Anotācija

Īstenojot kultūrpolitiku, nodrošināma sasaiste ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587) un plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto. Nozīmīgs izaicinājums, īstenojot kultūrpolitiku visā Latvijas teritorijā, saistāms ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, kuru ietekmi uz kultūras piedāvājuma piekļūstamību reģionos šobrīd vēl nav iespējams novērtēt. No kultūrpolitikas viedokļa kritiski svarīgi ir pēc iespējas saglabāt un attīstīt Latvijā vēsturiski izveidojušos un līdzšinējās kultūrpolitikas mērķtiecīgas īstenošanas ietvaros attīstīto kultūras organizāciju tīklu un nodrošināt iestāžu pakalpojumu pieejamību un piekļūstamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, attīstot gan kultūras infrastruktūru, gan pakalpojumu saturu.

Vienlaikus Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam akcentē dažādu pakalpojumu, tai skaitā kultūras pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanu reģionos.

Objektīvs šķērslis plašākam kultūras patēriņam ir attālums no cilvēka dzīvesvietas līdz kultūras pakalpojuma saņemšanas vietai. Iedzīvotājiem nozīmīgākā kultūras pakalpojumu saņemšanas vieta ir respondentu dzīves vieta (pilsēta vai pagasts). 2018. gadā veiktā Kultūras patēriņa pētījums[1] ietvaros secināts, ka motivācija apmeklēt interesējošu kultūras pasākumu sāk būtiski samazināties pie attāluma apmēram vienas stundas brauciena robežās. Tas nozīmē, ka motivācija pārvarēt attālumu uz pasākumiem, par kuriem cilvēkam nav īpašas intereses, būs vēl mazāka - un distances nozīme lielāka.

2020. gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu[2] dati liecina, ka dažādās sabiedrības grupās kultūras patēriņa rādītāji ir atšķirīgi, ko nosaka gan auditoriju sociālekonomiskais profils, gan atšķirīgās kultūras vajadzības un kultūras patēriņa ieradumi, atklājot, ka visbiežāk kultūras pasākumus iedzīvotāji apmeklē savā pilsētā vai pagastā - to ir darījuši kopumā 80 % aptaujāto. Ārpus savas dzīvesvietas, bet savā reģionā, pasākumus ir apmeklējuši 57 % iedzīvotāju, bet citā reģionā - 40 %.  tāpat Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā secināts, ka mazaktīvi bieži ir no 55 līdz 74 gadus veci, ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo vieni – grupas, kas kultūras pieejamībā tiek marginalizētas, to kultūras patēriņam samazinoties.

Lai sniegtu iedzīvotājiem augstvērtīgus un pieejamus kultūras pakalpojumus un nodrošinātu līdzdalības iespējas kultūrā, visām kultūras un radošajām nozarēm ir nepieciešams risināt strukturālus to attīstības jautājumus, bez kuriem kultūrpolitikas attīstības virzieni nevar tikt īstenoti, tai skaitā jautājumu par kultūras infrastruktūras attīstību. 

Kultūras procesu vitalitātei un ilgtspējai ārkārtīgi nozīmīga ir iedzīvotāju iesaiste kultūras procesos, tādējādi stiprinot vietējo kopienu kultūras identitāti un saglabājot un popularizējot latviskās tradīcijas un dzīvesziņu. Kultūras ministrijas veiktie kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumi liecina, ka tie iedzīvotāji, kuri ir aktīvi kultūras patēriņā, ir aktīvi arī līdzdalībā (un otrādi). Līdzdalības sekmēšana ir būtiska ne tikai amatiermākslas un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību ilgtspējas nodrošināšanai, bet arī mūsdienu kultūras izpausmju popularizācijai. Vienlaikus līdzdalība kultūrā sniedz būtisku ieguldījumu pilsoniskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanās procesā, kam spilgts piemērs ir apkaimju kopienu aktivitātes kultūras piedāvājuma veidošanā un nevalstiskā sektora nozīmes pieaugums kultūras procesos.

Kultūrpolitikas pamatnostādnes paredz, ka kultūras patēriņa stimulēšanai nepieciešams attīstīt kultūras satura daudzveidību, veidojot mūsdienīga, kvalitatīva, atpazīstama satura piedāvājumu un īstenojot integrētas kultūras norišu programmas, piemēram, Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīvas ietvaros.

Kultūrpolitikas reģionālie aspekti integrēti visos piecos Kultūrpolitikas pamatnostādņu rīcības virzienos, tai skaitā, paredzot stimulēt daudzveidīga kultūras piedāvājuma reģionālo pieejamību, paredzot sekmēt līdzdalību kultūras procesos visā Latvijas teritorijā, kā arī veicinot kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanu Latvijas reģionu attīstībai. Reģionālajā kontekstā būtiska un attīstāma ir gan profesionālās mākslas pieejamība reģionos, gan līdzsvarota kultūras mantojuma izmantošana, gan vienlīdzīgas iespējas lietot digitālos kultūras pakalpojumus, gan vietējā kultūrvidē balstītas radošo industriju iniciatīvas.

[1]2018.gada Kultūras patēriņa pētījums. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/lka20zpc_kulturas20paterins20un20lidzdaliba2020181.pdf.

[2] LKA, SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija", SIA "SKDS" (2020). Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums (turpmāk - 2020.gada Kultūras patēriņa pētījums). Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download

Eiropas Komisija 2022. gada 21. oktobrī apstiprināja Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodam, kas nosaka, ka politikas mērķa “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību” ietvaros atbalsts plānots arī kultūras mantojuma infrastruktūras saglabāšanai un tūrisma potenciāla attīstīšanai un jaunu pakalpojumu attīstībai, veicinot kultūras resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai pašvaldībās un sabiedrības iesaisti kultūras un telpiskās plānošanas procesos, tai skaitā, ar Jaunā Eiropas Bauhaus nacionālā kontaktpunkta starpniecību sekmējot sabiedrības izglītošanu, izpratni un iesaisti kvalitatīvas arhitektūras, dzīves vides veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tostarp stiprinot izpratni vietējās kopienās par kvalitatīvu dzīvesvidi, kā arī stimulējot vietas piederības sajūtu un apziņu.  

Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam (turpmāk – Programma), nosakot, ka 5. politikas mērķa “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību” ietvaros kultūrai ir būtiska nozīme dzīves kvalitātes uzlabošanā un attīstības veicināšanā, izmantojot teritoriāli pielāgotus risinājumus.

Lai risinātu Latvija2030, NAP2027 un Kultūras pamatnostādnēs identificētos izaicinājumus, Projekts paredz Programmas 5.1. prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana” (turpmāk – 5.1.1. SAM) 5.1.1.6. pasākuma “Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība”” (turpmāk – 5.1.1.6. pasākums) ietvaros atbalstāmas integrētas investīcijas kultūras infrastruktūrā, īpašu uzmanību pievēršot kultūras objektu darbības uzlabošanas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, identificējot, kur ieguldījumi var sniegt plašāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi uz attīstāmo teritoriju. Atbalsts paredzēts valsts nozīmes kultūras pieminekļu, saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, veicinot objektu pieejamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā, tai skaitā, uzlabojot kultūras objektu piekļūstamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un veicinot kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tiks nodrošināta efektīvāka kultūras mantojuma potenciāla izmantošana ekonomikas attīstībā un sociālo jautājumu risināšanā, stiprinot vietējo iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku, nodrošinot pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem, kā arī attīstot autentisku tūrisma galamērķa piedāvājumu tūristiem, tādējādi nodrošinot reģiona atpazīstamību, vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu.

Atbalsts 5.1.1.6. pasākuma ietvaros plānots, balstoties uz pašvaldību attīstības programmām.
Atbalsts 5.1.1.6. pasākuma ietvaros plānots atbilstoši integrētajās teritoriālajās stratēģijās definētajām pilsētu funkcionālajām teritorijām, nodrošinot atbilstību pašvaldību attīstības programmām. Attiecīgi ieguldījumus plānots veikt pilsētās un to funkcionālajās teritorijās, kas ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to apkārtējās teritorijas, starp kurām ir ikdienas darbaspēka migrācija un kopīgs pakalpojumu tīkls.
Integrētas teritoriālas attīstības veicināšanai izvēlēts nacionālais risinājums, kas paredz turpināt pašvaldībām to attīstības programmās noteikto nozīmīgu projektu īstenošanu caur atbalstu pilsētu funkcionālajām teritorijām, kas definētas reģionu attīstības programmu ietvaros, nodrošinot konkurences elementu un efektīvāko attīstības projektu īstenošanu.

5.1.1.6. pasākuma mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt valsts nozīmes kultūras pieminekļus, veicinot objektu piekļūstamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā.

5.1.1.6. pasākums tiks īstenots atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, atbalstot pašvaldības attīstības programmās paredzētos 5.1.1.6. pasākuma projektus, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.

5.1.1.6. pasākuma projekta iesniedzēji ir pašvaldība, pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts, kurā plānotas investīcijas.

Projekta iesniedzējs 5.1.1.6. pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – pašvaldība, pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts, kurā plānotas investīcijas.

Projekts nosaka, ka projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta objektu darbības stratēģija, kas pamato objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā, tai skaitā, paredzot veicināt vietējo iedzīvotāju sociālo iekļaušanu.

5.1.1.6. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 700 000 euro (no tā elastības finansējums – 6 689 525 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 395 000 euro (no tā elastības finansējums – 5 686 097 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldības līdzfinansējums) – 1 305 000 euro (no tā elastības finansējums – 1 003 428 euro).

Pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50 procenti no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 2 010 475 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums granta veidā 1 708 903 euro un nacionālais finansējums 301 572 euro.

Ņemot vērā to, ka pasākumam plānotais finansējums ir pieejams pēc 2026. gada 1. janvāra, kā arī ņemot vērā to, ka šobrīd pieejamais finansējums nav pietiekams, lai izsludinātu atklātu projektu iesniegumu atlasi visos plānošanas reģionos, paredzēts, ka sadarbības iestāde izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi pēc tam, kad atlasei pieejamais finansējums ir palielināts līdz pasākumam plānotajam finansējuma apmēram.

5.1.1.6. pasākuma Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 7 395 000 euro apmērā atbilst 166. intervences kodam “Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi”.

Projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru, paredzot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Šāds avansa apjoms pieļaujams, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ātrāku projektu īstenošanas uzsākšanu. Ir pieļaujams, ka par projekta būvniecības darbībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jau ir noslēgts būvdarbu līgums un uzsākti būvdarbi.
Avansa apjoms katram projektam ir nosakāms individuāli. Nosakot projekta avansa apmēru, ņem vērā finansējuma saņēmēja spēja sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas iesniegt sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

Projekta iesniedzējam jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, ja projekta izmaksas ir vismaz 1 000 000 euro, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Projekts nosaka, ka 5.1.1.6. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas sekmē 5.1.1.6. pasākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1. valsts nozīmes kultūras pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;
2. jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu;
3. projekta vadības nodrošināšana;
4. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

Projektā paredzētas attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas projektā plānoto darbību īstenošanai. Attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, būvdarbu izmaksas, telpu aprīkošana un pielāgošana pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, ar kultūras mantojumu saistīto pakalpojumu izveides izmaksas, aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas.

Izstrādājot Projektu, ir ņemtas vērā ar komercdarbības atbalstu saņemšanu saistītās normas. Noteikumu projekta ietvaros ir pieļaujams saderīgs komercdarbības atbalsts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014) 53. pantu. Komercdarbības atbalsts tiek piešķirts Regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punktā minētajiem kultūras mērķiem un darbībām.

Atbilstoši 2016. gada 19. jūlija Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 33. un 34. punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Turklāt Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 36. punktā ir noteikts, ka daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami (piemēram, valsts arhīvu, kuros atrodas unikāli dokumenti, pārvaldība), un tādējādi tiem nav reāla tirgus. Eiropas Komisija uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura. Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona.

Projekts nosaka, kad netiek piemēroti Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, ja:
1. projektam nav saimnieciska rakstura, ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
2. ja pašu ieņēmumi ir lielāki par 50 procentiem no gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, jo projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pastāv virkne pasākumu, kuriem ir vienīgi vietēja mēroga ietekme, un tādējādi tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Minētajos gadījumos Eiropas Komisija ir norādījusi, ka saņēmējs attiecīgas preces vai pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā, un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus, tāpēc nav uzskatāms, ka pasākums izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumu vai uzņēmējdarbības apstākļiem. Arī publiskais atbalsts, kas sniegts kultūras produktiem, kuriem valodas un ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir ierobežota, vietēja rakstura auditorija, nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Lai pārliecinātos par to, ka projektam, kuram ir saimniecisks raksturs, nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, papildus tiek piemērots kāds no šādiem izvērtēšanas kritērijiem:
1. 85 procenti un vairāk no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem/apmeklētājiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2. īstenotie kultūras pasākumi (koncerti, izrādes, performances u.c.) pārsvarā notiek latviešu valodā;
3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas (netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes u.c. darbības pārrobežu reklāmas jomā).

Par kultūras jomas pakalpojuma sniedzēju uzskatāms tāds pakalpojuma sniedzējs, kas darbojas kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā, atbilstoši Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu[1] 33. un 34. punktā noteiktajam.

Projekts nosaka, ja projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu, jāievēro šādi nosacījumi:
1. ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu) ir norādīts, ka publiskais finansējums parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem vai maksas stāvvietām), infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Tāpat arī atbilstoši Komisijas skaidrojumam kafejnīcas, suvenīru veikali, kā arī stāvvietas, kuras nepieciešamas kultūras objekta apmeklētājiem, tiek ieskaitītas kultūras infrastruktūras un kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai;
2. valsts atbalsta kumulācijas gadījumā finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei sniedz informāciju, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots vai jau piešķirts atbalsts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti, lai varētu izvērtēt, vai netiek pārsniegtas atbalsta apvienošanas normas;
3. finansējuma saņēmējs ar komercdarbības atbalstu saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu), sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem. Projekta uzraudzību jānodrošina visā projekta pārskata periodā, projektā lietotais jēdziens “projekta pārskata periods” termiņa ziņā ir pielīdzināms projekta dzīves cikla laikam atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumā noteiktajam aktīvu amortizācijas perioda ilgumam;
4. ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības;
5. atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam, atbalsta sniedzējam noteikts pienākums atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par nelikumīga un nesaderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbalsta atgūšanu, kā arī to, ka nelikumīgs valsts atbalsts ir atgūstams, kad citas institūcijas konstatē nelikumīga atbalsta piešķiršanas gadījumus (tai skaitā, Eiropas Komisija);
6. ja ir pārkāptas Regulas Nr. 651/2014 prasības, vai ir konstatēts, ka ar saimniecisku raksturu nesaistīts projekts kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, un tam nav iespējams piemērot Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Saskaņā ar valsts atbalsta principiem ar jēdzienu “līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta” Projekta kontekstā saprotam tādu finansiālu ieguldījumu no projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera līdzekļiem – saimnieciskajiem resursiem vai ārējiem finanšu resursiem, kas nesatur nekādu publisko finansiālo atbalstu. Līdzekļi, kas ir brīvi no valsts atbalsta (tai skaitā nav saņemts valsts vai pašvaldību galvojums, vai valsts vai pašvaldības aizdevums uz atvieglotiem nosacījumiem) ir iegūti saimnieciskās darbības rezultātā vai piesaistīti kā aizņēmums (ārējais finansējums) uz tirgus nosacījumiem.

Ja projekta iesniegumā sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, atbilstoši Projektam finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta iesniegumam pievienojis apliecinājumu, kas apliecina atbilstību Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 18. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

Tāpat Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošina pasākuma ietvaros plānotā atbalsta nepārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, tātad par tām pašām darbībām netiek maksāts no dažādiem valsts un pārbalstu finanšu līdzekļiem. Informācija tiks vērtēta projekta iesnieguma vērtēšanas ietvaros.


[1] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC