25-TA-1691: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijā autoceļu lietošanas nodeva (turpmāk – ALN) tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs 3 tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, kuriem ir noteikts maksas autoceļa statuss. Nodevas apmērs ir diferencēts atkarībā no transportlīdzekļa masas, asu skaita, izmešu klases un lietošanas perioda (diena, nedēļa, 9 mēneši, mēnesis, gads). ALN ieņēmumi tiek novirzīti valsts autoceļu uzturēšanai un attīstībai.
Ar esošajām ALN likmēm netiek sasniegts likumā noteiktais mērķis - valsts galveno un reģionālo autoceļu uzturēšanas un attīstības veicināšana, ievērojot, ka ieņēmumi neatslogo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas rodas kravas transporta ietekmē. Rezultātā daļēji tiek subsidēta videi nedraudzīgāka transporta izvēle.
Neraugoties uz nodevas piemērošanu, Latvijas tranzīta un iekšzemes loģistikas plūsmā joprojām dominē kravas autotransports, īpaši transportlīdzekļi ar lielu asu noslodzi, kas paātrina autoceļu bojāšanos. Kravu plūsma pa autoceļiem turpina pieaugt, palielinot gan infrastruktūras nodilumu, gan sastrēgumus un kaitīgo vielu emisiju līmeni.
Vienlaikus dzelzceļa transportam Latvijā ir brīvas kapacitātes, un esošā infrastruktūra spētu uzņemt lielāku kravu apjomu. Tomēr autotransporta relatīvi zemās izmaksas, salīdzinot ar dzelzceļu, neveicina uzņēmēju izvēli izmantot videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku pārvadājumu veidu.
Šajā kontekstā Latvija virzās uz pāreju uz “sauso ostu” (dry port) principu, veidojot loģistikas mezglus tālāk no faktiskajām ostām, kur kravas tiktu pārkrautas no autotransporta uz dzelzceļu. Tas ļautu samazināt autotransporta noslodzi uz autoceļiem, efektīvāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru un veicināt integrētu, ilgtspējīgu loģistikas sistēmu, nodrošinot vienmērīgāku resursu noslodzi un atbilstību zaļā kursa mērķiem.
Ar esošajām ALN likmēm netiek sasniegts likumā noteiktais mērķis - valsts galveno un reģionālo autoceļu uzturēšanas un attīstības veicināšana, ievērojot, ka ieņēmumi neatslogo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas rodas kravas transporta ietekmē. Rezultātā daļēji tiek subsidēta videi nedraudzīgāka transporta izvēle.
Neraugoties uz nodevas piemērošanu, Latvijas tranzīta un iekšzemes loģistikas plūsmā joprojām dominē kravas autotransports, īpaši transportlīdzekļi ar lielu asu noslodzi, kas paātrina autoceļu bojāšanos. Kravu plūsma pa autoceļiem turpina pieaugt, palielinot gan infrastruktūras nodilumu, gan sastrēgumus un kaitīgo vielu emisiju līmeni.
Vienlaikus dzelzceļa transportam Latvijā ir brīvas kapacitātes, un esošā infrastruktūra spētu uzņemt lielāku kravu apjomu. Tomēr autotransporta relatīvi zemās izmaksas, salīdzinot ar dzelzceļu, neveicina uzņēmēju izvēli izmantot videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku pārvadājumu veidu.
Šajā kontekstā Latvija virzās uz pāreju uz “sauso ostu” (dry port) principu, veidojot loģistikas mezglus tālāk no faktiskajām ostām, kur kravas tiktu pārkrautas no autotransporta uz dzelzceļu. Tas ļautu samazināt autotransporta noslodzi uz autoceļiem, efektīvāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru un veicināt integrētu, ilgtspējīgu loģistikas sistēmu, nodrošinot vienmērīgāku resursu noslodzi un atbilstību zaļā kursa mērķiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ilgtspējīgas transporta politikas ietvaros veicināt kravu pārvadājumu pārorientēšanu no kravas autotransporta uz dzelzceļa pārvadājumu īpatsvara pieaugumu, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi uz vidi, autoceļiem un uzlabojot transporta sistēmas efektivitāti.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Lai atvieglotu administrācijas procesu, paredzēts, ka normas stājas spēkā ar 2026. gada 1. janvāri.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd praksē konstatēta problēma, ka daļa smagā kravas transporta apzināti izmanto valsts autoceļus, kas nav iekļauti ALN piemērošanas zonā, tādējādi izvairoties no ALN maksājuma. Šāda rīcība noved pie nesamērīgas noslodzes uz šiem ceļiem, kas bieži vien nav tehniski paredzēti tik intensīvai satiksmei.
Kopumā valsts galvenie autoceļi, kas ir galvenie tranzīta un iekšzemes kravu koridori, joprojām tiek pakļauti būtiskai noslodzei no smagā autotransporta, kas paātrina ceļa seguma bojāšanos un būtiski saīsina ceļu kalpošanas laiku. Regulāra ceļu remontdarbu veikšana prasa ievērojamus valsts budžeta līdzekļus, vienlaikus ar šī brīža ieņēmumiem no ALN netiek sasniegts likumā noteiktais nodevas mērķis - valsts galveno un reģionālo autoceļu uzturēšanas un attīstības veicināšana.
Šajā kontekstā Latvija virzās uz pāreju uz “sauso ostu” (dry port) principu – veidojot loģistikas mezglus tālāk no faktiskajām ostām, kur kravas tiktu pārkrautas no autotransporta uz dzelzceļu. Tas ļautu samazināt autotransporta noslodzi uz autoceļiem, efektīvāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru un veicināt integrētu, ilgtspējīgu loģistikas sistēmu, nodrošinot vienmērīgāku resursu noslodzi un atbilstību zaļā kursa mērķiem.
Saskaņā ar 2024. gada 4. decembra likumu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” ar 2025. gada 1. janvāri ALN maksājuma kontroles funkcija Latvijā tika piešķirta arī Valsts robežsardzei, kurai paredzēta tiesība veikt pārbaudes robežšķērsošanas vietās. Ir ticis konstatēts, ka likumā noteiktais nodevas piemērošanas ceļa posms uz autoceļa A12 beidzas vairākus kilometrus pirms Terehovas robežšķērsošanas vietas. Līdz ar to Valsts robežsardze faktiski var nodrošināt efektīvu nodevas maksājuma kontroli tikai Pāternieku robežšķērsošanas vietā, kamēr Terehovas un Grebņevas robežpunktos šāda kontrole šobrīd nav juridiski iespējama.
Minētais apgrūtina vienotu un sistemātisku kontroles mehānisma darbību un mazina ieguvumus no Valsts robežsardzes iesaistes nodevas uzraudzībā.
Kopumā valsts galvenie autoceļi, kas ir galvenie tranzīta un iekšzemes kravu koridori, joprojām tiek pakļauti būtiskai noslodzei no smagā autotransporta, kas paātrina ceļa seguma bojāšanos un būtiski saīsina ceļu kalpošanas laiku. Regulāra ceļu remontdarbu veikšana prasa ievērojamus valsts budžeta līdzekļus, vienlaikus ar šī brīža ieņēmumiem no ALN netiek sasniegts likumā noteiktais nodevas mērķis - valsts galveno un reģionālo autoceļu uzturēšanas un attīstības veicināšana.
Šajā kontekstā Latvija virzās uz pāreju uz “sauso ostu” (dry port) principu – veidojot loģistikas mezglus tālāk no faktiskajām ostām, kur kravas tiktu pārkrautas no autotransporta uz dzelzceļu. Tas ļautu samazināt autotransporta noslodzi uz autoceļiem, efektīvāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru un veicināt integrētu, ilgtspējīgu loģistikas sistēmu, nodrošinot vienmērīgāku resursu noslodzi un atbilstību zaļā kursa mērķiem.
Saskaņā ar 2024. gada 4. decembra likumu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” ar 2025. gada 1. janvāri ALN maksājuma kontroles funkcija Latvijā tika piešķirta arī Valsts robežsardzei, kurai paredzēta tiesība veikt pārbaudes robežšķērsošanas vietās. Ir ticis konstatēts, ka likumā noteiktais nodevas piemērošanas ceļa posms uz autoceļa A12 beidzas vairākus kilometrus pirms Terehovas robežšķērsošanas vietas. Līdz ar to Valsts robežsardze faktiski var nodrošināt efektīvu nodevas maksājuma kontroli tikai Pāternieku robežšķērsošanas vietā, kamēr Terehovas un Grebņevas robežpunktos šāda kontrole šobrīd nav juridiski iespējama.
Minētais apgrūtina vienotu un sistemātisku kontroles mehānisma darbību un mazina ieguvumus no Valsts robežsardzes iesaistes nodevas uzraudzībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Smagā kravas transporta intensitāte būtiski noslogo valsts galvenos autoceļus, veicinot paātrinātu autoceļu seguma nolietošanos. Šāda slodze samazina ceļu kalpošanas laiku un palielina nepieciešamību pēc biežas infrastruktūras atjaunošanas. Regulāra ceļu remontdarbu veikšana prasa ievērojamus valsts budžeta līdzekļus, vienlaikus ar šī brīža ieņēmumiem no ALN netiek sasniegts likumā noteiktais nodevas mērķis - valsts galveno un reģionālo autoceļu uzturēšanas un attīstības veicināšana.
Papildus konstatēts, ka daļa kravas pārvadātāju apzināti izmanto ceļu posmus, kas nav iekļauti ALN piemērošanas teritorijā, tādējādi izvairoties no ALN maksājuma. Tas noved pie nesamērīgas slodzes uz autoceļiem, kas nav tehniski paredzēti tik intensīvai smagsvara satiksmei, radot bojājumus un prasot nepamatoti lielus uzturēšanas izdevumus.
Daļa no kravu pārvadātājiem ar autotransportu izmanto autoceļu posmus, kam nav noteikts ALN maksājums. Pastāvošās apbraukšanas iespējas, izmantojot autoceļus, kas netiek aplikti ar nodevu, būtiski palielina to ekspluatācijas slodzi. Šie autoceļi nav paredzēti šādam smagsvara tranzītam, to remontam un atjaunošanai ir nepieciešami papildus līdzekļi, bet šo darbību rezultātā valsts budžets nesaņem proporcionālu ienākumu daļu infrastruktūras uzturēšanai.
Lai uzlabotu nodevas iekasēšanas kontroli, no 2025. gada 1. janvāra Valsts robežsardzei ir piešķirta kompetence veikt ALN maksājuma pārbaudi robežšķērsošanas vietās. Tomēr praksē tika atklāts, ka Autoceļu lietošanas nodevas likumā definētie autoceļa posmi, kam jāveic ALN maksājums neaptver pilnu attālumu līdz vairākām robežšķērsošanas vietām, tostarp Terehovai un Grebņevai. Rezultātā Valsts robežsardze nevar pilnvērtīgi veikt nodevas kontroli šajos punktos, jo juridiski nodevas piemērošana neattiecas uz pēdējiem kilometriem pirms robežas.
Papildus konstatēts, ka daļa kravas pārvadātāju apzināti izmanto ceļu posmus, kas nav iekļauti ALN piemērošanas teritorijā, tādējādi izvairoties no ALN maksājuma. Tas noved pie nesamērīgas slodzes uz autoceļiem, kas nav tehniski paredzēti tik intensīvai smagsvara satiksmei, radot bojājumus un prasot nepamatoti lielus uzturēšanas izdevumus.
Daļa no kravu pārvadātājiem ar autotransportu izmanto autoceļu posmus, kam nav noteikts ALN maksājums. Pastāvošās apbraukšanas iespējas, izmantojot autoceļus, kas netiek aplikti ar nodevu, būtiski palielina to ekspluatācijas slodzi. Šie autoceļi nav paredzēti šādam smagsvara tranzītam, to remontam un atjaunošanai ir nepieciešami papildus līdzekļi, bet šo darbību rezultātā valsts budžets nesaņem proporcionālu ienākumu daļu infrastruktūras uzturēšanai.
Lai uzlabotu nodevas iekasēšanas kontroli, no 2025. gada 1. janvāra Valsts robežsardzei ir piešķirta kompetence veikt ALN maksājuma pārbaudi robežšķērsošanas vietās. Tomēr praksē tika atklāts, ka Autoceļu lietošanas nodevas likumā definētie autoceļa posmi, kam jāveic ALN maksājums neaptver pilnu attālumu līdz vairākām robežšķērsošanas vietām, tostarp Terehovai un Grebņevai. Rezultātā Valsts robežsardze nevar pilnvērtīgi veikt nodevas kontroli šajos punktos, jo juridiski nodevas piemērošana neattiecas uz pēdējiem kilometriem pirms robežas.
Risinājuma apraksts
1. ALN likmju paaugstināšana (2.pielikums)
Tiks paaugstinātas ALN likmes kravas transportlīdzekļiem, īpaši tiem, kas būtiski noslogo valsts galvenos autoceļus. Šis solis motivēs pārvadātājus mazināt smagā transporta intensitāti uz galvenajiem tranzīta maršrutiem, tādējādi mazinot ceļu infrastruktūras nolietojumu, uzlabojot satiksmes drošību un samazinot valsts izdevumus autoceļu uzturēšanai.
Vienlaikus likmju paaugstināšana nodrošinās taisnīgāku līdzdalību infrastruktūras izmaksu segšanā – jo lielāka transportlīdzekļa radītā slodze uz autoceļiem, jo lielākam jābūt attiecīgajam maksājumam. Tas stiprinās atbildīgu uzņēmējdarbības praksi un mazinās priekšrocības tiem komersantiem, kas līdz šim nodevas apmēru izmantojuši savā labā, neproporcionāli maz piedaloties infrastruktūras izmaksu segšanā.
Paaugstinātās likmes vienlaikus kalpos arī kā instruments zaļākas un efektīvākas loģistikas veicināšanai, veicinot pārorientēšanos uz kombinētajiem pārvadājumu veidiem vai dzelzceļa izmantošanu, kur tas ir iespējams.
Lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti un samazinātu transporta radīto emisiju apjomu, paredzēts, ka bezemisiju transportlīdzekļi tiks atbrīvoti no ALN maksājuma. Šī pieeja kalpos kā papildu stimuls pārvadātājiem investēt videi draudzīgākās tehnoloģijās un paātrinās pāreju uz klimatneitrālāku autoparku, vienlaikus saglabājot konkurētspēju ilgtermiņā.
Atbrīvojums piemērots, saskaņā ar priekšlikumu EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko Direktīvu 1999/62/EK groza, pagarinot laikposmu, kurā bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi var gūt labumu no ievērojami samazinātām infrastruktūras lietošanas maksas vai lietošanas maksas likmēm vai atbrīvojumiem no to maksāšanas (COM/2025/348 final ), kas paredz, ka Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 1. punkta piektajā daļā datumu “2025. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2031. gada 30. jūnijam”, attiecās uz visām transportlīdzekļu masas kategorijām. Priekšlikums šobrīd nav apstiprināts Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē. Ja tas netiks apstiprināts, tiks veikti grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, paredzot likmes piemērošanu arī bezemisiju transportlīdzekļiem.
2. ALN pārklājuma paplašināšana (1.pielikums)
Mainīts autoceļu saraksts, uz kuriem attieksies ALN. Šo izmaiņu mērķis ir novērst iespējas izvairīties ALN maksājuma, apzināti izvēloties maršrutus, kas šobrīd atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas.
Nodeva tiks attiecināta arī uz autoceļiem vai to posmiem, kuri funkcionāli tiek izmantoti kā apvedceļi, lai apbrauktu ALN piemērojamos valsts galvenos autoceļus, kā arī uz autoceļiem, kas kalpo kā galvenie piekļuves ceļi Latvijas ostām. Šādi autoceļu posmi nereti tiek izmantoti intensīvai tranzīta satiksmei, tostarp transportlīdzekļu kustībai uz ostām, taču līdz šim uz tiem nav attiecināta ALN, neskatoties uz būtisko noslodzi un bojājumu risku.
Tāpat ALN tiks attiecināta uz visiem autoceļa posmiem, kas ved uz Terehovas, Grebņevas un Pāternieku robežšķērsošanas vietām, nodrošinot, ka nodeva juridiski attiecas uz visu attālumu līdz valsts robežai. Tas ļaus Valsts robežsardzei pilnvērtīgi un tiesiski veikt ALN maksājuma kontroli šajās ārējās robežas šķērsošanas vietās, kā tas bija paredzēts likuma grozījumu sākotnējā iecerē. Šāda pieeja uzlabos nodevas iekasēšanas efektivitāti un nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ceļu lietotājiem, neatkarīgi no maršruta izvēles.
Tiks paaugstinātas ALN likmes kravas transportlīdzekļiem, īpaši tiem, kas būtiski noslogo valsts galvenos autoceļus. Šis solis motivēs pārvadātājus mazināt smagā transporta intensitāti uz galvenajiem tranzīta maršrutiem, tādējādi mazinot ceļu infrastruktūras nolietojumu, uzlabojot satiksmes drošību un samazinot valsts izdevumus autoceļu uzturēšanai.
Vienlaikus likmju paaugstināšana nodrošinās taisnīgāku līdzdalību infrastruktūras izmaksu segšanā – jo lielāka transportlīdzekļa radītā slodze uz autoceļiem, jo lielākam jābūt attiecīgajam maksājumam. Tas stiprinās atbildīgu uzņēmējdarbības praksi un mazinās priekšrocības tiem komersantiem, kas līdz šim nodevas apmēru izmantojuši savā labā, neproporcionāli maz piedaloties infrastruktūras izmaksu segšanā.
Paaugstinātās likmes vienlaikus kalpos arī kā instruments zaļākas un efektīvākas loģistikas veicināšanai, veicinot pārorientēšanos uz kombinētajiem pārvadājumu veidiem vai dzelzceļa izmantošanu, kur tas ir iespējams.
Lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti un samazinātu transporta radīto emisiju apjomu, paredzēts, ka bezemisiju transportlīdzekļi tiks atbrīvoti no ALN maksājuma. Šī pieeja kalpos kā papildu stimuls pārvadātājiem investēt videi draudzīgākās tehnoloģijās un paātrinās pāreju uz klimatneitrālāku autoparku, vienlaikus saglabājot konkurētspēju ilgtermiņā.
Atbrīvojums piemērots, saskaņā ar priekšlikumu EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko Direktīvu 1999/62/EK groza, pagarinot laikposmu, kurā bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi var gūt labumu no ievērojami samazinātām infrastruktūras lietošanas maksas vai lietošanas maksas likmēm vai atbrīvojumiem no to maksāšanas (COM/2025/348 final ), kas paredz, ka Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 1. punkta piektajā daļā datumu “2025. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2031. gada 30. jūnijam”, attiecās uz visām transportlīdzekļu masas kategorijām. Priekšlikums šobrīd nav apstiprināts Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē. Ja tas netiks apstiprināts, tiks veikti grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, paredzot likmes piemērošanu arī bezemisiju transportlīdzekļiem.
2. ALN pārklājuma paplašināšana (1.pielikums)
Mainīts autoceļu saraksts, uz kuriem attieksies ALN. Šo izmaiņu mērķis ir novērst iespējas izvairīties ALN maksājuma, apzināti izvēloties maršrutus, kas šobrīd atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas.
Nodeva tiks attiecināta arī uz autoceļiem vai to posmiem, kuri funkcionāli tiek izmantoti kā apvedceļi, lai apbrauktu ALN piemērojamos valsts galvenos autoceļus, kā arī uz autoceļiem, kas kalpo kā galvenie piekļuves ceļi Latvijas ostām. Šādi autoceļu posmi nereti tiek izmantoti intensīvai tranzīta satiksmei, tostarp transportlīdzekļu kustībai uz ostām, taču līdz šim uz tiem nav attiecināta ALN, neskatoties uz būtisko noslodzi un bojājumu risku.
Tāpat ALN tiks attiecināta uz visiem autoceļa posmiem, kas ved uz Terehovas, Grebņevas un Pāternieku robežšķērsošanas vietām, nodrošinot, ka nodeva juridiski attiecas uz visu attālumu līdz valsts robežai. Tas ļaus Valsts robežsardzei pilnvērtīgi un tiesiski veikt ALN maksājuma kontroli šajās ārējās robežas šķērsošanas vietās, kā tas bija paredzēts likuma grozījumu sākotnējā iecerē. Šāda pieeja uzlabos nodevas iekasēšanas efektivitāti un nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ceļu lietotājiem, neatkarīgi no maršruta izvēles.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtēšanas gaitā tika analizēti dažādi modeļi (piemēram, nodevas nemainīšana, tikai kontroles pastiprināšana, pārklājuma nemainīšana), taču tie nav pietiekami efektīvi. Izvēlētais risinājums (likmju paaugstināšana + pārklājuma paplašināšana) atbilst gan Eiropas Komisijas nostādnēm par auto ceļu lietotāja maksas principu, gan OECD ieteikumiem par taisnīgu ceļu finansēšanu.
Turklāt tas ir salāgots ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kur uzsvars tiek likts uz transporta efektivizēšanu un pārorientāciju uz mazāk piesārņojošiem risinājumiem.
Turklāt tas ir salāgots ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kur uzsvars tiek likts uz transporta efektivizēšanu un pārorientāciju uz mazāk piesārņojošiem risinājumiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Izmaiņas tieši ietekmēs juridiskas un fiziskas personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs 3 tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšana pa Latvijas autoceļiem, uz kuriem tiek piemērota ALN. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Izmaiņas tieši ietekmēs juridiskas un fiziskas personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs 3 tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšana pa Latvijas autoceļiem, uz kuriem tiek piemērota ALN. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Plānotie grozījumi ALN likumā paredzama ierobežotu, bet pozitīvu ietekmi uz makroekonomisko vidi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Plānotie grozījumi ALN likumā paredz tiešu ietekmi uz kravu pārvadājumu un loģistikas nozares konkurētspēju, kā arī netiešu ietekmi uz citām nozarēm, kuras izmanto autotransportu kā būtisku saimnieciskās darbības komponenti.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Plānotie grozījumi ALN likumā paredz tiešu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, jo skar gan autopārvadājumu nozari, gan citus uzņēmējus, kuru darbība ir atkarīga no kravu kustības pa valsts autoceļiem.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Plānotajiem grozījumiem ALN likumā ir tieša un vidēja termiņa ietekme uz tautsaimniecību, tostarp uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, galvenokārt transporta un loģistikas nozarē, kā arī infrastruktūras uzturēšanas jomā.
Autoceļu lietošanas nodevas likmju paaugstināšana ir pamatota ar samērīguma principu, ņemot vērā faktiskās autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Baltijas reģionā. Likmes ir diferencētas, lai mazinātu ietekmi uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Turklāt mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var, atkarībā no pieejamās infrastruktūras un sadarbības iespējām, izmantot alternatīvus pārvadājumu veidus, tostarp dzelzceļu un kombinētos pārvadājumus.
Autoceļu lietošanas nodevas likmju paaugstināšana ir pamatota ar samērīguma principu, ņemot vērā faktiskās autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Baltijas reģionā. Likmes ir diferencētas, lai mazinātu ietekmi uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Turklāt mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var, atkarībā no pieejamās infrastruktūras un sadarbības iespējām, izmantot alternatīvus pārvadājumu veidus, tostarp dzelzceļu un kombinētos pārvadājumus.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Vienlīdzīgāki konkurences apstākļi pārvadājumu tirgū. Grozījumu rezultātā tiks novērsta negodprātīga prakse, kad atsevišķi pārvadātāji apzināti izvairās no ALN maksājuma, izmantojot bezmaksas autoceļu posmus. Tādējādi tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi autopārvadājumu nozarē, mazinot ēnu ekonomikas riskus un veicinot taisnīgu dalību infrastruktūras uzturēšanā.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Plānotajiem grozījumiem ALN likumā ir iespējama ierobežota, bet netieša ietekme uz nodarbinātību, galvenokārt transporta un loģistikas nozarē, kā arī saistītajās piegādes ķēdēs.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
58 784 723
0
58 784 723
0
58 784 723
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
58 784 723
0
58 784 723
0
58 784 723
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
58 784 723
0
58 784 723
0
58 784 723
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
58 784 723
0
58 784 723
0
58 784 723
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēts prognozēto ieņēmumu aprēķins ir pievienots anotācijas (ex-ante) pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav izmaiņu.
Cita informācija
Ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteikto ALN ieņēmumu apmēru 58 784 723 euro ik gadu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 272 "Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība".
Pamatojums un apraksts
Nosaka ALN maksājuma, iekasēšanas un administrēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumi Nr. 267 "Kārtība, kādā tiek veikta pārrobežu informācijas apmaiņa par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem".
Pamatojums un apraksts
Valsts robežsardzei ir tiesības ar kontaktpunkta starpniecību pieprasīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrācijas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku vai turētāju, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par administratīvo sodu.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumi Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība".
Pamatojums un apraksts
Lai pilnvērtīgi nodrošinātu Valsts robežsardzes iespējas veikt ALN maksājuma kontroli.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.4. Likumprojekts “Ceļu nodevu likums” (23-TA-267).
Pamatojums un apraksts
Ceļu nodevu pilnveidošana.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32022L0362
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra Direktīva (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 2022/362). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2022. gada 4.martā (L69/1).
Apraksts
Direktīvas 2022/362 prasības jāpārņem līdz 2024.gada 25.martam.
Direktīva tiek pārņemta ar likumprojektu “Ceļu nodevu likums” (23-TA-267), daļa normas jau ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu.
Direktīva tiek pārņemta ar likumprojektu “Ceļu nodevu likums” (23-TA-267), daļa normas jau ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Tabulā iekļautas tikai tās direktīvas normas, attiecas uz Autoceļu lietošanas nodevas likumu, detalizētāka tabula par visām direktīvas normām iekļauta likumprojekta “Ceļu nodevu likums” (23-TA-267) anotācijas 5.sadaļā.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra Direktīva (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 2022/362). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2022. gada 4.martā (L69/1).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likums un likumprojekts kopumā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 16.apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.un 4.pants, likumprojekta 2.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 28.apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Nav pārņemta definīcija, bet ir noteikts atbrīvojums no ALN bezemisiju transportlīdzekļiem , kā arī ALN likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Nav pārņemta definīcija, bet ir noteikts atbrīvojums no ALN bezemisiju transportlīdzekļiem , kā arī ALN likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 29.apakšpunkts)
Likumprojekta 1.pants (Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta trešā daļa).
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 30.apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Nav pārņemta definīcija, bet ALN likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
Nav pārņemta definīcija, bet ALN likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 32.apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Nav pārņemta definīcija, bet ALN likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
Nav pārņemta definīcija, bet ALN likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 38.apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Nav pārņemta definīcija, bet AL likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
Nav pārņemta definīcija, bet AL likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. pants 3)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 1.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likums un likumprojekts kopumā - ir ieviesta ALN (piemēro atkarībā no konkrētā laika), kas būs spēkā līdz 2029.gada 31.decembrim, bet no 2030.gada 1.janvāra spēkā būs ceļu infrastruktūras nodeva (par nobraukto attālumu).
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 2.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikums- tiek izmantota rīcības brīvība ALN piemērot arī ārpus Eiropas ceļu tīkla.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 3.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.un 4.pants, likumprojekta 2.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 5.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likums un likumprojekts kopumā - netiek piemērots atšķirīgs regulējums atkarībā no valstspiederības, pārvadātāja valsts dēļ, transportlīdzekļa reģistrācijas valsts dēļ un pārvadājumu izcelsmes un galamērķa dēļ.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 6.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikums - ir izmantota rīcības brīvība izslēgt konkrētus ceļu posmus no ALN piemērošanas.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta a) apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants un 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot ALN lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus.
Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot ALN lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta b) apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants un 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta c) apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 6.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta d) apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Latvija izmanto rīcības brīvību atbrīvot no ALN bezemisiju transportlīdzekļus, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Latvija izmanto rīcības brīvību atbrīvot no ALN bezemisiju transportlīdzekļus, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 13.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants- Latvija piemēro ALN arī tādiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka par 12 tonnām, ņemot vērā arī to negatīvo ietekmi uz ceļiem un lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.a panta 1.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.a panta 2.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.a panta 4.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants un 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas daļēji
Latvija nepiemēro ALN pasažieru transportlīdzekļiem.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 1.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 2.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
ALN likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
ALN likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 3.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
ALN likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
ALN likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 4.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
ALN likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
ALN likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 11.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Latvija izmanto rīcības brīvību ALN likmēm kā vienu no kritērijiem izmantot transportlīdzekļa motora emisiju līmeni.
Latvija izmanto rīcības brīvību ALN likmēm kā vienu no kritērijiem izmantot transportlīdzekļa motora emisiju līmeni.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 11.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.gb panta 1.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants un 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas daļēji
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot ALN vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 11.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.gb panta 2.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas daļēji
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot ALN vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 14.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.j panta 1.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 3., 4., 5.pants un Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumi Nr. 272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” kopumā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 14.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.j panta 2.a punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 4.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 22. punkts (Direktīvas 1999/62/EK 0., II, III, IIIa, IIIb, IIIc, IV, V, VI un VII pielikums)
Autoceļu lietošanas nodevas likums un likumprojekts kopumā
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemts ar likumprojektu “Ceļu nodevu likums” un no tā izrietošajiem Ministru kabineta noteikumiem
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 3. pants (Grozījums Direktīvā 2019/520)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.1 panta piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 4. panta pirmā punkta 2. daļa
Autoceļu lietošanas nodevas likuma Informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 5. punkts un likumprojekta 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīcības brīvības izmantošana tika izvērtēta, pārņemot šādas Direktīvas 1999/62/EK normas:
1. 7.panta 1.punkts – Latvija izmanto rīcības brīvību ALN (atkarībā no konkrētā laika) piemērot līdz 2029.gada 31.decembrim, bet no 2030.gada 1.janvāra spēkā būs ceļu infrastruktūras nodeva (par nobraukto attālumu). Ceļu infrastruktūras ieviešana ātrāk nav ieviešama, jo ir nepieciešama izpēte par Latvijai atbilstošāku ceļu infrastruktūras tehnisko nodrošinājumu, likmēm, autoceļu posmiem, kur ceļu infrastruktūras nodeva būtu piemērojama.
2. 7.panta 2.punkts - tiek izmantota rīcības brīvība ALN piemērot arī ārpus Eiropas ceļu tīkla. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 6.apakšpunktā minētais termins “autoceļš” ir šaurāks nekā likuma “Par autoceļiem” 2.un 3.pantā minētie termini. Tādēļ direktīvas izpratnē lielākā daļa Latvijas autoceļu nebūtu uzskatāmi par autoceļiem Direktīvas 1999/62/EK izpratnē.
3. 7.panta 3.punkts - Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, ka ALN dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi. Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
4. 7.panta 6.punkts - ir izmantota rīcības brīvība izslēgt konkrētus ceļu posmus no ALN piemērošanas.
5. 7.panta 9.punkts:
1) Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot ALN lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus;
2) Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot ALN par kravas transportlīdzekļiem, kuri neveic komercpārvadājumus, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus;
3) Tiek izmantota rīcības brīvība nepiemērot atbrīvojumus par transportlīdzekļiem, kas pieder personām ar invaliditāti, jo šie transportlīdzekļi rada vienlīdz lielu ietekmi uz ceļu. Personām ar invaliditāti Latvijā ir pieejami citi atvieglojumi un atbrīvojumi, piemēram, atbrīvojumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, kas noteikti Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktā;
4) Latvija izmanto rīcības brīvību atbrīvot no ALN bezemisiju transportlīdzekļus, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
6. 7.panta 13.punkts - Latvija piemēro autoceļu lietošanas nodevu arī tādiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka par 12 tonnām, ņemot vērā arī to negatīvo ietekmi uz ceļiem un lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
7. 7.a panta 2. punkta otrā daļa – Latvija neizmanto rīcības brīvību Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem piemērot tikai autoceļu lietošanas nodevas gada likmes, ņemot vērā, ka attiecīgo autoceļu lietošana var būt neregulāra vai sezonāla.
8. 7.ga panta 1.punkta 5. daļa – Latvija izmanto rīcības brīvību no 2026.gada bezemisiju transportlīdzekļiem pie mērot 0 likmi bezemisiju transportlīdzekļiem, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
9. 7.gb pants - Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot ALN vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
10. 7.j panta 2.a punkts- Latvija izmanto rīcības brīvību gadījumā, ja nav zināms transportlīdzekļa motora emisiju līmenis vai nav transportlīdzekļa izgatavotāja vai izgatavotāja pārstāvja izsniegta apliecinājuma transportlīdzekļa motora emisiju atbilstībai noteiktam līmenim, ALN maksāt atbilstoši “EURO 0” līmenim noteiktajām likmēm.
1. 7.panta 1.punkts – Latvija izmanto rīcības brīvību ALN (atkarībā no konkrētā laika) piemērot līdz 2029.gada 31.decembrim, bet no 2030.gada 1.janvāra spēkā būs ceļu infrastruktūras nodeva (par nobraukto attālumu). Ceļu infrastruktūras ieviešana ātrāk nav ieviešama, jo ir nepieciešama izpēte par Latvijai atbilstošāku ceļu infrastruktūras tehnisko nodrošinājumu, likmēm, autoceļu posmiem, kur ceļu infrastruktūras nodeva būtu piemērojama.
2. 7.panta 2.punkts - tiek izmantota rīcības brīvība ALN piemērot arī ārpus Eiropas ceļu tīkla. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 6.apakšpunktā minētais termins “autoceļš” ir šaurāks nekā likuma “Par autoceļiem” 2.un 3.pantā minētie termini. Tādēļ direktīvas izpratnē lielākā daļa Latvijas autoceļu nebūtu uzskatāmi par autoceļiem Direktīvas 1999/62/EK izpratnē.
3. 7.panta 3.punkts - Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, ka ALN dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi. Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
4. 7.panta 6.punkts - ir izmantota rīcības brīvība izslēgt konkrētus ceļu posmus no ALN piemērošanas.
5. 7.panta 9.punkts:
1) Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot ALN lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus;
2) Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot ALN par kravas transportlīdzekļiem, kuri neveic komercpārvadājumus, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus;
3) Tiek izmantota rīcības brīvība nepiemērot atbrīvojumus par transportlīdzekļiem, kas pieder personām ar invaliditāti, jo šie transportlīdzekļi rada vienlīdz lielu ietekmi uz ceļu. Personām ar invaliditāti Latvijā ir pieejami citi atvieglojumi un atbrīvojumi, piemēram, atbrīvojumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, kas noteikti Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktā;
4) Latvija izmanto rīcības brīvību atbrīvot no ALN bezemisiju transportlīdzekļus, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
6. 7.panta 13.punkts - Latvija piemēro autoceļu lietošanas nodevu arī tādiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka par 12 tonnām, ņemot vērā arī to negatīvo ietekmi uz ceļiem un lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
7. 7.a panta 2. punkta otrā daļa – Latvija neizmanto rīcības brīvību Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem piemērot tikai autoceļu lietošanas nodevas gada likmes, ņemot vērā, ka attiecīgo autoceļu lietošana var būt neregulāra vai sezonāla.
8. 7.ga panta 1.punkta 5. daļa – Latvija izmanto rīcības brīvību no 2026.gada bezemisiju transportlīdzekļiem pie mērot 0 likmi bezemisiju transportlīdzekļiem, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
9. 7.gb pants - Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot ALN vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
10. 7.j panta 2.a punkts- Latvija izmanto rīcības brīvību gadījumā, ja nav zināms transportlīdzekļa motora emisiju līmenis vai nav transportlīdzekļa izgatavotāja vai izgatavotāja pārstāvja izsniegta apliecinājuma transportlīdzekļa motora emisiju atbilstībai noteiktam līmenim, ALN maksāt atbilstoši “EURO 0” līmenim noteiktajām likmēm.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Direktīva 1999/62/EK paredz paziņošanas pienākumu vairākos gadījumos, piemēram, vismaz sešus mēnešus pirms jauna vai būtiski mainīta infrastruktūras lietošanas maksas iekasēšanas režīma ieviešanas, vismaz sešus mēnešus pirms šādu ārējo izmaksu saistībā ar CO2 emisijām ieviešanas.
Papildus skaidrojam.
Pamatā būtiskāko no Direktīvas 2022/362 pārņem ar likumprojektu "Ceļu nodevu likums" (23-TA-267).
Autoceļu lietošanas nodevas likums satur atsevišķas normas, kas tiek pārņemtas, tādēļ tas būtiski nemaina kopējo situāciju ar Direktīvas 2022/362 pārņemšanas kavējumu.
Likums stājas spēkā ar 01.01.2025., jo esam ieviesuši jaunas likmju kategorijas un nepieciešams pielāgot CSDD IT sistēmas, grozījumi paredz arī Iekšlietu ministrijas iesaisti nodevas kontrolē uz robežas, kam tam ir piešķirts finansējums ar 01.01.2025.
Savukārt attiecībā uz Direktīvas 2022/362 7. pantu, ko pārņem ar šo likumprojektu, tas stāsies labākā gadījumā ar decembri, bet būs jāgatavo pārejas noteikumu punkts, kas sarežģīs ar VB saistīto likumprojektu.
Papildus skaidrojam.
Pamatā būtiskāko no Direktīvas 2022/362 pārņem ar likumprojektu "Ceļu nodevu likums" (23-TA-267).
Autoceļu lietošanas nodevas likums satur atsevišķas normas, kas tiek pārņemtas, tādēļ tas būtiski nemaina kopējo situāciju ar Direktīvas 2022/362 pārņemšanas kavējumu.
Likums stājas spēkā ar 01.01.2025., jo esam ieviesuši jaunas likmju kategorijas un nepieciešams pielāgot CSDD IT sistēmas, grozījumi paredz arī Iekšlietu ministrijas iesaisti nodevas kontrolē uz robežas, kam tam ir piešķirts finansējums ar 01.01.2025.
Savukārt attiecībā uz Direktīvas 2022/362 7. pantu, ko pārņem ar šo likumprojektu, tas stāsies labākā gadījumā ar decembri, bet būs jāgatavo pārejas noteikumu punkts, kas sarežģīs ar VB saistīto likumprojektu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", VSIA "Latvijas Valsts ceļi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/ded7a47e-a721-4a02-bfa4-c6bd1f402268
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
- Valsts robežsardze
- Valsts policija
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
ALN ir maksājums par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Izmaiņas saskaņos ALN sistēmu visā Eiropas Savienībā un palīdzēs finansēt autoceļu infrastruktūru, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus.
Izmaiņas saskaņos ALN sistēmu visā Eiropas Savienībā un palīdzēs finansēt autoceļu infrastruktūru, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likme atkarīga no kravas transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva pilnās masas, CO2 emisiju daudzuma.
Nodevas celšana ir vērsta uz energoefektivitātes veicināšanu. Tas veicinās modernāku un līdz ar to energoefektīvāku transportlīdzekļu izmantošanu un rezultātā radītie energoietaupījumi tiks ieskaitīti Latvijas saistību izpildē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu 2023/955 8.pantu.
Pārskatot ALN likmes un principus, kā sagrupēt emisiju standartus tika izvērtēti tādi piesārņotāji kā oglekļa monoksīds (CO), ogļūdeņradis (HC) un slāpekļa oksīdi (NOx), kas veicina gaisa piesārņojumu un apdraud veselību, daudzums katrā no standartiem.
Nodevas celšana ir vērsta uz energoefektivitātes veicināšanu. Tas veicinās modernāku un līdz ar to energoefektīvāku transportlīdzekļu izmantošanu un rezultātā radītie energoietaupījumi tiks ieskaitīti Latvijas saistību izpildē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu 2023/955 8.pantu.
Pārskatot ALN likmes un principus, kā sagrupēt emisiju standartus tika izvērtēti tādi piesārņotāji kā oglekļa monoksīds (CO), ogļūdeņradis (HC) un slāpekļa oksīdi (NOx), kas veicina gaisa piesārņojumu un apdraud veselību, daudzums katrā no standartiem.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi