībā pieprasīs pārdalīt šo finansējumu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

3. Visi sistēmas operatori ik mēnesi visiem saviem klientiem, izņemot citiem sistēmas operatoriem, piemēro kompensāciju sistēmas pakalpojuma izmaksām (ieskaitot PVN), ko tālāk rēķinos piemēro arī elektroenerģijas tirgotāji saviem klientiem.

4. Sistēmas operatori līdz kārtējā mēneša 15. datumam sagatavo rēķinu par iepriekšējā norēķinu periodā piemēroto sistēmas pakalpojuma izmaksu kompensāciju, ieskaitot PVN, ko Ekonomikas ministrija apmaksā līdz mēneša beigām.

[1] https://eurlex.europa.eu/legalcontent/EN/TXT/uri=COM%3A2021%3A660%3AFIN&qid=1634215984101
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Visas fiziskas personas
Ietekmes apraksts
Visām fiziskām personām mazinās izmaksas par izmantoto elektroenerģiju.
Juridiskās personas
  • Visas juridiskas personas, sistēmas operatori, elektroenerģijas tirgotāji
Ietekmes apraksts
Visām juridiskām personām mazinās izmaksas par izmantoto elektroenerģiju.
Kompensācijai paredzētie līdzekļi tiktu novirzīti attiecīgajam sistēmas operatoram, kompensējot tā piemērotās samazinātās sistēmas pakalpojumu izmaksas. Savukārt elektroenerģijas tirgotājiem arī savos sagatavotajos rēķinos galalietotājiem jāattiecina samazinātā sistēmas pakalpojumu maksa.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Mazinās elektroenerģijas gala cena

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Mazinās elektroenerģijas gala cena

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
16 805 078
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
16 805 078
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
77 894 000
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
77 894 000
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-61 088 922
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-61 088 922
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-61 088 922
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-61 088 922
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ietekmes uz budžetu novērtējums pēc naudas plūsmas (vērtēts tikai 2022.gads, jo pēc naudas plūsmas kompensāciju izmaksa notiks 2022.gadā):
Izmaiņas ieņēmumos 16 805 078 euro;
Izmaiņas izdevumos 77 894 000 euro;
Provizoriskā negatīvā ietekme 61 088 922 euro.

Vienlaikus jānorāda, ka atbilstoši EKS metodoloģijai ietekme uz budžetu veidojas gan 2021.gadā, gan 2022.gadā un tā ir šāda:
Izmaiņas ieņēmumos 7 697 030 euro 2021.gadā un 20 247 000 euro 2022.gadā;
Izmaiņas izdevumos 15 578 800 euro 2021.gadā un 62 315 200 euro 2022.gadā;
Provizoriskā negatīvā ietekme 7 881 770 euro 2021.gadā un 42 068 200 euro 2022.gadā.

Provizoriskā ietekme atbilstoši EKS metodoloģijai novērtēta, balstoties uz pieņēmumu, ka grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" stāsies spēkā ne vēlāk kā 2021.gada 31.decembrī.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Izmaiņas ieņēmumos pēc naudas plūsmas:
  2022.gads
Budžetā plānotie ieņēmumi (milj. euro) 60,850
Aktualizētie ieņēmumi (milj. euro) 77,655
Starpība (milj. euro) 16,805

Izmaiņas ieņēmumos atbilstoši EKS metodoloģijai:
  2021.gads 2022.gads
Budžetā iestrādātie ieņēmumi pēc EKS (milj. euro) 47,788 90,078
Aktualizētie ieņēmumi pēc EKS (milj. euro) 55,484 110,325
Starpība (milj. euro) 7,697 20,247

Ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šā gada 14.decembrī aktualizētos datus par emisijas kvotu izsolīšanas ieņēmumiem, veikts provizoriskais novērtējums par papildu ieņēmumu ietekmi uz budžetu pēc naudas plūsmas un atbilstoši EKS metodoloģijai.

