Anotācija (ex-ante)

Energoresursu cenas turpina strauju kāpumu, pēdējās aplēses liecina, ka elektroenerģijas gala cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem kāpusi 43%-50% robežās, dabasgāzei - 26%-90% robežās, bet siltumenerģijai vietām sasniedzot par 95% gala cenas kāpumu, salīdzinot ar 2020.gadu. Pašreizējās augstās cenas energoresursu tirgū ir problēma, kurai ir globālā mēroga cēloņi, līdz ar to nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas ilgtermiņā varētu negatīvi ietekmēt ES iekšējo elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu. Ilgtermiņā no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas apjoma palielināšanai ES, it īpaši Baltijas reģionā, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, un energoefektivitātes pasākums ir vienīgais risinājums, lai izvairītos no neprognozējamās enerģijas cenu svārstības, ko rada importētie fosilie energoresursi. Taču ir nepieciešams ieviest pasākumus, kas īstermiņā kompensēs elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan privātpersonām, gan juridiskajām personām.

Lai mazinātu elektroenerģijas gala cenu, kuras pieaugumu veido elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas straujš un pastiprināts kāpums, nepieciešams mazināt vienu no gala cenas veidojošām komponentēm - sistēmas pakalpojumu maksu 50 % apmērā. Šāds risinājums īstenojams kompensācijas veidā, kas no valsts budžeta līdzekļiem tiktu izmaksāta elektroenerģijas sistēmu operatoriem, kas savukārt attiecinātu samazināto maksu par sistēmas pakalpojumiem galalietotājiem.

2021.gada 13.oktobrī Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) nāca klajā ar paziņojumu "Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti"[1]. Komisijas paziņojumā ir ietverts "Instrumentu kopums" (Toolbox), kas sastāv no īstermiņa un vidēja termiņa pasākumiem, ko dalībvalstis varētu īstenot, lai mazinātu augsto enerģijas cenu negatīvo ietekmi. Viens no Komisijas piedāvātajiem īstermiņa atbalsta pasākumiem ir vispārējs valsts atbalsts, kas samazinātu enerģijas izmaksas visiem enerģijas tiešajiem lietotājiem, uzsverot, ka šāds pasākums ar tūlītēju ietekmi var tikt daļēji finansēts no ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu izsolīšanas.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk – Direktīva) 10.panta 3.punkts nosaka, ka dalībvalstis lemj par emisijas kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu, nosakot, ka vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti izsolot Direktīvas 10.panta 2.punktā minētās emisijas kvotas, tiek izmantoti atbilstoši Direktīvas 10.panta 3.punktā minētajiem apakšpunktiem (mērķiem). Latvija likuma "Par piesārņojuma" 32.² panta (4⁴) daļas apakšpunktos ir noteikusi emisijas kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izmantošanu, paredzot stingrākas prasības kā Direktīvā noteiktās jeb 100 % izsoļu ieņēmumu izmantošanu, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Direktīvas 10.panta 3.punta h) apakšpunkts paredz, ka dalībvalsts, izmantojot ieņēmumus no emisijas kvotu izsolīšanas, var īstenot pasākumus, kas paredzēti energoefektivitātes, centralizētu siltumapgādes sistēmu un siltumizolācijas uzlabošanai vai finanšu atbalsta sniegšanai, lai risinātu sociālos jautājumus mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Tā kā 50% no sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanas visiem elektroenerģijas galalietotājiem pilnībā neietilpst šajā mērķī, nepieciešams nodrošināt, lai tiktu saglabāts tāds ieņēmumu apjoms, kas atbilstu vismaz 50 % no kopējiem izsoļu ieņēmumiem, lai nodrošinātu Direktīvā noteikto prasību ieviešanu.

Līdz šim Latvijas labā gūtie ieņēmumi no emisijas kvotu izsolīšanas laika posmā no 2012.gada 13.novembra līdz 2021.gada 14.decembrim ir 312 131 131,63 euro, ietverot ieņēmumus no izsolēm primārajā tirgū 251 475 615,43 euro un ieņēmumus no vienreizēja darījuma sekundārajā tirgū 60 655 516,20 euro apmērā. Lai īstenotu Direktīvā noteikto prasību par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu atbilstoši Direktīvas 10.panta 3.punktā minētajiem apakšpunktiem, no kopējiem izsoļu ieņēmumiem, piemēram, sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanai visiem elektroenerģijas galalietotājiem 50 % apmērā būtu iespējams novirzīt līdz 125 737 807 euro. Papildus, šogad paredzētas vēl divas emisijas kvotu izsolīšanas: 16.12. un 20.12. Līdz šim Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros ir apstiprināti un īstenoti četri atklātie projektu konkursi par kopējo līgumu summu 47 966 867,54 euro (līdz šim izmaksāts finansējums 43 288 381,16 euro). Papildus tam VARAM ir sagatavojusi trīs jaunus atklāto projektu konkursus ar plānoto pieejamo finansējumu 55 milj. euro apmērā. Savukārt administratīvajiem izdevumiem plānoti 6 224 716 euro periodā no 2012.gada līdz 2024.gadam. Tas nozīmē, ka plānoto atbalsta apjomu sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanai visiem elektroenerģijas galalietotājiem 50 % apmērā 77 894 000 euro apmērā ir iespējams nodrošināt.

Papildus Latvijā jau ieviestajiem pasākumiem elektroenerģijas cenu mazināšanai un cenu pieauguma negatīvo seku kompensēšanai (atbalsts ārkārtas situācijās visvairāk apdraudētajiem jeb mazaizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem, nolūkā novērst enerģētiskās nabadzības riskus; obligātās iepirkuma komponentes strauja mazināšana kā instruments elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 2022.gadā) kā īstermiņa risinājums, atbilstoši Komisijas paziņojumam, var tikt īstenots vienreizējs pasākums, valstij kompensējot 50 % no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām visiem elektroenerģijas lietotājiem.

Tādēļ, ņemot vērā situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū, kā arī straujo enerģijas cenu kāpumu kopumā, ir nepieciešams veikt pasākumus un īstenot valsts atbalstu, lai mazinātu elektroenerģijas galalietotāju izmaksas. Attiecīgi likumprojekts paredz papildināt 32.² pantu, paredzot izmantot ieņēmumus no emisijas kvotu izsolīšanas vienreizējam pasākumam, lai mazinātu galalietotāju izmaksas par izmantoto elektroenerģiju. Šāda pieeja nodrošina, ka nav konkurences kropļošanas apstākļi un nav saskatāmas valsts atbalsta pazīmes, jo dotācija tiktu sniegta gan visām privātpersonām, gan visām juridiskām personām atšķirībā no selektīva atbalsta konkrētām juridisko personu kategorijām, turklāt priekšlikums ir samērā ātri ieviešams uzņēmējdarbības atbalsta instruments.

Vienreizējs pasākums, kurš tiek īstenots ar mērķi mazināt elektroenerģijas galalietotāju izmaksas, ir atbilstošs likuma “Par piesārņojumu” mērķim, novēršot negatīvās sekas no pieaugošās elektroenerģijas izstrādes no fosilā kurināmā, ko 2021.gadā Eiropā vienlaicīgi veicina zema elektroenerģijas izstrāde no atjaunojamiem energoresursiem un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums. Direktīvas konkrētais pants, kurš pārņemts ar likuma "Par piesārņojumu" normām, pieļauj noteiktā apmērā emisijas kvotu izsoļu izmantošanu arī citiem mērķiem. Turklāt likumprojekts paredz atbalsta sniegšanu arī mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kas noteikts Direktīvas 10.panta 3.punkta h) apakšpunktā.

Praktiski sistēmas pakalpojuma maksas kompensācija tiks nodrošināta šādā veidā:

1. Ekonomikas ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetam apstiprināšanai grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, paredzot normu visiem licencētajiem sistēmas operatoriem piemērot rēķinā atlaidi sistēmas izmaksām 50 % apmērā galalietotājiem, kas pieslēgti to tīklam (izņemot sadales sistēmas operatorus), ko kompensēs valsts, kas secīgi tiks piemērota arī elektroenerģijas tirgotāju izrakstītajos rēķinos, ja lietotajam nav tiešs noslēgts līgums ar sistēmas operatoru, nosakot arī norēķinu kārtību.

2.No Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma 2022.gada sākumā, pamatojoties uz izdarītajiem grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, tiek pārdalīti finanšu līdzekļi līdz 77 894 000 euro apmērā Ekonomikas ministrijas apakšprogrammā 29.07.00 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums elektroenerģijas lietotāju atbalstam”. Ekonomikas ministrija normatīvo aktu noteiktajā kārtībā pieprasīs pārdalīt šo finansējumu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

3. Visi sistēmas operatori ik mēnesi visiem saviem klientiem, izņemot citiem sistēmas operatoriem, piemēro kompensāciju sistēmas pakalpojuma izmaksām (ieskaitot PVN), ko tālāk rēķinos piemēro arī elektroenerģijas tirgotāji saviem klientiem.

4. Sistēmas operatori līdz kārtējā mēneša 15. datumam sagatavo rēķinu par iepriekšējā norēķinu periodā piemēroto sistēmas pakalpojuma izmaksu kompensāciju, ieskaitot PVN, ko Ekonomikas ministrija apmaksā līdz mēneša beigām.

[1] https://eurlex.europa.eu/legalcontent/EN/TXT/uri=COM%3A2021%3A660%3AFIN&qid=1634215984101