Anotācija

Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas Republikas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot CO₂ piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.

Likumprojektā ietvertās normas ir svarīgas nacionālā līmenī, bet vienlaicīgi tās arī dod pienesumu, lai Latvijas Republika izpildītu savas saistības Eiropas un starptautiskajā līmenī.

Nacionālajā līmenī likumprojekts kalpos par juridisko pamatu klimata politikas ieviešanai. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu dažādu politikas plānošanas dokumentu izstrādi, monitoringa un ziņošanas prasību izpildi, sektorālo mērķu un atbildību noteikšanu, kā arī klimata pārmaiņu politikas integrāciju plānošanas reģionu un pašvaldību pārvaldības struktūrās. Norādām, ka klimata politikas kontekstā tiek runāts tikai par antropogēnās izcelsmes SEG.

Likumprojekts ir arī nepieciešams klimata finanšu mehānismu regulēšanai un ES fondu finansējumu apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politiku īstenošanai, t.sk. ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā; AER tehnoloģiju  attīstīšanai un ieviešanai, kā arī integrētu risinājumu SEG emisiju samazināšanai ieviešanai. Klimata finansējuma ietvaros tiek īstenoti projektu konkursi mājsaimniecību un komersantu atbalstam klimatam draudzīgo tehnoloģiju ieviešanai, piemēram, siltumsūkņu, saules kolektoru  un elektrisko automobiļu iegādei. Ņemot vērā, ka likumprojekts regulē šo finanšu līdzekļu izlietojumu, likumprojekta neieviešana negatīvi ietekmētu sabiedrībai un privātajam sektoram paredzētā finansiālā atbalsta sniegšanu.
Virzība uz klimatneitralitāti un klimatnoturību ir liels izaicinājums. Latvijas Republikai ir nepieciešams juridisks ietvars klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām pamatjautājumu risināšanai, nodrošinot ne tikai esošo klimata politikas regulējumu turpinātību, bet arī būtiski uzlabojot to ar papildu normām.

Efektīva klimata politika ne tikai palīdzēs Latvijas Republikai sasniegt nacionālos mērķus un izpildīt starptautiskās saistības, tā arī dos ieguvumus sabiedrībai un tautsaimniecībai. Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus, ilgtermiņā tiks mazināti klimata pārmaiņu radītie zaudējumi. SEG emisiju samazināšana veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanu un mazinās ar elpceļiem saistīto slimību izplatību. Klimata politika transporta sektorā vērsta uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, gaisa un trokšņa piesārņojuma mazināšanu, kamēr pasākumi atkritumu apsaimniekošanas sektorā mazinās gaisa, ūdens un vides piesārņojumu. Šādi pasākumi kopumā var būtiski uzlabot pilsētvidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pasākumi enerģētikas sektorā ļaus uzlabot dzīvojamo ēku energoefektivitāti un palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu.

Tautsaimniecības attīstībai nepieciešams izveidot ilgtspējīgu investīciju vidi atbalstošu normatīvo regulējumu, kas nodrošinās pamatu jaunu  darba vietu veidošanai, atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju attīstīšanā un ieviešanā, infrastruktūras energoefektivitātes un klimatnoturīguma uzlabošanā, resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.

Likumprojekts sastāv no piecām nodaļām:
I nodaļa – Vispārīgie noteikumi
II nodaļa – Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana
III nodaļa – Pielāgošanās klimata pārmaiņām
IV nodaļa – Klimata finanšu instrumenti
V nodaļa – Plānošanas reģionu un pašvaldību atbildība un sabiedrības līdzdalība klimata politikas plānošanā un īstenošanā

Likumprojekta 1. pantā tiek uzskaitīti likumā ietvertie termini alfabēta, secībā saskaņā ar Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas norādēm. 

Ņemot vērā, ka likumprojekts tiek izstrādāts, lai pilnveidotu klimata politikas regulējumu, tajā tiek ietverti tādi jauni termini kā “klimats”, “klimata pārmaiņas”, “klimatneitralitāte”, “klimatnoturība” un “pielāgošanās klimata pārmaiņām”, kas ir būtiski klimata politikas jomā un likuma mērķa izpratnei.  Termini ir iespēju robežās saskaņoti ar Latvijas Republikas klimata politikas plānošanas dokumentiem, ņemot vērā arī IPCC ziņojumos ietvertās terminu definīcijas, kas tiek izmantotas pasaulē citu valstu klimata likumos.

Latvijas SEG emisiju saistību un to izpildes kontekstā likumprojektā tiek pievienoti un skaidroti arī termini “gada emisijas sadales vienība”, “gada emisiju sadales apjoms”, “piesaistes vienība”, “apsaimniekota meža zemes elastības vienība”. Šajā likumā termini "siltumnīcefekta gāzes" un "siltumnīcefekta gāzu emisijas" tiek lietoti likuma "Par piesārņojumu" izpratnē.

Vairāki termini ir pārņemti vai daļēji pārņemti no likuma “Par piesārņojumu”, to pielāgojot jaunā likumprojekta kontekstam, kā piemēram, “oglekļa dioksīda piesaiste”.

Likumprojektā netiek ietverts termins “Citi siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti” no likuma "Par piesārņojumu" lai gan tas tiek izmantots likumprojekta ietvaros. Šie avoti tiek definēti likumprojekta pielikumā un attiecīgi nav nepieciešama termina definīcija pie lietotajiem terminiem pielikuma 4. punkta otrā apakšpunktā "atkritumu apsaimniekošana" atbilst ANO Klimata konvencijas 2018. gada Līgumslēdzēju pušu konferencē apstiprinātām vadlīnijām SEG inventarizāciju sagatavošanai, tas ir 2006. gada IPCC vadlīnijām.

Likumprojekta 2. pantā noteikts likuma mērķis un vadošā iestāde klimata politikas jomā. 2. panta pirmajā daļā noteiktais mērķis atbilst pašreizējai Latvijas Republikas klimata politikai un ir pilnībā saskaņots ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, kas tika apstiprināta Ministru kabinetā 2020. gada 28. janvārī. Tas paredz, ka pēc 2050. gada klimatneitralitāte attiecībā uz SEG emisijām tiek noturēta, pēc iespējas cenšoties panākt negatīvu emisiju bilanci. Mērķis uz 2050. gadu ir noteikts, ņemot vērā ES kopējo ambīciju uz 2050. gadu, kas ir nostiprināta ar Eiropas Klimata  likuma 2. pantu. Ambīcijas noturēšana pēc 2050. gada ir būtiska, lai nodrošinātu, ka arī pēc 2050. gada tiktu attīstīta tāda klimata  politika, kas nodrošina klimatnoturību un mazina klimata pārmaiņu riskus, tādā veidā radot sistēmu sociālu un ekoloģisku spēju absorbēt stresu un uzturēt savas funkcijas klimata pārmaiņu radītas ārējās spriedzes laikā. Šāda norāde arī palīdz veidot ilglaicīgu paredzamību, jeb iespēju komersantiem nozarēs reorganizēt savu darbību, gatavojoties turpmākai klimata pārmaiņu ietekmei un prognozēt klimata politikas attīstības tendences un to ņemt vērā veicot ilgtermiņa investīcijas. Klimatnoturības nodrošināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas un pasākumu nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula Nr. 2018/1999/ES par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013  (turpmāk – Regula 2018/1999) un ANO Klimata konvencijas Parīzes nolīgums. Parīzes nolīgums paredz, ka visām tā Pusēm ir jāiesaistās pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanā un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošanā.
Likumprojekta 2. panta otrā daļa noteic, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā valsts iestāde klimata politikas jomā, savukārt 2. panta trešajā daļā noteikts, ka ministrijām ir pienākums integrēt klimata politikas mērķus savos politikas plānošanas dokumentos, nodrošinot saskaņotu valsts klimata mērķu sasniegšanu. Jāatzīmē, ka “klimata mērķi” ir plašāks jēdziens, jo ietver ne tikai klimatneitralitāti, bet arī citus klimata mērķus, kā piemēram, klimatnoturība. Tā piemēram, klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas veicināšana varētu būt nodrošināta arī īstenojot nozares pamatdarbības plānotās aktivitātes, t.sk. iestādei efektīvāk apsaimniekojot īpašumu, izvēloties klimatam draudzīgāko autotransportu utml. Gadījumā, ja politikas plānošanas dokumentā paredzētās aktivitātes neietekmē klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, tad izvērtējuma rezultātā to, attiecīgi, arī norāda. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 11. punktu politikas plānošanas dokumenti ir pamatnostādnes, plāns un konceptuāls ziņojums. Klimata mērķi un rezultatīvie rādītāji ir noteikti tādos politikas plānošanas dokumentos kā Klimatneitralitātes stratēģija, ar Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojumu Nr. 380 apstiprinātais Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam, Atjaunotais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns u.c. to aktuālajās redakcijās (dokumenti tiek regulāri aktualizēti). Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 675 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība" noteic, ka institūcijas, t.sk. ministrijas, iesniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem izlietoto finansējumu, apstiprinātajām un izstrādes procesā esošajām nozaru pielāgošanās stratēģijām un plāniem. Aizsardzības ministrija un tās padotības iestādes veic likumā noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un oglekļa dioksīda piesaisti tik tālu, cik tas nemazina Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas un reaģēšanas ātrumu.

Likumprojekta II nodaļa nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāta klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, organizēta SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes mērķu izpilde, monitorings, kontrole un ziņošana, kā arī nosaka SEG emisiju saistību izpildes nodrošinājumu.

Likumprojekta 3. pantā tiek noteikts, ka Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk – KEM) ik pēc desmit gadiem ir jāsagatavo un jāapstiprina klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, kurā tiek noteikta ilgtermiņa stratēģija SEG emisiju samazināšanai turpmākajiem 10, 20 un 30 gadiem. Šī dokumenta izstrāde ir noteikta visām ES dalībvalstīm ar Regulas 2018/1999 15. pantu. 2020. gadā Ministru kabinets pieņēma informatīvo ziņojumu “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam”.

Likumprojekta 3. panta pirmā daļa nosaka, ka stratēģija Latvijas Republikai ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetam, kam savukārt tā ir jāapstiprina. Stratēģiju KEM līdz 2028. gada 1. decembrim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem, sagatavo un klimata un enerģētikas ministrs iesniedz Ministru kabinetam. Likumprojekta 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka nepieciešamības gadījumā, kad stratēģijā iekļautā informācija ir kļuvusi būtiski neaktuāla (piemēram, noteiktie sasniedzamie mērķi 2030., 2040. gadam, būtiskas izmaiņas likumdošanā, mainās mērķu tvērums), KEM pārskata un atjaunina stratēģiju, kuru apstiprina Ministru kabinets. Likumprojekta 3. panta trešajā daļā noteikts, ka stratēģiju vai atjaunināto stratēģiju iesniedz EK, kolīdz to ir apstiprinājis Ministru kabinets.
  
Likumprojekta 4. panta pirmā daļa nosaka, ka  Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķis ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiesaistītiem (Ne-ETS) sektoriem atbilstoši pielikuma I daļai 2030. gadam  kopumā ir 17 %, salīdzinot ar 2005. gadu. Ne-ETS sektoriem katram atsevišķi nav noteikts mērķis -17 % salīdzinot ar 2005. gadu.

SEG emisijas tiek radītas visās nozarēs un attiecīgi ir nepieciešams visu nozaru pienesums, lai samazinātu kopējās SEG emisijas un Latvija izpildītu tai noteiktās saistības. Ne-ETS sektorālie mērķi tiek izstrādāti saskaņā ar Regulas 2018/1999 3. un 14. panta noteikto Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādes un atjaunošanas laika grafiku un  tiek noteikti nozarēs balstoties uz  pielikumā definētajiem SEG emisiju avotiem, kategorijām un darbībām. Iekļautie sektori (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana, lauksaimniecība, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana) ir noteikti atbilstoši IPCC vadlīnijām, ANO Klimata konvencijai un tās Parīzes nolīguma Līgumslēdzēju pušu konferencēs apstiprinātām ziņošanas vadlīnijām par SEG inventarizāciju sagatavošanu, Regulai 2018/1999 un Komisijas 2020. gada 7. augusta Īstenošanas regulai (ES) 2020/1208, par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (turpmāk – Regula 2020/1208).
Papildus atzīmējams, ka likumprojekta 4.panta pirmajā daļā ietvertā norma piemērojama/attiecināma ar likumprojekta spēkā stāšanos atbalsta programmām, kas tiks izstrādātas pēc likumprojekta spēkā stāšanās. Likumprojekta 4.panta pirmajā daļā ietvertā norma nav retroaktīvi jāpiemēro jau apstiprinātajās/īstenošanā esošajās atbalsta programmās (t.sk. atbalsta programmās, kurās atbalsts tiek piešķirts ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021. – 2027.gadam vai citiem finansējuma avotiem), attiecīgi nav nepieciešams veikt grozījumus jau apstiprināto/īstenošanā esošo atbalsta programmu nosacījumos.

Likumprojekta 4. panta otrā daļa nosaka, ka Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk – ZIZIMM) mērķis 2030. gadam tiks noteikts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos SEG emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – Regula 2018/841). Saskaņā ar Regulas 2018/841 4. pantā noteikto, Latvijai no 2021. līdz 2025. gadam, ņemot vērā noteiktās elastības iespējas, ir jānodrošina, ka uzskaitīto SEG emisiju summa nepārsniedz uzskaitītās SEG piesaistes summu Regulas 2018/841 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās – apmežota zeme, atmežota zeme, apsaimniekota aramzeme, apsaimniekoti zālāji, apsaimniekota meža zeme (meža references līmenis). Savukārt 2030. gada sasniedzamais relatīvais mērķrādītājs Latvijai sastāv no 0,639 Mt CO₂ ekv. piedalītā piesaistes pieauguma plus 2016. - 2018. gada vidējās faktiskās SEG emisijas,  kādas tās būs 2032. gada SEG inventarizācijā.

Katram sektoram ir jāsniedz ieguldījums klimatneitralitātes sasniegšanā uz 2050. gadu, kas nozīmē, ka visos iepriekš uzskaitītajos tautsaimniecības sektoros būs jāveicina SEG emisiju samazināšana un CO₂ piesaiste, t.sk. būs jānodrošina, ka zemes apsaimniekošana, t.sk. ZIZIMM un lauksaimniecības sektori, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ilgtspējīgu apsaimniekošanas praksi un efektīvu plānošanu, sniedz ieguldījumu klimatneitralitātes sasniegšanā.    

Likumprojekta 4. panta trešā un ceturtā daļa nosaka, ka sektorālie mērķi ne-ETS un ZIZIMM sektorā tiks noteikti atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plānā (turpmāk – NEKP) paredzētajam ieguldījumam, lai sasniegtu paaugstināto ne-ETS mērķi -17% un ZIZIMM sektorā noteikto mērķi 2030. gadam. Regula  2018/1999 paredz, ka dalībvalstīm atjaunojot savus NEKP ir jāiekļauj skaidri un izvērtēti pasākumi visu nacionālo  mērķu (ne-ETS, ZIZIMM, enerģētikas) sasniegšanai, sagatavojot mērķu sasniegšanas scenāriju (Regulas 2018/1999 3. panta 2. punkts), kas tiktu izmantots par pamatu nacionālo sektorālo mērķu noteikšanai. Būtiski minēt, ka NEKP izstrāde un prasības, kas jāiekļauj plānā, ir noteiktas ar Regulu 2018/1999, kas uzliek Latvijai par pienākumu un atbildību arī izpildīt NEKP iekļautos pasākumus un apņemšanās. Sektorālie mērķi tiks noteikti pēc nozaru ministriju iesniegto pasākumu devuma izvērtēšanas, kad tiks izstrādāts mērķu izpildes scenārijs, kurā tiek sasniegti EK noteiktie un Latvijai saistošie mērķi. NEKP pasākumu izpildei nepieciešamais finansējums ir jānosaka katrai nozaru ministrijai balstoties uz  Enerģētikas, vides un klimata jautājumu tematiskās komitejas sēdes protokolā Nr. 1., 1. § nolemto par konceptuālo atbalstu politikas veidotāju atbildības noteikšanai un  atbildības sadalījumu likumprojekta mērķu sasniegšanai.
NEKP 2030. gadam pārsniedz šobrīd spēkā esošos nozaru politikas plānošanas dokumentus, kuri pārsvarā ir līdz 2027. vai 2028. gadam, līdz ar to NEKP ir plašāks nekā tikai nozaru politiku un pasākumu apkopojums. Katrā nozarē ir savi politikas plānošanas dokumenti, piemēram, Transporta attīstības pamatnostādnes, Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes, Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023. – 2027. gadam.

Likumprojekta 4. panta piektajā daļā tiek norādītas koordinējošās un sadarbības ministrijas 4. panta pirmajā un otrajā daļā minēto sektoru politikas izstrādei un īstenošanai SEG emisiju mazināšanas un CO₂ piesaistes sektorālo mērķu izpildei. 4. panta piektā daļa paredz, ka nozaru ministrijas, izstrādājot nozaru politiku, izstrādā un īsteno pasākumus SEG emisiju mazināšanai un CO₂ piesaistes palielināšanai, tādejādi sekmējot ES Klimata likuma un nacionālā klimata regulējuma izpildi, bet tas neparedz, ka nozaru ministrijām ir jāaprēķina SEG emisijas un CO₂ piesaiste vai  jāsagatavo aktivitātes datu un SEG emisiju un CO₂ piesaistes prognozes, kur procedūra ir noteikta Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 675 “Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 675). SEG samazinošo pasākumu ekonomisko ietekmi vērtē Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) sadarbībā ar Latvijas Universitāti atbilstoši MK noteikumu Nr. 675 29. punktam savukārt pasākumu efektivitāti, piemēram, pasākuma CO₂ samazinājumu, arī vērtēs iepriekš minēto noteikumu ietvaros (MK noteikumu Nr. 675 41. un 42. punkts). 

Klimata politika ir horizontāla prioritāte un aptver tautsaimniecības nozares, kas ir dažādu ministriju kompetencē, līdz ar to nepieciešama cieša sadarbība starp ministrijām klimata politikas īstenošanā. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” 1. punktam KEM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā līdz ar to pildīs centrālo lomu, informējot ministrijas par mērķu un mērķrādītāju izpildi divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma (turpmāk – progresa ziņojums) sagatavošanas ietvaros, kuru, ievērojot Regulas 2018/1999 un Komisijas 2022. gada 15. novembra īstenošanas regulas Nr. 2022/2299/ES, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu (turpmāk – Regula 2022/2299) jāiesniedz EK līdz kārtējā gada 15. martam. Papildus KEM informēs ministrijas līdz kārtējā gada 31. martam par progresu mērķu izpildē, lai katra no 4. pantā norādītām
koordinējošām ministrijām sadarbībā ar  noteiktām institūcijām līdz katra kārtējā gada 1. septembrim iesniedz KEM ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto savā atbildībā esošā sektora SEG emisiju samazināšanas un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora noteikto saistību izpildes iespējamību un, ja nepieciešams, priekšlikumus par izmaksu efektīviem, ilgtspējīgiem un sociālekonomiski izvērtētiem, papildu pasākumiem SEG emisiju samazināšanas un ZIZIMM sektora noteikto uzskaites kategoriju saistību izpildei, kā arī, ja nepieciešams, priekšlikumus par neefektīvu pasākumu realizācijas pārtraukšanu, lai informācija būtu pieejama jau līdz iesniedz Ministru kabinetā šī likuma 6. panta ceturtajā daļā minēto informatīvo ziņojumu.
Papildus pasākumu identificēšana notiek SEG ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmas ietvaros (uz šo brīdi atrunāts ar MK noteikumiem Nr. 675 23., 24., 25., 42., 43. punktiem), kur pasākumus identificēs nozaru ministrijas sadarbībā ar modelētājiem. 

Koordinējošā ministrija veic iepriekšminēto papildu pasākumu sagatavošanu un nodrošina to iesniegšanu KEM, vienlaikus šos pasākumus sagatavo arī sadarbības ministrijas savas kompetences ietvaros, piemēram, KEM ir koordinējošā ministrija enerģētikas sektoram, vienlaikus pasākumus SEG samazināšanai enerģētikā iesniegs arī EM, kuras kompetence ir valsts un dzīvojamo ēku energoefektivitātes jautājumi, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM), kuras kompetence ir pašvaldību ēku energoefektivitāte, vai Finanšu ministrija (turpmāk – FM), kuras kompetence ir nodokļu politika, piemēram, akcīzes nodoklis. 
FM ir atbildīga organizēt un koordinēt arī finanšu politikas īstenošanu, t.sk. FM koordinē arī valsts dalību ES Kohēzijas politikas, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izstrādē un ieviešanas uzraudzībā un nodrošina tās vadību. Ņemot vērā FM kompetenci finanšu politikas īstenošanā un to, ka mērķu izpildes nodrošināšana ir saistīta ar finanšu resursu piesaisti, FM kā finanšu politikas īstenotājai ir jābūt sadarbības ministrijai. Papildus, FM saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 “Finanšu ministrijas nolikums” 1. punktu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde nodokļu politikas, nodokļu administrēšanas politikas jomā, savukārt nodokļu politika var būtiski ietekmēt arī klimata politiku, t.i. veicināt klimata mērķu sasniegšanu. 

Likumprojekta 4. panta sestā daļa paredz, lai nodrošinātu SEG emisijas samazināšanas un CO2 piesaistes sektorālo mērķu izpildi, koordinējošajām ministrijām, sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām, ir jāidentificē pasākumi, pasākumu finansējums un tā avoti NEKP. Lai EK izvērtētu nacionāli noteikto politiku un pasākumus, kā arī noteikto mērķu izpildes trajektoriju virzību, Regulas 2018/1999 17. pants nosaka ziņošanu par izpildes progresu reizi divos gados. KEM progresa ziņojumu, ievērojot Regulas 2018/1999 un Regulas 2022/2299 prasības izstrādā  atbilstoši kompetencei sadarbībā ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām un komersantiem. Progresa ziņojums jāiesniedz EK līdz noteiktā gada 15. martam. Divgadu progresa ziņojumi ir galvenais avots, lai EK saskaņā ar Regulas 2018/1999 29. pantu novērtētu, cik sekmīgi ES virzījusies uz klimata un enerģētikas mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu un kā katrai dalībvalstij sekmējies ar savu NEKP iekļauto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu un rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu piecu dimensiju satvarā.

Lai gan virzība uz klimatneitralitāti un klimatnoturību prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus, jēgpilna procesa īstenošana nodrošina Latvijai iespēju attīstīt tautsaimniecību. Vienlaikus, jārēķinās, ka klimata mērķu nesasniegšana nesīs ievērojamas izmaksas. Ņemot vērā Latvijas, ES un globālā līmeņa saistības sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, mērķu neizpildes gadījumā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, EK var griezties ES tiesā, kur tiesvedības rezultātā Latvijai var uzlikt soda un kavējuma naudu. Ņemot vērā, ka soda maksāšana neatbrīvo no pienākuma mērķus sasniegt, var rēķināties ar to, ka ikgadējās summas ceļā uz klimatneitralitāti papildinās soda naudas. Papildus, jārēķinās ar izmaksām, kas veidosies neveicot pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus, piemēram, postījumi no plūdiem vai ekonomiskie zaudējumi darba ņēmēju ar klimata pārmaiņām saistīto slimību dēļ.

Jo ilgāk tiks atlikta pasākumu īstenošana, jo būs nepieciešamas lielākas izmaksas, lai mērķu izpildei nepieciešamos pasākumus īstenotu un sasniegtu noteiktos mērķus. Līdz ar to var secināt, ka mērķu neizpilde izmaksās dārgāk nekā klimatneitralitātes scenārija īstenošana.

Klimata politika ir horizontāla prioritāte un aptver tautsaimniecības nozares, kas ir dažādu ministriju kompetencē. Attiecībā uz konkrētām izmaksām pasākumu īstenošanai 2030. gada SEG emisiju samazināšanas un CO₂ piesaistes mērķu sasniegšanai, tie būtu vērtējami secīgi NEKP kontekstā un citu nozaru politikas plānošanas dokumentu ietvarā.

Pamatā likumprojektā noteiktā īstenošanai jāizmanto pieejamais finansējums (esošie finanšu instrumenti). Jautājums, vai un kādā apmērā pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildus  publiskais, privātais finansējums, ir vērtējams politikas plānošanas dokumentu – tai skaitā NEKP, īstenošanas gaitā.  Ar likumprojekta īstenošanu administratīvās funkcijas iesaistītajām institūcijām jāīsteno tām pieejamo finanšu un cilvēkresursu ietvaros. Klimata pārmaiņu ierobežošanas un klimatnoturības mērķu sasniegšanai investīcijas nodrošināmas pamatā esošā valsts budžeta un pašvaldību budžeta finansējuma ietvaros, kā arī no pieejamā ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma vai citus finanšu instrumentu ietvaros. 
 2024. gadā ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi), saskaņā ar tiem izstrādāts un Ministru kabineta 2025. gada 15. aprīļa sēdē apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojums (prot. Nr. 15 36. §), kurā 2025.gada vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1 320 milj. euro jeb 3,1% no IKP apmērā, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2025.gada budžeta likumā, kā arī indikatīvā 2026.-2028. gada budžeta ietvara sagatavošanai fiskālā telpa vidējā termiņā saglabājas negatīva,kas nozīmē,ka iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas. Papildus izdevumu finansēšana ir iespējama, samazinot finansējumu citiem izdevumiem, vai arī piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus. 
Valdība kā 2026.-2028. gada budžeta prioritātes ir noteikusi aizsardzību un demogrāfiju (Ministru kabineta 2025. gada 27. marta rīkojums Nr. 179 "Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku"). 


Ar likumprojekta 5. pantu tiek pārņemtas gandrīz visas likuma  “Par piesārņojumu” 52. un 53. panta normas.
Likumprojekta 5. panta pirmā daļa nosaka SEG emisiju un CO₂ piesaistes monitoringu Likumprojekta pielikumā un likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētajiem avotiem un uzskaites kategorijām, kā arī, ikgadēju un periodisku datu, informāciju un ziņojumu par SEG emisiju samazinājumu un CO₂ piesaisti sagatavošanu un iesniegšanu  EK un Klimata konvencijas sekretariātam atbilstoši noteiktām prasībām saskaņā ar Regulu 2018/1999, Regulu 2020/1208, Klimata konvencijas 4. un 12. pantu, Konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumu 1/CP.24 un tās Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumu 18/CMA.1.
Ar likumprojekta 5. panta pirmo daļu tiek pārņemta un aktualizēta likuma “Par piesārņojumu” 53. panta pirmā daļa.
KEM ir koordinējošā ministrija SEG emisiju un CO₂ piesaistes monitoringa nodrošināšanai, noteikto ziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai  EK un Klimata konvencijas sekretariātam. Likumprojekta 5. panta pirmās daļas 1. punkts paredz SEG emisiju un CO₂ piesaistes monitoringu, kuru nodrošina KEM un Ministru kabineta noteiktās institūcijas saskaņā ar iepriekš minētām prasībām, tai skaitā SEG aprēķinu un ziņošanas vadlīnijām. 
EM, Iekšlietu ministrija (turpmāk - IM), Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk - IZM), Satiksmes ministrijai (turpmāk - SM), VARAM, Veselības ministrijai (turpmāk - VM), Zemkopības ministrijai (turpmāk - ZM) tiek nosūtīti izskatīšanai un komentēšanai sagatavotie ziņojumi, lai ministrijas ir informētas par savas atbildības jomas SEG emisijām un CO₂ piesaistes apjomu (piemēram, VARAM ir vadošā pārvaldes iestāde dabas aizsardzības jautājumos), kā arī, strādājot pie savu nozaru politikas, tiktu ņemti vērā  klimata mērķi, piemēram, SEG samazināšana.  

Likumprojekta 5. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka atbildību KEM iesniegt  ikgadējus un periodiskus datus, informāciju un ziņojumus par SEG emisiju samazinājumu un CO₂ piesaisti EK un Klimata konvencijas sekretariātam, kuri sagatavoti sadarbojoties ar EM, SM, VARAM, ZM un Ministru kabineta noteiktām institūcijām (nacionālās sistēmas ietvaros, kuras izveide noteikta ar Regulas 2018/1999 37. un 39. pantu), lai novērtētu progresu noteikto SEG mērķu izpildē.
 
Detalizēts apraksts par SEG emisiju un CO₂ piesaistes monitoringu: 
-) No starptautiskajiem tiesību aktiem ir attiecināms Klimata konvencijas 4. un 12. pants, tās līgumslēdzējpušu lēmums 1/CP.24 (pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/10a1.pdf), kā arī Klimata konvencijas Parīzes nolīguma Līgumslēdzējpušu konferences lēmums 18/CMA.1 (pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/cma2018_3_add2_new_advance.pdf) un lēmums 5/CMA3 (pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/CMA2021_L10a2E.pdf#page=2). Šie lēmumi nosaka caurskatāmības satvara (transparency framework) nepieciešamo kārtību, procedūras un vadlīnijas, ar ko cita starpā nosaka ziņošanu par SEG inventarizācijām, rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm, ietekmi, pielāgošanos klimata pārmaiņām un attīstības valstīm sniegto atbalstu, kas Latvijai ir tieši saistošs kā Klimata konvencijas un tās Parīzes nolīguma līgumslēdzējpusei. ES un tās dalībvalstīm informācija saskaņā ar šo kārtību, procedūrām un vadlīnijām jāsniedz, vēlākais, līdz 2024. gada 31. decembrim.
-) No ES tiesību aktiem šī panta ietvaros saistoša ir Regula 2018/1999, kura nosaka nacionālās SEG inventarizācijas sagatavošanu un iesniegšanu ikgadēji līdz 15. martam (gala versiju) EK.
Papildus,  lai nodrošinātu SEG monitoringu un ziņojumu sagatavošanu saistoši ir arī šādi ES tiesību akti: Regula 2020/1208, Komisijas 2020. gada 8. maija Deleģētā Regula (ES) 2020/1044, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 un Komisijas 2020. gada 16. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2126 par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842.

Saskaņā ar Regulu 2018/1999 dalībvalstīm ir noteikts reizi divos gados EK iesniegt:
- integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas tai skaitā informāciju par progresu virzībā uz NEKP noteikto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu un to finansēšanai un sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, tostarp pārskatu par faktiskajām investīcijām salīdzinājumā ar sākotnējiem investīciju pieņēmumiem,
- integrēto ziņojumu par SEG rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm;
- jaunattīstības valstīm sniegto  finansiālo un tehnoloģisko atbalstu un izsolēs gūtajiem ieņēmumiem;
- integrēto ziņojumus par enerģētiku (t.sk. par atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti, enerģētisko drošību, iekšējo enerģijas tirgu, enerģētisko nabadzību);
- integrēto ziņojumu par pētniecību, inovāciju un konkurētspēju.
 
Integrētajā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā un integrētajā ziņojumā par SEG rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm  ir jāizmanto vienādi un saskanīgi statistikas dati, pieņēmumi un jāanalizē vienādas rīcībpolitikas un pasākumi.

Atbilstoši Regulas 2018/1999 37. un 39. pantam, Klimata konvencijas lēmumam 1/CP.16 un Klimata konvencijas Parīzes nolīguma lēmumam 18/CMA.1 Latvijai ir jāizveido SEG inventarizācijas, prognožu un rīcībpolitiku un pasākumu monitoringa un ziņošanas sistēmas SEG emisiju un CO₂ piesaistes  aprēķinu un ziņojumu sagatavošanai, lai tos noteiktos termiņos varētu iesniegt gan EK, gan Klimata konvencijas sekretariātam. Minētās sistēmas ietver attiecīgo institucionālo, juridisko un procesuālo kārtību, kas izveidota, lai novērtētu SEG inventarizāciju, rīcībpolitiku un prognožu par antropogēnajām SEG emisijām no avotiem un CO₂ piesaisti piesaistītājos.

Nacionālo sistēmu mērķis ir nodrošināt, ka SEG inventarizācijas ziņojumi, ziņojumi par rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par prognozēm būtu savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi, tostarp, lai tiktu izmantoti piemēroti dati, metodes un modeļi, kā arī tiktu īstenota kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbības un veikta jutīguma analīze. Nacionālās sistēmas, palīdz nodrošināt datu konsekvenci starp pagātnes emisiju tendencēm, nākotnes emisiju tendencēm un rīcībpolitiku un pasākumu ietekmi uz klimata mazināšanas mērķu sasniegšanu.

EK un Klimata konvencijas sekretariāts verificē iesniegto nacionālo SEG inventarizācijas datu kvalitāti visaptverošās izskatīšanas procesā. EK izstrādājot likumdošanu ņem vērā attiecīgos Klimata konvencijas un tās Parīzes nolīguma pieņemtos lēmumus.

Papildus, atbilstoši Klimata konvencijai, tās Parīzes nolīguma lēmumam 18/CMA.1 un Regulai 2018/1999 Latvijai katrus divus gadus un katrus četrus gadus ir jāsagatavo un jāiesniedz ziņojumi par SEG emisiju un CO₂ piesaistes saistību izpildi, tas ir  ziņojumi par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm, kā arī noteikto mērķu izpildi.

Attiecīgi 5. panta otrajā daļā minētās institūcijas ir EM, SM, VARAM, ZM un ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktās institūcijas.

Likumprojekta 5. panta otrajā daļā noteiktā ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšana SEG emisiju nacionālo prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai paredzēs klimata politikas ietekmes novērtēšanu gan NEKP rīcībpolitikas pasākumiem, gan arī analizēs enerģētikas un klimata politikas ilgtermiņa mērķu uz 2050. gadu sasniegšanas scenārijus.

Modelēšanas rezultāti tiks izmantoti Klimata konvencijas 4. un 12. panta un Regulā  2018/1999 noteikto ziņošanas prasību īstenošanai, kā arī NEKP pārskatīšanai 2023. un 2024. gadā, kā arī, lai izvērtētu nepieciešamos politikas pasākumus (piemēram, nodokļu likmes, investīciju subsīdiju programmas, pienākumu shēmas enerģijas ražotājiem vai tirgotājiem) visefektīvākajā veidā, ņemot vērā pasākumu ekonomiskās un sociālās ietekmes.

Progresa novērtējums tiek izmantots analīzei par Latvijai noteikto mērķu izpildi līdz 2030. un 2050. gadam. Par pamatu progresa novērtējumā tiek izmantoti izstrādātie scenāriji atbilstoši noteiktām politikām un pasākumiem.

Ar likumprojekta 5. panta trešo daļu Ministru kabinetam tiek dots deleģējums izstrādāt un noteikt kārtību šo nacionālo sistēmu uzturēšanai.

Vēsturiski pamatsatvars ikgadējam un prognozētam SEG emisiju un CO₂ piesaistes monitoringam un ziņošanai klimata rīcībpolitikas ietvaros tika izveidots ar Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumiem Nr. 157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu", kuri ir zaudējuši spēku un ar jaunām prasībām, piemēram, ziņošanu Kioto protokola ietvaros tika papildināti ar Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumiem Nr. 217 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu" un Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 737).

Likumprojekta III nodaļa nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokuments, kā tiek nodrošināta tā ieviešana sektoros, monitorings, prognozes un ziņošana saskaņā ar spēkā esošo ES un starptautisko regulējumu. IPCC sestā novērtējuma ziņojuma ietvaros 2022. gada februārī publicētajā  II darba grupas ziņojumā “Ietekme, pielāgošanās un ievainojamība” (Impacts, Adaptation, and Vulnerability) ir norādīts, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām samazina klimata pārmaiņu radītos riskus un ievainojamību. Tiek arī norādīts, ka pielāgošanās pasākumu plānošanas un īstenošanas nozīme pieaug visos reģionos, un to īstenošanai var būt daudzveidīgi ieguvumi (multiple benefits), neaprobežojoties ar to sākotnēji paredzēto mērķi. Attiecīgi, no zinātniskās literatūras izriet, ka pielāgošanās ir būtiska un neatņemama ilgtspējīgas klimata politikas sastāvdaļa.

Nodaļas mērķis ir pilnveidot klimata politikas regulējumu un klimatnoturības mērķu sasniegšanu, tādēļ nodaļā noteikts pamats klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa un prognožu īstenošanai Latvijā. Pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas īstenošanu Latvijā ietver dažādu nozaru tiesību akti un plānošanas dokumenti. Nozīmīgākie tiesību akti, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir: Teritorijas attīstības plānošanas likums, Tūrisma likums, Aizsargjoslu likums, Būvniecības likums, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, Nacionālās drošības likums u.c. Taču līdz šim Latvijā nav bijis speciāls regulējums, kas noteiktu pielāgošanās klimata pārmaiņām politiku, kā arī citus ar klimata pārmaiņu monitoringu un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītos jautājumus.

Lai nodrošinātu Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu,  likumprojekta 7. panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka atbilstoši Eiropas Klimata likumam un Regulas 2018/1999 prasībām KEM sadarbībā ar citām iesaistītām pusēm (t.sk., starpministriju un ekspertu darba grupas pārstāvji, kas noteikti ar KEM rīkojumu) izstrādā klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas plānošanas dokumentu, kuru apstiprina Ministru kabinets. Saskaņā ar šā likumprojekta 2.panta trešo daļu, ministrijas integrē klimata politikas mērķus savos politikas plānošanas dokumentos, nodrošinot saskaņotu valsts klimata mērķu sasniegšanu. Turklāt jau pašlaik MK noteikumi Nr. 675 nosaka  ministriju iesaisti nacionālajā sistēmā ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām.  Eiropas Klimata likums un Regula 2018/1999 nenosaka nacionālo pielāgošanās plānu vai stratēģiju izstrādes biežumu, taču ņemot vērā, ka spēkā esošais Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam tika izstrādāts desmitgadei, likumprojekta 7. panta pirmā daļa nosaka izstrādāt pielāgošanās politikas plānošanas dokumentu reizi desmit gados, un likumprojekta 7. panta otrajā daļā paredzot iespēju to izstrādāt biežāk, ja tiks identificēta nepieciešamība ietvert atbilstošās prasības ES vai Latvijas līmenī. Atjaunoto plānošanas dokumentu apstiprina Ministru kabinets.

Likumprojekta 8. pants nosaka, ka KEM un citas nozaru ministrijas un atvasinātās publiskās personas kā pašvaldības un plānošanas reģioni integrē un īsteno pielāgošanas klimata pārmaiņām aspektus sektoru politikās, savas kompetences ietvaros. KEM sagatavo ilgtermiņa nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokumentu un koordinē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas un pasākumu īstenošanu pielāgošanās politikas plānošanas dokumenta ietvaros, saskaņā ar šā likumprojekta 7. pantu. Savukārt nozaru ministrijas un atvasinātās publiskās personas saskaņo sagatavoto attīstības plānošanas dokumentu un sniedz savu ieguldījumu dokumenta sagatavošanā. Klimata politika ir horizontāla prioritāte un aptver tautsaimniecības sektorus, kas ir dažādu ministriju kompetencē. Pamatā pasākumu īstenošanai jāizmanto pieejamais finansējums (esošie finanšu instrumenti). 

Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām ir nepieciešams veikt klimata pārmaiņu monitoringu un prognozes, kas arī palīdzētu nodrošināt ziņošanu par klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām saskaņā ar Regulas 2018/1999 19. panta 1. punktu atbilstoši Regulas 2020/1208 4. panta un 1. pielikuma prasībām, kā arī saskaņā ar Parīzes nolīguma 7. pantu.

Likumprojekta 9. panta pirmā daļa noteic, ka KEM koordinē klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu un prognozēšanu.

Likumprojekta 9. panta otrā daļa nosaka, ka KEM izstrādā un atjauno klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu, kas ir nepieciešami pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu definēšanai un politikas izstrādei.

Likumprojekta 9. panta trešās daļas 1. punkts paredz, ka Ministru kabineta noteikta institūcija pārstāv Latvijas Republiku Pasaules Meteoroloģijas organizācijā un nodrošina Latvijas klimata analīzi, aktuālās klimatiskās standarta normas un references perioda aprēķinu, klimata pārmaiņu tendenču nozīmīguma novērtējumu, vēsturisko un ikdienas hidrometeoroloģisko ekstrēmu monitoringu, analīzi un modelēšanu, klimata pārmaiņu nākotnes scenāriju sagatavošanu un nacionālā klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu Latvijā.

Likumprojekta 9. panta trešās daļas 2. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izveido un uztur pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa, prognožu un ziņošanas sistēmu. Pašlaik šo funkciju izpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kura sadarbojoties ar  EM, ZM, VM, SM, FM, IeM, Labklājības ministriju, Kultūras ministriju, IZM, VARAM, Tieslietu ministriju un iestādēm un atvasinātām publiskām personām, nodrošina klimata pārmaiņu ietekmju datu vākšanu, uzglabāšanu, analīzi un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa datu bāzes un bīstamu definētu hidrometeoroloģisko parādību monitoringa un uz ietekmi vērstas brīdināšanas sistēmas uzturēšanu, aktualizēšanu un publisku pieejamību, kā arī veic hidrometeoroloģisko apstākļu modelēšanu un klimata pārmaiņu prognožu sagatavošanu, kā arī nodrošina prognožu periodisku aktualizēšanu un publicēšanu.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām kapitāla daļu turētājam reizi piecos gados ir jāveic valsts līdzdalības pārvērtēšana. Šobrīd tiek veikts juridiskais un ekonomiskais izvērtējums par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" funkcijām un pakalpojumiem, lai iesniegtu Ministru kabinetā tiesību akta projektu par valsts līdzdalības pārskatīšanu un vispārējā stratēģiskā mērķa pārvērtēšanu. Plānots šo Ministru kabineta tiesību akta projektu iesniegt un izskatīt Ministru kabinetā līdz Likumprojekta pieņemšanai Saeimā. Līdz ar to pēc valsts līdzdalības pārvērtēšanas un vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanas, kā arī gaidu vēstules un vidējā termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas tiks izstrādāts Ministru kabineta tiesību akta projekts, lai nodrošinātu Likumprojekta 9. panta trešajā daļā minētās institūcijas noteikšanu.

Likumprojekta 9. panta trešās daļas 3. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ministru kabineta noteiktajām institūcijām sagatavo, saskaņo un iesniedz Eiropas Komisijai un Konvencijas sekretariātam ziņojumus par pielāgošanos klimata pārmaiņām. 
Latvijai, balstoties uz ES un starptautiskajiem tiesību aktiem, ir jāziņo par pielāgošanos klimata pārmaiņām politiku un pasākumiem Latvijā. Likumprojekta 9. pants nosaka, ka  ziņošana notiek saskaņā ar Eiropas Klimata likuma 5. pantu un Regulas 2018/1999 19. pantu, kā arī nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā institūcijas ziņo par pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai Latvija var iesniegt tādu informāciju, kas pilnvērtīgi atspoguļo situāciju valstī. Saskaņā ar Regulas 2018/1999 19. pantu un Klimata konvencijas un Parīzes nolīguma līgumslēdzēju pušu pieņemtajiem lēmumiem, ziņojumam jāietver informācija arī par ilgtermiņa nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokumenta izstrādi un ieviešanu, kas minēts likumprojekta 7. panta otrajā daļā. KEM sagatavo un iesniedz EK un Klimata konvencijas sekretariātam informāciju un periodiskus ziņojumus par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām. Ziņojumi tiek sagatavoti sadarbībā ar AM, EM, FM, IM, IZM, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, SM, Tieslietu ministriju, VM, VARAM, ZM un citām iesaistītajām iestādēm. 

Likumprojekta 9. panta trešās daļas 4. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nozaru ministrijas, citas iesaistītās iestādes un atvasinātās publiskās personas ziņo Klimata un enerģētikas ministrijai par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
MK noteikumi Nr. 675 tika pieņemti, lai integrētu Regulas 2018/1999, Klimata konvencijas lēmuma 1/CP.16 un Klimata konvencijas Parīzes nolīguma lēmuma 18/CMA.1 prasības par nacionālām sistēmām un iesniedzamiem ziņojumiem. Konkrētas darbības tiek noteiktas ar MK noteikumiem Nr. 675. MK noteikumi Nr. 675 un to 7. pielikums jau nosaka nozaru ministriju un citu iestāžu iesniedzamo informāciju pielāgošanās klimata pārmaiņām ziņojumu sagatavošanai un klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa nodrošināšanai. Lai pilnveidotu un uzlabotu pielāgošanās klimata pārmaiņām nacionālās sistēmas darbību, ir paredzēts MK noteikumus Nr. 675 aktualizēt un papildināt.

Likumprojekta IV nodaļā ietvertas normas par finanšu instrumentiem, kas izveidoti klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām.
Likumprojekta 10.pants nosaka rīcību attiecībā uz līdzekļu atlikumu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – KPFI) ietvaros. Būtiski ir norādīt, ka šī finanšu instrumenta ietvaros projektu īstenošana noslēdzās 2015. gada 31. decembrī. Lai arī jauni KPFI projekti netiek īstenoti,  atsevišķos projektos tiek veikta finansējuma atmaksa vai atgūšana. Līdz ar to likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” III nodaļā “Klimata pārmaiņu finanšu instruments” noteiktais netiek pārņemts likumprojektā. Vienlaikus likumprojekta 10.panta otrajā daļā atbildīgā ministrija par KPFI budžeta programmas izpildītāju ir noteikta KEM, ņemot vērā, ka likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” 10.panta pirmajā daļā par šīs budžeta programmas izpildītāju ir norādīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras saistību pārņēmēja klimata politikas jomā ir KEM (saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija).
KPFI finansēto projektu finansējuma saņēmēji piecu gadu laikā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas katru gadu veica projekta rezultātu monitoringu. Monitoringa perioda ietvaros un pēc monitoringa perioda noslēgšanās veidojās situācijas, kad no finansējuma saņēmējiem tiek saņemts vai atgūts KPFI ietvaros izmaksātais finansējums par līgumā par projekta īstenomšanu noteikto saistību neizpildi. Atbilstoši likumprojektam un starptautisko līgumu par noteiktā daudzuma vienību pārdošanu būtībai atgūtais finansējums ir jāizmanto ar klimata jomu saistītu projektu īstenošanai. Ņemot vērā identificēto finansējuma apjomu un faktu, ka KPFI ietvaros ir noslēgusies atklāto projektu iesniegumu konkursu organizēšana, tad visefektīvāk šo finansējumu novirzīt citam ar klimata jomu saistītam līdzvērtīgam finanšu instrumentam. Kopš 2012. gada, saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi likumprojekta 13. pantā noteiktajiem finansējuma izmantošanas nosacījumiem, klimata jomā ir uzsākta Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – EKII) darbība. Līdz ar to no administratīvā un efektivitātes viedokļa, vispiemērotākais risinājums ir KPFI līdzekļu atlikuma izmantošana EKII ietvaros. Ar likumprojekta 10. panta trešo daļu tiek nodrošināts, ka  KPFI ietvaros no starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības gūto līdzekļu atlikums tiek izmantots EKII ietvaros atbilstoši likumprojekta 13. pantā noteiktajam.
Saskaņā ar lielāko daļu KPFI projektu konkursu nolikumiem finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta līguma termiņa beigām katru gadu veica projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedza VIF projekta rezultātu monitoringa pārskatu (turpmāk – monitoringa pārskats). Ja atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam tika konstatēts, ka projekta iesniegumā norādītais plānotais CO₂ emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto vidējo samazinājumu, nav sasniegts, finansējuma saņēmējam bija jāizstrādā un jāīsteno pasākumu plāns CO₂ emisiju samazinājuma neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Attiecībā uz finansējuma saņēmēju projektiem, kuri monitoringa periodā projekta līgumā noteikto rādītāju nesasniedza bija tiesības vērsties ar iesniegumu par projekta monitoringa termiņa pagarināšanu un atkārtoti iesniegt plānu, kurā iekļaut papildu pasākumus  un sniegt  argumentētu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu. Pagarinot projekta monitoringa termiņu par trīs gadiem tiek veicināta projekta rezultātu sasniegšanu un to ilgtspēja. Rezultātā ir atsevišķi projektu konkursi, kuru ietvaros projektu rezultātu monitorings noslēdzās 2023. gada 31. decembrī.
Ņemot vērā, ka KPFI projektu pagarinātais monitoringa periods beidzās 2023. gada 31.decembrī, KEM sagatavos un klimata un enerģētikas ministrs līdz 2025. gada 1. oktobrim iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par KPFI darbību laika posmā no 2009. gada līdz 2023. gadam, tai skaitā informāciju par finanšu izlietojumu, tā atlikumu un samazināto SEG emisiju apjomu, kas panākts, īstenojot KPFI projektus. Termiņš 2025. gada 1. oktobris ir salāgots ar termiņu kādā KEM sagatavos un klimata un enerģētikas ministrs iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Emisijas kvotu izsolīšanas isntrumenta darbības stratēģiju laika posmam līdz 2030. gadam. Minētā prasība noteikta likumprojekta pārejas noteikumu 12. punktā. Vienlaikus atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 644 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība” 28. punktam “ar projektu ieviešanu saistītos dokumentus atbildīgā iestāde, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs slēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finansējumu no finanšu instrumenta līdzekļiem projekta ieviešanai, glabā 10 gadus pēc projekta līguma beigām”. Ņemot vērā, ka monitoringa periods projektos ir noslēdzies līdz 2023.gada 31.decembrim, tad atbilstošās dokumentācijas uzglabāšana ir veicama līdz 2033. gada 31. decembrim. Līdz ar to, lai projektu konkursus reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi nezaudētu spēku ir nepieciešams pārejas noteikums (2.punkts).

Likumprojekta 11. pantā tiek ietverts jauns ES budžeta atbalstītais finanšu instruments Sociālais klimata fonds (turpmāk – Sociālais klimata fonds), kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulu (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060 (turpmāk – Regula 2023/955). Sociālā klimata fonda mērķis ir veicināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ēku un autotransporta sektoros radītās SEG emisijas iekļaušana ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (turpmāk -  ES ETS). ES ETS paplašināšanu uz ēku un autotransporta nozari nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīva (ES) 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (turpmāk - Direktīva 2023/959). Direktīvas 2023/959 tiesību normas tiek pārņemtas likumā "Par piesārņojumu" un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos. Sociālā klimata fonds atbilstoši Regulas 2023/955 1. pantā paredzētajam sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm sociālajos klimata plānos (“plāni”) iekļautajiem pasākumiem un investīcijām. 
Paralēli šī likumprojekta izstrādei Ministru kabinetā ir pieņemts zināšanai (Ministru kabineta 2025. gada 5. maija sēdes protokols Nr.18, 28. §) informatīvais ziņojums “Par Sociālā klimata fonda pārvaldību un Sociālā klimata plāna 2026.-2032. gadam izstrādi” (lieta 25-TA-219). Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 5.3. pasākumam, KEM ir noteikta par atbildīgo institūciju, lai sadarbībā ar EM, FM, Labklājības ministriju, SM un VARAM (turpmāk – nozares ministrijas) izstrādātu un iesniegtu Latvijas Sociālā klimata fonda plānu (turpmāk – Plāns) Eiropas Komisijā, kā arī līdz 2026. gada 31. oktobrim uzsāktu Plāna īstenošanu, lai “[..] sabiedrību mērķēti atbalstītu saistībā ar ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašināšanās izraisīto izmaksu pieaugumu [..]”. 2023. gada septembrī KEM apstiprināja rīkojumu par starpinstitūciju darba grupas izveidi, tādējādi nodrošinot nozaru ministriju iesaisti Plāna sagatavošanā. Tomēr Plāna sagatavošana uz likumprojekta izstrādi nav pabeigta (termiņš plāna iesniegšanai EK saskaņā ar Regulas 2023/955 17. apsvērumu ir 2025. gada 30. jūnijs). Plāna izstrāde ietver apjomīgas informācijas ievadi par Regulas 2023/955 4., 5., 6. pantā un secīgi V pielikumā prasīto. Cita starpā Plānā ir jāsniedz arī informācija par Latvijas līdzfinansējumu jeb vismaz 25% ieguldījumu (Regulas 2023/955 15. pants). 
Lai nodrošinātu un demonstrētu Sociālā Klimata fonda potenciālo atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju ietekmi uz klimata politikas mērķu sasniegšanu, kā arī sociālās un ekonomiskās ietekmes izvērtējumu, Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta finansētā projekta “Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē” ietvaros ir nodrošināta potenciālo atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju izmaksu analīze. Izmaksu analīze par atsevišķiem investīciju projektiem tiks nodrošināta attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos par konkrēto investīciju īstenošanu.
Ņemot vērā to, ka Plāns vēl nav iesniegts Eiropas Komisijā un ka nav regulējuma par Plāna īstenošanā iesaistītajām iestādēm un to tiesībām, pienākumiem, sadarbību, nacionālā līdzfinansējuma nodrošinājumu, pasākumiem un investīcijām un to īstenošanu, kā arī citiem būtiskiem nacionālā regulējuma jautājumiem, tad šobrīd par labāko un laika nogrieznī nepieciešamo risinājumu ir atzīta likumā ietverta tiesību norma, kas paredz definēt Sociālā klimata fonda īstenošanu saskaņā ar Regulu 2023/955 un Plānu, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam izdot Sociālā klimata fonda noteikumus, kas izriet (bet nav noteikti) no Regulas 2023/955 prasībām (pamatā atbilstoši minētās regulas 21. panta un III pielikuma noteikumiem) un nav noteikti citos tiesību aktos. Tāpat, ņemot vērā, ka Plāns nav iesniegts un apstiprināts Eiropas Komisijā, šobrīd likumprojektā un anotācijā nav detāli atrunājams regulējums par personu datu apstrādi, t.i. definējot pamattiesību ierobežojumu, kas radīsies Plāna īstenošanā iesaistītajām iestādēm iegūstot un apstrādājot personu datus. Vienlaikus Regulas 2023/955 43. apsvērumā ir norādīts, ka dalībvalstij un Eiropas Komisijai būtu jāatļauj apstrādāt personas datus tikai tad, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu budžeta izpildi, revīziju un kontroli, informācijas sniegšanu, komunikāciju un redzamību, kas attiecas uz līdzekļu izlietojumu saistībā ar pasākumiem, kuri īstenojami ar fonda atbalstu. Regulas 2023/955 21. panta trešajā daļā norādīts personu datu apstrādes mērķis. Tiesiskais pamats iegūt un apstrādāt datus tiks noteikts atbilstoši Plāna īstenošanā iesaistīto institūciju tiesībām un pienākumiem, kas būs noteiktas Plānā un uz deleģējuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. 
Likumprojektā iekļaujams šāds deleģējums Ministru kabinetam noteikt:
1) Sociālā klimata fonda īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas un to tiesības un pienākumus. Izdodami noteikumi, kuros ir detāli atrunāts iesaistīto iestāžu tiesību un pienākumu sadalījums, tostarp Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta (turpmāk - Revīzijas iestāde) iesaiste Plāna īstenošanā un uzraudzībā. Attiecībā uz Sociālā klimata plāna pārvaldību, tā īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas varēs izmantot Fonda tehniskās palīdzības finansējumu, t.sk. Plāna ietvaros paredzēts iesniegt priekšlikumu par esošā ES struktūrfondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu portāla jeb Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) pilnveidošanu projektu iesniegšanai, īstenošanai un uzraudzībai;
2) nosacījumus Plāna finansējuma saņemšanai un pasākumu un investīciju uzraudzībai un kontrolei, tai skaitā,  projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī piemērošanas kārtību izslēgšanas nosacījumiem, kas noteikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23.septembra regulai (ES, Euratrom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (turpmāk - Finanšu regula). Nepieciešams izdot noteikumus, kuros tiek definēti pamata noteikumi (pamatprincipi) finansējuma saņemšanai un pasākumu un projektu īstenošanai un uzraudzībai, cita starpā arī procedūra par projektu iesniedzēju izslēgšanas nosacījumu piemērošanu. Projektu iesniegumu izslēgšanas nosacījumi noteikti Finanšu regulas 138. panta 1. punktā. Izslēgšanas nosacījumu kontrole tiks veikta, pārbaudot attiecīgās personas sodāmību saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem un normām, kuru uzskaitījums būs iekļauts noteikumos, kā arī pārbaudot informāciju publiski pieejamajās un citu institūciju pārziņā esošajās informācijas sistēmās. Pārbaudi veiks atbalsta piešķīrējiestāde. Atbalsts nav sniedzams, ja projekta iesniedzējs atrodas vienā no šādām Finanšu regulas 138. panta 1. punktā uzskaitītajām izslēgšanas situācijām: 
a) persona vai subjekts ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, tā darbība ir apturēta vai tas ir nonācis citā analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta Savienības vai valsts tiesībās;
b) ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts nav izpildījis savus pienākumus saistībā ar nodokļu maksāšanu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;
c) ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, jo ir pārkāpis piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgā persona vai subjekts, vai ir iesaistījies jebkādā prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, tostarp, jo īpaši kādu no šādām rīcībām:
i. tādas informācijas sagrozīšana krāpnieciskos nolūkos vai nolaidības rezultātā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un vai ir izpildīti attiecināmības vai atlases kritēriji, vai kas jāsniedz, pildot juridiskās saistības;
ii. nolīguma noslēgšana ar citām personām vai subjektiem nolūkā izkropļot konkurenci;
iii. intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums;
iv. mēģinājums piešķiršanas procedūras laikā ietekmēt atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu pieņemšanu;
v. mēģinājums iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu dot nepamatotas priekšrocības piešķiršanas procedūrā;
d) ar galīgu spriedumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs kādā no šādām rīcībām: 
i. krāpšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1371 3.panta un ar Padomes 1995.gada 26.jūlija aktu izstrādātās Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību 1.panta nozīmē;
ii. korupcija, kā definēts 4.panta 2.punktā Direktīvā (ES) 2017/1371 vai aktīva korupcija 3.panta nozīmē ar Padomes 1997.gada 26.maija aktu izstrādātajā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, vai rīcība, kas minēta Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI 2.panta 1.punktā, vai korupcija, kā definēts citos piemērojamos tiesību aktos;
iii. rīcība saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā, kā minēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI 2.pantā;
iv) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 1.panta 3., 4. un 5.punkta nozīmē;
v. teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā definēts attiecīgi Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI 1. un 3.pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība vai mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus, kā minēts minētā lēmuma 4.pantā;
vi. bērnu darbs vai citi nodarījumi, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES 2.pantā;
e) persona vai subjekts, pildot juridiskas saistības, ko finansē no budžeta, saistībā ar galveno pienākumu izpildi ir pieļāvis būtiskus trūkumus, kuri:
i. ir noveduši pie priekšlaicīgas juridisko saistību izbeigšanas;
ii. ir noveduši pie līgumsodu vai citu līgumā noteiktu sodu piemērošanas; vai;
iii. ir atklāti kredītrīkotāja, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai Revīzijas palātas veiktās pārbaudēs, revīzijās vai izmeklēšanā;
f) ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir izdarījis pārkāpumu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr.2988/95 1.panta 2.punkta nozīmē;
g) ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir izveidojis subjektu citā jurisdikcijā nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai jebkādas citas juridiskās saistības tā juridiskās adreses, centrālās administrācijas vai galvenās darbības vietas jurisdikcijā;
h) ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka subjekts ir izveidots f) apakšpunktā minētajā nolūkā;
i) subjekts vai persona tīši un bez pienācīga pamatojuma ir pretojusies izmeklēšanai, pārbaudei vai revīzijai, ko veic kredītrīkotājs, tā pārstāvis vai revidents, OLAF, EPPO vai Revīzijas palāta. Uzskata, ka persona vai subjekts pretojas izmeklēšanai, pārbaudei vai revīzijai, ja tas veic pasākumus, kuru mērķis vai sekas ir novērst, apgrūtināt vai aizkavēt jebkuru no darbībām, kas vajadzīgas, lai veiktu izmeklēšanu, pārbaudi vai revīziju. Šādi pasākumi jo īpaši ietver atteikumu piešķirt vajadzīgo piekļuvi tā telpām vai jebkurām citām uzņēmējdarbības vajadzībām izmantotām zonām, informācijas slēpšanu vai atteikumu izpaust informāciju, vai nepatiesas informācijas sniegšanu;
3) kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas. Nepieciešams noteikt kārtību, kādā Revīzijas iestāde tiek iesaistīta pasākumu un projektu uzraudzībā, t.sk. iesaistes apjomu; 
4) risku vadības pamatprincipus un kārtību, kādā ziņo par Plāna pasākumu un investīciju īstenošanā konstatētajām neatbilstībām, ietur, atgūst vai noraksta neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī piemēro proporcionālo finanšu korekciju. Nepieciešams horizontāls regulējums par risku vadību Plāna īstenošanā un kārtību, kādā Plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas vada neatbilstību procesu;
5) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Plāna ieviešanai. Nepieciešams noteikt kārtību, kādā valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi Plāna īstenošanai, t.sk. valsts līdzmaksājumiem. 
6) kārtību, kādā pārbauda maksājuma pieprasījumus, kā arī veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā, veic maksājumus un sagatavo Eiropas Komisijai iesniedzamo maksājuma pieteikumu un kontu slēgumu. Nepieciešams regulēt procesu, kādā tiek pārbaudīti pasākumos un investīcijās iesniegtie maksājumu pieprasījumi, veikti maksājumi un sagatavota dokumentācija iesniegšanai Eiropas Komisijai;
7) Plānā iekļauto pasākumu un investīciju īstenošanas nosacījumus, tai skaitā, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, atbalstāmas darbības un izmaksu attiecināmību, kā arī komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus. Minētā punkta sakarā paskaidrojams, ka nepieciešams izdot nosacījumus par Plāna pasākumu un investīciju īstenošanu.
Ievērojot to, ka jau šobrīd ir pieņemta Regula 2023/955, Ministru kabinetā pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Sociālā klimata fonda pārvaldību un Sociālā klimata plāna 2026.-2032. gadam izstrādi”, izstrādes stadijā iesniegšanai Eiropas Komisijā ir Plāns, likumprojekta autors uzskata likuma deleģējumu par nozīmīgu un pareizu tālākai regulējuma izstrādei un pasākumu un investīciju īstenošanai. Tāpat likuma Pārejas noteikumos tiek noteikts termiņš, kurā izdodami atsevišķi (augstāk uzskaitītais 1) - 7) punkta deleģējums) Plāna noteikumi, jeb 2026. gada 1. janvāris, ievērojot to, ka Plāns ir jāiesniedz EK līdz 2025. gada 30. jūnijam un ir nepieciešams saprātīgs starpposms starp Plāna iesniegšanu un regulējuma izstrādi. Vienīgā atkāpe uz izdošanas termiņu ir attiecībā uz Plānā iekļauto pasākumu un investīciju īstenošanas noteikumiem (netiek noteikts termiņš), ņemot vērā, ka pasākumu un investīciju ieviešana ir jānodrošina laika grafikā, kas ir atkarīgs no iestāžu funkciju sadalījuma un kapacitātes, kā arī Plānā iekļaujamo atbalsta saņēmēju veida. 

Regulas 2024/2509 138.pantā minēto izslēgšanas noteikumu pilnīga vai daļēja (piemēram, sadrumstaloti attiecībā uz administratīvo atbildību vai citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvajām sankcijām) iekļaušana likumprojekta 11. pantā vairo sadrumstalotību, sarežģī normu piemērošanu un rada lieku slogu saņēmējiem. Nacionāli pastāv vismaz divi Eiropas Savienības atbalsta rīki, kur izslēgšanas kritēriji tiek noteikti Ministru kabineta līmenī: 1) Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, kur izslēgšanas kritēriji tiek noteikti horizontāli Ministru kabineta 2023.gada 7. marta noteikumu Nr.113 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai" 63. punktā; 2) Atveseļošanas fonda (Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma) atbalsts, kur izslēgšanas kritēriji tiek noteikti konkrētās investīcijas/pasākuma Ministru kabineta noteikumos. Saskaņā ar Regulas 2023/955 12.pantu Sociālā klimata fondu īsteno Eiropas Komisijas tiešas pārvaldības veidā (tāpat kā Atveseļošanas fondu), līdz ar to ir nodrošināts uztveramības "tilts" starp nacionālo regulējumu un Eiropas Savienības līmeņa regulējumu. 

Ievērojot izklāstu augstāk, nav apšaubāms, ka Sociālajam klimata fondam ir piemērojama Regula 2024/2509. Savukārt Regulas 2024/2509 138. panta 1. punktā noteikti izslēgšanas kritēriji, kurus piemēro piešķiršanas procedūrās.  Labākai uztveramībai šī likumprojekta 11. panta otrās daļas 7. punktā tiek iekļauta atsauce uz izslēgšanas noteikumiem un Finanšu regulu, kā arī likumprojekta anotācijā izskaidrots, kas ir Ministru kabineta deleģējumā ietvertais izslēgšanas kritēriju katalogs atbilstoši Finanšu regulas 138. panta 1. punktam. 

Ar likumprojekta 12. pantu tiek pārņemtas likuma “Par piesārņojumu” 32.² panta 3.¹, 3.², 3.³ daļas, nosakot EKII mērķi, kā arī EKII ietvaros pieejamā finansējuma avotus.
2021. gadā aizsākās ES ETS ceturtais periods (no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim), savukārt sākot ar 2019. gadu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 6. oktobra Lēmuma (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – Lēmums 2015/1814) 1. panta 1. punktu darbību uzsāka tirgus stabilitātes rezerve. Emisijas kvotu ieskaitīšanas nosacījumus tirgus stabilitātes rezervē regulē Lēmuma 2015/1814  1. panta 5. punkts. Papildus jāmin, ka 2027. gadā tiks uzsākta emisijas kvotu izsolīšana ETS2 aptvertajos sektoros. Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu apmēri ir atkarīgi no emisijas kvotu cenas, kas galvenokārt balstās uz piedāvājumu un pieprasījumu tirgū, taču reaģē arī uz dažādām norisēm gan enerģētikas sektorā Eiropā, t.sk. energoresursu cenu izmaiņām enerģijas tirgos, gan laikapstākļiem, gan notikumiem un lēmumiem starptautiskās (t.sk. ES līmenī) sarunās par klimata pārmaiņām, gan atsevišķu valstu paziņojumiem.

Ar likumprojekta 13. pantu tiek noteikti EKII ietvaros pieejamā finansējuma izmantošanas virzieni, vienlaikus pārņemot likuma “Par piesārņojumu” 32.² panta 4.⁴ daļā noteikto. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk - Direktīva 2003/87/EK) nosaka virzienus, kam dalībvalstis var novirzīt emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus. Ar Direktīvu 2023/959 Direktīva 2003/87/EK tika grozīta, tostarp pārskatot un paplašinot emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas virzienus, attiecīgi tiek pārskatīti un paplašināti no likuma "Par piesārņojumu" pārņemtie EKII finansējuma izmantošanas virzieni. Salīdzinot ar līdz šim likumā "Par piesārņojumu" noteiktajiem emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas virzieniem, likumprojekts papildināts ar tādiem potenciālajiem ieņēmumu izmantošanas virzieniem kā elektroapgādes un siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes paaugstināšana, esošās atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu ilgtspējas nodrošināšanas veicināšana un citu tehnoloģiju attīstības veicināšana, kuras sekmē klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, CO₂ piesaistes veicināšana, CO₂ uztveršanas, transportēšanas, uzglabāšanas, ģeoloģiskās noglabāšanas videi drošā veidā un uztvertā CO2 izmantošanas veicināšana, atbalsts pētniecībai nozarēs, uz kurām attiecas ES ETS, darbaspēka pārkvalificēšanas un pārorientēšanas sekmēšana, lai veicinātu taisnīgu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku un virzību uz klimatneitralitāti, klimata pasākumu finansēšana attīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku, kuras ratificējušas Parīzes nolīgumu, kā arī iemaksu veikšana ar klimatu saistītās starptautiskās organizācijās. Tas ļaus nodrošināt plašāku SEG emisiju samazināšanas un ierobežošanas pasākumu īstenošanu vai arī veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām Latvijā. Ievērojot, ka 2027. gadā tiks uzsākta emisijas kvotu izsolīšana ETS2 aptvertajos sektoros, kā rezultātā EKII ietvaros pieejamais finansējums veidosies arī izsolot tās emisijas kvotas, kas aptver ETS2 darbības, attiecīgos ieņēmumus no šo emisijas kvotu izsolīšanas būs iespējams izmantot pasākumiem, ar ko sniedz finansiālu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem energoefektivitātes palielināšanai ēku sektorā un transporta gala lietotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī finansiālas kompensācijas nodrošināšanai degvielu un kurināmā galapatērētājiem gadījumos, kad degvielas un kurināmā operatoram nav bijis iespējams izvairīties no SEG emisiju dubultās uzskaites. Lemjot par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu novirzīšanu šā likuma 13. panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem, tiks ņemta vērā šo pasākumu ietekme ne vien uz siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzumu, bet arī uz vides kvalitāti kopumā, tai skaitā citu piesārņojošo vielu emisiju, pārrobežu gaisa piesārņojumu, dabiskajiem biotopiem. Vienlaikus jāmin, ka minētais nosacījums ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā 1. panta 4. punktā ietvertās grozāmās direktīvas 3d. panta 4. punktu. Ieņēmumi, kas gūti izsolot aviācijas emisijas kvotas, tiek izlietoti atbilstoši Direktīvā 2003/87/EK noteiktajiem mērķiem, papildus tam, ņemot vērā aspektu, lai attiecīgie mērķi nenodarītu kaitējumu vides mērķiem un atstātu labvēlīgu ietekmi uz vidi kopumā.
Lai iespējami efektīvi un pilnīgi sasniegtu EKII mērķus, ņemot vērā pieejamās un Latvijā pārbaudītās tehnoloģijas, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes potenciālu, kā arī zināšanas par paradumu maiņas būtisko ietekmi, nepieciešams atbilstošs EKII darbības mehānisms. EKII darbība balstīta uz divām komponentēm: klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām projektu īstenošana un institucionālās rīcībspējas nodrošināšana darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem.
Ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros" 56.2. apakšpunktu, KEM Vienotā pakalpojuma centra sniegtos pakalpojumus uzsāka saņemt no 2025. gada 1. janvāra, tai skaitā arī maksājumu sagatavošanas funkciju.

Likumprojekta 14. pantā tiek noteikti EKII vadības un īstenošanas nosacījumi. Attiecīgi likuma “Par piesārņojumu” 32.² panta 4.⁶, 4.⁷ un septītā daļa tiek pārņemta ar 14. pantu, lai nodrošinātu EKII darbību un projektu turpmāko īstenošanu šī instrumenta ietvaros.
Saskaņā ar likumprojekta 14. pantā ietverto regulējumu, lai nodrošinātu EKII īstenošanu, KEM Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai noteiktu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi. Valsts pārvaldes uzdevumi, kurus var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai, noteikti likumprojekta 14. panta piektajā daļā. Pildot likumprojekta 14. panta piektajā daļā minētos valsts pārvaldes uzdevumus, privātpersona vai cita publiska persona var izdot administratīvos aktus. Ņemot vērā KEM ierobežotos resursus un līdzšinējo pieredzi, ir secināts, ka attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana nodrošina efektīvāku EKII īstenošanu. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” (turpmāk – VIF) attiecībā uz tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi būs KEM pārraudzībā. Pārraudzība konkrētā gadījumā  ir uzskatāma par  efektīvāko padotības formu, jo  ļauj KEM vērtēt VIF lēmumu tiesiskos nevis tehniskos aspektus, kas prasītu no KEM tehniskās ekspertīzes kapacitāti. Galvenie nosacījumi pārraudzības nodrošināšanai (tajā skaitā attiecībā uz konceptuāliem grozījumiem projektu līgumu veidnēs) tiek ietverti deleģēšanas līgumā.
EKII finansēto projektu konkursu administrēšanas uzdevumus uz likumprojekta izstrādes brīdi veic KEM un VIF. KEM ir atbildīga par konkursa nolikuma izstrādi, bet, ņemot vērā to, ka KEM nav resursu šī finanšu instrumenta darbības organizēšanā, uzdevumus – pieņemt un vērtēt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, tai skaitā par pārvaldes lēmumu izdošanu, kā arī līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus un kontrolēt projektu īstenošanu, atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem, un veikt monitoringa uzraudzību, ieskaitot informācijas sniegšanu par projektu enerģijas ietaupījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā, KEM deleģē VIF, ikgadēji starp KEM un VIF slēdzot atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu. Vērtējot atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai, jāmin, ka VIF jau līdz šim guvis ievērojamu pieredzi KPFI, EKII, un to ietvaros īstenoto projektu konkursu (KPFI – 16 projektu konkursi, atsevišķi no tiem vairākās kārtās; EKII – 9 projektu konkursi, divi no tiem divās kārtās) ieviešanā, tādējādi VIF personāla kvalifikācija un līdzšinējā pieredze attiecīgo finanšu instrumentu ieviešanā, kā arī to specifikas un KEM pieejas pārzināšana spēj nodrošināt efektīvu deleģēto uzdevumu izpildi.
Iepriekš minētie valsts pārvaldes uzdevumi, kuri var tikt deleģēti privātpersonai vai citai publiskai personai, ir tiešā KEM kompetencē, ņemot vērā, ka KEM īsteno EKII atbildīgās iestādes uzdevumus, tādējādi tiek saglabāts nosacījums, ka par deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi kopumā ir atbildīga KEM, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmā daļa.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros" 56.2. apakšpunktu grāmatvedības uzskaites pakalpojumus (t.sk. maksājuma funkciju pakalpojumi) no 2025. gada 1. janvāra nodrošina Valsts kases valsts pārvaldes vienotais pakalpojuma centrs.

Uzsākot EKII ieviešanu, ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2016. gada 1. marta rīkojumu Nr. 50a "Par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta iekšējās kontroles sistēmu" tika apstiprināta EKII iekšējās kontroles sistēma. EKII projektu konkursu administrēšanas procesu savietojamības ar VIF uzdevumiem nodrošināšanai ir apstiprinātas arī VIF iekšējās kontroles sistēmas instrukcijas, kā arī apstiprināts EKII logo un tā lietošanas nosacījumi.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām kapitāla daļu turētājam reizi piecos gados ir jāveic valsts līdzdalības pārvērtēšana. Šobrīd tiek veikts juridiskais un ekonomiskais izvērtējums par VIF funkcijām un pakalpojumiem, lai iesniegtu Ministru kabinetā tiesību akta projektu par valsts līdzdalības pārskatīšanu un vispārējā stratēģiskā mērķa pārvērtēšanu. Plānots šo Ministru kabineta tiesību akta projektu iesniegt un izskatīt Ministru kabinetā līdz likumprojekta pieņemšanai Saeimā. Līdz ar to pēc valsts līdzdalības pārvērtēšanas un vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanas, kā arī gaidu vēstules un vidējā termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas tiks izstrādāts Ministru kabineta tiesību akta projekts, lai nodrošinātu Likumprojekta 14. panta piektajā daļā minētās institūcijas noteikšanu.

Lai izpildītu Direktīvas 2003/87/EK 30.m panta 3. punktā noteikto un transponētu šo nosacījumu nacionālajā tiesību aktā, likumprojekta 14. panta otrā daļa papildināta ar nosacījumu par nepieciešamību nodrošināt emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta kā finansējuma avota pamanāmību, ja finansējums tiek piešķirts likumprojekta 13. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem.

EKII finansējums tiek izmantots, organizējot projektu iesniegumu konkursus atbilstoši apstiprinātiem Ministru kabineta noteikumiem. Projektu iesniegumu konkursu nolikumos nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību. Finansējuma saņēmējs uzņemas atbildību par projekta rezultātiem, attiecīgi projektu konkursa nolikums skaidri nosaka pie kādiem nosacījumiem piešķirtie finanšu instrumenta līdzekļi uzskatāmi par neattiecināmiem un atgūstamiem. 
No emisijas kvotu izsolīšanas iepriekšējos gados uzkrātais finansējuma apjoms līdz 2025. gada maijam tika izmantots deviņu projektu konkursu īstenošanai: konkursu EKII-1 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” I. kārta un EKII-2 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas” ietvaros projektu īstenošana tika uzsākta 2016. gadā. Konkursu EKII-3 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām” I. kārta un EKII-4 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību” īstenošana tika uzsākta 2018. gadā, konkursu EKII-5 “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” un EKII-6” Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” īstenošana tika uzsākta 2022. gadā, kā arī, konkursu EKII-1 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” II. kārta un EKII-7 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā” īstenošana tika uzsākta 2023. gadā. Konkursa EKII-3 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām” II. Kārta un EKII-8 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās” īstenošana tika uzsākta 2024. gadā. Savukārt EKII-9 “Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām” īstenošana tika uzsākta 2025. gadā.

Ar likumprojekta 15., 16. un 17. pantu tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” V³ nodaļa, kas ar trīs pantiem nosaka Modernizācijas fonda ietvaru Latvijā, balstoties uz tā izveidi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta direktīvu (ES) Nr. 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814, papildus transponējot ar Direktīvu 2023/959 noteiktos nosacījumus, kas attiecināmi uz Modernizācijas fonda darbību. Modernizācijas fonds ir finansēšanas mehānisms, kura mērķis ir sekmēt enerģētikas sektora transformāciju, enerģētikas sistēmu modernizāciju un energoefektivitātes uzlabošanu, atbalstot oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, kas veicina SEG emisiju samazināšanu un valstu virzību uz klimatneitralitāti. Direktīvas 2003/87/EK 10.d panta trešā daļa noteic, ka Modernizācijas fonds darbojas saņēmēju ES dalībvalstu atbildībā. Būtiski minēt, ka līdz ar Direktīvu 2023/959, ar kuru tiek grozīta Direktīva 2003/87/EK, tiek mainīti arī atsevišķi nosacījumi attiecībā uz Modernizācijas fondu, tostarp, tā ietvarā pieejamo finansējumu un tā sadali starp tām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Modernizācijas fonda ietvarā pieejamo finansējumu. Kopējais Modernizācijas fonda ietvarā pieejamais finansējums veidojas no divām daļām – izsolot 2 % no kopējā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. – 2030. gadam, kā arī izsolot 2,5 % no kopējā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2024. – 2030. gadam. Latvijas daļa sastāda attiecīgi 1,44 % un 1,0 % no kopējā Modernizācijas fonda ietvarā izsolāmo emisijas kvotu apjoma, atbilstoši iepriekš minētajam dalījumam.

Likumprojekta 15. pants nosaka Modernizācijas fonda mērķi un Latvijai pieejamā finansējuma saņemšanas un turēšanas kārtību. Modernizācijas fonda ieņēmumi tiek uzskaitīti atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai, veicot grozījumus Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju", noteikumu pielikumā izveidojot jaunu kodu - 8.9.4.0 "Ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai". Likumprojekta 15. panta piektā daļa nosaka KEM kā šīs valsts budžeta programmas izpildītāju.
 
Likumprojekta 16. panta pirmā daļa transponē Direktīvu 2023/959 un nosaka vispārējās Modernizācijas fonda atbalstītās investīciju jomas. Nosacījumi pārņemti, paredzot stingrākas prasības, 100% Latvijai paredzētā finansējuma novirzot Direktīvā 2023/959 noteiktajām prioritārajām investīciju jomām, tādā veidā izslēdzot atbalstu ieguldījumiem, kas saistīti ar jebkuru fosilo kurināmo, tādējādi saskaņojot fonda darbību ar ES nospraustajiem mērķiem klimata jomā. Papildus šīs prasības vienkāršo projektu apstiprināšanas procesu un samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar neprioritāro jomu projektu īstenošanu. Modernizācijas fonda ietvaros atbalsts nevar tikt sniegts investīcijām, kuru rezultātā palielinās CO₂ emisiju apjoms. Likumprojekta 16. panta otrā daļa pārņemta no likuma "Par piesārņojumu" un nosaka, kādām sadedzināšanas iekārtām finansējums netiek piešķirts. Vienlaikus, sākot no 2025. gada 1. janvāra, lemjot par Modernizācijas fonda ietvaros pieejamā finansējuma piešķiršanu šā likuma 16. panta pirmajā daļā minētajām aktivitātēm, nepieciešams ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. pantā noteiktos būtiska kaitējuma nenodarīšanas ("DNSH") kritērijus, ja Modernizācijas fonda ietvaros pieejamos līdzekļus izmanto saimnieciskajai darbībai, kurai saskaņā ar šīs Regulas 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, lai noskaidrotu, vai saimnieciskā darbība rada būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem attiecīgajiem vides mērķiem. Atbilstība šim nosacījumam tiks vērtēta, iesniedzot investīciju priekšlikumus Eiropas Investīciju bankai. Vēršam uzmanību, ka Modernizācijas fonda prioritārie atbalsta virzieni Latvijā finansējuma izmantošanai 2023.-2027. gadam noteikti Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma”. Lai izpildītu Direktīvas 2003/87/EK 30.m panta 2. punktā noteikto un transponētu šo nosacījumu nacionālajā tiesību aktā, likumprojekta 16. panta trešajā daļā ietverts nosacījums par nepieciešamību nodrošināt Modernizācijas fonda kā finansējuma avota pamanāmību, attiecīgi, piešķirot finansējumu šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu īstenošanai, nepieciešams atsaukties uz Modernizācijas fondu.

Likumprojekta 17. panta pirmā daļa nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Modernizācijas fonda darbības kārtību nacionālā līmenī un apstiprināt fonda daudzgadu darbības programmu, kas veikts pieņemot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 396).
Saskaņā ar likumprojekta 17. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ietverto regulējumu, no Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošos valsts pārvaldes uzdevumus KEM Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai, kas noteikta vienlaikus ar Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmas apstiprināšanu. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 396 1.3. apakšpunktā noteikto, no fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošie valsts pārvaldes uzdevumi tiek deleģēti VIF. Pildot likumprojekta 17. panta otrajā daļā minētos valsts pārvaldes uzdevumus, privātpersona vai cita publiska persona var izdot administratīvos aktus. No Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkcijām izriet tādi valsts pārvaldes uzdevumi kā organizēt projektu iesniegumu konkursus, nodrošināt projektu iesniegumu izskatīšanu, vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu par projektu iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumiem vai noraidīšanu, slēgt projektu līgumus, konsultēt finansējuma saņēmējus par projektu īstenošanu, uzraudzīt projektu līgumu izpildi, tai skaitā komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumu izpildi, pārbaudīt finansējuma saņēmēju iesniegtos pārskatus par projektu īstenošanas progresu un veikt projektu rezultātu monitoringu, kā arī apkopot informāciju un sniegt to atbildīgajai iestādei (KEM), un kopā ar atbildīgo iestādi sagatavot informatīvo ziņojumu par fonda finansējuma izlietojumu iepriekšējā gadā. Attiecīgie uzdevumi ir noteikti MK noteikumu Nr. 396 9. punktā. Ņemot vērā KEM ierobežotos resursus un līdzšinējo pieredzi EKII īstenošanas ietvaros, ir secināts, ka attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana nodrošinās efektīvāku Modernizācijas fonda īstenošanu.
Kā iepriekš norādīts, Modernizācijas fonda finansēto projektu konkursu administrēšanas uzdevumus uz likumprojekta izstrādes brīdi veic KEM un VIF. KEM ir atbildīga par MK noteikumu Nr. 396 8. punktā noteikto uzdevumu izpildi, bet, ņemot vērā to, ka KEM nav resursu šī finanšu instrumenta darbības organizēšanā, vienlaikus atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus KEM deleģē VIF, ikgadēji starp KEM un VIF slēdzot atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu. Vērtējot atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai, jāmin, ka VIF jau līdz šim guvis ievērojamu pieredzi KPFI, EKII, un to ietvaros īstenoto projektu konkursu (KPFI – 16 projektu konkursi, atsevišķi no tiem vairākās kārtās; EKII – 9 projektu konkursi, divi no tiem divās kārtās) ieviešanā, tādējādi VIF personāla kvalifikācija un līdzšinējā pieredze attiecīgo finanšu instrumentu ieviešanā, kā arī to specifikas un KEM pieejas pārzināšana spēj nodrošināt efektīvu deleģēto uzdevumu izpildi.
Iepriekš minētie valsts pārvaldes uzdevumi, kuri var tikt deleģēti privātpersonai vai citai publiskai personai, ir tiešā KEM kompetencē, ņemot vērā, ka KEM īsteno Modernizācijas fonda atbildīgās iestādes uzdevumus, tādējādi tiek saglabāts nosacījums, ka par deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi kopumā ir atbildīga KEM, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmā daļa.
Ar 17. panta piekto daļu tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” 32.¹³ panta ceturtā daļa, kas nosaka, ka finansējuma izmantošana tiek nodrošināta organizējot projektu iesniegumu konkursus, kā arī šo konkursu nolikumos ietveramos nosacījumus un kārtību. Projektu iesniegumu konkursu nolikumos nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību. Finansējuma saņēmējs uzņemas atbildību par projekta rezultātiem, attiecīgi projektu konkursa nolikums skaidri nosaka pie kādiem nosacījumiem piešķirtie finanšu instrumenta līdzekļi uzskatāmi par neattiecināmiem un atgūstamiem. Likumprojekta 17. panta  sestā un septītā daļa nosaka ikgadējos ziņošanas nosacījumus.

Atbalsta sniegšana SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem klimata finanšu instrumentu (piemēram, EKII, Modernizācijas fonds) ietvaros ir būtisks instruments Latvijas virzībai uz klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu. Vienlaikus ir būtiski, ka klimata finanšu instrumentu ietvaros īstenojamie projekti/pasākumi ņem vērā ietekmi ne vien uz SEG emisijas apjomu, bet  arī uz vides kvalitāti kopumā, tai skaitā citu piesārņojošo vielu emisiju un dabiskajiem biotopiem, piemēram, daudz plašāka biomasas izmantošanas veicināšanai var atstāt negatīvas sekas uz gaisa kvalitāti blīvi apdzīvotās pilsētās, jo biomasas (jo īpaši, malkas) izmantošanas gadījumā rodas gaisa piesārņojums. Rezultātā var rasties izaicinājumi ar ES tiesību aktos noteikto prasību attiecībā uz atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanu ikvienam iedzīvotājam. Tajā pat laikā biomasas izmantošana ir viens no ekonomiski pamatotākajiem enerģijas iegūšanas veidiem ņemot vērā esošās enerģijas cenas un resursu pieejamību, kā arī to, ka pāreja no fosilo resursu izmantošanas uz biomasas izmantošanu veicinās SEG emisiju samazināšanos, kas ir klimata finanšu instrumentu mērķis un būtība.  Līdz ar to turpmāk organizējot projektu konkursus ir papildus jāvērtē un jānosaka prasības, kas nerada būtisku ietekmi ne uz klimata, ne uz vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, piemēram, virzoties uz bezemisijas tehnoloģiju atbalstu, energoefektivitātes paaugstināšanu.

Finansējums ir klimata pārmaiņu politikas būtisks aspekts – bez nepieciešamā finansējuma ir sarežģīti ieviest nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu klimata politiku. Likumprojekta 18. pantā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiktu nodrošināts iepriekšējā gada valsts budžeta ietvertā klimata finansējuma novērtējums, tādējādi arī uzsākot īstenot sākotnējā līmeņa zaļā budžeta ieviešanu Latvijā. Ar klimata finansējumu šī panta ietvaros tiek saprasts vidēja termiņa budžeta ietvara  izdevumu un nodokļu novērtējuma rezultātā apkopotais finansējums, kas veikts saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijus. Šādas izsekojamības nodrošināšana palīdzētu aptvert valsts budžeta atbilstību klimata mērķiem un klimata politikas plānošanas dokumentiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, būtu precīzāk iespējams novērtēt, plānot un izsekot finansējumu pasākumiem klimata politikas ietvaros un novērtēt tā apjomu un pietiekamību.

Likumprojekta 19. pants nosaka principa "Klimatdrošināšana" piemērošanu.  Klimatdrošināšana ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē un ieviešanā tiek integrēti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi. Infrastruktūras projektu izstrādē un ieviešanā tiek ņemti vērā Eiropas Komisijas tehniskie norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021. – 2027. gada periodā.  
Principa “Klimatdrošināšana” piemērošana ir attiecināma uz jebkura publiskā finansējuma avota investīcijām infrastruktūrā, ja attiecīgās infrastruktūras kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi. Atbalsta programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzīšanā, ziņošanā par tām un to izvērtēšanā ir jāņem vērā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspekta integrēšana. Lai nodrošinātu elastību, principa “Klimatdrošināšana” piemērošanu preventīvi var izvērtēt un piemērot jau investīciju plānošanas stadijā (piemēram, atbalsta programmā definējot jau konkrētu infrastruktūras objektu), investīciju īstenošanā piedāvājot tādus nosacījumus, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kas atbilst principa “Klimatdrošināšana” nosacījumiem. Ja atbilstības novērtējumu principa “Klimatdrošināšana” piemērošanai nav iespējams veikt plānošanas stadijā,  to reducē tālāk uz projekta līmeni.
 Atbildīgā institūcija, pieņemot lēmumus par infrastruktūras investīciju projektu apstiprināšanu, piemēro principu "Klimatdrošināšana", tādējādi nosakot jebkura projekta izstrādē integrējamos zinātnē balstītus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus, kas nodrošinātu projekta saderīgumu ar Parīzes nolīguma mērķi. Principa "Klimatdrošināšana" ietvaros atbildīgā institūcija izvērtē, vai noteikto projekta mērķu sasniegšanu var nodrošināt ar plānotajiem risinājumiem, novēršot neaizsargātību pret iespējamo klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus izvērtējot arī investīciju projekta īstenotāja novērtējumu par SEG emisiju samazinājuma un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu. Atbildīgā institūcija, ņemot vērā šo izvērtējumu un izmaksu efektivitātes principu, izvērtē un, ja nepieciešams, sniedz priekšlikumus investīciju projekta īstenotājam, lai nodrošinātu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem.
Ar terminu "infrastruktūra" tiek saprasts, tai skaitā:
- ēkas – gan dzīvojamās mājas, gan nedzīvojamās ēkas;
- dabā balstīta infrastruktūra (piemēram, apzaļumoti jumti, sienas un teritorijas,);
- inženierbūves – transporta būves (piemēram, ceļi, dzelzceļi, ostas, lidostas vai iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūra), cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (piemēram, mobilo sakaru tīkli, datu kabeļi, datu centri) un ūdens apsaimniekošana (piemēram, ūdensapgādes cauruļvadi, ūdenskrātuves, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dūņu lauki), kompleksās būves rūpnieciskās ražošanas uzņēmumos, kā arī citas inženierbūves, kas ir būtiska mūsdienu ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanai;
- sistēmas, kas paredzētas, lai apsaimniekotu uzņēmumos un mājsaimniecībās radušos atkritumus (piemēram, savākšanas laukumi, pārkraušanas, šķirošanas un pārstrādes kompleksi, sadedzināšanas iekārtas un poligoni);
- citi fiziskie aktīvi plašākā rīcībpolitikas jomu klāstā, ieskaitot sakaru, neatliekamās palīdzības dienestu, enerģētikas, finanšu, pārtikas, pārvaldības, veselības aprūpes, izglītības un apmācības, pētniecības, civilās aizsardzības, transporta un atkritumu vai ūdens resursu apsaimniekošanas jomu.
Principa “Klimatdrošināšana” integrēšana ir noteikta kā horizontāls princips jau ES fondu 2021. – 2027. gada perioda investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi. Lai nodrošinātu vienotu pieeju, KEM izstrādā horizontālā principa “Klimatdrošināšana”  piemērošanas vadlīnijas Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros, vērtējot iespēju minētās vadlīnijas piemērot/attiecināt arī citu finansējuma avotu projektiem principa “Klimatdrošināšana” piemērošanai. 

Likumprojekta 20. panta mērķis ir noteikt deleģējumu nacionālā ietvara izstrādei, lai ieviestu nosacījumus, kas ietverti 2022. gada 30. novembrī pieņemtajā EK Priekšlikumā regulai, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem (COM/2022/672).  Pants paredz brīvprātīgas sistēmas CO₂ piesaistei izveidošanas un uzturēšanas izstrādi pēc regulas, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem, apstiprināšanas, lai ieviestu vienotu ES sistēmas un principu izmantošanu tehnoloģiskos un dabiskos oglekļa piesaistes procesos.

V  nodaļa nosaka plānošanas reģionu un pašvaldību atbildību klimata politikas plānošanā un īstenošanā. 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā “Pašvaldību likums”, kas nosaka, ka viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir “veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām”. Tomēr plānošanas reģionu un pašvaldību atbildība netika regulēta detalizētāk. Pašvaldību un plānošanas reģionu atbildību noteikšana nepieciešama, lai īstenotu Latvijas uzņemtās saistības klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanā saskaņā ar nacionālajiem klimata politikas plānošanas dokumentiem, tai skaitā NEKP noteiktajām saistībām un SEG samazinošiem pasākumiem. Saskaņā ar 2020. gadā Ministru kabineta apstiprināto “Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” pašvaldībām, veicot esošos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, ir izšķiroša loma valsts virzībā uz klimatneitralitāti. Savukārt pašvaldībās īstenojamie pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi ir uzskaitīti 2019. gadā Ministru kabineta apstiprinātajā “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam”.

Lai atbalstītu plānošanas reģionus un pašvaldības virzībā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību līdz 2050. gadam, 21. pantā paredzēts, ka VARAM sadarbībā ar KEM un citām nozaru ministrijām un, konsultējoties ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, atbilstoši nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem izstrādās metodiskas vadlīnijas (turpmāk – vadlīnijas), kurās būs iekļauti SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi Latvijas plānošanas reģioniem, kā arī ieteikumi šo mērķu sasniegšanai un attiecīgu rīcību, pasākumu un projektu identificēšanai un īstenošanai pašvaldību līmenī. Paredzēts, ka plānošanas reģionu SEG emisiju samazināšanas mērķi izrietēs no NEKP, kurā iekļauti konkrēti tautsaimniecību sektoru SEG emisiju samazināšanas mērķi līdz 2030. gadam. Savukārt pielāgošanās klimata pārmaiņu mērķi plānošanas reģionu un pašvaldību līmenī tiks noteikti, pamatojoties uz Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu. Klimata un enerģētikas ministrija sniedz metodisko atbalstu vadlīniju izstrādē savas kompetences ietvaros.

Nosakot sektorālos SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus plānošanas reģionu līmenī, plānošanas reģionus varēs daudz mērķtiecīgāk iesaistīt nacionālā klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķu izpildē. Balstoties uz plānošanas reģioniem noteiktajiem klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķiem, vadlīnijās arī tiks iekļauti konkrēti norādījumi un ieteikumi plānošanas reģioniem šo mērķu sasniegšanai, kā arī pašvaldībām rīcību un projektu noteikšanai atbilstoši šiem mērķiem.

Atbilstoši vadlīnijām, ar 22. pantu tiek noteikta prasība plānošanas reģioniem iekļaut tiem noteiktos SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus savos ilgtspējīgas attīstības, t.sk. teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Pielietojot vadlīnijas, plānošanas reģioni savās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās un attīstībās programmas varēs iekļaut konkrētus mērķus un attiecīgi noteikt mērķtiecīgas prioritātes un nosacījumus pašvaldībām klimata pārmaiņu jomā, kā arī paredzēt rīcības un pasākumus šo mērķu sasniegšanai un plānot nepieciešamo finansējumu pasākumu īstenošanai. Tādā veidā tiek stiprināta plānošanas reģionu kompetence arī pašvaldību  klimatneitralitātes un klimatnoturības  virzības koordinācijā. Plānošanas reģioniem un pašvaldībām pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi jānosaka, pamatojoties uz klimata pārmaiņu risku un ievainojamības novērtējumu. Būtiski, ka attīstības plānošanas procesos, plānošanas reģioni uzklausa sabiedrības prioritātes, ko noskaidro īstenojot sabiedrības līdzdalības pasākumus, un iespēju robežās tās ņem vērā plānošanas dokumentu izstrādē.

Ar 23. pantu tiek noteikta prasība pašvaldībām atbilstoši plānošanas reģiona līmenī noteiktajiem SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem iekļaut savos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos atbilstošus mērķus, prioritātes, kā arī rīcības, pasākumus un projektus. Ņemot vērā vadlīnijas, pašvaldības varēs identificēt un īstenot visefektīvākās rīcības, kas sniegs ieguldījumu plānošanas reģiona un attiecīgi arī nacionālā līmeņa klimata mērķu sasniegšanā. Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus, ilgtermiņā tiks mazināti klimata pārmaiņu radītie zaudējumi un tiks optimizēts resursu patēriņš, līdz ar to radīta pozitīva ietekme uz pašvaldību budžetiem (ekonomika), ko savukārt var novirzīt citiem teritorijas attīstībai aktuāliem jautājumiem. Pašvaldības klimata politikas mērķus un prioritātes noteic, balstoties uz pašreizējās situācijas izvērtējumu tās administratīvajā teritorijā, iedzīvotāju vajadzībām un tās rīcībā esošajiem resursiem. Pašvaldībām, nosakot klimata politikas mērķus un prioritātes jānodrošina to savstarpējā saskaņotība un atbilstība visiem hierarhiski augstākiem attīstības plānošanas dokumentiem, atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma 9. pantā noteiktajam, kā arī nodrošinot saskaņotību ar Latvijas klimata mērķiem. Būtiski, ka attīstības plānošanas procesos, pašvaldības uzklausa sabiedrības prioritātes, ko noskaidro īstenojot sabiedrības līdzdalības pasākumus, un iespēju robežās tās ņem vērā plānošanas dokumentu izstrādē.

Lai atbalstītu plānošanas reģionus un pašvaldības SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanā un attiecīgo rīcību īstenošanā, 24. panta ietvaros tiek paredzēts, ka, papildus plānošanas reģionu un pašvaldību rīcībā esošajiem finanšu avotiem, to plānotās darbības un investīciju projekti tiek finansēti no visa veida publiskajiem finanšu avotiem, tai skaitā valsts budžeta līdzekļiem.  Citu valstu pieredze liecina, ka tiek veidots fonds, kas t.sk. tiek novirzīts  atbalsta pasākumiem klimata jomā. Vienlaikus atbalsta programmas izstrādes ietvaros plānots izvērtēt iespēju piesaistīt Zaļo investīciju fondu finanšu instrumentu veidā.

Ar likumprojekta 25. pantu tiek noteikta klimata, vides un enerģētikas konsultatīvās padomes izveide. Konsultatīvā padome veicinās plašāku sabiedrības iesaisti ar klimatu, vidi un enerģētiku saistītu jautājumu risināšanā. Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt līdzsvarotas klimata, vides un enerģētikas politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā.

Ar likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktu tiek noteikts, ka likumprojekta 12. panta otrā daļa, 12. panta piektās daļas 6. punkts un 13. panta pirmās daļas 6. punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" (24-TA-1182), lai nodrošinātu, ka likumprojekts un grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (24-TA-1182) būtu saskaņoti savā starpā.

Izvērtēts likumprojekta ieguldījums Latvijas virzībai uz klimatneitralitāti, klimatnoturību, kā arī ietekme uz saistītajām politikām un sagatavoti ieteikumi to pilnveidei.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 11. punktu politikas plānošanas dokumenti ir pamatnostādnes, plāns un konceptuāls ziņojums. Klimata mērķi un rezultatīvie rādītāji ir noteikti ES tiesību aktos, piemēram Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/842/ES par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ) (Effort Sharing Regulation), kā arī Regula 2018/1999, kā arī Eiropas parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regula Nr. 2018/841/ES par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES kas nosaka gan klimata un enerģētikas mērķus, gan monitoringa un ziņošanas procedūras. Līdz ar to ex-post izvērtējumā tiks vērtēta Latvijai noteikto mērķu izpilde. 
Tiks precizēts iepirkuma procedūras laikā un ar ex-post novērtējuma veicēju. Daži iespējamie rādītāji kā piemērs: atrisinātas  likumprojeta ex-ante novērtējumā identificētās problēmas; ekonomisko, sociālo un klimata politikas mērķu sasniegšana; izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuriem dots deleģējums ar likumprojektu; nozares viedoklis, ietekme uz administratīvajām izmaksām u.c.
Kā izpildes rādītājs tiks vērtēts ministriju plānošanas dokumentu skaits, kuros ir iekļauti klimata politikas mērķi.