Attiecīgi provizoriskais novērtējums norāda, ka:
- pēc naudas plūsmas 2022.gadā ir prognozējams ieņēmumu palielinājums 16,805 milj. euro apmērā pret budžetā 2022.gadam plānoto ieņēmumu apmēru;
- atbilstoši EKS metodoloģijai 2021.gadā ir prognozējams uzskaitīto ieņēmumu palielinājums 7,697 milj. euro apmērā pret budžetā 2021.gadam plānotajiem ieņēmumiem, bet 2022.gadā varētu tikt uzskaitīti papildu ieņēmumi 20,247 milj. euro pret budžetā 2022.gadam plānoto ieņēmumu apmēru.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Paredzams, ka 2022.gadā sistēmas operatoru ieņēmumi no Latvijā reģistrēto pārvades sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatoru sistēmas pakalpojuma gan mājsaimniecībām, gan juridiskajām personām būs aptuveni 309 milj. euro.

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm sistēmas pakalpojumu kompensācija no valsts budžeta līdzekļiem, kompensējot sistēmas operatoriem nesaņemtos ienākumus, kas rodas piemērojot par 50 % samazinātu maksu par sistēmas pakalpojumiem visiem elektroenerģijas galalietotājiem, ieskaitot PVN, no 2021.gada 1.decembra līdz 2022. gada 30.aprīlim sastādīs 77,894 milj. euro (ieskaitot PVN; 64,375 milj. euro bez PVN). Aprēķinātajā kompensācijas apmērā iekļauta arī Ekonomikas ministrijas un sistēmas operatoru savstarpējo galējo kompensācijas norēķinu korekcija, ja tāda nepieciešama, līdz 2022.gada beigām.

Aprēķins:
Kompensācijas gadam: 309 milj. euro * 50% =154,500 milj. euro
Kompensācijas 1 mēnesim: 154,500 milj. euro / 12 mēneši = 12,875 milj. euro
Kompensācijas par 5 mēnešiem ar PVN: 12,875 milj. euro * 5 mēneši *1,21 = 77,894 milj. euro

Pēc naudas plūsmas ietekme uz izdevumiem ir 2022.gadā 77,894 milj. euro, jo kompensācijas faktiski tiks veiktas 2022.gadā.
Atbilstoši EKS metodoloģijai ietekme uz izdevumiem ir 15,579 milj. euro 2021.gadā un 62,315 milj. euro 2022.gadā.

Detalizētāka informācija sniegta Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Informatīvais ziņojums par enerģijas cenu pieauguma ietekmes mazinošiem pasākumiem”.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Saskaņā ar likumprojekta 2.punktu, kas paredz papildināt likumu "Par piesārņojumu" ar Pārejas noteikumu 70.punktu, finansējumu likumprojekta 1.punktā noteiktā izpildei piešķir Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros. Attiecīgi izdevumus 2022.gadā sedz no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", piešķirot tos Ekonomikas ministrijai budžeta apakšprogrammā 29.07.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums elektroenerģijas lietotāju atbalstam".

4.1.1. Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumi Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"

Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", paredzot nosacījumus un kārtību par 50 % samazinātas sistēmas pakalpojuma maksas (ieskaitot PVN) kompensēšanai sistēmas operatoriem no valsts puses un tās tālākai attiecināšanai galalietotājiem.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
Ņemot vērā, ka finansējums šim vienreizējam pasākumam paredzēts kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.07.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums elektroenerģijas lietotāju atbalstam" atbilstoši iepriekšējos gados iegūto un neizlietoto izsoļu ieņēmumu apmēram, kas nepārsniedz 77 894 000 euro, tas attiecas uz Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumiem Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32003L0087
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
10.panta 3.punkts
1.pants
Pārņemtas daļēji
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • Finanšu ministrija
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Visi sistēmas operatori ik mēnesi visiem saviem klientiem, izņemot citiem sistēmas operatoriem, piemēros par 50 % samazinātu sistēmas pakalpojumu maksu (ieskaitot PVN), ko tālāk rēķinos piemēro arī elektroenerģijas tirgotāji saviem klientiem, kā rezultātā visiem elektroenerģijas galalietotājiem mazinās izmaksās par izmantoto elektroenerģiju.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi