Anotācija (ex-ante)

25-TA-2696: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 888 "Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”” projekts (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 9. decembra rīkojuma Nr. 1054 “Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. –2027. gadam īstenošanas plāns 2024. –2027. gadam” 2.3. uzdevumu “Pagarināt maksimālo iespējamo pašvaldību kapitālsabiedrību valsts aizdevuma termiņu, ja aizdevums tiek izmantots zemu izmaksu īres māju būvniecības nodrošināšanai”, kas paredzēja izvērtēt iespēju pagarināt maksimālo iespējamo pašvaldību kapitālsabiedrību valsts aizdevuma atmaksas termiņu, ja aizdevums tiek izmantots zemu izmaksu īres māju būvniecības nodrošināšanai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai valsts aizdevumiem, ko izmanto pašvaldību kapitālsabiedrības ne tikai zemu izmaksu īres māju būvniecībai, bet arī atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei, pagarinātu maksimālo atmaksas termiņu līdz 50 gadiem, radot iespēju samazināt ikmēneša maksājums par saņemto aizdevumu uz garāka aizdevuma atmaksas termiņa rēķina, tādējādi piedāvājot pieejamākas īres dzīvokļu cenas, kurās būtu iecenoti arī pašvaldību kapitālsabiedrību apkalpošanas izdevumi par uzņemtajām kredītsaistībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) nosaka maksimālos valsts aizdevuma atmaksas termiņus:
maksimālais valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir 30 gadu no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas,
maksimālais īstenojamā projekta dokumentācijas izstrādei paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir pieci gadi no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas,
maksimālais pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā autotransporta iegādei paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir septiņi gadi no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas,
maksimālais iekārtu iegādei paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz iekārtas lietderīgās izmantošanas termiņu (amortizācijas laiku).
Līdz ar to maksimālais valsts aizdevuma, kas būtu piešķirts pašvaldības kapitālsabiedrībai zemu izmaksu īres māju būvniecībai,  atmaksas termiņš būtu 30 gadi no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Ministru kabineta 2023. gada 8. novembra rīkojumu Nr. 739 “Par Mājokļu pieejamības pamatnostādnēm 2023. – 2027. gadam” tika apstiprinātas Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023. –2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes), kas ietver rīcības virzienus, politikas rādītājus un uzdevumu kopumu, lai veicinātu mājokļu pieejamību, piedāvājot risinājumus mājokļu pieejamības nodrošināšanai dažādu ienākumu līmeņu mājsaimniecībām, tostarp mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem, un lai tiktu nodrošināta gan esošā dzīvojamā fonda uzlabošana, gan jauna dzīvojamā fonda attīstība.
Pamatnostādnēs minēts, ka, ņemot vērā privāto mājokļu attīstītāju biznesa stratēģijas, komercbanku piesardzīgo kreditēšanas politiku un īsos kredītu atmaksas termiņus, īres mājokļiem reģionos būtu jābūt  ar augstu īres maksu, lai nodrošinātu pietiekamu naudas plūsmu aizdevumu atmaksai, un tas diemžēl ievērojami pārsniegtu iedzīvotāju maksātspēju. Tirgū pieejamie kreditēšanas termiņi ir būtiski īsāki par ēkas ekspluatācijas termiņu, kā rezultātā palielinās izmaksas par dzīvojamo telpu īri un mājsaimniecībām ar nepietiekamiem ienākumiem ir ierobežota pieejamība šādiem īres dzīvokļiem.
Līdz ar to, lai risinātu finansējuma pieejamību nekustamā īpašuma attīstītājiem, būvniekiem reģionos,  saskaņā ar Pamatnostādnēs minēto ir nepieciešams nodrošināt atbalsta pieejamību aizdevumu veidā nekustamo īpašumu attīstīšanai komersantiem, kas savu darbību izvērš reģionos, un pagarināt maksimālo iespējamo valsts aizdevuma termiņu pašvaldību kapitālsabiedrībām, ja aizdevums tiek izmantots zemu izmaksu īres māju būvniecībai.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 9. decembra rīkojumu Nr. 1054 “Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. –2027. gadam īstenošanas plāns 2024. –2027. gadam” tika apstiprināts Pamatnostādņu īstenošanas plāns, kas cita starpā paredzēja uzdevumu Finanšu ministrijai (Valsts kasei) izvērtēt iespēju pagarināt maksimālo iespējamo pašvaldību kapitālsabiedrību valsts aizdevuma atmaksas termiņu līdz 50 gadiem, ja aizdevums tiek izmantots zemu izmaksu īres māju būvniecības nodrošināšanai. 
Vienlaikus likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” ir paredzēts pašvaldību sniegto galvojumu kopējais palielinājums 56 914 872 euro apmērā pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai un kurināmā iegādei, kā arī noteikta speciāla kārtība, kā pašvaldība sniegto galvojumu savas kapitālsabiedrības aizņēmumam investīciju projekta īstenošanai – dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei atspoguļo savās saistībās (iekļauj 50 procentu apmērā no galvotās aizņēmuma summas). Līdz ar to ir plānots, ka pašvaldību kapitālsabiedrības aizņemsies ne tikai zemu izmaksu īres māju būvniecībai, bet arī kopumā pašvaldības teritorijā esošā dzīvojamā fonda atjaunošanai, t. sk. ēku pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei. Lai nodrošinātu vienotu pieeju gadījumos, kad pašvaldības kapitālsabiedrība saņems valsts aizdevumu investīciju projekta īstenošanai, kas ir vērsts uz dzīvojamā fonda attīstību konkrētās pašvaldības teritorijā, t. i., ne tikai zemu izmaksu īres māju būvniecībai, bet arī dzīvojamā fonda atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei, ir nepieciešams noteikt, ka maksimālais valsts aizdevuma atmaksas termiņš 50 gadi attieksies arī uz pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem, kas saņemti dzīvojamo īres māju atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei.
Risinājuma apraksts
Veikt grozījumus Noteikumos un papildināt tos ar jaunu punktu, ka maksimālais pašvaldības kapitālsabiedrībai nepieciešamā zemu izmaksu īres māju būvniecībai, tajā skaitā atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei, paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir 50 gadu no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes netiks organizētas, jo Noteikumu projekts tieši sabiedrības intereses neskar. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi