Anotācija (ex-ante)

22-TA-3185: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Banku augstskolas reorganizāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Augstskolu likuma pārejas noteikumu 80. punkts nosaka uzdevumu Izglītības un ministrijai (turpmāk - Ministrija) izstrādāt informatīvo ziņojumu par valsts augstskolu institucionālās attīstības un konsolidācijas plānu.
Ievērojot uzdoto, ar Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra (prot.Nr.5, 31. §) protokollēmuma 2.punktu, Ministru kabinets ir atbalstījis Ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem" (turpmāk – ziņojums), kas paredz tālāku zinātnes un augstākās izglītības finansēšanas sasaisti ar Latvijas zinātnes starptautiskā novērtējuma rezultātiem, tajā skaitā aptverot arī noteiktu valsts dibinātu augstskolu institucionālās attīstības un konsolidācijas risinājumu, tās reorganizējot un integrējot zinātnes universitātes ekosistēmā, šajā gadījumā Banku augstskolas (turpmāk – Augstskola) integrāciju Latvijas Universitātē (turpmāk – Universitāte).
Augstskolu likuma 8.panta otra daļa nosaka, ka valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā. Šā likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumu par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs, šā panta otrā daļa - lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma un šā panta trešās daļas 2.punkts - valsts dibinātu augstskolu reorganizē, nododot to citai augstskolai, — reorganizējamā augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas iestādes (atsevišķas struktūrvienības) statusā. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru.
Atbilstoši Augstskolu likuma 14.1 panta pirmajam punktam valsts augstskolas padome ir koleģiāla valsts augstskolas augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. ievērojot minēto augstskolas padomes kompetenci.
Augstskolas Padome 2022.gada 28.novembra sēdē (prot.Nr.12) ir pieņēmusi lēmumu par Augstskolas integrāciju Universitātes ekosistēmā (pievienots TAP kā papildu dokuments). Ar Augstskolas padomes 2022.gada 19.decembra sēdē (prot. Nr.13) ir pieņemts lēmums par Augstskolas integrācijas procesu Universitātē (pievienots TAP kā papildu dokuments).
Augstākās izglītības padome (turpmāk - AIP) jautājumu par Augstskolas reorganizāciju izskatīja 2022.gada 17.novembra, 8. un 22.decembra sēdēs, klātesot Augstskolas un Universitātes pārstāvjiem, kā rezultātā nav konstatējami konceptuāli iebildumi par Augstskolas reorganizāciju Universitātes struktūrā.
Universitāte (tās padomes priekšsēdētājs un rektors) un Augstskola (tās padomes priekšsēdētājs un rektors) 2022.gada 29.novembrī noslēdza Nodomu protokolu par Banku augstskolas integrāciju Latvijas Universitātes ekosistēmā (pievienots TAP kā papildu dokuments).
Projektā ir ņemti vērā AIP 2022.gada 27.decembra vēstulē Nr.38 (pievienots TAP kā papildu dokuments) norādītie precizējumi un papildinājumi, kas balstīti uz Augstskolas un Universitātes sniegtajiem viedokļiem par projektu, tiktāl ciktāl tas atbilst valsts augstskolu darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Projektā ir ņemti vērā Augstskolas un Universitātes norādītie precizējumi un papildinājumi tiktāl ciktāl tas atbilst valsts augstskolu darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem (dokumenti pievienoti TAP Papildu dokumentos).
Augstskolu likuma 14.2 panta pirmās daļas 8.punkta “h” apakšpunkts nosaka, ka valsts augstskolas padomes kompetencē ir lemt par augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānu un secīgi tālāk atbilstoši šā likuma 17.1 panta 10.daļai rektors saskaņā ar augstskolas padomes apstiprināto nekustamā īpašuma attīstības plānu pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegādi, apgrūtinājumiem vai atsavināšanu.
Augstskolas padome un , pieņemot lēmumu par Augstskolas reorganizāciju, pēc būtības ir apliecinājušas gatavību veikt projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ar 2025.gada 31.augustu Augstskolu reorganizācijas ceļā nodod Universitātei, kur tā turpina pastāvēt kā zinātnes universitātes - Universitātes iestāde, saglabājot savu akadēmisko un zinātnisko autonomiju, nosaukumu un simboliku, lai attīstītu pētniecības izcilību starptautiskajā konkurētspējā un pievilcībā, ka arī, lai nodrošinātu Augstskolai jau Universitātes iestādes statusā izglītības studijām un pētniecībai pieejamo resursu koplietošanu un optimizāciju augstākās izglītības sistēmā efektīvi izmantojot publisko finansējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr. 528 „Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 4. punkts nosaka, ka viena no Ministrijas funkcijām ir izstrādāt izglītības politiku, kā arī organizēt un koordinēt izglītības politikas īstenošanu.
Ievērojot minēto, Ministrijas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, konkurētspējīgu, efektīvu un modernu augstāko izglītību Latvijā, īstenojot augstākās izglītības sektora institucionālu attīstību, tajā skaitā ar finanšu instrumentu starpniecību, veidojot stratēģisku investīciju portfeli augstākās izglītības institucionālajai integrācijai. Ministrijas prioritāte ir augstākās izglītības kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitātes paaugstināšana, augstākās izglītības izcilības veidošana, pētniecības izcilības stiprināšana. Šo prioritāti īsteno caur regulāru snieguma novērtējumu augstākās izglītības iestāžu īstenotajām studiju programmām un pētniecības darbam un ja snieguma novērtējums ir nepietiekams vai zems, Ministrijas uzdevums ir veikt nepieciešamus uzlabojumus vai arī augstākās izglītības iestāžu reorganizāciju.
Minētā mērķa sasniegšanai atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” 148.uzdevumam[1], Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 1.4. rīcības virzienam “P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings” [2], Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. - 2027. gadam 4.1. rīcības virzienam “Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana[3], Latvijas Atveseļošanas un noturības plānam (pieņemts ar Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmumu par Latvijas Atveseļošanas fonda plāna izvērtējuma apstiprināšanu) (turpmāk – ANM plāns) [https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10157-2021-INIT/lv/pdf], par to, lai veicinātu iekšējo un ārējo institūciju konsolidāciju, pārvaldības uzlabošanu, projekts piedāvā apvienot izglītības studijām un pētniecībai pieejamos resursus un pievienot Augstskolu  Universitātei, kur Augstskola turpina darboties kā Universitātes iestāde, kuras sastāvā Augstskolas pētniecības izcilība (starptautiska konkurētspēja un pievilcība), līdz ar to arī augstākās izglītības kvalitāte un resursu ieguldījumu efektivitāte būtiski paaugstināsies, jo tas ir abpusēji un savstarpēji saistīti procesi.
Projekts sagatavots, ievērojot arī ziņojumā ietverto informāciju par tālāko zinātnes un augstākās izglītības finansēšanas sasaisti ar zinātnes starptautiskā novērtējuma rezultātiem.
Augstskola ir Ministrijas padotībā esoša valsts dibināta augstskola, atvasināta publiska persona.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 17. septembra rīkojuma Nr. 655“Par valsts augstskolu tipiem” 4.punktu Augstskola ir lietišķo zinātņu augstskolas tips, kuram ir noteiktas vismazākās prasības atbilstoši Augstskolu likuma 3.4 pantam.
Pamatojoties uz  Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija rīkojuma Nr. 449 “Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju” 1.10.apakšpunktu, Augstskolas sākotnējā stratēģiskā specializācija ir sociālās zinātnes (izglītības tematiskā joma – komerczinības un administrēšana).
Augstskolas Satversme apstiprināta Augstskolas Padomes 2022.gada 23.maija sēdē (protokols Nr.5) /https://www.ba.lv/wp-content/uploads/2022/07/banku-augstskolas-satversme.pdf/.
Augstskola īsteno studiju programmas divos akreditētos studiju virzienos:
1) "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" ar 5 studiju programmām, tostarp arī kopīga doktora studiju programmu "Biznesa vadība" ar Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolu "RISEBA";
2) "Ekonomika" ar 8 studiju programmām  studiju (https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fprogr ms&id=37).
Universitāte ir Ministrijas padotībā esoša valsts dibināta augstskola, atvasināta publiska persona.
Universitāte, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 17. septembra rīkojuma Nr. 655 “Par valsts augstskolu tipiem” 1.punktu, ir zinātnes universitātes tips, kuram ir noteiktas visaugstākās prasības atbilstoši Augstskolu likuma 3.1 pantam.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija rīkojuma Nr. 449 “Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju” 1.1.apakšpunktu, Universitātes sākotnējā stratēģiskā specializācija ir: dabaszinātnes; medicīnas un veselības zinātnes; sociālās zinātnes; humanitārās un mākslas zinātnes.
Universitāte īsteno 22 akreditētus studiju virzienus, tajā skaitā arī "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" (8 studiju programmas) un "Ekonomika" (8 studiju programmas) /https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fprograms&id=4/.
Ar Augstskolas reorganizāciju būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo samazināsies studiju programmu īstenošanas administratīvais slogs, tiks izvērtēts jautājums par  studiju programmu dublēšanos, kā arī mazināsies valsts pārvaldes administratīvais slogs. Augstskolas studiju programmu pārņemšana un to īstenošana Universitātes struktūrā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, jo valsts budžeta un privātie resursi tiks mobilizēti attiecīgu izglītības jomu modernizācijai, kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. Tas ļaus mobilizēt ierobežotos resursus, tos efektīvāk izlietojot optimāla speciālistu skaita sagatavošanai, tai skaitā proporcionāli vairāk izlietojot akadēmiskā personāla un studiju procesa nodrošināšanai un mazāk administratīvo procesu nodrošināšanai. Universitātei pārņemot Augstskolas īstenotās studiju programmas, samazinās administratīvo slogu studiju programmu īstenošanā, jo samazināsies studiju un pētniecības nodrošināšanas administratīvās izmaksas, samazināsies studiju programmu administrēšanas izmaksas dublējošos studiju programmu apvienošanas rezultātā, kā arī  samazināsies valsts dibināto augstskolu centrālo administrāciju skaits. Administratīvo izdevumu samazinājumu pašreiz nav iespējams precīzi novērtēt, jo tas tiks noskaidrots reorganizācijas procesā

[1] Jāstiprina augstākās izglītības kvalitāte, tādēļ nepieciešams regulāri veikt snieguma novērtējumu augstākās izglītības iestāžu īstenotajām studiju programmām un pētniecības darbam. Ja snieguma novērtējums ir zems, jārisina jautājums par nepieciešamajiem uzlabojumiem vai studiju programmu/augstākās izglītības iestāžu apvienošanu vai slēgšanu. Būtiski resursi jānovirza augstākās izglītības izcilības veidošanai, atbalstot internacionalizāciju un resursu/programmu apvienošanu kopīgiem mērķiem un projektiem, veicinot pētniecības darbu augstskolās, uzlabojot augstskolu pārvaldību un ciešāk sasaistot to ar valsts pārvaldes, darba devēju un darba ņēmēju redzējumiem, kā arī darba tirgus nākotnes attīstības tendencēm. Ir jāveicina tādas augstākās izglītības programmu pārvaldības sistēmas izveide, kas Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam 35 paredz starpdisciplināru un modulāru programmu ieviešanu un īstenošanu, tai skaitā tādu programmu ieviešanu, kas paredz dažādu kompetenču un prasmju apguves iespējas sadarbības augstskolās.”
[2] (https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam).1.4. rīcības virziens “P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings” paredz, ka, lai ai uzlabotu Latvijas P&A sistēmas sniegumu, kura lielāko daļu veido augstskolas, atvērtību sadarbībai starptautiskā mērogā un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, nepieciešams sekmēt ciešāku augstākās izglītības un pētniecības sektora integrāciju, aktualizēt Latvijas augstskolu tipoloģisko struktūru, kā arī īstenot stratēģisku augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu atbilstoši starptautiskajai labajai praksei. Šo mērķu sasniegšanai ietvaros veicama institucionālā konsolidācijai, paredzot: 1) stiprināt pētniecības izcilību, lai uzlabotu Latvijas zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un pievilcību; 2) paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un resursu ieguldījumu efektivitāti, attīstot stratēģiskās specializācijas noteiktās studiju un pētniecības jomās sociālas un ekonomiskas attīstības un inovācijas veicināšanai.
[3]  (https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam )  4.1. rīcības virziena “Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana”  4.1.2.2. uzdevums “Efektīvu izglītības iestāžu pārvaldības modeļu attīstība un iestāžu vadības kapacitātes stiprināšana pārmaiņu vadībai, mācīšanās organizāciju darbības principu īstenošana un izglītības resursu koplietošana” paredz, ka “Lai stiprinātu pētniecībā balstītas, starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības institūcijas, pamatnostādņu īstenošanas periodā plānota arī augstākās izglītības tīkla sakārtošana, ieviešot jaunu augstākās izglītības institūciju tipoloģiju. Tālāka augstākās izglītības sektora institucionāla attīstība notiks, balstoties uz diviem principiem: kvalitāti un resursu izmantošanas efektivitāti. Plānojot finanšu instrumentus, ir jāveido stratēģisko investīciju portfelis augstākās izglītības pārvaldības reformu ieviešanai: pirmkārt, nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, otrkārt, veidojot konsorcijus resursu koplietošanas risinājumiem, treškārt, sniedzot atbalstu institucionālās integrācijas risinājumiem. Lai veicinātu institucionālo integrāciju, ir jāmaina regulējums, kas nosaka augstskolu struktūrvienību veidus un to patstāvības un atbildības pakāpi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ziņojumā iekļautais izvērtējums paredz Augstskolas institucionālās attīstības un konsolidācijas risinājumu, to reorganizējot un integrējot Universitātes kā zinātnes universitātes ekosistēmā.
Universitātei studiju un pētniecības profili ir arī tādi kādi ir Augstskolai: 1) vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība un 2) ekonomika, kas tādējādi apliecina spēju nodrošināt Augstskolas turpmāku izaugsmi Universitātes iestādes statusā. 
Augstskolas iegūtais vērtējums zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā (2 balles) liedz pretendēt uz zinātnes bāzes finansējumu, kas Augstskolai ierobežo pieeju pie būtiskiem finansiāliem ieguldījumiem tās zinātniskās kapacitātes attīstībā, īpaši zinātniskās izcilības virzienā. Šobrīd, ņemot vērā Augstskolas iegūto vērtējumu starptautiskajā izvērtējumā un novērtējot Augstskolas sasniegtos zinātniskās darbības rezultātus pēdējo gadu laikā, pastāv risks, ka Augstskolai ir mazas iespējas iegūt vērtējumu 3 balles līdz 2025.gadam, kad tiks veikta kārtējais zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums.
Integrējot Augstskolu Universitātes ekosistēmā tiks veikti virkne priekšnosacījumu, lai nodrošinātu esošā Augstskolas finansējuma rezultatīvāku izlietojumu, kā arī nodrošinātu papildu finansējumu Augstskolas pētnieciskas izcilības celšanai, tas ir Augstskola, kurai līdz šim nebija pieejams zinātnes bāzes finansējums dēļ minētā novērtējuma zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, bet pēc Augstskolas reorganizācijas, integrējoties Universitātes ekosistēmā izpildīsies priekšnosacījumi, lai Augstskola saņemtu bāzes finansējumu, jo Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252“Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” 5.2.apakšpunkts paredz, ka bāzes finansējumu saņem zinātniskā institūcija neatkarīgi no zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā gūto vērtējumu, ja tā piedalās ANM plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros.
Augstskolai ir nepieciešams tās zinātniskās kapacitātes palielinājums, kas šobrīd ir būtiski mazāki nekā vairumā valsts augstskolu. 2021.gadā – Augstskolai 10 % no kopējā tās finansējuma veidoja finansējums zinātnei, kas ir būtiski zem vidējā rādītāja visās valsts augstskolās (25 %). Un zinātniskās kapacitātes palielinājums ir arī nepieciešams, lai Augstskola izpildītu tai sniegtās rekomendācijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, lai veicinātu Augstskolas nostiprināšanos starptautiska mēroga zinātnes sadarbības tīklos. 
Papildus minētajam, izglītības un pētniecības attīstībai, administratīvo un studiju procesu integrācijai, informācijas sistēmu un citu digitālo resursu savietošanai Augstskolai tiks nodrošināta iespēja piedalīties ANM  plāna pētniecības izcilības grantu aktivitātēs un, lai to nodrošinātu, tad Universitātei un Augstskolai būs jāsagatavo un jāiesniedz Ministrijā institucionālās konsolidācijas plāns, kas jāsaskaņo ar Ministriju ne vēlāk kā līdz 2023. gada 2. ceturksnim.
Balstoties uz saskaņoto institucionālo konsolidācijas plānu, Universitātei un Augstskolai būs jāsagatavo granta pieteikums finansējuma saņemšanai atbilstoši ANM plānam.
Grants pieejams ANM plāna 5. komponentes "Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma" 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrajā kārtā "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" (turpmāk - Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i investīcija) ietvaros. Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i investīcijas finansējums paredzēts saskaņā ar Ministrijas saskaņotiem institūciju konsolidācijas plāniem, kas ir šo investīciju saņemšanas priekšnoteikums.
Augstskolas reorganizācija pavērs iespējas koncentrēt studiju programmu īstenošanas resursus un īstenot vienotu studējošo, t.sk. ārvalstu studentu, piesaistes politiku. Veidojot sinerģijas starp studiju programmu pēctecību tiks paplašinātas izglītības turpināšanas iespējas nākamajā studiju līmenī, izmantojot gan Universitātes, gan Augstskolas studiju programmu piedāvājumu. Augstskolai būs iespēja izmantot arī Universitātes identitāti, infrastruktūru, informācijas tehnoloģijas resursus, datu bāzes, bibliotēkas, ēkas un telpas. Kā arī Augstskolā studējošajiem tiks nodrošināta iespēja izmantot Universitātes dienesta viesnīcu, iesaisti dažādās akadēmiskās, pētnieciskās, sociālās, saliedēšanas, mobilitātes, sporta un citās aktivitātēs, dalību projektos.
Augstskolas integrācijas Universitātes ekosistēmā mērķis ir valsts augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības efektīvāka īstenošana un attīstīšana.
Risinājuma apraksts
Projekta 1. punkts paredz, ka Augstskola ar 2025.gada 31.augustu tiek reorganizēta, nododot to Universitātei, kur Augstskola turpinās pastāvēt kā Universitātes iestāde, tas ir kā atvasinātas publiskas personas pastarpināta pārvaldes iestāde. Universitāte ir Augstskolas tiesību un saistību pārņēmēja. 
Izglītības likuma 1.panta 7.punkts nosaka, ka izglītības iestāde ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem. Atbilstoši šā likuma 24.panta pirmajai daļai augstskolas reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Augstskolu likuma:
a) 7.panta pirmajai daļai valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas,
b) 8.panta astotajai daļai Izglītības iestāžu reģistrā reģistrē augstskolu, kā arī filiāli;
c) 8.1 panta pirmajai daļai augstskolas reģistrē Izglītības iestāžu reģistrā;
d) 8.2 panta pirmajai daļai Izglītības iestāžu reģistrā ierakstāmās ziņas tikai par augstskolu vai filiāli.
Ievērojot minēto, Augstskolai, kļūstot par Universitātes iestādi, tai būs pastarpinātas pārvaldes iestādes statuss atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 3. un 6.punktam, bet nebūs valsts augstskolas statuss atbilstoši Augstskolu likumam, līdz ar to nebūs izglītības iestādes statuss. Ievērojot minēto, Augstskola pēc reorganizācijas ka Universitātes iestāde turpinās īstenot Universitātes pārņemtās Augstskolas īstenojamās studiju programmas akreditētajos studiju virzienos.
Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4.punkts paredz uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2023.gada1.decembrim iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumos Nr.202 “Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, paredzot Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā reorganizējamās valsts dibinātas augstskolas nosaukuma norādi valsts atzītajos augstāko izglītību apliecinošajos dokumentos par akreditētas studiju programmas apguvi, kā arī minētajos dokumentu paraugos.

Projekta 2.punkts paredz, ka Universitāte:
1) pārņem projekta 2.1. apakšpunktā noteiktās Augstskolas īstenojamās studiju programmas akreditētajos studiju virzienos, vienlaikus nodrošinot, ka šo programmu īstenošanu veic Augstskola jau kā Universitātes iestāde;
2) pārņem darba tiesiskās attiecības ar Augstskolas akadēmisko un vispārējo personālu, nodrošinot vienlīdzīgus principus darba samaksas, darba slodzes un sociālo garantiju piešķiršanā. Darba tiesiskās attiecības tiek īstenotas atbilstoši Darba likumam. Akadēmijas akadēmiskajam personālam pavērsies plašākas pētniecības, mobilitātes un izaugsmes iespējas, kā arī pieeja Universitātes rīcībā esošajiem studiju un pētniecības resursiem;
3) pārņem rīkojuma 2.1. apakšpunktā minētajās studiju programmās sekmīgi studējošos, kas uzsākuši studijas līdz 2025.gada 31.augustam, un visā studiju laikā, ja studijas netiek pārtrauktas, tiek saglabāti studiju  nosacījumi atbilstoši noslēgtajiem studiju līgumiem. Reorganizācijas procesā tiks nodrošināta studiju procesa nepārtrauktība un visi Augstskolas studenti varēs turpināt studijas Universitātē, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst pārtrauktajai studiju programmai, nodrošinot  lielākas attīstības iespējas. Studējošajiem būs iespēja pabeigt studijas uz tādiem pašiem finansēšanas nosacījumiem, proti, sekmīgi par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem nodrošinot no valsts budžeta finansētu studiju vietu visu studiju laiku, ja studijas netiek pārtrauktas, un par maksu studējošajiem nodrošinot tādu pašu studiju maksas apjomu, kāds bija noteikts Augstskolā. Valsts budžeta finansējums saskaņā ar principu “budžeta vieta seko studējošajam” tiks piešķirts Universitātei, kurā studējošais turpinās studijas, proti, Ministrija sagatavojot priekšlikumus budžeta vietu sadalījumu struktūrai paredzēs papildus budžeta vietas Universitātei;
4) iesniedz sešu mēnešu laikā pēc Augstskolas reorganizācijas Akadēmiskās informācijas centrā iesniegumu par izmainu veikšanu projekta 2.1. apakšpunktā minēto studiju programmu licencēšanā un studiju virzienu akreditācijā, lai nodrošinātu projekta izpildi, jo Universitāte ir Augstskolas tiesību un saistību pārņēmēja attiecībā uz projekta 2.1.apakšpunktā noteiktajām studiju programmām. Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumu Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" 2.2.apakšpunkts nosaka, ka Studiju kvalitātes komisija, kas izveidota normatīvajos aktos par studiju programmu licencēšanu noteiktajā kārtībā lemj par izmaiņu izdarīšanu studiju virziena akreditācijas lapā.

Minētais punkts paredz, ka Augstskolas funkciju, tiesību, saistību (tai skaitā darba līgumu un studiju līgumu), prasību, finanšu līdzekļu, mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz turpmāk īstenojamām studiju programmām ir Universitāte. Tiesību un saistību pārņemšana paredz, ka Universitāte pārņem arī tos studējošos (studiju līgumus), kas atrodas studiju pārtraukumā, savukārt arhīva pārņemšana nozīmē, ka studējošais, kas ir absolvējis Akadēmiju, būs tiesīgs, piemēram, diploma dublikātu, diploma nozaudēšanas gadījumā, saņemt Universitātē, kas pārņems attiecīgo studiju programmu. Universitāte pārņemot Akadēmijas funkcijas, tiesības, saistības (tai skaitā darba līgumus un studiju līgumus), prasības, finanšu līdzekļus, Augstskolas īpašumā esošo nekustamo īpašumu, mantu, lietvedību un arhīvu, kā arī darba tiesiskās attiecības (darba līgumus) ar Augstskolas akadēmisko un vispārējo personālu. 

Projekta 2.5.apakšpunkts nosaka, ka Universitāte pārņems saistības, ko Augstskola uzņēmusies programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" (turpmāk – 8.2.1.SAM) otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un kas izriet no augstskolas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu, programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” (turpmāk – 8.2.2.SAM) pirmās  un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un kas izriet no Augstskolas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu, un kā sadarbības partneris trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un kas izriet no augstskolas reorganizācijas dienā spēkā esošā sadarbības līguma ar Rīgas Tehnisko universitāti, programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" (turpmāk – 8.2.3.SAM) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un kas izriet no augstskolas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu. Augstskolas 8.2.1. SAM ietvaros iesniegtā projekta Nr. 8.2.1.0/18/A/008 „Atbalsts Banku augstskolas studiju programmu attīstībai ES valodās” ar kopējo attiecināmo finansējumu 100 000 euro,  īstenošana ir pabeigta ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā – 2021. gada 31. decembrī. Pabeigta ir arī augstskolas 8.2.3. SAM ietvaros iesniegtā projekta Nr. 8.2.3.0/18/A/001 „Atbalsts Banku augstskolas pārvaldības sistēmas pilnveidei” ar kopējo attiecināmo finansējumu 147 057,28 euro,  īstenošana ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā – 2021. gada 31. jūlijā.
8.2.2. SAM pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros augstskola īsteno projektu Nr. 8.2.2.0/18/A/007 "Atbalsts Banku augstskolas akadēmiskā personāla kapacitātes stiprināšanai" ar kopējo attiecināmo finansējumu 397 500 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu plānots īstenot līdz 2023. gada 10. maijam. Savukārt 8.2.2. SAM trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros augstskola ir sadarbības partneris Rīgas Tehniskās universitātes projektā Nr. 8.2.2.0/20/I/008 "Rīgas Tehniskās universitātes un Banku augstskolas doktorantu un akadēmiskā personāla stiprināšana stratēģiskās specializācijas jomās" ar kopējo attiecināmo finansējumu 3 948 793 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu paredzēts īstenot līdz 2023. gada 30. novembrim.
Līdz ar to līdz 2023. gada beigām augstskola būs pabeigusi visu uzsākto Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju projektu īstenošanu. Savukārt no 2025. gada 31. augusta universitāte nodrošinās augstskolas īstenoto Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju projektu pēcuzraudzības nosacījumu izpildi.

Projekta 2.6.apakšpunkts paredz, ka Universitāte pārņem īpašumā Augstskolas nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 025 0201) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 025 0201) 3007 m2 platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 025 0201 001) - Krišjāņa Valdemāra ielā 161, Rīgā (turpmāk – nekustamais īpašums).Nekustamais īpašums ir nodots Augstskolai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 13. februāra rīkojumu Nr. 51 “Par valsts nekustamā īpašuma Krišjāņa Valdemāra ielā 161, Rīgā, nodošanu Banku augstskolas īpašumā”, lai īstenotu Augstskolas Satversmē noteiktos mērķus - īstenotu akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, kā arī nodarbotos ar zinātni un pētniecību. Universitāte nekustamo īpašumu turpinās izmantot, lai īstenotu akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, kā arī lai nodarbotos ar zinātni un pētniecību, un Universitātei būs saistošs nekustamā īpašuma atpakaļatdošanas valstij pienākums gadījumā, ja nekustamais īpašums vairs netiks izmantots minētās funkcijas nodrošināšanai, kā arī aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, izņemot ieķīlāt par labu Latvijas valstij. Projekta 5.punkts paredz uzdevumu Universitātei, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, grozīt Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000011472 II daļas 1.iedaļas ierakstu Nr.3.2. un II daļas 2.iedaļas ierakstu Nr.2.2., kā tiesību subjektu norādot Universitāti.
Uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 025 0201) atrodas būvju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 525 0054), kas sastāv no būves – transformatoru apakšstacijas 602 TP (būves kadastra apzīmējums 0100 025 0201 002) – Skanstes ielā 45, Rīgā. Īpašuma tiesības uz minēto būvju nekustamo īpašumu ir ierakstītas Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000148348 uz akciju sabiedrības „Sadales tīkls” vārda.

Ministrija vērtēs tās valdījumā un Augstskolas lietojumā esošā valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 525 0062) Skanstes ielā 43, Rīgā (iepriekš adrese – K.Valdemāra iela 163, Rīga), kas sastāv no divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 025 2026 001 un 0100 025 0020 005), un valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 025 2026) Skanstes ielā 43, Rīgā, kas sastāv no zemes vienības 8982 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 025 2026), turpmāku lietderīgāko izmantošanu izglītības un zinātnes funkciju īstenošanai, ievērojot, ka minētie valsts nekustamie īpašumi ir iespējami vērtējami kā izveidojamās atvasinātas publiskas personas – Rīgas Eiropas skolas (likumprojekts "Par Rīgas Eiropas skolu" (22-TA-3807)) atrašanās vieta, kā arī iespējamo minēto valsts nekustamo īpašumu nepieciešamību atvasinātas publiskas personas – Latvijas Universitātes Starptautiskās biznesa skolas izveides vajadzībām. Ievērojot minēto, protokollēmumā Ministrijai tiek dots uzdevums sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2025.gada 1.jūnijam iesniegt Ministru kabinetā tiesību aktu projektu par minēto valsts nekustamo īpašumu nodošanu bez atlīdzības īpašumā vai valdījumā vai informēt Ministru kabinetu par valsts nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā Ministrijas valdījumā un nodošanu lietojumā, lai nodrošinātu izglītības un zinātnes funkciju īstenošanu.

Augstskola valsts nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 525 0062) Skanstes ielā 43, Rīgā, ir īstenojusi projektu Nr.4.2.1.2/17/I/004 “Paaugstināt valsts ēkas Rīgā, K.Valdemāra ielā 163 energoefektivitāti”. Projekta Nr. 4.2.1.2/17/I/004 „Paaugstināt valsts ēkas Rīgā, K.Valdemāra ielā 163 energoefektivitāti” ar kopējo attiecināmo finansējumu 984 980,73 euro,  īstenošana ir pabeigta ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā – 2018. gada 31. decembrī. Atbilstoši noslēgtam līgumam ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru projekta pēcuzraudzības periodā Augstskolai ir saistības pret Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Projekta piecu gadu pēcuzraudzības periods beidzas 2024.gada 19.martā. Lai atbalsts šā pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, visā projekta dzīves ciklā ir jānodrošina, ka ēkā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikti valsts deleģētie pārvaldes uzdevumi, kā arī jāievēro papildinošās saimnieciskās darbības pieļaujamais apmērs. Pēc lēmuma pieņemšanas par turpmāko rīcību ar valsts nekustamo īpašumu Skanstes ielā 43, Rīgā, Ministrija nodrošinās nepieciešamās tālākās darbības. Pieņemot lēmumu par turpmāko rīcību ar minēto īpašumu, tiks lemts arī par turpmāko rīcību ar saistībām, ko Augstskola uzņēmusies programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un kas izriet no Augstskolas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu. Lai jau šobrīd nofiksētu saistību pārņemšanu attiecībā uz Augstskolas īstenoto projektu Nr.4.2.1.2/17/I/004 "Paaugstināt valsts ēkas Rīgā, K.Valdemāra ielā 163 energoefektivitāti", Projekts ir papildināts ar 4.3. apakšpunktu, nosakot pienākumu Ministrijai pēc Augstskolas reorganizācijas pārņemt saistības, ko Augstskola uzņēmusies programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un kas izriet no Augstskolas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu.
Gadījumā, ja atbilstoši Ministrijas pieņemtajam lēmumam par turpmāko rīcību ar valsts nekustamo īpašumu Skanstes ielā 43, Rīgā, būs jānosaka cita persona, kas pārņem Augstskolas saistības projektā Nr.4.2.1.2/17/I/004 "Paaugstināt valsts ēkas Rīgā, K.Valdemāra ielā 163 energoefektivitāti", Ministrija sagatavos attiecīgus grozījumus projektā.

Projekta 3. punktā dots uzdevums Ministrijai izveidot Augstskolas reorganizācijas komisiju, kā arī norādīti šai reorganizācijas komisijai veicamie uzdevumi ar noteiktiem termiņiem. Ievērojot, ka šajā punktā ir noteikts šīs komisijas pārstāvība, kā arī to, ka Augstskola ir Ministrijas padotības iestāde, tad pēc pieprasījuma šī komisija nekavējoties informēs Ministriju par reorganizācijas gaitu, kā arī pastāvot risku iespējamībai vai konstatējot riskus Augstskolas reorganizācijas plāna neizpildei, šī komisija  informēs Ministriju par iespējamo risku vai konstatēto risku novēršanas rīcību. Visas Augstskolas uzņemtās saistības, kuras Universitāte pārņems pilnā apjomā, fiksēs minētā reorganizācijas komisija. 

Projekta 4. punktā dots uzdevums Ministrijai sadarbībā ar Universitāti un Augstskolu sagatavot un noslēgt sadarbības līgumu starp Ministriju, Universitāti un Augstskolu par Augstskolas integrāciju Universitātes struktūrā.

Projekta 6.punkts nosaka, ka ar Augstskolas reorganizāciju saistītos izdevumus sedz no Ministrijas budžeta programmas 03.00.00 "Augstākā izglītība" apakšprogrammā 03.01.00 “Augstskolas” paredzētajiem līdzekļiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Izvērtējot reorganizācijas alternatīvos risinājumus atbilstoši Augstskolu likuma 11.panta trešajai daļai, ievērojot Augstskolas darbību biznesa un finanšu kompetenču ekosistēmā un tās atpazīstamību un izglītības kvalitātes reputāciju, nav pieļaujama Augstskolas ka valsts augstskolas darbības izbeigšana, kā arī, ievērojot Augstskolas darbību finanšu un biznesa izglītībā, nepastāv iespēja apvienot ar citu augstskolu un uz reorganizējamo augstskolu bāzes izveidot jaunu valsts augstskolu.
Netiek vērtēta iespēja atbilstoši Augstskolu likuma 11.panta trešās daļas 3.punktam nodot Augstskolu citai augstskolai, kā rezultātā Augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas dibinātas kapitālsabiedrības vai nodibinājuma statusā, jo valsts kā dibinātājs nepiekrīt, ka Augstskolai mainās dibinātājs, līdz ar to tai kļūstot par privāttiesību subjekt, kā arī ANM plāns paredz, ka attīstības finansējums tiek piešķirts no 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti", ja Ministrija ir saskaņojusi institūciju konsolidācijas plānus, kas ir šo investīciju saņemšanas priekšnoteikums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Ir izvērtēti ieguvumi ilgtermiņā un resursu koplietošanas procesā.
Īstenojot reorganizāciju, tiek nodrošināta kvalitatīvas izglītības īstenošanas turpināšana, it īpaši pētniecības izcilības kapacitātes attīstībai, nodrošinot tās nepārtrauktību un ilgtspēju, tostarp finansiālo stabilitāti un attīstības finansējumu.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

1. Ministrija uzraudzīs Augstskolas izglītības un pētniecības darbības rādītājus pēc tās nodošanas Universitātei.

2. Augstskola 2023.gada 13.februāra vēstulē Nr.1.5-8e/25 un Universitātes Padomes  2023.gada 13.gebruāra lēmumā Nr. 1-48/3 (abas vēstules pievienotas TAP Papildu dokumentos) norāda, ka projektā nepieciešams iekļaut informāciju par plānoto pielietojumu Augstskolas lietojumā esošajam valsts nekustamam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 525 0062) Skanstes ielā 43, Rīgā, kas sastāv no divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 025 2026 001 un 0100 025 0020 005), un valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 025 2026) Skanstes ielā 43, Rīgā, kas sastāv no zemes vienības 8982 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 025 2026). Kā nepieciešamības pamatojums ir norādīts, ka minētie nekustamie īpašumi nepieciešami tās funkciju īstenošanai, kas atbilst Augstskolas un Universitātes kopīgajam redzējumam par Augstskolas kā starptautiskas biznesa skolas attīstību. Minētais jautājums ir iekļauts Ministru kabineta protokollēmuma projekta 3.punktā.

3.Augstskola 2023.gada 13.februāra vēstulē Nr.1.5-8e/25 norāda, ka lai vairotu potenciālo studentu pārliecību, ka Augstskolas īstenotās studiju programmas turpinās nodrošināt augstas kvalitātes un konkurētspējīgu izglītību arī pēc Augstskolas integrācijas Universitātes ekosistēmā, Ministru kabineta rīkojumā būtu nepieciešams paredzēt, ka Augstskolā 2023. un 2024.gadā tiktu paredzēts industrijas attīstībai nepieciešamais valsts finansētu studiju vietu skaita palielinājums.
Ņemot vērā minēto, Ministrijas rīcībā esošie dati par studējošo un absolventu skaitu Augstskolā liecina par noturīgu interesi studēt programmās, kuru rezultātā tiek iegūtas finanšu un vadības specialitātes. Galvenokārt šī nemainīgā interese ir saistīta ar augsta atalgojuma un nodarbinātības perspektīvām, par ko liecina arī Ministrijas absolventu monitoringa dati. Līdz ar to nav pamata šaubīties, ka šī interese mazināsies. Ministrija 2020.gadā ir reformējusi studiju un studējošo kredītu sistēmu, padarot to pieejamu ikvienam studējošajam bez otra galvotāja, neatkarīgi no ģimenes finansiālā statusa. Un arī Augstskolā studējošie to aktīvi izmanto un ņemot vērā atalgojumu pēc studiju beigām, kas krietni pārsniedz valstī vidējo, nav šaubu par viņu spēju atmaksāt šos kredītus. Papildinot minēto un ņemot vērā dalību nozares konsolidācijā (skatīt anotācijā iekļauto informāciju par dalību ANM plāna aktivitātēs), Augstskola sākot ar 2023.gadu sāks saņemt zinātnes bāzes un snieguma finansējumu, kas paaugstinās iespēju nodrošināt augstas kvalitātes un konkurētspējīgu izglītību ne tikai tagad, bet arī pēc Augstskolas integrācijas Universitātē.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • studenti
  • Augstskolas un Universitātes akadēmiskais un vispārējais personāls
Ietekmes apraksts
Augstskolas un Universitātes akadēmiskajam un vispārējam personālam īstermiņā būs papildus slogs saistībā ar reorganizācijas procesu. Akadēmiskajam personālam pēc reorganizācijas būs plašākas iespējas atbalsta resursu izmantošanai.
Augstskolas studējošajiem nemainās studiju procesa īstenošanas nosacījumi, iegūstamais grāds un kvalifikācija, mainās tikai augstskola, kas izsniedz diplomu. Studējošajiem būs pieejama plašāka studentu servisa un atbalsta sistēma, kur Universitātes resursi studentu atbalstam ir vieni no spēcīgākajiem valstī.
Juridiskās personas
  • Augstskola un Universitāte
Ietekmes apraksts
Augstskolai, Universitātei un to personālam radīsies papildus administratīvais slogs, kas ir saistīts ar reorganizācijas nodrošināšanu,  dažādu procesu salāgošanu.
Pēc reorganizācijas Augstskolai būs pieejama  Universitātes atbalsta sistēma investīciju piesaistei, plašāks infrastruktūras nodrošinājums, administratīvie resursi, atbalsts projektu īstenošanas kapacitātes nodrošināšanai. Tiks veicināta resursu koncentrācija un efektīvāka finanšu un infrastruktūras resursu izmantošana attiecīgas jomas speciālistu sagatavošanai.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Nepieciešams attīstīt tādu ekonomikas  un uzņēmējdarbības valsts izglītības sistēmu, kas būtu kvalitatīva, starptautiski konkurētspējīga ar augstu reputāciju un prestižu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Ekonomikas  un uzņēmējdarbības speciālistu nozares stiprināšana.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Integrējot Augstskolu Universitātes ekosistēmā tiek nodrošināta ekonomikas  un uzņēmējdarbības speciālistu sagatavošanas nepārtrauktība un ilgtspēja, tiek radīti nosacījumi  papildu  finansējuma piesaistei attīstības un investīciju projektiem, kā rezultātā, ne tikai saglabāsies, bet arī  paaugstināsies Augstskolas absolventu konkurences pozīcijas ekonomikas  un uzņēmējdarbības speciālistu darba tirgū.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta nepārtrauktība ekonomikas  un uzņēmējdarbības speciālistu nozares cilvēkresursu sagatavošanā. 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pārdales starp budžeta programmām un apakšprogrammām nav nepieciešamas, jo studiju, snieguma un zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts Universitātei un Augstskolai no tām pašām Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammām.
2023.gadā Augstskolai paredzētais studiju finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.01.00 “Augstskolas”  ir 151,529 euro.
Turpmāk, slēdzot līgumu ar Universitāti par studiju, snieguma un zinātnes bāzes finansējumu, tiks iekļauts arī no  Augstskolas pārņemtajām studiju programmām paredzētais finansējums, kā arī atbilstoši normatīvajam regulējumam aprēķinātais snieguma un zinātnes bāzes finansējums.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ar Augstskolas reorganizāciju saistītos izdevumus sedz no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas 03.00.00 "Augstākā izglītība" apakšprogrammā 03.01.00 “Augstskolas” paredzētajiem līdzekļiem.
Reorganizācija tiks veikta esošā budžeta finansējuma ietvaros.
Pārdales starp budžeta programmām un apakšprogrammām nav nepieciešamas, jo studiju, snieguma un zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts visām Ministrijas padotības augstskolām no tām pašām Ministrijas apakšprogrammām.

Lai nodrošinātu papildu finansējumu izglītības un pētniecības attīstībai, administratīvo un studiju procesu integrācijai, informācijas sistēmu un citu digitālo resursu savietošanai, Universitātei un Augstskolai būs jāsagatavo un jāiesniedz Ministrijā institucionālās konsolidācijas plāns, kas jāsaskaņo ar ministriju ne vēlāk kā līdz 2023. gada 3. ceturksnim.
Augstskolas integrācija Universitātē nodrošinās racionālāku esošo resursu izmantošanu, kā arī šis risinājums nodrošina plašākas attīstītības iespējas, īpaši piesaistot finansējumu attīstības un investīciju projektiem. Attīstības finansējums augstskolu konsolidācijas aktivitātēm  tiek piešķirts 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros.
Balstoties uz saskaņoto institucionālo konsolidācijas plānu Universitātei un Augstskolai būs jāsagatavo projekta pieteikums finansējuma saņemšanai atbilstoši Ministru kabineta noteikumu “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" īstenošanas noteikumi” (noteikumu projekts (22-TA-2792) ir starpinstitūciju saskaņošanā, https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/2b22da31-bfd9-4200-8ce3-74ad9676240d) (turpmāk - 5.2.1.1.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanas noteikumi) nosacījumiem. 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros plānotas atbalstāmās darbības “konsolidācijas grantu īstenošana”, “akadēmiskās karjeras grantu īstenošana”, “iekšējo pētniecības un attīstības grantu īstenošana”. Rīkojuma projekts veicinās 5.2.1.1.i. investīcijai noteikto rādītāju “saskaņoti augstākās izglītības institūciju konsolidācijas plāni”, “parakstīti akadēmiskās karjeras grantu līgumi”, “parakstīti iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi”, “ieviesti  konsolidācijas plāni”  un “valsts dibinātās augstākās izglītības institūcijas ir 100% ieviesušas jauno pārvaldības modeli” sasniegšanu (detalizētāk sasniedzamās konkrēto rādītāju vērtības tiks noteiktas 5.2.1.1.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanas noteikumos). Rīkojuma projekts arī būs pamatojums Universitātes un Augstskolas konsolidācijas plāna izstrādei, kas dos tiesības iesaistītajām pusēm iesniegt projekta pieteikumu finansējuma saņemšanai 5.2.1.1.i. investīcijas otrās kārtas  "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros.

4.1.1. Ministru kabineta 2003.gada 16. septembra noteikumi Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”.

Pamatojums un apraksts
Svītrot 24.15. apakšpunktu, kurā minēta, ka Augstskola ir ministrijas padotībā esoša iestāde. 
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2021. gada 17. septembra rīkojums Nr. 655 “Par valsts augstskolu tipiem”

Pamatojums un apraksts
Svītrot 4.punktā vārdus “Banku augstskola”.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.3. Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija rīkojums Nr. 449 “Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju”

Pamatojums un apraksts
Svītrot 1.10.apakšpunktu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.4. Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra rīkojums Nr. 102 “Par Ministra kabineta virzītu Banku augstskolas padomes locekļu apstiprināšanu”

Pamatojums un apraksts
Atzīt par spēku zaudējušu ar 2025.gada 31.augustu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrība šajā projektā nav iesaistāma, jo tas skar valsts izglītības iestādes, kas ir Ministrijas padotībā, to reorganizāciju, kuru Ministru kabinets kā dibinātājs ir atbalstījis (skatīt vairāk anotācijas I sadaļā par ziņojumu).

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Banku augstskola, Latvijas Universitāte

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Saskaņā ar rīkojuma projekta 1. punktu Augstskola turpinās pastāvēt kā Universitāte iestāde.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Reorganizācijas rezultātā būs iespējas efektivizēt administratīvos procesus izmantojot resursu/ procesu koplietošanu ar Universitāti, vienlaikus saglabājot un pilnveidojot tos procesus, kas ir specifiski Augstskolas kā Universitātes iestādes izglītības procesa nodrošināšanai.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Reorganizācijas rezultātā Augstskolas administrācijai un studējošajiem būs pieeja Universitātes digitalizētajiem studiju un pārvaldības resursiem, nodrošinot to koplietošanu un iespēju izmantot tālākās iespējas, ko sniegs augstākās izglītības digitalizācijas projekti.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Reorganizācijas rezultātā būs iespējams optimizēt noteiktus administratīvos procesus, Augstskolai iekļaujoties Universitātes administratīvajā sistēmā (piem., projektu vadība, starptautisko studentu piesaiste, grāmatvedības pakalpojumi u.c.)
8. Cita informācija
Tiek pildīts anotācijas 1.3.punktā minētajos politikas plānošanas dokumentos noteiktais, tai skaitā paredzētais uzdevums veikt augstākās izglītības konsolidāciju, veicināt resursu koplietošanu un mazināt fragmentāciju.

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” 148.uzdevumam, tiks stiprināta augstākās izglītības kvalitāte, risinot jautājumu par Augstskolas pievienošanu Universitātei. Līdz ar to būtiski resursi novirzāmi augstākās izglītības izcilības veidošanai, atbalstot internacionalizāciju un resursu/programmu apvienošanu kopīgiem mērķiem un projektiem, veicinot pētniecības darbu, uzlabojot pārvaldību un ciešāk sasaistot to ar valsts pārvaldes, darba devēju un darba ņēmēju redzējumiem, kā arī darba tirgus nākotnes attīstības tendencēm.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Augstskolas studējošajiem tiks nodrošinātas studiju turpināšana Universitātē. Augstskolas nodarbinatajiem tiks nodrošināta nodarbinātība Universitātē.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi